- Sludinājumi
- Ziņas
- Vīriem
- Tehnoloģijas
- Sports
- Video&TV
- Forums
- Lasītāju pieredze
- Akcijas
- Jautā ekspertam
Granulas! Cik maksā koka granulas? Vai atmaksājas, atsauksmes
Vai tu sildi māju ar koka granulām, dalies savā pieredzē!
Jā sildu, esmu nopircis šai ziemai, ar piegādi man sanāca 350Eur palete. Šābrīža cena ir kosmoss, tad lētāk ir kurināt ar elektrību, ja vēl ir aktīvs tarifs ap padsmit centiem kw. Staļi ir riebīgs spekulantu kantoris, ražo diezgan sūdīgas kvalitātes granulas, bet prasa visaugstāko cenu! 
Šis gads ir kkāds vājprāts enerģijas izmaksu ziņā, es nesaprotu, kā piemēram, tirdzniecības centri, biroja ēkas lielās noliktavas spēs samaksāt gāzes rēķinus, izmaksas būs kosmiskas, redzēsim daudzus bankrotus 
Par pensionāriem pat nepieminēšu, tie varēs iet vienkārši kārties... 
Šis gads ir kkāds vājprāts enerģijas izmaksu ziņā, es nesaprotu, kā piemēram, tirdzniecības centri, biroja ēkas lielās noliktavas spēs samaksāt gāzes rēķinus, izmaksas būs kosmiskas, redzēsim daudzus bankrotus Par pensionāriem pat nepieminēšu, tie varēs iet vienkārši kārties... 1 palete sanāk 1 tonna?
Kāda siltumatdeve?
960kg
Es katru gadu pērku 7 paletes, pa retam 6, skatoties kāda ziema, silto ūdeni visu gadu sildu ar granulām. Māja 260kv.m., nav ideāli nosiltināta, kad būvēju, tad vēl nebija divkameru stikli, arī jumtā prasītos vairāk vates, bet 2006.gadā tā būvēja. Pagāšgad granulas pirku par 155Eur 
Man 5paletes x960kg = 2200 ar piegādi. Pagājušogad bija 150 par paleti. Cenas kosmoss. Ta kā ir savs mežs, ja nekas nemainīsies, pavasarī investēšu nepilnu pusotru štuku un blakus uzstādīšu otru ar malku kurināmo katlu, ka arī akumulacijas tvertni. Vieta it kā atļauj. Nav tā ka nevaru atļauties samaksāt par granulām. Vienkārši negribu uzturēt šos pimpjus granulu ražotājus, kuri brutāli savās interesēs uzskrūvēja cenas bez pamatojuma. Lai viņi iet uz XYIu es to naudu labāk samaksāšu rabotņikiem par malkas skaldīšanu.
es to naudu labāk samaksāšu rabotņikiem par malkas skaldīšanu.
4x280 un 2x330 ar piegādi vēl pavasarī.
Kamēr vēl apkures sezona nav īsti sākusies ir grūti pateikt uz kuru pusi cena grozīsies jo šobrīd bailēs par to ka rīt būs dārgāk tiek grābts viss ko var dabūt par "saprātīgu" konkrētā brīža cenu. Ņemot vērā ažiotāžu ap granulām domāju ka šķūņi un garāžas ir piegrūstas ar granulām kā nevienu citu gadu. Pats arī parasti sāku sezonu ar 4t šķūnī un tad uz pavasara pusi piepirku 1-2 paletes atkarībā no nokurinātā, šosezon ceru izvilkt līdz pavasarim un tad skatīties vai darbināt zāģi un stellēt akumulācijas tvertni lai atgrieztos pie malkas vai palikt pie granulām.
SS manā situācijā nav risinājums jo daļa no apkurināmās platības vēsturiski būvētā kā vasaras māja un attiecīgi samērīga siltuma uzturēšanai radatoros var nākt laist pat 60+ grādus, kas SS nav pa spēkam.
Katrā ziņā šķeldas iepirkuma cenas ir mazas. Nesaprotu kur tas sadārdzinājums rodas? Tiko pāris koku nogāzu un domāju uzzvanīšu šķeldeniekiem. Izrādās viņi gatavi pirkt pa 15eiro kubā. Es tur sakrāvu tādu palielu kaudzi, domāju kādi 5 m3 būs. Es tur gandrīz 2 dienas ņēmos un tas par 75 eiro? Skatoties uz granulu cenām man tur tai zaru čupai bija jābūt kāda lietota autiņa vērtībā. Tur drīzāk jādomā vai vispār vērts šķeldu vākt it sevišķi ja tas atrodas kkādā meža vidū.
No tiem pieciem kubiem šķeldas labi ja viena tonna granulu sanāk.
A cik tonna tagad maksā un cik gadu atpakaļ?
Es tik izteicu savas pārdomas par to zaru vākšanu. Es stipri apdomātu, ja man kāds piedāvātu iet vākt zarus(uzdāvinātu viņus) kkādā meža vidū, kur 3,4 km pa brikšņiem tie zari jāizvelk ceļa malā.
Manā gadījumā tie zari atrodas pie mājas un nav pa brikšņiem jābrien. Tojestj man tā vieta šā vai tā ir jāsakopj, tāpēc vācu.
Krūmi un zari pieder pie vidējās kvalitātes šķeldas. Pati vērtīgākā ir tā saucamā baltā šķelda, kuru iegūst griežot veselus, labus kokus. Visnevērtīgākā ir celmu šķelda, daudz smilts klāt, kas ātri deldē instrumentus un sadegot celmu šķeldai vaidojas daudz pelnu.
Pirms trim gadiem lauku īpašumā upmalu atdevām šķeldai, paši visus alkšņu un ievas sazāģēja un savāca atstājot visu kas kvalificējas zem “malka” un samaksāja eirīti par šķeldas kubu. Sausais atlikums-30kubi malkas un 100eur.
Tā ka 15 eur par kubu ir mega cena.
Nū, tur jau baigais darbs ieguldīts. Kurš tad uz šāri malku zāģēs? Es to pašu darīju, bet tikai vienītī
Tāpēc man maksās 15.
Tāpēc man maksās 15.Ja man toreiz kāds būtu 15eur par kubu piesolījis būtu i pats sazāģējis, darbs tur kādai nedēļai būtu bijis.
Tīri salīdzināšanai pirms mazāk kā gada nolaidu cirsmu un zarus priekš šķeldas vienkārši neatmaksājās vākt un vest ārā jo distance bija drusku zem kilometra.
Te ir mazas granulu firmas ražošanas process, lai būtu saprotams kā tas "izskatas":
WALA rakstīja: Te ir mazas granulu firmas ražošanas process, lai būtu saprotams kā tas "izskatas":
te labi utilizēt līķus, ja tu esi sērijveida slepkava. Neviens neatradīs. Un, ja nav līķa - vainu pierādīt praktiski neispējami.
Vienīgi to "granulu" degšanas rezultātā var būt nepatīkamas smakas, tad laikam jēdzīgāk ražot kādas granulas ko kāds apēd ... 
Granulām siltumspēja ir apmēram ~5MWh/tonnā. Tā kā daļa aiziet zudumos prom pa skursteni. Tad reāli būs 4.5MWh vai pat nedaudz mazāk. Ja granulas maksā 500EUR/tonnā, tad 1MWh izmaksās 500/4.5=111EUR/MWh. Elektrība šobrīd maksā ap jau ap 400EUR/MWh. Tupa elektrības sildītāji būs stipri dārgi nekā granulas. Gaisa siltumsūkņi kuri efektivitāte laikam bija 1:3 plus mīnuss šobrīd sanāk līdzīgā cenā ar granulām. Jaunmārupē dzīvojamām mājām, kas uz gāzes tuvākajos mēnešos sola tarifu 400EUR/MWh, kas ir abnormāli daudz. Kungi, šī būs ļoti skarba un dārga apkures sezona. Laimīgi tiek, kas laicīgi iepirkuši malku, šķeldu, briketes. Vai siltumsūkņu īpašnieki, kam ir solārie un laicīgi fiksēta elektrības cena. Pārējiem jāsavelk jostas. Rīgā tarifs salīdzinot ar 2020/21 ziemu būs kaut kur x4. Pilsētas, kas pilnībā sēž gāzes būs skarbi. www.sprk.gov.lv/content/tarifi-4 te var redzēt akutālos tarifus, bet daudz kur vēl būs lieli pieaugumi
Tikai siltumsūkņa gadījumā vienīgais, kas tevi uztrauc ir elektrības cena. Granulu gadījumā vēl paliek visa tā piša ar iegādi, atvešanu, izkraušanu, stiepšanu no šķūņa uz māju, regulāru bunkura papildināšanu, katla tīrīšanu, skursteņa tīrīšanu, …
Salīdzinot ar malku ir jātīra ļoti maz katls, kas ar granulām strādā, stiepšana ir jā, bet fizkultūru jau arī vajag, turklāt sistēma ir autonoma - nopirki un brauc.
Kas ir izdevīgāk: pārziemot siltajās zemēs vai maksāt rēķinus?
Apvienotās Karalistes ceļojumu aģentūra mudina tūristus ziemā doties ceļojumā, lai izvairītos no lieliem elektrības un gāzes rēķiniem, vēsta medijs "Euronews"; šobrīd izdevīgākie galamērķi ir Malta, Spānijas dienvidi un Portugāle.
www.tvnet.lv/7601875/kas-ir-izdevigak-parziemot-siltajas-zemes-vai-maksat-rekinus
Esmu reāli dzirdējis, ka arī LV ir ģimenes, kas ieziemo savas dzīvesvietas un dodas "pārziemot citur". Pie gāzes apkures lielākai nesiltinātai mājai pie tagadējām biržas cenām bez valsts atbalsta par apkures sezonu varētu aiziet easy pat nedaudz virs 10K. Ja Tu pazūdi no LV uz pusgadu, tad gan jau var atrast kādu siltu vietu, kuru var noīrēt par 1,5K mēnesī.
Lētākais variants šajā ziņā, jādomā, būtu samesties vairākām ģimenēm kopā un noīrēt piemērotu būdu Portugālē vai Spānijā.
Ļoti šaubos, ka šī jebkādā veidā ir "lēta" iespēja. Tas tika tā - nepadomājot, ko maksā "ieziemošana".
pērn oktobrī it kā siltajā Itālijā bija itin vēss. Uz nedēļu noīrētais dzīvoklis auksts, nesiltinātā 80. gadu mājā. Par gāzes apkures ieslēgšanu paprasīja papildus 10 eiro dienā.
Ja nu reiz runājam par elektrības cenām, es nudien nesaprotu, kāds ir aprēķins pašlaik lietot biržas tarifu.
Man te sanāca satikt draugu, kam tāds ir. Apjautājos, cik tad tas ir izdevīgi, jo man Elektrums atsūtīja pavēsti, ka fiksētajam tarifam būs pieaugums. Viņš uzreiz telefonā parādīja pa stundām un lētākais tur bija aptuveni tāds, kā man būs visu laiku. Vienu otru stundu vispār kosmoss.
Varbūt tiem, kas naktī dzīvo un pa dienu guļ, tas var būt izdevīgi, bet cik gan tādu ir?
Pie tam, kā nopratu, tur jau ģimenē, moderni izsakoties, tiek mainīta attieksme, kas nozīmē nemazgātas drēbes, ja nav pareizais tarifs u.tml.
Runa par dzīvokli.
biržas cena... uzleca kosmosā, jā, bet laikā, kopš to izmantoju, jau vairākus gadus maksāju būtiski mazāk, kā tad, ja būtu visu laiku bijis fiksētais tarifs. Pēdējo vienu gadu ir otrādi. Bet - ir iespēja izvēlēties, kad sildīt ūdeni, mazgāt veļu, vai cept kūku. Mums patēriņš ir neliels - līdz ar to risks uzrauties uz milzu rēķinu par elektrību arī ir neliels. Ja man būtu siltumsūknis, tad droši vien būtu izvēlējies kādu fiksēto cenu.
Par siltumsūkni domāšu tad, kad esošais (granulu + malkas) apkures katrs sāks prasīt pamatīgākus remontus, vai tā nomaiņu.
Ja runa ir par dzīvokli - nezinu, ko tur tādu dižu elektrisku var patērēt.
Kas jau kuram "dižs elektrisks". Es šaubos ka daudziem šejieniešiem kam ir mājas tajās ir kaut kādas ierīces ar trīsfāzu elektromotoriem - ja tādu nav, tad vienīgā atšķirība starp dzīvokli un māju - turīgi un slinki māju iemītnieki var izdomāt siltumsūkni uzlikt - visi pārējie patērētāji pa lielam var būt arī dzīvoklī.
Wow... tikko nosauci manus vecākus pensionārus par turīgiem un slinkiem. Bet man dzivoklī arī siltumsūknis... Ko nu?
Tavā gadījumā definīcijas staipīšana saucot kondišu kas spēj arī sildīt par "siltumsūkni". Vecāku gadījumā droši vien tā arī ir - es tuvākajā apkaimē nepazīstu nevienu kas kurinātu ar kaut ko kas nav malka un zinu uz pirkstiem saskaitāmas katlumājas kas tiek kurinātas ar šķeldu vai granulām - siltumsūknis diezgan smuki maksā un patērē arī elektrību.
Vecākiem ir NIBE - zeme-ūdens. Apkure pēc pieprasījuma un siltais ūdens visu gadu. Un to, kurš kaut ko staipa saucot gaiss-gaiss siltumsūkni (kā to sauc jebkurš nozares uzņēmums) par "kondišu, kas spēj arī sildīt" nav jēga noskaidrot. Bet jā, tev taisnība - dzīvoklī ir tieši tāds. Un elektrību tērē ievērojami, salīdzinājumā ar pārējo patēriņu.
Khm,khm ... msh ... ledusskapis ir un kondicionieris ir noteikta tipa siltumsūknis ( ar "norādītu" sildīšanas/dzesēšanas "virzienu").
Tas kurš silda/dzesē abos virzienos nav saucams nekā citādi kā siltumsūknis, tāpat kā tas verķis kurš tikai silda telpu ...
Iespēja izvēlēties ir, bet problēma tāda, ka elektrība pīķa laikos, kad cilvēki to patērē visvairāk, arī maksās virs vidējās cenas.
Tad nu atliek likt trauku mašīnu, veļas mašīnu, lai slēdzās iekšā no 1-4 naktī. Ieguvums minimāls, čakars liels.
Bet ir arī pietiekami tādas lietas, kur nesataupīsi. Piemēram, karstais ūdens - nu es taču neiešu dušā 5 no rīta vai speciāli negaidīšu 1 naktī. Apkure - visvairāk tā ir vajadzīga no rītem un vakaros, kad ir pīķa noslodze un attiecīga cena, bet pa nakti, kad ir lētākā elektrība, cilvēki jau parasti noregulē mazāku temperatūru. Cepeškrāsns, indukcijas plīts, elektriskā tejkanna, putekļsūcējs, gludeklis utt - tā izmantošana jau arī būs tieši pīķa laikos, ne jau pa nakti.
Sataupīt elektrību, manuprāt, reāli var tikai tad, ja strādā no mājām un iespējams vēl ar ārzemju klientiem, attiecīgi bieži esi augšā nakts vidū utml., bet pa dienu guli.
Kā tu sildi ūdeni ja tev šitas nestabilais variants nav izvelkams pa lēto tarifu - ar kaut kādu caurplūdes sildītāju? Neredzu nekādu problēmu boileri sapārot ar taimeri un sildīt ūdeni nakts vidū.
Taisnība, bet nu, tad principā ejot dušā boileris būtu uzreiz jāslēdz ārā, lai pēc tam netek jauns ūdens klāt, kas tiktu sildīts jau par dārgo tarifu.
Ja ģimenē vairāki cilvēki iet dušā (citam darbs, citam skola utt) no rīta, tad tāpat var būt nepieciešamība sildīt klāt, lai visiem normāli pietiek.
Iespējams, ka mūsdienās jau to visu varētu arī saprogrammēt, bet nu beigu beigās papildu čakars.
Atkārtoju vēlreiz - boileris uz taimeru - ejot dušā dārgajā laikā boileris jau ir izslēgts Abet vairāku cilvēku situāciju risināt ar lielāku boileri.
Abet vairāku cilvēku situāciju risināt ar lielāku boileri.boileris, mazgāšanas mašīnas - kas lielākie patērētāji - mierīgi iestatāmi uz kādu laiku gribi - bez jebkāda ''čakara". Drusciņ tikai ieradumi jāpamaina. Gludeklis un putekļu sūcējs - arī, nedaudz paplānojot, mierīgi. Pieraduma vaina.
Šobrīd, iespējams, dārgākais apkures veids vispār. Pilnīgs idiotisms - tīrākā politika. Dzirdēts, ka tie paši granulu katli ņem pretī arī malku un čiekurus. Gan jau vēl kaut ko, bet pieminētie atrodami mežā un brīvi. Un bezmaksas. Vienīgi darbaspēks un transports (VWfans labs piemērs).
Tik vienkārši ar tiem katliem nav viss. Ir kombinētie, kas tiešām ņem pretī visu, ir malkas katli, kuriem piemuhļīta klāt granulu iekārta, bet ir arī tīrie granulu katli. Tos ne ar kādiem čiekuriem vai malku nepakurināsi.
Neesi tik pārliecināts. Man radiniekam 100% granulu katls Grandeg, un viņš šoziem pilnīgi noteikti mēģinās kurināt arī ar malku. No blakus meža. Esot jau mēģinājis, pagales sadeg (attiecīgi siltumu arī ražo).
Ir tādi katli, ka kam neko citu iekšā nedabūt, kā granulas. Ir arī tādi degļi, kam neparregulējot nepatīk pat cita ražotāja granulas.
Ja pērkot par to nav padomāts, tad grūti. Tikpat šaura bezizeja, kā tiem, kas kurina ar gāzi.
anonimikis rakstīja: Tikai siltumsūkņa gadījumā vienīgais, kas tevi uztrauc ir elektrības cena. Granulu gadījumā vēl paliek visa tā piša ar iegādi, atvešanu, izkraušanu, stiepšanu no šķūņa uz māju, regulāru bunkura papildināšanu, katla tīrīšanu, skursteņa tīrīšanu, …
Stipri pārspīlēts neapmierinata elektrības rēķina saņēmēja heitera viedoklīts
Tā kā ir pieredze ar abiem, varu tikai pievienoties- nekas tur nav pārspīlēts. Diemžēl ne visur siltumsūkni var uzstādīt - vajag slapju grunti vai ūdeni un pietiekamu platību, lai no tā būtu jēga.
Esmu nopircis granulas, kā parasti, apm. 8 tonnas, bet neesmu iztērējis vēl nevienu miligramu. Maksāju par elektrību 10 eur/mēnesī, esmu palielinājis elektrības patēriņu no 20 līdz 60 kwh/mēnesī un sildos tikai elektriski, ūdeni sildu ar elektrību, u.t.t. Elektrību netaupu! Neļemu no Sadales tīkla ne dienā, ne naktī, ne lietainā laikā. Lai dzīvo saules paneļi! Urā!
Visas izmaksas studijā un redzēsim ka nekā izdevīga tur nav.
topinamburs rakstīja: boileris, mazgāšanas mašīnas - kas lielākie patērētāji - mierīgi iestatāmi uz kādu laiku gribi - bez jebkāda ''čakara". Drusciņ tikai ieradumi jāpamaina. Gludeklis un putekļu sūcējs - arī, nedaudz paplānojot, mierīgi. Pieraduma vaina.
Attieksmi vajag mainīt, protams. Saprogrammēt var boileri, varbūt vēl ko, bet tas vairāk privātmājai. Tādā dzīvoklī, manā skatījumā, ļoti daudz salasās tīri no sīkumiem. Ko darīt, ja visi ģimenes locekļi grib vakarā gaismu (saprotams, tas varbūt nav daudz, bet kopumā salasās)? Katrs grib izvārīt tēju, vajag taisīt vakariņas tad, kad to dara visi un nevis tad, kad lētāk?
Msh taisnība par privātmāju, ka var saprogrammēt boileri, bet nu salīdzinoši mazā PSRS dzīvoklī vieta lielam boilerim bieži vien vietas nav, tur bieži vien būs tikai tāds kas 1-2 cilvēkiem max. Nu tad jau paradumi - taupam un ātri, ātri pavisam īsā dušā. Tas jau atkal komforta jautājums.
Trauku mašīnai pa lielam vienalga, kad likt, jo uzreiz jau ārā neņem, bet nu citreiz nepieciešamība izmazgāt starp ēdienreizēm pa dienu, kad atkal lielais cipars. Veļasmašīnai - čakars, ka tad no paša rīta jādarbojas ar veļu, ne visiem tas patīk. Nu tur paradumu maiņa.
Pārējie sīkumi jau salasīsies - lampas, tejkannas, matu fēni, TV, datori (portatīvais priekš youtube tur neko netērē, bet stacionārais kkādam creative darbam vai spēlēm jau būs daudz vairāk), putekļu sūcējs, mikrene, gludeklis utt - nu tam visam grūti pamainīt attieksmi un paradumus. Ja mājiniekiem 7 no rīta jāceļas uz darbu/skolu/universitāti, tad +/- arī tas patēriņš būs no 7-8 un pēc tam vakarā no 18-23. Sākt 23 vakarā gludināt, putekļus sūkt utml ar diezgan so so...
Tāpēc arī saku - glupības tas viss par paradumu maiņu. Nojāsies un sāksi dzīvē vilties, lai tik 5 eur mēnesī ietaupītu.
salīdzinoši mazā PSRS dzīvoklī arī jādzīvo vienam - diviem cilvēkiem. Ja tur ir vairāk, tad tas ir mazohisms, imho
Protams, kā nu ne, Katram sevi cienošam cilvēkam jābūt vismaz 200 kvadrātmetru mājai, bet nu labāk 500.
laikam jau starp 'mazs PSRS laika dzīvoklis' un '200 m2 māja' ir kaut kādi starpposmi pa vidu, jeb nē?
Elektrisks boileris privātmājā mājā ir arhaisms. Nedomāju ka tādu ir daudz
Visdrīzāk lielais vairums, kam nav gāzes apkures katls ar ūdens caurteces sildīšanu, lol.
Tagad daudzi liek elektriskos mājās. Arī uzliku, kā rezultātā
gāzes katls aprīlī tika izslēgts un oktobrī tiks ieslēgts. Saules paneļi uz jumta, tā ka izdevīgi.
Un ja ieliek horizontālo kombinēto, vari turpināt tērēt vasarā uzkrātos kw kamēr nesākas lielie sali 
ja ir baigais raksturs uz taupīšanu un dzīvo viens, tad moš var iztikt ar boileri. visādi citādi pat 200l mučels ir par īsu normālai ģimenei priekš komforta. tāpēc vai nu jaudīga caurtece vai gāze. vasarā man iziet 50kubi gāzes tīri priekš udens sildīšanas.
Faktiski gan dzīvoklī (grūtāk), gan privātmājā var organizēt lietusūdens savākšanas sistēmu. Izmantot dzeršanai, bet kas paliek, ar to var mazgāties. Pēc mazgāšanās ūdeni var izmantot trauku mazgāšanai, bet pēcāk grīdu izmazgāt. Pēc tam vēl kluci nolaist podā.
Vajag tikai pamainīt attieksmi, nebīties no izaicinājumiem un būt ilgtspējīgam.
Juu, man vecākiem kaimiņos esošais 90gadīgakis pensionārs ļoti ilgstpējīgi dzīvo - mazgājas reizi mēnesī vai retāk, ūdeni nelej ārā un izmanto poda noskalošanai. Ūdens patēriņš ap 1m3 mēnesī.
Tas kubs ķipa ir maz? Man un manai vecmātei bez šitādām perversijām mēnesī ir kādi divarpus kubi, ne vairāk.
Nu rakstīju ap 1m3, šķiet, ka bija arī mazāk. Normāli uz cilvēku būtu kādi 2-3m3 vismaz, ja cilvēks regulāri mazgājas un maina drēbes un dzīvo komfortā.
Liels ūdens patēriņš būtu nevis "dzīve komfortā" [latviski - ērtībās] bet gan "dzīve ūdenī" :D Pasaki uzreiz ka "dzīve ērtībās" tavā uztverē ietver mazgāšanos kas ir vai nu ilga dušošanās ar bezjēdzīgi ilgu ūdens laistīšanos, vai pļunčāšanās vannā.
Visādā ziņā varu piekrist, ka tieši vanna ir visnotaļ liels ūdens patērētājs un arī tur viss atkarīgs no paradumiem un arī vannas tilpuma. Tas tā, no secinājumiem, jo kāpēc gan līdzīgām ģimenēm ar līdzīgiem paradumiem vieniem ir 2x lielāks ūdens patēriņš? Izrādās, ka tur regulāri vannojas ne viens vien.
Dušā noteikti arī var daudz iztērēt, bet tad tur noteikti jāmērcējas samērā ilgi.
Karstās vasaras dienās dušā sanāk iet pat n-tās reizes dienā, bet ja paskatītos, cik litru iztek, pieņemu, ka nekas daudz kopumā nesanāk.
Nu ērtības ir iespēja darīt to, ko vajag, kad gribi un ir nepieciešamība, tai pašā laikā sevi neierobežojot. Ja cilvēkam vajag/patīk katru dienu iet dušā un patīk arī ilgāk patecināt ūdeni, vai patīk reizi nedēļā ieiet vannā, tās ir ērtības par kurām viņš maksā. Katram savi paradumi, ko cilvēks vēlas paturēt.
Citam ērtības būs dzīvot 24 grādos un staigāt par basām kājām pa māju (lai gan teorētiski varētu dzīvot 19-20 grādos un uzvilkt biezāku zeķi), citam pie katra mazākā sīkuma lekt iekšā savā iemīļotajā auto un braukt utt.
Tu,JanJan, te manā privātajā dzīvē savu "mēli/pirkstus" nebāz ... :D
Saskaitīs te manus 24 grādus, basās kājas un 5 soļus uz/no auto ... mēs te planētu mēģinam atbrīvot no CO2, cilvēkus no naudas utt. 
... mēs te planētu mēģinam atbrīvot no CO2, cilvēkus no naudas utt. Var, bet nakuja 
Tas jau ir īsts ekopātisms.
Pirms gadiem 10 mūsu ģimenes paziņas mājā Beļģijā tieši tāda sistēma bija ierīkota. Toreiz brīnījos, wtf.
Tas jau ir īsts ekopātisms.
Pirms gadiem 10 mūsu ģimenes paziņas mājā Beļģijā tieši tāda sistēma bija ierīkota. Toreiz brīnījos, wtf.Nu laukos, pirms bija ierīkots urbums un bija no akas ar spaini jānes ūdeni, tad arī darījām - dzeršanai, trauku mazgāšanai, ēst gatavošanai akas ūdens, bet tur citām lietām - lietusūdens.
Redz, laukos, ja ir tikai aka, var gadīties, ka ūdens ir deficīts un labo dzeršanai u.tml. vajadzībām, bet dārziņu var paliet arī no dīķa vai grāvja.
Kurpretī pilsētā, kur aukstais ūdens krānā ir allaž (pie tam tāda 1 m3 cena nav diži liela), skalot kluci ar kaut kādu uzkrātu ūdeni vai tamlīdzīgi - savdabīga izklaide.
Nu, ja mēs dzīvotu Kalifornijā vai kkur Spānijā, tad iespējams ūdenim būtu cita vērtība. Bet mūsu platuma grādos ūdens parasti nav nekāda problēma.
Nu kā, tas taču ir moderni - domāt par planētas likteni, tērēt mazāk resursus un dzīvot sūdīgi.
Noderīgi tiem, kam dziļurbums un ciets ūdens. Negribi sadzīves tehniku regulāri atkaļķot vai likt filtrus, tad lietus ūdens noder.
Savākšanai bez lapu piemaisījumiem ir ierīkojama flush sistēma:
tev visi piemēri ir no galējību apcirkņiem?
tas jocīgajam kukainim ar palamu 'iciks'
WALA rakstīja: Khm,khm ... msh ... ledusskapis ir un kondicionieris ir noteikta tipa siltumsūknis ( ar "norādītu" sildīšanas/dzesēšanas "virzienu"). Tas kurš silda/dzesē abos virzienos nav saucams nekā citādi kā siltumsūknis, tāpat kā tas verķis kurš tikai silda telpu ...
Rucavniekam nav leduskapja. viņš tak nav slinks, izraka pagalmā leduspagrabu))
Ir 2 stāvu māja... Celta no baltajiem ķieģeļiem, jeb to ko varēja 50tajos dabūt... Dzīvojamā platība 132m2.
Tolaik protams tikai ar malku sildīja, tāpēc kapitalais remonts veikts 95 gadā un vieniem no pirmajiem pilsētā ievilkta ir gāze un uztadīts gāzes caurplūdes Junkers katls, kurš ticiet vai nē joprojām darbojas(ražots 93g), tas joprojām silda māju un pilda savu funkciju. (cik efektīvi, tas ir cits jautājums) Bet jūtami jūt gāzes tarifa palielinājumu.
Tā nu šovasar mantojumā ir iegūta šī māja, tagad doma noteikti nu jau pēc šīs sezonas ir nosiltināt, nomainīt vecos noteikti aizaugušos čuguna radiatorus... Jautajums par katlu.
Vai ir jēga ņemties ar projektiem, jo mājas iekšā nav vieta kur granulnieku ar granulu tvertni priekš automāta snīpja ielikt un ja taisi ārpus mājas tad pilsētu centrā tāda ir prasība, ja jātaisa kāda piebūve viss ir jāsaskaņo u.t.t... Šķūnīti bez pamatiem kuram izpūš cauri nebūs diez ko efektīvi liekas īpaši ziemā...
Vai vienkarši nomainīt uz modernu kondensāta gāzes katlu ar kādu 120/150L silto ūdens bateriju lai beidzot var normāli mazgāties nevis visulaiku tverstīt ūdens temperatūru, kā tagad ir ar caurplūdi.
Ka arī vai ir jēga investēt un domāt par kādiem pāris saules paneļiem? Mājā dzīvo 3 pieauguši cilvēki.
Zeme arī apkārt mājai nav ļoti daudz, 500m2 no kuras 50m2 kuru noēd garāža, saimniecības ēka...
Kādas ir jūsu domas kā labāk un protams 'lētāk' sakārtot šo jautājumu. Jo ja būtu simtiem tūkstošu kabatā, tad jau nebūtu problēmu.... 
ja māja ir nodota ekspluatācijā, tad nekādus projektus vairs vari netaisīt. neviens tur neies čamdīt kas iekšā ir.
veco gāzes katlu noteikti vajadzētu nomainīt. tam viss resurss ir izsmelts. ar caurplūdes udens sildīšanu nav nekādu problēmu, ja vien nav vienlaicīgi divi karstā udens patērētāji. bet noteikti vajag arī diversificēt apkuri ar siltumsūkni. vai nu piejūgt klāt pie esošās sistēmas gaiss-udens, vai uzstādī gaiss-gaiss ar 2-3 kasetēm
Čuguna radiatorus uzreiz nevajag skriet mainīt - skaties kāds stāvoklis, gāzes katla maiņa, hmm, bet ar neesmu pārliecināts ka izmaksas atsvērs to ekonomiju ko varbutēji iegūsi. Bet ja ir tā ka reāli sūdīgi silda, tad protams cits jautājums.
Bet siltināt gan vajag, tik tas ja nereti ir daudz māju ar mazām jumta pārkarēm (paši mērcē ūdenī savu siltinājumu) , caurvējam pakļautiem bēniņiem utml.
Sāc ar elementāro lietu salabošanu, piem. lai beniños vējš neskraida, vai ja skraida, tad starp dzivojamo telpu un aukstajiem bēniņiem ir vismaz 20 cm siltinājums, varbūt var siltināt pamatus, varbūt ir šķirbas ķiegeļos, kuras laiž "vēju uz dzivojamo platību" utml. Lielakoties, ja ir daudz naudas tad var ari ar liegabalu pa zvirbuļiem, bet ja ir ierobežots budžets, tad jālabo acīmredzamie lielie defekti, un nešauj visos virzienos reizē.
P.S. vienam sievas radiniekam bija veca koka māja apmurēta, viņam bija prikols, ka starp balto ķieģeli un koku vietām bija iespaidīga sprauga brīvai "vēja kustībai" - tas ari sačakarē jebkādu jēgu no tās ķieģeļu sienas ...
Sāc ar siltināšanu. Un tad varbūt iznāk ka rēķins nemaz tik liels nebūs. Saules siltā ūdens kolektori no aprīļa līdz septembrim miera vējos saražos silto ūdeni. Granulu katli mēdz būt arī kamīnam līdzīgi.
Vislielāko efektu parasti dod jumta nosiltināšana (parasti var iepūst vati un tas nebūs nemaz tik dārgi), arī pamatu siltināšana varētu dot efektu, bet padārgi. Fasādes siltināšana droši vien nekad neatmaksāsies. Vēl pastāv risks, ka esošajā fasādē ir gaisa šķirbas pa kurām izrauj silto gaisu ārā, nosiltinot fasādi šī problēma var saglabāties. Pieņemu, ka logi, durvis jau ir +/- OK. Siltumsūkņi gaiss/ūdens, zeme ūdens var domāt, ja ir/būs siltās grīdas vai jāmaina radiatori uz lielākiem, bet investīcija būs paliela. Ja Tev pietiek, ka ziemā apkures sistēmā ir līdz 55 grādiem, tad var domāt par kondensācijas katlu, šos gan jau tagad pa lēto var iepirkt, Virs ~55 grādiem katls vairs nestrādā kondensācijas režīmā un diža jēga nebūs.
ir vēl opcija granulu kamīns, tas atšķirās no katla ar kaut kādu dizainu lai varētu ievietot dzīvojamā telpā, kā arī ar stipri mazāku izmēru apmēram aizņens biki vairāk par 1kvm vietas. Vienīgais trūkums mazāk granulas var iebērt, parasti divi maisi, bet kādām divām augstām ziemas dienām pietiek. Vairāk liela atšķirrība no gr. katla nav.
viss kas ņem degšanai gaisu no dzivojamās telpas ir nesams uz tolmetu...
Nope, ja pasākums ir nevis "mūsdienīgs termoss", bet gan māja kurai bijusi paredzēt krāsns apkure.
Bet mūsdienīgam termosam (a la manējais) ir 100mm gaisa padeves caurule iebūvēta pamatos un ja vajag tad neredzu problēmu tādu izveidot jebkur un jebkurā mājā.
Tāpat jau ja ir kaut vai tikai tvaika nosūcējs, tajā "termosā" ir jābūt diezgan iespaidīgai gaisa pieplūdei/padevei.
Cauruli tu vari pievilkt da jebkam. Tikai jebkas nebūs spējīgs to pieņemt, tā ir cita krāsns konstrukcija. Āra Gaisa izmantošana kurtuvei manuprāt ir ļoti nozīmīgs faktors.
Tā nebūs gluži tiesa, jo tikai kamīniem es neesmu redzējis "pelnu restes" un attiecīgu ieri vai pat atvilktni kurā pelniem birt, tajā vietā tad ari easy pievienot gaisa padevi, tik nu jāpadomā kā ērtāk ar pelniem tad tikt galā, ja "atvilktni" izņem ....
Ehh tomer man nav taisnība , laikam eksistē mazie tīrās sadegšanas Jotul, kuriem nav atsevišķas pelnu nodalījuma
kamīnam ir pelnu krātuve , kamīnu ieteicams reizi nedēļa ar pelnu puteklu sūcēju izsūkt, tas ir diezgan ātri
nesaprotu nafig jūs te par pelniem ņematies :D runa ir par normālas konstrukcijas kamīniem, kam aizmugurē ir gaisa ievads, pat ar elektrisku droseli, ja tas ir ar udeni. sīkiem granulniekiem tādi nav redzēti nevienam. ja kurtuve nebarojas pati no ielas, tad viss gaiss ko nokurina liesma dzīvojamā platībā tiek kompensēts pa visām iespējamām šķidrbām no ielas.
keis ar nosūcēju arī garām. nomaliem nosūcējiem ir pretvārsts, tieši lai nestaigā caurvēji
Par nosūceju nepareizi saprati, doma bija ka lai nosūcējs normali stradātu arī jabūt gaisa pieplūdei, un pārsvara pat lielākai neka prasa kamins/krāsns , ar to kaminam un krāsnij ari vairak kā pietiks ja "jāņem gaiss no telpas" ....
BTW intersanti, nav kadam tie modernie kamini, kas ir iekārti no griestiem, ka tiem realizēta gaisa padeve :
ja dzīvojamai zonai ir normāla gaisa pieplūde - vislabāk no siltuma zudumu viedokļa caur rekuperatoru - tad tur nekas nav uz tolmetu jānes.
Tagad no šīs vietas lūdzu precīzāk - kā darbojas rekupertors un kā tas palīdz šim gadījumam.
Rekuperatoram padod signālu ka darbojas kamīns un tas samazina nosūci un palielina pieplūdi.
Bet atvērtā tipa kurtuve komplektā ar "termosu" ir diezgan bīstams pasākums ja rūpīgi nepiestrādā pie ventilācijas sistēmas
Wow... Padod signālu un fizika apmānīta.... Padomā vēlreiz un varbūt sapratīsi, ka rekupertors šajā gadījumā nedod neko.
Ja ir, iemetiet fiksēšanai aktuālās granulu cenas no dažādiem ražotājiem!
Piektdien 09.09. @Depo GK granulas 6,99 par maisu jeb 450 par 64 maisu(960kg) paleti.
Šodien graanul.lv, 525eur par 78x15kg maisu paleti(1,17t) jeb 450eur par tonnu.
Staļi 583eur par 960kg paleti.
Ventspils, Durbes bāze 6.50, 15kg maiss
Kurzemes granulas 365+pvn 12proc, (tikai uz pasūtīšanu, pierakstīšanās sākot ar oktobra mēnessi
topinamburs rakstīja: tev visi piemēri ir no galējību apcirkņiem?
Kas vainas piemēriem? Mūsdienās tak pilnīgi nopietni tiek piedāvātas visādas aplamības ar piebildi, ka vajag tikai mainīt attieksmi un viss sanāks. Tad nu es tikai papildinu.
WALA rakstīja: Čuguna radiatorus uzreiz nevajag skriet mainīt - skaties kāds stāvoklis, gāzes katla maiņa, hmm, bet ar neesmu pārliecināts ka izmaksas atsvērs to ekonomiju ko varbutēji iegūsi. Bet ja ir tā ka reāli sūdīgi silda, tad protams cits jautājums. Bet siltināt gan vajag, tik tas ja nereti ir daudz māju ar mazām jumta pārkarēm (paši mērcē ūdenī savu siltinājumu) , caurvējam pakļautiem bēniņiem utml. Sāc ar elementāro lietu salabošanu, piem. lai beniños vējš neskraida, vai ja skraida, tad starp dzivojamo telpu un aukstajiem bēniņiem ir vismaz 20 cm siltinājums, varbūt var siltināt pamatus, varbūt ir šķirbas ķiegeļos, kuras laiž "vēju uz dzivojamo platību" utml. Lielakoties, ja ir daudz naudas tad var ari ar liegabalu pa zvirbuļiem, bet ja ir ierobežots budžets, tad jālabo acīmredzamie lielie defekti, un nešauj visos virzienos reizē. P.S. vienam sievas radiniekam bija veca koka māja apmurēta, viņam bija prikols, ka starp balto ķieģeli un koku vietām bija iespaidīga sprauga brīvai "vēja kustībai" - tas ari sačakarē jebkādu jēgu no tās ķieģeļu sienas ...
Man čuguna radiatori kā suga nepatīk. Vecmāmiņa jau bija par viņiem, tapēc savā dzīves laikā neļāva neko darīt uzkatīja, ka nekas labāks nav jo viņi 'tur' siltumu nevis kā tie baltie plāksteri..
Un nekādi nevarēja ieskaidrot, ka jā tur viņi ilgāk pie izlēgtas apkures, bet masa(ūdens) viņiem arī ir vairāk, tādejādi ir jāpaterē vairāk gāzi lai visu sistēmu uzsildītu.
Visi koka logi ir nomainīti uz pakešniekiem. Pirms 2 gadiem tika noaminīti pēdejie 'verandas' lielie logi uz 3 stiklu, 6 profilu.
Ja iepriekš ziemā verandu vajadzēja ieziemot jo 160cm 2 čuguna radiatori ziemas vidū nespēja piesildīt lai varētu dzīvot jo bija knapi 10 grādi, tad tagad ir 18 grādi. Kas tikai no logu nomaiņas ir labs sasniegums.
Par caurplūdi jau ir tieši tas besīgākais, ka katls stāv virtuvē... duša ir augšā, dušojoties vienmēr ir intersantas sajūtas jo kāds atgriež virtuves krānu un izdomā mazgāt traukus....
Bēniņi ir 'aukstie' kur zēģelē vējš.
man vispār radiatori kā suga nepatīk. un tāpēc mājā visur ir siltās grīdas. Ja visas trubas (vēl ir dzelzenes pa perimetru?) un radiatori jāmaina, varbūt ir vērts padomāt par tādām? Tad arī perspektīvā kāds siltumsūknis būs iespējams un efektīvāks, tādai sistēmai pietiek ar max 35 grādiem, nevis 55-60.
ilgak uzsilst, jā. un? tas ir tieši labums. cikliskums katlam mazāks. katls kalpo ilgāk. jautājums ir tikai par pašu radiātoru stāvolki. tīrs, pareizi pieslegts čuguns ir manta
Tā viš i. Radiatoru veidam/ formai un materiālam (bleķis/ čuguns/Al) nav lielas ietekmes uz patēriņu/ekonomiju. Cik gāzes/malkas/granulu/elektrības patērē tik siltuma iegūst. Protams, ņemot vērā katla lietderības koeficientu.
Tātad starp aukstajiem bēniņiem un dzīvojamo telpu jāsiltina, ja vien tur jau nav 20+cm izolējoša materiāla ...
Dušošanās "defektu" varbūt var labot ja cirkulāciju pagriež citādi, bet tas atkarīgs vai tur vispār cirkulācija ir iespējama, moš tur ir tikai "virknē" slēgti ūdens "vadi". Man ir pastāvīga cirkulācija ar sūkni kas dragā caur 2. stāvu un dvieļu žāvētājiem primāri un tikai tad duša/krāns un duša/krāns 1. stāvā un virtuve vēl tālāk pa ķēdi. "problēma" ir tikai tad ja trāpa uz katla "mazās jaudas cirkulācijas režīmu" kas man uzlikts divos intervālos naktī, tad gan var būt ka jāpagaida drusku karstais ūdens 1. stāva dyšā ... bet tās tapat ir sekundes ne minūtes un "gļuku nav" pofig cik krāni ir vaļā.
Nu ja čugunnieki nepatik, tad nepatīk, ko ar tevi darīt ... bagāts dara kā grib ;)
Taču to vienīgā nelaime ir siltuma/aukstuma inerce, un tādēļ jēdzīgāk ir turēt pastāvigu temperatūru, un nemeģināt taupīt uz vienu nedēļu augstāku, otru zemāku temperatūru, protams pieņemot ka telpu platība un radiatoru izmēri ir puslīdz pareizi "mērogoti" un ideāli ja var salikt termostatus, bet nu var gadities, ka to nevar izdarīt, un tas jau var būt labs iemesls radiatoru maiņai, bet nu termostati ar nav panaceja ;)
Pie kam nav obligāti likt termostatu tieši uz radiatora, kaut arī tad problēmas risinājums jau ir ļoti labi jāsaprot/jàizprot + tam jābūt attiecīgi veidotām trubām ...
BTW karstā ūdens gļuki var būt saistiti arī tīri ar ūdens spiediena problēmām!
Vienīgais kartā udens glūks klasiskajam gāzes katlam ir tā mazā rāžība. Reti kuram mājās ir 3 cauruļu sistēma ar rezervuāru. Visi dzīvo uz katla taisnās caurplūdes, kas ir maza puscollas caurule.
feciic rakstīja: Piektdien 09.09. @Depo GK granulas 6,99 par maisu jeb 450 par 64 maisu(960kg) paleti. Šodien graanul.lv, 525eur par 78x15kg maisu paleti(1,17t) jeb 450eur par tonnu. Staļi 583eur par 960kg paleti.
Staļi… Nenormāli
Jaunākais forumā
- EKII 2026: Tikai līdz 24. februārim iesniedz viedokli par 40 miljonu eiro subsīdijām elektroauto (57)
- Vēja turbīnas un vēja parki! Kāpēc Latvijā ir liela pretestība? (29)
- Makslīgais intelekts (MI) (162)
- Lietotu/mazlietotu auto plači Rīgā, Jūrmalā, Tukumā? Labākā vs Sliktākā pieredze! (16)
- Kuras lietoto auto markas šobrīd pērk vairāk? (19)
- iAuto uzlīmes – liec uz auto un esi pamanāms! Cepures, T-Krekli. Dizaini? (104)
- Latvijas Valsts ceļi un iAuto.lv tiekas Delfi TV diskusijā - Uzdod savu jautājumu par Latvijas ceļiem! (14)
- Izstāde “Auto 2025” Ķīpsalā 24.–26. aprīlī, darba laiks un biļetese cenas. Laimē 2 ielūgumus! (59)
- Tramps - ASV prezidents? (2657)
- Dīzeļa tirdzniecības ierobežojumi Latvijā saistībā ar piegāžu krīzi un Hormuzas blokādi (15)
- LEXUS RZ 550e 2026. Atsauksmes un iespaidi (10)
- Smēķēšana (44)
- Kā lēmumu pieņemšanā tiek apieti Rīgas apkaimju iedzīvotāji Grīziņkalnā (46)
- Vēl laiks iepirkt sadzīves halogena spuldzes (13)
- iAuto.lv saviem lasītājiem piedāvā iespēju testēt jaunākos automobiļus (339)
- iAuto forums. Uzlabojumu ieteikumi, jautājumi un jaunumi (603)
- Degvielas cenas Latvijā un pasaulē (391)
- Škoda VRS 2014 atsauksmes, eksplotācijas pieredze un izmaksas? (8)
- MŪZIKA (134)
- Lexus LC 500 (1)
Portālā publicētie autoru viedokļi var atšķirties no iAuto redakcijas viedokļa.