Kārtot: Augošā secībā
raimondsm 29.10.2008 10:31

www.iauto.lv/...

arī latvietis praktiskais nav starā par kaut kadu tur papildus izglītību - un rezultāts ir

raimondsm 28.10.2008 18:44

profiem tomēr vajadzētu zināt cilindra pamata laukumu, kas 0.6mm stieplei ir pīerkvadrātā = 3,14x 0,3 x 0,3 un 0.8mm stieplei ir 3.14x 0.4x0,4

tātad vienāda garuma stieplēs metāla daudzums būs kā 9/16, proti, lai uz šuvi dabūtu vienādu daudzumu metāla, 0,6mm stiepli vajadzēs 16 metrus bet 0.8 - 9 metrus, attiecīgi ātrums jāmaina....

savukārt stieples ātrumu nosaka, nepievienojot masu, palaižot stiepli 20 sekundes un izmērot garumu, sareizina ar 3 un dabū metrus minūtē

vēl viens variants ir skaitīt rullītim apgriezienus un reizināt ar aploces garumu, kas ir 2pīer vai arī nomērot. Šitā dara ar stikla tīrītaja motoriņu pie dažādiem spriegumiem, ņemot vērā, ka pie slodzes tomēr ātrums būs mazāks. Tad piemeklē papildus zobratus, lai to ātrumu, atkarībā no rullīša diametra dabūtu pareizajos diapazonos atteicīgajai aparāta jaudai, stieples diametram.

Savukārt pareizos strāvas un sprieguma parametrus no gatava aparāta noņem ar voltmetru ar slodzi un bez un ampērmetru, protams ar kārtīgu šuntu un mēramo stravu 100A un vairāk.

.

raimondsm 28.10.2008 16:40

tak ari saproti, ka nebūs, bet mašīnas plānajiem bleķiem nevajag. Ar 100A un uz loku 16voltiem var metināt 3mm plāksnes. Cik tur , laikam 1.6kW sanāk, ne?

raimondsm 28.10.2008 16:33

ok ir 0.8 mm aparāts, kuram barošanas avots - trafs un tasngriezis, kā arī visi strāvu regulējošie slēdži ir ok, bet nobiris padeves mehānisms. Aparāts nekad nav darbojies ar 0.6 stiepli. ir doma ielikt citu, pastaisītu padeves mehanismu, ja metinot konkrēto bleķi ātrums 0.8 stieplei bija 5 metri minūte. Cik jābut 0.6mm stieplei atrumam, lai dabūtu apmeram to apšu metināšanas režīmu pie tās pašas strāvas?

Paštaisīta padeves mehānisma dziļakā jēga ir cena

veikals.autostarts.lv/...

un uzreiz velo zobrats uz 4 velkošajiem ruļļiem 1.6 -2mm stieplei liekas laba ideja.

raimondsm 28.10.2008 15:46

kas saprot, tas saprot un kas nesaprot, tas nesapratīs

pasaki 2 veidus, kā var noteikt stiepeles padeves ātrumu

raimondsm 28.10.2008 15:13

www.iauto.lv/...

te ir šis tas pateikts, kas un kā jātaisa.

raimondsm 28.10.2008 15:12

www.iauto.lv/...

ja nu interesē metināšanas pusautomāts - skat galeriju.

Paštaisītas asis, stikla tīrītāja motoriņš, padeves rullīši noteikti izmaksās lētāk - visus padeves ātrumus, arī pārejot no 0.8mm uz 0.6mm stiepli var viegli pārrēķināt.

raimondsm 27.10.2008 16:03

nu ja, rt tak ir gatavs variants, pērc nost

Un ja ņem aparātu kantorī, kas paši zina, kā uztaisīt, tad ar remontiem problēmu nebūs. Vestienas kantorī remontdarbnīcā ir pilns ar lietotiem , labotiem, nelabotiem aparātiem, tā kā vecī zina ko dara.

raimondsm 27.10.2008 15:59

vecais labais dzinējs nav nemaz tik labs, 35-40% lietderības koeficients

raimondsm 27.10.2008 9:42

bobcat rakstīja:

garausis rakstīja: Nu tā, vēlos iegādāties pusautomāta metināmo.

Jaunu, rekomendēju "Kemppi" ražojuma, ir vienfāzu, "Industry Welding Equipment";Bauskas 27 - 1.st., Rīga. nu ja nepatīk tad ir

"Plazma Pluss", SIA;Vestienas 2, Rīga, tirgo arī nesliktus aparātus.

Kemppi ir labs un tas Vestienas kantoris paši arī ražo un labo.

raimondsm 27.10.2008 9:39

Ir jau vēl viena problēma - kad kredītatkarīgais pieņem lēmumu kā ierēdnis vai veido sabiedrības viedokli kā žurnālists, viņš to dara pavisam citādi, kā brīvs cilveks. Un tie piemēri ar purva arhitektūru, plakano teve uc bija domāti kā piemērs mantai, kas neko neražo, nepaaugstina konkurētspēju un neveicina tirdzniecības bilanci.

raimondsm 26.10.2008 21:30

Tas viss sākās tad, ka sāka mediji un bankas melot katram kredītņēmājam, cik tas gudrs, skaists, kredītspējigs un neviens īpaši neiebilda. Tad arī panesās purva pļavu arhitektūra, šarmelšeihas, plakanie tēvē un citu ekonomiku un ražošanu stimulējošu iekārtu iegade.

raimondsm 21.10.2008 15:40

www.iauto.lv/...

latvija2030.lv/...

Valsts psiholoģija ir pakalpojumi. ( 70% kopprodukta ir pakalpojumi). No tā arī filozofija - nevis radīt, ražot, uttt, bet pakalpot. Vēl valsts ir parada 18 miljardus, bet pilsoņi atsevisķi vēl 16 miljardus ( 9 uzņēmeji, 5 privātpersonas= 200 000 ģimeņu) Vēl mums ir sestā daļa no vidējā darba ražīguma Vācijā, puse no Slovēnijas razīguma, tātad kur tad ir tās normālas darba vietas??? Pie tam studējošie aizņemas vai sastrādā naudu iespejams galīgi nepieprasitai ekonomista vai līdzīgai profesijai, kuras prestižu mākslīgi uztur mācibu iestādes un mediji. Un kas būs, kad daļa no tām pērc/ pārdod ekonomikām bruks kopā bet naudu vajadzes? Ārzemju bankas gluzi kā lauķeni ārzemes ir valsti un ta siedzīvotajus ar mediju un specialistu palidzību iedzinusas kredītos.

Pāris citāti par eksakto krīzi:

Rivža : \"\"man tad, kas es biju ministre, ...bija diskusija , sasāpējusi par to, ka mums skolā bija izvēle, kādus priekšmetus mācīties, kādus nē, ja grib mācīties tālāk medicīnu, un viņam nav ķīmija, vai Tehnisko Universtitāti, un viņam nav fizika, un tad es satiku Piebalga kungu un prasīju, kādi bija toreiz tie motīvi, ka deviņdesmito gadu sākumā mēs ...izvēlējāmies šos priekšmetus ... demokrātija, izvēles brīvība, personības attīstība, ka tad mums...ka tas ir jauns laiks, ka jauna pieeja, ka tā bija revolucionāra pieeja... nu un pagāja 10 gadu un izrādījās, ka tai revolucionārajai pieejai ir daudz risku Acīmredzot katru jaunu ceļu ejot izglītībā, mums šie riski ir jāapzinās. Ne velti zināma stagnācija ietver sevī daudz ko pozitīvu.\"\"

Godmanis: Es varu atbildēt - tā problēma (bija) ātrāk, tad kad es biju pirmo reizi premjers un izglītības ministrs bija cienījamais komisārs Piebalgs - mēs vēl nesen pārunājām visu to jautājumu. Tieši tajā laikā parādījās brīvā izvēle, tas nav deviņdesmit piektajā gadā, tas jautājums bija, gan vērtējums, gan brīva izvēle un es esmu runājis ar viņu, viņs arī ieņēma ļoti atbildīgu posteni, mēs tā mēģinājām atcerēties, kā vispār tas bija, jo es tā īsti neatceros, kāpēc tādu lēmumu pieņēma. Izrādās, viņš man teica : Tas spiediens no sabiedrības bija tik milzīgs, vēlme pēc brīvības, pēc brīvas izvēles, tad daudzās valstīs Eiropā tas jau bija, šinī ziņā nebija ne kaut kāds īpašš gājiens, lai to izdarītu un rezultāts ir tāds, kāds viņš ir. \"\"

Auziņš, LU rektors: Domburšovā notika šāda diskusija

\"\"Domburs: Par saturu pasakiet vienu savu redzējumu. Tagad nu tas ko ministres kundze lepojās pašā iesākumā ISEC ietvaros ilgstoši tapušais, uztapušais beidzot jaunais modelis dabaszinātnēs, varbūt tai kontekstā, varbūt pavisam citā kontekstā - vai tas produkts, skolēnu produkts, ko Jūs augstskolā dabonat no vidusskolām šobrīd, nu, cik Jūs varat izmērīt, viņš tā ka uzlabojas, mēs esam kaut kādā tur konkurētspējas līmenī , jeb visai tautai taisnība , kas pasaka - pasliktinās...

Auziņš: Šie skaitļi mani nedaudz pārsteidz, ko es redzu pašreiz ekrānā, es gribētu teikt, ka pirmkārt, izglītības kvalitāte vidusskolā ir labi mērāma un ir dažādi projekti, OECD valstu ietvaros veikti projekti, kuri mēra izglītības kvalitāti Latvijā, vidusskolā, pēc šiem datiem izglītības kvalitāte Latvijā nav slikta, viņa ir vidējā līmenī, pozitīva ir tendence, ka teiksim, valodu zināšanas no divtūkstošā uz divtūkstošsesto gadu būtiski ir uzlabojušās, matemātikas zināšanas ir nedaudz, bet ir uzlabojušās. Es droši vien būšu nedaudz atšķirīgās pozīcijās, kā daži mani kolēģi augstskolās un es teikšu, ka patiesībā tie jaunie cilvēki, ko augstskolas saņem no vidusskolas, ir pietiekoši labi sagatavoti studijām augstskolās. Ka viņu motivācija....

D.: Jau... tad jau nevajadzēja jaunos standartus nemaz tur pārtaisīt?

A.: Jaunos standartus, protams, vajadzēja, process ir nepārtraukts, bet kvalitāte ir relatīvi laba, jo tas, kas augstskolās mūs visvairāk interesē, ne tik daudz konkrēto zināšanu kopums, kas ir jaunam cilvēkam, atnākot no vidusskolas, bet viņa māka mācīties, motivācija mācīties, prasmes, kas manuprāt ir normālā Eiropas līmenī un šeit man atkal ir varbūt viens ļoti individuāls piemērs no manas pieredzes darbojoties kādu brīdi Berklijas universitātē Kalifornijā, kas ir viena no spēcīgākajām universitātēm pasaulē. Es saviem kolēģiem teicu viena sarunā apmēram tā - redziet, cik jums ir laba situācija jums ir absolūti izcilākie jaunie cilvēki no visas pasaules, cik jums ir viegli strādāt. Tie bija fiziķi, jo pēc izglītības es esmu fiziķis. Kas mani pārsteidza, ko man teica mani kolēģi, viņi teica - tu zini 30% no tiem, kas atnāk studēt fiziku Berklijā, fiziku skolā nav mācījušies. Priekš mums tā nav problēma. Ja viņš ir motivēts, ja viņam ir interese, ja viņam kādas konkrētās zināšanas no skolas pietrūkst, to mēs augstskolā iemācīsim...

D.: Tad jau mēs te par skaļu kliedzām pēdējos gadus par to eksakto problēmu, ne?

A.: Nu, tā ir mana sapratne un mans redzējums.

D.: Ir par jaunajiem standartiem vēl kas piebilstams, nu, kas ir mērķis, kas ir uzstādījums, jeb visi ir priecīgi, visi ir saskaņojuši un mēģinās tagad kaut kā savādāk tos skolēnus iesaistīt un padarīt interesantāku fiziku vai ķīmiju.

Vasmanis : Nē nu tieši par to, kā padarīt interesantāku tieši šo mācību procesu, jā nu es ļoti ceru, kad tā pieredze, kas ir iegūta tajās pilotskolās, ka viņa realizēsies arī pārējās un cik es zinu, ka arī paši skolēnu atsauksmes liecina par to pašu mācību procesu, ko viņi ir baudījusi šī projekta laikā, ka nu viņas tomēr ir ļoti pozitīvas un arī, teiksim, galā šie eksāmena rezultāti arī uzrāda ...

D. : Vai mums nedraud, vai mums nedraud, nedraud šobrīd nelīdzsvarotība, tās skolas kuras dabū pirmo dabaszinātņu jauno kabinetu aprīkojumu, tie, kas bija pilotskolas šajos te projektos, Kohvas kundzes skola tajā skaitā, viņi, nu tā kā tiek jaunā līmenī un pārējie nu kaut kā ir pāris soļus, ja ne pāris līmeņus zemāk.

V. : Nu tā gluži nav, nu, teiksim, tos materiālus, ko sagatavoja šis projekts, tos saņēma pilnīgi visas skolas, tāpatās arī tālākizglītību ... visi šis nozares pedagogi saņēma pilna apjomā visās skolās. Protams, kas attiecas tieši uz kabinetu varbūt labiekārtošanu atbilstoši mūsdienu prasībām, nu tur protams visas skolās tas vēl nav kārtībā, bet nu tur tomēr pašvaldības ļoti aktīvi iesaistījušās.

D.: Nu cerēsim...

Jansone: Tre Sep 13, 2006 1:50 pm Komentāra virsraksts: Kas strādās ar tehniku? TV1 29.aug.7.50 Rīgas domes Izglītības, jaunatnes un skolu departamenta vadītāja Modra Jansone

Skatītāja jautājums: Sakiet, lūdzu, kā vispār varēja notikt tā, ka nav šo eksakto zinību skolotāju, vai tie 20Ls pielikums to jautājumu atrisinās un vai tas ir normāli, ka šis jautājums .. ir tik nesvarīgs, salīdzinot ar citiem jautājumiem un vispār - kā tas varēja notikt, ka šo eksakto zinību pieļāvums to nemācīties - ka to nepamanīja ne skolnieki (nu, protams), ne skolnieku vecāki, ne ražotāji – darba devēji, ne augstskolu mācībspēki, ne kas. Kā tas fenomenoloģiski varēja notikt 1995.gadā, ka mēs šādu kļūdu pieļāvām. Paldies. Žurnālists. Paldies jums.

Jansone: Tā ir zināmā mērā visas mūsu sabiedrības kļūda, tādēļ, ka es arī tajā laikā strādāju skolā - skolas administrācijā un skolās bija brīvā priekšmetu izvēles sistēma. Varēja izvēlēties tos, kurus gribējās, zināmā mērā nu un gan vecāki gan skolnieki pieprasīja un izvēlējās vairāk humanitāros priekšmetus, visi gribēja vairāk mācīties vēsturi, kultūras vēsturi un tāda rakursa priekšmetus. Un protams, ka fizikas skolotājiem un ķīmijas skolotājiem slodze palika maza, viņiem vairs skolās nebija darba skolās palika maz šo skolotāju un viņi sāka meklēt darbu firmās Tā tas arī notika - skolās palika maz šo skolotāju - nu lūk ir pagājuši vairāk kā 10 gadi, un, teiksim, sabiedrības domāšana veidojās savādāk, ir pieprasījums pēc eksaktajiem priekšmetiem, bet cilvēki ir aizgājuši, viņi ir savās citās darba vietās un skolās mums trūkst šo skolotāju un, savukārt, nu, skolnieki ne labprāt dodas uz šīm specialitātēm, jo viņi ir redzējuši, ka viņu skolas laikā, kamēr viņi mācījās, šie priekšmeti tika atstāti otrajā plānā. Žurnāliste: Sakiet, atgriežoties pie specializētajām skolām, vai Rīgas dome kaut kādā veidā nosaka, kādas skolas būtu vajadzīgas, jo mēs VISI zinām , ka ir kaut kādas noteiktas profesijas, kas mums trūkst, tad varbūt būtu vērts attīstīt jau no mazotnes jau kaut kādas skolas, kur bērni varētu... jeb tas notiek pašplūsmā, pēc skolu brīvas izvēles.. Jansone: Tas notiek pēc skolu brīvas izvēles .. jo tā situācija jau nav tik vienkārša - pirmām kārtām skolai jāgrib attīstīt šo virzienu, jāpiesaista pedagogi, jāveido materiāli tehniskā bāze - tas nav tā no augšas nosakāms , bet tā pozitīvā ziņa ir tāda, ka īstenībā šīs izglītības programmas - tur fizika, matemātika, ķīmija ir pilnā apjomā vai pat matemātika un datorzinības padziļināti - viņa pēdējo 3-4 gadu laikā iegūst arvien lielāku atbalstu no skolniekiem, viņi izvēlas viņas - īpaši par vidusskolas posmu sakot, un, protams šīs programmas tiek arī atbalstītas - ir nacionālā programma izveidota valstī - tieši eksakto zinātņu attīstībai skolā. No Rīgas ir 8 skolas šajā programmā iekļautas, tur ir gan valsts finansējums, gan pašvaldības finansējums, lai attīstītu šajās skolās materiāli tehnisko bāzi, lai skolniekiem būtu interesanti mācīties fiziku un ķīmiju.

Žurnālists: Lieliski, nu ar šo pozitīvo ziņu arī atvadamies...

forums.daripats.lv/...

Cēloņi un sekas.

raimondsm 20.10.2008 19:27

Arti, kā ar Ivaru? Vēl satiecies?

www.lu.lv/...

raimondsm 20.10.2008 15:11

- Mīļā! Es esmu mājās! (klusums)

- Es atnācu! (vēl lielāks klusums)

- Kas par sviestu? Mīļais vīrs atnāk no darba noguris, izsalcis, bet viņu sagaida tikai saplēstas čības un izkāmējis kaķis!!! (kaķis demonstratīvi pagriežas un virza 'šāviņu' uz čībām)

- Ģimene, velns ar' ārā! Kur tu esi!!!

- Labi, štrunts ar jums visiem...

- Es, starp citu, algu saņēmu! (kapa klusums)

- Un amatā mani paaugstināja! (dubults kapa klusums)

- Man šodien ir dzimšanas diena, galu galā! (jau mazliet skaļākā balsī)

- Ja reiz neviena nav mājās, es pīpēšu uz velna paraušanu, kaut vai visi nosmaktu...(vel skaļāk)

- Un draugus paaicināšu šnabi iedzert! Daudz šnabja!

- Un atnāks viņi nevis ar savām stulbajām sievām, bet gan ar draudzenēm.

Un man atvedīs kādu... (klusums)

- Starp citu, mīļā laulene, man jau sen gribējās tev pateikt, ka acīs iekritusi tava draudzene Dace no blakus mājas. Un, spriežot pēc visa, arī es viņai neesmu vienaldzīgs. Palaistuve jau, protams, viņa ir, bet mēs taču ar viņu tikai gulēsim, nevis kopā dzīvosim. (klusums neiedomājams)

- Bet draugi piedzersies un atkal runās preteklības par tevi. Es viņus kā parasti nosaukšu par slimiķiem, kas viņi patiesībā arī ir! Un sasitīšu viņu viepļus pret virtuves galdu. (kaķis atkal, parādot nicinājumu, demonstrē savu iešprici uz biksēm)

- Starp citu, tas pediņš Artis, kurš bija pie mums uz kāzām, arī krāpj savu sievu. Un krāpj ne vairs ar Ilzi, bet gan ar Ivaru (kaķis nokārtojas uz čības)

- Un vispār - visi mūsu paziņas, ieskaitot tavus radiniekus, visi bez izņēmumiem ir garīgi atpalikuši tipi! Bet Voldemārs sācis jau fiziski trūdēt...(dzīvnieks laisku gaitu dodas uz otru istabu, lēnām atverot vaļā durvis.) Svētku galds, baloni, vīns, draugi...Dace, pediņš Artis, Ilze, Ivars, Voldemārs, visi radi un draugi un mīļā sieva. Izbrīnā ieplestas acis visiem klātesošajiem, plakāts: 'Apsveicam Tavos 30!', sejā lidojošs šķīvis ar torti. Kaut kur tālumā, kā atbalsojoties klintīs, dzirdami sievas čuksti: 'Priecīgu dzimšanas dienu, mīļais! Mēs gribējam tev pārsteigumu uztaisīt, iepriecināt...'.

raimondsm 20.10.2008 15:05

No pieredzes...

pēc zobenes maiņas pāris dienas motors sāka nevienmērīgi darboties, uzgāzējot pats piemeta gazi, it kā kāds spiestu pedāli

noskaidrojās, ka kāds ar eļļainām rokām bija apgrābstījis štekeru kontaktus, kas regulē motorui, tie tika nomazgāti un viss bija OK>

raimondsm 20.10.2008 14:48

Nezinite rakstīja: un tagad lūdzu - visu pozitīvo, kas jau ir noticis un vēl sagaidāms, pateicoties izmaiņām dažu miljonāru aprindās. Pasaules kārtība mainās un tas noteikti ir uz labu! visādas ierastas stulbības vairs nenotiks - notiks labas lietas - cilvēki kļūs atkal radoši - vairāk radīs nekā patērēs. Nauda vairs nebūs noteicošā vērtība, cilvēki meklēs citas, stabilākas vērtības ar segumu. utt!............

notiekti, saks labāk mācīties skolā, virpos, metinas, lodēs un programmēs un būvēs savus ražojumus un Latviju iecels saulītē....

pamodos

raimondsm 11.10.2008 11:44

msh rakstīja:

maxgroup rakstīja:

exif rakstīja: Taa vinsh ir, 1L benzhas, sadegot rada ~2.4Kg CO2.

2C8H18 + 25O2 => 16CO2 + 18H2O

Kā 1 litrs sadegot var radīt 4 kg izmesu??? Energija rodas no nekurienes?

No zila gaisa... Tā, kurš tiek caur filtru iesūkts ieplūdniekā

žetons un cepums

raimondsm 11.10.2008 11:30

kubimetrs gaisa sver 1.29kg, tas ir vielu maisījums.

degšana ir gaisa skābekļa savienošana ar c un h kas ir degvielas sastāvā - no turienes jau rodas tā masa.

tak sarakstam mola masas tam oktānam, skābeklim, co2 un h20.

raimondsm 11.10.2008 9:05

Centis_Nuudele rakstīja:

Palaidniex rakstīja: viela pārdomām

Katra govs gadā piepirž, izdir$ un atraugās izlaiž no sevis tik daudz metāna, ka visas kopā tās sastāda 1/3 daļu metāna izmešu atmosfērā ik gadus - kas ir nesalīdzināmi vairāk un kaitīgāk (CO2 nav tik traki, kā metāns siltumnīcas efektam), ka visas automašīnas, ļopenes, kuģi un vēlsazinkas nepiesārņo ne pusi no tā...

tā ir, jā......

varianti atteikties no piena un gaļas?

nē, nepalaist visu pirdiengāzi gaisā bet nokurināt, pārvēršot par co2( kas ir 20x SEG nekaitīgāka) un ūdeni.

www.google.lv/...

www.google.lv/...

raimondsm 09.10.2008 22:40

nepareizi domā.

raimondsm 09.10.2008 22:38

Pareizi. Kā zināms, degšana ir vielu savienojumu veidošanās ar skābekli, šaja gadījumā degot ogļūdenražiem rodas co2 un h2o. var, piemeram, oktānam uzrakstīt formulu, cik vajag oktāna, cik skābekļa, cik rodas co2, cik h2o.

raimondsm 09.10.2008 14:16
raimondsm 09.10.2008 13:59

www.toyotapriusbattery.com/...

97 Prius

(Generation I)

Japan Only 00 Prius

(Generation II) 04 Prius

(Generation III)

Form Factor Cylindrical Prismatic Prismatic

Cells (Modules) 240 (40) 228 (3 168 (2

Nominal Voltage 288.0 V 273.6 V 201.6 V

Nominal Capacity 6.0Ah 6.5Ah 6.5Ah

Specific Power 800 W/kg 1000 W/kg 1300 W/kg

Specific Energy 40 Wh/kg 46 Wh/kg 46 Wh/kg

Module Weight 1090g 1050g 1040g

Module Dimensions 35(oc)x384(L) 19.6x106x275 19.6x106x285

www.caradvice.com.au/...

www.experts-exchange.com/...

www.exploroz.com/...

www.hevents.org.uk/...

Lasītākie raksti

Jaunie raksti