lynx85 - pretimbraucējs tā nožilbināja ka sadzēsos līdz pat nekrietniem 45kmh - labi ka nevajadzēja nevienam aizmugurē neko garantēt

Varēja jau sanākt vēl labāk - nevis viens pretī, bet kādi 6-7 un vismaz 2 kaut kas tajās gaismās nepareizi saregulēts. Un sākot bremzēt sajustu, ka abas puses nebremzējas vienādi.

Tad nu, ja reiz tumsā to asfalta malu neredz, nebūs tie 90km/h. Būs mazāk. Ja tur vēl kādi dārziņi un ieliņas un nekas nav skaidri redzams, tad vispār nekādi 90km/h.

P.S. Viens izgudrotājs bija izdomājis speciālu lampu, kas apgaismo to ceļa malu šādiem gadījumiem. Laikam ieviešanai ir kādi traucēkļi.

Piemeklē no pieejamiem materiāleim kas ir un mēģinājumu laikā pārbaudi to bateriju, cik lielu strāvu tā spēj nodrošināt. Gan jau plānais orgstikls derēs. Ja tā baterija nav pārāk dārga, gan jau var atrast kādu laku un izmēģināt.

www.ebay.com/sch/i.html?_from=R40&_trksid=m570.l1313&_nkw=supercap+car+starting&_sacat=0

www.ebay.com/sch/i.html?_from=R40&_trksid=m570.l1313&_nkw=solar+car+batery+charger&_sacat=0 tos liek aiz auto stikla, lai lādē ar mazu strāvu, kamēr auto stāv

pāris derīgas iekārtas

Sabtranss un pārdomāta stāvvietu plānošana atrisinātu daudz ko. Tik vēl ir pensionāru neierobežotā brīvbraukšana.

calis.delfi.lv/forums/tema/4944842-nedelas-citats/58/

calis.delfi.lv/forums/tema/18346875-pensionari-teroristi-sabiedriskaja-transporta/2/

Rosalia

"Undomiel, es nesaprotu, kāpēc pensionāriem par velti nav braukāšana noteiktos laikos, kad visi, kam jābrauc, ir tikuši skolā, universitātē un darbā? Penši varētu braukt par velti, uzrādot apliecību no 10-15. Pilnīgi pietiekami. Ja grib braukt citos laikos, lai pērk par pilnu cenu vai puscenu. Bet, kad nāk vēlēšanas, pašvaldību večiem urīns sāk cirkulēt pa smadzenēm."

Zelta vārdi! Ušakovam ar to pretīgo Ameriku nevis jālielās, bet ar steigu jāierobežo tā par velti vizināšanās noteiktos laikos, citādi tam pensim miegs no rīta nenāk, šis ar pirmajiem gaiļiem augšā un aiz nav ko darīt dodas pavizināties ar sabiedrisko kā reize tajā laikā, kad masas dodas uz darbu, skolu, utt nu tā, ap 7-ņiem no rīta, tad pa dienas vidu šis pasnauž, paskatās kādu seriāli un ap 16:30 saprot, ka viņam obligāti jāaizbrauc līdz pašai tālākajai Maximai, jo intuīcija saka, ka Krakovas desai tur šodien būs 50 centu atlaide, tad, vinš, protams, pošas, stuņķījas iekšā sabtransportā vienā laikā ar visiem, kas dodas majās no darba un mācībām, atkal burzma, atkal jautri, atkal var kādam pieprasīt vietu, pakasķēties, utt, vārdu sakot, sajusties dzīvam, jā, ja par velti varetu braukāt tikai pa dienas vidu un vēlu vakarā, puse dzīves paietu garām bez prieka.

650 04.11.2018 15:54 Es reiz kaut kur lasīju to atziņu, ka jebkuram braucējam esot visnotaļ derīgi izlasīt cita braucēja pieredzētu (patiesu..) notikumu vai uzklausīt kādu derīgu pieredzi.Tipa kā "izbraukt ar viņu" kādu tur to atstāstīto ceļagabalu.Salīdzināt ar sevi,padomāt ko un kā pats būtu darījis.Jo "sen nekustinātas" (pat labās) lietas ar laiku vienkārši tiek aizmirstas.

650 06.11.2018 15:19 Laicīga un pareiza situācijas prognozēšana samazinot risku iekļūt negadījumā par 43%.Reālas priekšdarbības,kas paspētas pielietot uz tās pirmās prognozes pamata- vēl par kaut kādiem tur 42%.Kamēr izdaudzinātā pārcilvēciskā sagatavotība centimetru apstūrēšanas un galēji beidzamās sekundes bremzēšanas iemaņās nesot vien 3% veiksmes.

-------------------------

Tas gan ir pareizi. Manuprāt, ir šāda te loģiska sakarība - ir kaut kāda teorija, fakts, piedzīvota vai citu izstāstīta situācija. Tad tas viss tiek apspriests, izdomāts, tiek minēti visādi argumenti, pretargumenti, ir pārdomas, secinājumi. Varbūt tas viss tiek apspriests krustu šķērsu, varbūt tik pa ausu galam padzirdēts. Un tad iestājas reāla situācija uz ceļa, kuru tas braucējs vai nu sasaista dabā ar to izdzirdēto vai kārtīgi apspriesto, vai ne. Tad seko vai nu tie preventīvie pasākumi, tur, lēnāka braukšana, ja tumsā nāk pretī vesela rinda auto ar nenoregulētām gaismām vai īpaša uzmanība, ja parādās stirna, vai mazāks ātrums pilsētā ar šaurām ielām pirmajā septembra nedēļā. Nu un tad vai nu ir vai nav tās situācijas, kur padomāt īsti nav laika un visu nosaka daži pareizi refleksi dažu sekunžu laikā un veiksme. Griezt pa labi, pa kreisi, uz nomales, nedarīt neko, bremzēt taisnā līnijā, cik nervi tur un tad braukt grāvī vai nedarīt neko, braukt taisni, samazinot, nemainot vai pat palielinot ātrumu. Dažu sekunžu refleksi.

www.ss.com/msg/lv/transport/cars/audi/a6/ffjoj.html

vej, kur mašīna

www.ss.com/msg/lv/transport/cars/volvo/v70/fodob.html

re, kur vēl viena, jāliek LPG.

Tikpat, cik likšana no jauna. Plus vēl tas, ka var ielikt lielāku (dārgāku) balonu, jo mazā benzīna bāka.

Šite jau bija specializējušies pārveidot CNG uz LPG

www.autogaze.lv/index.php/item/deglava-autocentrs.html

Ieguvums - vairāk vietas balonam un motors labāk piemērots gāzei.

"LPG balons ar 70l tilpumu lieliski ieguļas vecā balona vietā, un to pārklāj oriģinālais Volvo pārsegs, kurš pasargās viņu no netīrumiem un akmeņiem. Reduktors un degvielas maģistrāļu caurules arī neder. Pozitīvais ir tas, ka dabasgāzes automobiļi ir izgatavoti rūpnīcā un viņu dzinēji ( virzuļu grupa, dzinēja galva) ir piemēroti autogāzei. Noslēgumā pārbūvi jāreģistrē CSDD un jābrauc. Mums pārbūvē ir bijuši VW, Volvo, Fiat, Opel un Mercedes automobiļi."

www.lsm.lv/raksts/zinas/ekonomika/latvija-razos-iekartu-dabasgazes-uzpildei-auto-majas-apstaklos.a267016/

jaunums

Kāpēc ne ar gāzi

www.ss.com/lv/transport/cars/ford/focus/filter/

1.6 un 2 litru motori, 1998.g.- 2011.g., 650€ - 5800€

CSDD jānoskaidro, cik tā pārbūve un pārreģistrācija maksā.

To var kombinēt - ar dūmvada izejas pārslēgšanu.

Nu, ja tas šķembu aparāts ar ātrumu, teiksim, 0,5metri sekundē, tas ir, 1,8km/h, to posmu pieber, iztērē, teiksim, 20 tonnas sīku šķembu un 2 mēneši tur nav trepe, tas vien jau būtu labi.

Pie tam man ir zināmas aizdomas, ka prasta šķembu bēršana visam pa virsu pēc ietekmes uz jaunu grambu veidošanos diezgan būtiski atšķiras no šķembu piebēršanas tieši bedrītēs, jo ceļš taču jau ir sablietēts un tās no jauna piebērtās sķembas pēc katra riteņa uzsitiena nevis veido jaunas bedres, bet tiek iespiestas jau esošā, diezgan blīvā strūktūrā.

Vajadzētu saskaņotu eksperimentu, manuāli (nobērt) piebērt bedrītes 50 metrus un apskatīties, cik ilgi tur.

Cik tur visādas gumijas, atsaites, amortiņi netiktu sabojāti.

Varbūt tad šo

commodus.lv/gaiss-udens-siltumsukni

kopā ar šo

akumulacijastvertnes.lv/stauber/

Pa nakti uzsilda 500-1000-2000 litrus ūdeni, pa dienu tas ūdens atdod siltumu.

Vai arī gaiss-gaiss siltumsūkni.

silta-maja.lv/index.php/lv/home-business/

Man iepatikās tā jūtūba Grenaisol IDEJA - un proti, pašu krāsns silšanas procesu ATDALĪT no siltuma atdeves procesa telpai.

Protams, tur vajag MASU.

Elektriskie siltumakumulācijas elementi var spēlēt tikai uz dienas un nakts tarifa atšķiribu, ja viņi tik ilgi tur to siltumu.

Te uz dūmvada izelas liekamā siltuma masa

kamindizains.lv/images/GRENAISOL/Grenaisol_katalogs_Lv.pdf 5.lapa

www.norvegukamini.lv/en/heat-accumulation-system-hms-asm

Tas arī jāņem vērā. Man vairāk šis interesē kā teorētisks koncepts, vai 21.gadsimtā ar tā tehnisko bāzi var uztaisīt materiālu taupošu, inteliģentu, selektīvu ceļa grambu piebērēju, ja reiz manuāli tās aizberot, ceļš kļūst daudz gludāks.

Pēc tam jau var domāt, kur un kā to izmantot.

Varbūt jāpiestrādā pie šiem materiāliem

www.ss.com/msg/lv/construction/materials/metal-ware/bgolxm.html

www.ss.com/msg/lv/construction/materials/metal-ware/bjcgc.html

To Grenaisola plāksni kā siltumizolatoru - kamēr iekuras un uzsilda - plāksne izolē krāsni no smaga siltumakumulatora

Kā iesilst - plaksni azivac un krāsns silda ne tikai giasu, bet arī kadus 100-200300kg siltuma masu - metālu vai akmeni vai ķiegeļus. Vai arī apbūvē to krāsni un regulē siltumu ar gaisa plūsmu ap krāsni. www.youtube.com/watch?v=syFdyyDOjVc

www.kamindizains.lv/katalogs/karstumizturigi-apdares-un-buvniecibas-materiali/grena-karstumizturigi-materiali.html?gclid=Cj0KCQjww8jcBRDZARIsAJGCSGvKm_9FeEu1RNH2bCWpC2_kKKsu6NWPGQvbRV9obOad7OoWZudqprUaAlO8EALw_wcB

Kaut kur internetā ir bilde ar diezgan mazu metāla krāsni, kura ir uzlikta uz milzīgas ekskavatora lāpstas un tas viss atrodas diezgan lielā istabā. Tas viss kopā izskatās diezgan labi un gan jau ka funkcionē arī.

Faktiski katram ceļam var elementāri tās trepes bedrītes kādu metru aizbērt ar uz paša ceļa esošajiem akmentiņiem. Un tad paskatīties, cik ilgi tā vieta ir salīdzinoši gluda un cik maz to mašīnu drebina.

Pieņemsim, kādam ir māja 50 metru no asfalta un jābrauc pa tādu ceļu. Tad nu šis īpašnieks iztērē pustonnu sīko šķembu un 3 pilnas darba dienas pats aizberot tas bedrītes un viņam kādus 4 mēnešus nekādas trepes tur nav.

Tad atliek tik izdomāt kaut kādu inteliģento ceļa šķembu bēršanas mašīnu, kas specifiski detektē tās bedrītes un tieši tajās tās sķembas arī ber. Un sablīvētās šķembas netiek apbērtas.

Pie tam jāsaprot tās trepes bedrīšu veidošanās nosacījumi. Tādā svaigā šķembu uzbērumā, protams, tās šķembas nav sablietētas un cikliski sanāk, ka ir vājāki posmi un stiprāki. Tad nu auto ar saviem riteņiem kaut kā pamanās izveidot diezgan regulāra izmera bedrītes, pie tam tās tikai paliek dziļākas.

Ne asfaltu, bet gudri pielabot trepi ar akmentiņiem un varbūt drusku smilti vai smalku granti.

Un daudz mazāku apjomu. Sablietētā ceļa daļa paliek un netiek nosegta ne ar ko.

Māju pagalmos tas izskatās tā - bedrē ieber smilti vai smalku granti un akmentiņus un tas viss pieblietējas un bedres nav. Ja ber tikai smilti, tad pēc pirmā lietus bedre atkal ir turpat, kur bijusi.

Uz laiku jau var novērst. Pie tam tad tas segums tad ir kārtīgi piebraukts un kādu laiku varētu būt diezgan labs.

Ko autors nopirka?

Paskat, kāds vāģis

Un jā, Audi ar gāzi!

www.ss.com/msg/lv/transport/cars/audi/s6/ccmgl.html

www.ss.com/lv/transport/cars/audi/filter/

Autors jau nav pateicis, pa kurieni brauks - pa pilsētu vien vai katru dienu 50km drebinās pa granteni. Vai 10 tā un 40 atkal pa asfaltu. Vai otrādi.

Varbūt ir, varbūt nav. Var jau servisā pacelt un paskatīt. Un šādi neprestiži mazmotora auto visticamāk, tiešām ir piederējuši folklorā aprakstītajiem mācītājiem un mājsaimniecēm, kuri tiešām braukuši 3 reiz nedēļā uz baznīcu vai tirgu un odometrs tiešām nav grozīts. Var paveikties. Pie tam ko visu tam auto vēl var nomainīt pa atlikušajiem 1200 EUR. Ielikt jaunāku motoru, piemēram.

Var jau mēģināt kaut ko galīgi nestandarta. Ta kā tie neskaitās prestiži, cena būs mazāka un var dabūt arī galīgi nenobrauktu.

www.ss.com/msg/lv/transport/cars/fiat/marea/dnjhh.html