nu piemeeram, taa dziesma par bluuzu - balss - fantastico, aizlauza arii pa skaisto, melodija, viss - labs- vieta - 8.!!!!!!!!
Ticami, ka balso par dziesmu - teiksim sloveenji iedod LV 6 punktus, deiz vai tur baalinji seenes lasa un siipolus fasee 
Vairaakuma gaume nerullee!!!!
Jaliek limits - 2 zvani/iszinjas uz numuru
Daniels_Reebuss rakstīja:
raimondsm rakstīja: Kas ira pareizais virziens?
Pēc kā to var pateikt?
Man ir tāds vienkāršs kritērijs - kaut ko izdara ne tā, nav neviena, kas kļūdas novērš vai savlaicīgi nepamana - virziens nepareizs. Piemērs - paņem kredītus, audzē cūkas, 555 sadeg, jo neviens kredīta devējs vai valsts nav paprasījuši signalizācijas - virziens nepareizs.
Vot ej un tām cūkām p1s prātu.
Cūku vietā varēja būt kaut kas cits, pats princips, ka vecis var aizņemties naudu, taisīt biznesu, bet nekādas prasības par drošību nav, ir aplams. Tas nozīmē, ka šitādi gadījumi var atkārtoties atkal un atkal, ar variācijām, bet pamata cēloņi netiek ne saprasti, ne analizēti, ne novērsti. Šitajā procesā piedalās darbojošās personas, mediji, mēs paši ar savām zemajām prasībam pret , kaut vai ierēdnu kompetenci vai masu mēdiju produkta kvalitāti. Tas rada pamatu šitādu gadījumu atkārtošanai atkal un atkal.
Kas ira pareizais virziens?
Pēc kā to var pateikt?
Man ir tāds vienkāršs kritērijs - kaut ko izdara ne tā, nav neviena, kas kļūdas novērš vai savlaicīgi nepamana - virziens nepareizs. Piemērs - paņem kredītus, audzē cūkas, 555 sadeg, jo neviens kredīta devējs vai valsts nav paprasījuši signalizācijas - virziens nepareizs.
kas ir tas velo ar tādu biezu riepu - no aploces lidz asfaltam gumija nu reizes 2 ja ne 3 vairāk, nekā parastajam?
kas ir tas velo ar tādu biezu riepu - no aploces lidz asfaltam gumija nu reizes 2 ja ne 3 vairāk, nekā parastajam?
Roberts Ažāns - Kaķa simulācija:
Tagad vairāk nekā agrāk jāskaita pie sevis: "Cilvēks, kurš nav lasījis neko, ir izglītotāks par cilvēku, kurš lasa tikai avīzes." (T. Džefersons)
Jāpārstāj lolot ilūzijas un jāmet laukā no ausīm bietes, kuras turpina vēstīt, ka plašsaziņas līdzekļi ir efektīvs propagandas rīks, kas translē kādu uzvedības stratēģiju vai vērtību sistēmu. Un ka caur šādu translāciju sabiedrība ietekmē varu un vara sabiedrību. Ir notikusi mediju emancipācija, tie ir brīvi no realitātes un rada šo realitāti pēc saviem ieskatiem. Ko tad translē mediji? Profānu humānismu, profānu socialitāti, profānu tiesību uztveri… Tie atsvešina cilvēku no intelektuālas piepūles un jebkuras piepūles. Lai apmierinātu it kā pieprasītāju simpātijas, tie izmet miskastēs analītiku, piedalās spēlē sliktie–labie un izvēlas tos informācijas avotus, kas šai spēlei der. Tie, kas neder, top atmesti. Utt.
Mediju loma ir mainījusies līdz ar to, kā mainījusies politiskās un ekonomiskās varas mijiedarbība. Ekonomiskās varas loma sabiedrības un tās institūtu tapšanā ir krasi augusi. Partijas, ideoloģijas, pārliecības… To būtiskā nozīme ir jau pamatā virtuāla. Partijas ir ekonomikas instruments, to demokrātiskas pārstāvības vara (Latvijā) un griba šādu varu īstenot ir apšaubāma. Reālā praksē tagad priekšroka Dena Sjaopina idejai: "Nav svarīgi, kādā krāsā kaķis, ka tik ķer peles."
Protams, šāda situācija nozīmē tā sauktās pilsoniskās sabiedrības degradāciju no abām (pieprasītāja un piedāvātāja) pusēm. Nosauciet Latvijā (viscaur — masu) mediju, kurš savā saturiskā jēgā konsekventi pievērstos pilsoniskai sabiedrībai. Es tādu nezinu. Vai citādi rupors un tehnoloģijas mediju telpā liktos vairāk pieprasīti par sociālām vērtībām? Vai intelekts tik viegli piekāptos PR un neirolingvistiskai manipulēšanai? Nav runa par demokrātiju, "šodien piedzīvojam hiperdemokrātijas triumfu, kad masas, rīkodamās garām likumam, uztiepj sabiedrībai savu gribu un gaumi. Masas uzskata, ka ir tiesīgas laist darbā un pataisīt par valsts likumu savas sarunas kafejnīcās"(Ortega i Gasets). Var strīdēties, ka vieta nav svarīga, bet jāpiekrīt, ka svarīga ir masa.
Masa nav autors, bet translētājs. Masa nav sabiedrība. Medijiem nemaz nav vajadzīga sabiedrība, tiem, kā visiem tirgus preču ražotājiem, vajadzīgs ideāls patērētājs. Masa šai lomai atbilst. Agrāk instruments bija masu informācijas līdzekļi, tagad instruments ir pati masa. Varai svarīgāks ir sociālais līgums nevis ar masu (kur nu vēl sabiedrību), bet gan ar medijiem. Par to, kurš kuram tur kaut ko uztiepj, var pasmīnēt. Ko gribam, to masa uztiepj. Ja gribēsim, lai masa, kura no demosa maz jēdz, bet krātijā dod priekšroku tirāniskai elkokrātijai, iedomātos, ka ir pilsoniska sabiedrība, masa ar prieku to darīs. Lai arī pilsoniska sabiedrība selekcionē no sevis un aizsargā tos, kuri domā. Taču reāli masas uzskati, ja spriežam pēc tīkla komentāriem pie politiskiem tekstiem, izvēršas lielā smirdīgā, anonīmā pirdienā, kurā retās, ar teksta jēgu saistītās domas nosmok. Taču šādu piedāvājumu mediji definē un šādu pieprasījumu gandarī.
Ne velti Latvijas medijos valda politikas kults. Pat varas monitorings tajos ir lielā mērā partijisks. Bez partiju veikala arī medijos sabiedrība neko labu pati sev nevar dabūt. Bet — politiķiem jābūt medijiem bezgala pateicīgiem. Jo tieši šādi mediji nodrošina partijām prognozējamu un vadāmu elektorātu. Turklāt sabiedrības signāli, sabiedrības problēmas tiek absorbētas virtualitātē. Gudrinieki saka — varu mediji pasniedz nevis kā realitāti, bet kā demokrātisku tekstu. Politiķu un piāristu cerības, ka polittehnoloģija uzvarēs īstenību, attaisnojas tik lielā mērā, cik lielā mērā mediji ir īstenības simulācijas poligons.
Ja Latvijas mediju bizness nebūtu tik aprobežots īstermiņa cerībās, varētu darīt lielas un labas lietas. Bet — neviens (!) mediju īpašnieks par šā biznesa attīstības faktoru neuzskata nopietnas investīcijas žurnālistikā. Virspusējākais, ko te minēt — analītiskās, izpētes, procesus, ne tikai notikumus vērtējošās, komparatīvās — procesus salīdzinošās — žurnālistikas nekopšana. Īstenība šā vai tā reiz izlauzīsies un noslaucīs simulācijas (lērums Vakareiropas avotu apraksta paredzamo sociālo dinamiku). Ij varas, ij biznesa, ij mediju. Mediji var šo procesu konstruktivizēt un censties virzīt tā enerģiju evolucionāri. Jo vairāk tāpēc, ka vidusslānis ir vājš un viscaur izmirstošs. Uz to nav ko ne daudz paļauties, ne cerēt. Skolotāji, ārsti, juristi, radoši ļaudis un citi, uz kuriem tā paļāvās industriālā laikmeta sabiedrība, nav sevi pauduši ne kā nozīmīgi varas oponenti, ne kā sabiedrības mobilizētāji.
Mediji valda informatīvajā telpā. Neraugoties uz to, ka žurnālisti to kopumā nepieder ne pie morālās, ne intelektuālās elites. Taču — žurnālisti nav te neko ne uzurpējuši, ne okupējuši. Tikai ieņēmuši ietekmē uz prātiem tās vietas, ko šīs elites pašas pametušas. Padevušās realitātei. Toties žurnālisti tiek galā ar šo realitāti smiedamies. Pat, ja darba devēji lielā mērā grib, lai tie ir "pusanalfabētiski avīžu āksti, kas viegli apguvuši publiskas bezkaunības māku, morālu kategoriju žonglētāji, verbāli iluzionisti, kas tomēr izprasījuši tiesības tiesāt visu un visus" (V. Avdejevs). Jo — ij sabiedrība (masa), ij politika pēc saviem ģīmjiem un līdzības akceptē, ka šī sasniegtā iespēja netiek līdzsvarota ar atbildību. Sabiedrība mūs labāk pērk, ja blakus svētiem vārdiem stāv netīrā veļa. Ja vārda brīvībai ir tenku, skandālu un apmelojumu piegarša. Viss, kas ātri bojājas un nenogurdina. Kopā ar sabiedrību esam panākuši, ka "ātri gaistoša nejaušība guvusi virsroku pār noturības ilgumu". Mums ir viegli.
Taču — matemātikā ikviena nejaušība tiecas uz nulli. Aplam cerēt, ka tie, kas mediju telpā meklē un grib tikai saldo vai kādu tamlīdzīgu dzīvi, spēs kontrolēt varu. Spēs saprast valsti. Spēs plānot to, kas prasa vairāku paaudžu uzmanību. Bet — jo vairāk salduma, jo lielāka pretruna starp ambīcijām un (ie)spējām. Risinājums man šķiet acīm redzams. Taču — tas prasa piepūli un gribu.
Ir jau varbūt tīkami redzēt, ka Kalvītis atzīst , ka kļūdījies, bet, ja runā par ietekmi uz politiku arī starpvēlēšanu periodā, tad vajadzētu mēģināt noteikt, kas tad ir tas svarīgākais, kas tādam pasācienam traucē. Emsis šodienas uzrunā no tribīnes pieminēja gan sabiedriskas organizācijas ar lieliem budžetiem, gan populārus un mazāk populārus lēmumus, gan vērsās pret kritizētājiem , kuri paši neko nevarot piedāvāt. Un šeit nu nav pareizi, jo tās stulbības kas ir sastrādātas ar , kaut vai tehniskās kompeteces trūkumu, vai izglītības politikā, tieši norāda, ka cienījamajiem ts darītājiem nereti nav ne ideju, ne prasmju, ne zināšanu, kam prasīt padomu. Vēl būtiska lieta ir tā saucamā mēdiju interaktivitātes ispēja, vidējam pilsonim tiešajā ētera valsts tv un radio uzdot jautājumus un saņemt atbildes, jo žurnālistu zināšanas nereti par tēmu nav nekādas. Tā jau arī ir tā sauktā Sēderkvista un Co pieminētā mediju pseidorealitāte, kad , atfiltrējot viedokļus, kas neiekļaujas ainā, ko vēlas redzēt pasūtītājs, tiek veidota jauna, no realitātes atšķirīga aina un iebarota patērētajam. Par iespēju ar kaut vai ar ideju ietekmēt kaut kādus procesus gan mana pēdējā pieredze saskarē ar valsts amatpersonām ir pozitīva, nu nevarēja cenzūra šoreiz neko padarit
Kur tad notiek sarunas par aktuālo- virtuvē un internetā, ko nelieto !? cik procentu vēlētaju?????
vakar ap 16.00 bija sastregums centra - čakene, avotu, kājām ejot atrāk
www.telegraph.co.uk/... 
;jsessionid=QKYFPXP1IFAM3QFIQMGSFF4AVCBQWIV0?xml=/news/2007/04/06/wdetroit06.xml
bet nu būšot kredītņēmāju registrs un vairs nevarēšot aiznemties no vienas bankas un atdot otrai un pie jeņķiem jau šita esot bijis -
..internetā par Nekustamajiem īpašumiem vienos komentāros kur kāds bīj ielicis linku kad tagat ASV ir NI
www.telegraph.co.uk/... ;jsessionid=QKYFPXP1IFAM3QFIQMGSFF4AVCBQWIV0?xml=/news/2007/04/06/wdetroit06.xml
A house costs less than a car in Detroit.
..dzīvokļi, mājas, maksā mazāk nekā auto!! ..
iekš google ar atslēgvārdiem
\"mortgage crisis in America\" un tur ir visādi raksti tad kādā ASV pilsētas vietējā mājaslapā un pie ekonomikas ziņām, izņemot par krīzi citu rakstu tur nebija
intresanti fakti kad vēl 2006.gada novembrī,decembrī tie Ni speciālisti (ASV) prognozēja saulainas dienas, un to kad cenas nākotnē stabilizēsies, bet decembrī tās cenas vēl uzkāpa par 3% un tad sākot ar janvāri (pēc jaunā gada) notika tas ko neviens negaidīja! sanāk kad 2 miljoni amerikāņu var zaudēt savas mājas (daudzi arī ir izlikti) dēļ tā kad nevar to savu hipotēku kredītu nomaksāt!
Intresanti ir tas kad šeit Latvijā par to viņu krīzi neviens neko nerunā un presē arī nekādu rakstu nav laikam tas tādēļ kad ir ļoti liela pirmskrīzes apstākļu sakritība (ieskaitot optimistiskās prognozes kad cenas stabilizēsies Tur arī tā teica un re kas notika !!)
tā kā ir aizdomas kad masu mēdiji šada tipa informāciju īpaši neafišē, jo kādam tas ir izdevīgi
niekalbis rakstīja:
ursis rakstīja: kā arī par kosmosa tēmu "neznaika uz meeness"
Normāla rokasgrāmata kapitālisma ekonomikā, ja kas Kaut gan- ja tā padomā, par ko Nosovs tur ir paņirdzis, tagad notiek ar mums..
kaut kas tur ir gan par to visu, arii par krediitiem....
bet anoniimikja ieteikums gan nebuutu popularizeejams, vai ne Red?
par ilūzijām
ljoti vienkārsi - ja vajag, taadus principa var uztaisit
nitinola stiepliite paarvieto feriita banalu kontuura tuvumaa un viss - elementaari
neesmu teicis, ka shaadus baigi biezhi izmanto.
Raacens rakstīja:
raimondsm rakstīja: neaizmirstiet tam visam veel pielikt ciparu liimenjraadi un kompasu un pasuutiit kaadam, lai to visu saprograammee, lai taa iekarrta var to rotaatoru un/vai hidrocilindru vadiit
signalizaacijas notiekti nemaksaa 20 000, vismaz taas,, kas caur LMT tiiklu darbojas un suuta saimniekam uz mobilo zi9njas, ja kas!
Nu raimi tagad ko sīkāk par ciparu līmeņrādi
Tikai atbildeeju uz raacenja jautaajumu
šeit gan kompass, gan žiroskops, gan akcelerometrs vai kā viņu tur 
labs raksts. Citāts : Jāpārstāj lolot ilūzijas un jāmet laukā no ausīm bietes, kuras turpina vēstīt, ka plašsaziņas līdzekļi ir efektīvs propagandas rīks, kas translē kādu uzvedības stratēģiju vai vērtību sistēmu. Un ka caur šādu translāciju sabiedrība ietekmē varu un vara sabiedrību. Ir notikusi mediju emancipācija, tie ir brīvi no realitātes un rada šo realitāti pēc saviem ieskatiem...
Lai arī pilsoniska sabiedrība selekcionē no sevis un aizsargā tos, kuri domā. Taču reāli masas uzskati, ja spriežam pēc tīkla komentāriem pie politiskiem tekstiem, izvēršas lielā smirdīgā, anonīmā pir...nā, kurā retās, ar teksta jēgu saistītās domas nosmok. Taču šādu piedāvājumu mediji definē un šādu pieprasījumu gandarī.
nesen paziņoja , ka tekošā konta deficīts esot 1/4 jeb 25%.
Tas esot rādītājs tam, ka iepērkam teļukus, mašīnas un pārtiku, bet pārdodam pārsvarā nu tādas preces, kā kūdru, deļūs utt.
Šitas tak arī itekmē tās procentu likmes? un visus borus
TDIOTS rakstīja: man te viss patiik dabaa ,iistai jautriibai , viss ir vajadziigs , gan deksters , gan marciks un anoniimikjis , gan VWfeens ar nomiku iisti neesmu paarliecinaats waj raimondsm ir vajadziigs -man no vinja miegs naak
TDIOTI ir noteikti vajadzīgi, jo vairākumā - spēks.
Un uz viņiem darbojas visi pozitīvistu PR sviesti. ( nejaukt ar personāžu Sviestu un Sviestdieni )
Subaru un Imka varētu būt brāļi - skolas fizikas un matenes nesekmīgie. Tā kā arī nolīgtie privātskolotāji nav spējuši neko iemācīt, tad vēršas pret visiem , kas nav bijuši nesekmīgie
viss nezin kāpēc beidzas ar šo procesu piesaukšanu
Visiem tiem rotācijas pārvietojumiem ir jau atstrādātas sistēmas gan leņķa noteikšanai , gan korekcijai un nekāda Amerika te nav jāatklāj. Kā ar elektroniku vadīt konkrēto rotatoru un/vai hidrocilindru ir atrisināms uzdevums. Vajag programmu, programmētāju un mikreni un viss notiks.
neaizmirstiet tam visam veel pielikt ciparu liimenjraadi un kompasu un pasuutiit kaadam, lai to visu saprograammee, lai taa iekarrta var to rotaatoru un/vai hidrocilindru vadiit
signalizaacijas notiekti nemaksaa 20 000, vismaz taas,, kas caur LMT tiiklu darbojas un suuta saimniekam uz mobilo zi9njas, ja kas!
pareizi, pareizi, vismaz kāds kaut kur vismaz ir ieskatījies.
CNC darbgaldiem - griezējiem , metinātājiem, virpām,locītājiem soļu motors pagriežas par noteiktu leņķi un lai gan it kā pietiktu ar to, cik tas motors pēc programmas tos soļus ir noskaitījis, lai to virpas griezni vai lāzergriezēju pabīdītu, to visu vēl dublē leņķiskais enkoders, vai kā viņu tur, kas vēl nosaka, vai tiešām tā ass ir tā pagirezusies, kā vajag. Tie devēji var būt gan optiski, gan magnētiski.
Portālā publicētie autoru viedokļi var atšķirties no iAuto redakcijas viedokļa.
nakamgad jaasuuta aaksti un viss
:0