Diez vai tikai atsperu garumos - ja jā, tad ekonomijas nolūkos ražotājs ir jau nolaidies līdz šķūneru līmenim. Vismaz 30 gadus atpakaļ katra savādāka augstuma piekare audī nozīmēja atšķirīgus amartus.

Nu jā - jo tam pašam modelim ar sporta piekari ir motors ar 140 vai cik tur zirguspēkiem... Kaut kā atļaušos apšaubīt ka športa piekare nāk kopā ar tādiem pašiem ripuļiem/riepām kā niknā piekare - ja šports, tad būtu jābūt lielākiem ripuļiem ar platāku gumiju...

Nu, cēloņus ar sekām tev savienot neizdodas... Tas ko tu stāsti, ir fufelis, kurš, ja atbilstu realitātei, nozīmētu ka tu brauc ar nopistu šrotu, kam ir galīgi izļurkātas plauktu bukses, kuras pieļauj riteņiem staigāt uz visām pusēm, un tev par to nospļauties. Jā, paātrinoties bik izmainās piekares ģeometrija svara pārneses dēļ, bet tik niecīgi, ka tas nav ievērības cienīgs. Tavas nosauktās problēmas iemesls, paturot prātā ka tu te lepojies par motora jaudas celšanu, ir vienkāršs - nepietiekama saķere - sitieni rodas jo paātrinoties viens vai abi riteņi ir uz saķeres robežas un to pa brīdim pazaudē, brīdī kad atgūst, notiek sitiens. Ir gadījies vienreiz šito piedzīvot, sēžot kā pasažierim iekš B2 kupejas, aprīkotas ar 2.1 10v turbiķi, ar kādiem 250 zs/350 nm - paātrinoties otrajā robā no priekšas tilta vienas puses atskanēja graboņa, liecinot par vāju saķeri - trešajā un ceturtajā vairs tā nebija, lai arī ķebļos turpināja līmēt.

Nu jā, es arī esmu sajutis atšķirību starp nesti un statoilu - nestes degviela golfam iegaršojās un tur, kur to būtu jāpatērē 6,5 litrus, šis sāka patērēt 7,5, un nedaudz sūdīgāk iet - jo no astotā pistoles tecēja piektais. Bļin, ja nevar ieliet cisternā pareizo degvielu, tātad parasts kaktu kantoris, vienīgi par uz automatizācijas rēķina ietaupīto naudu tiek bīdīta nikna PR kampaņa lai visiem iestāstītu ka tā nav... Protams, priekš visādiem motorzāģiem un zāles pļāvējiem, kam kvalitāte nav svarīga, varētu degvielu liet arī nestē, bet baigais nikolajs 10 litru dēļ mest līkumu...

Pašam smiekli nenāk? 15 milimetru dēļ sitieni pa piekari... :D

Lūk, tā pēdējā frāze uzskatāmi parāda cik maza sajēga tev ir par šo tēmu... :D Normālām motora vadībām ir divas aizdedzes kartes - viena priekš tās degvielas, kurai motors ir paredzēts, otra priekš degvielas ar pakāpīti zemāku oktānskaitli - vadības bloks sāk ar niknāko karti un, vadoties pēc detonācijas, ja vajag, griež vēlāku aizdedzi, ja ar to nepietiek, pāriet uz švakākās degvielas karti. Parasti viena karte ir paredzēta astotajam, otra piektajam, vai viena karte piektajam, otra pirmajam [fričiem bija tāds oktānskaitlis; čupiņa vārgo 20-30 gadus veco VAGmobīļu motoru ir paredzēti degvielai ar oktānskaitli 91] . Man šobrīd motoru vada VEMS, ar aptuvenu, kalkulatora izrēķinātu karti priekš astotā, kam augša [reģions kas tiek izmantots ar pedāli grīdā] ir tikusi pakoriģēta, vadoties pēc Ginta Kalniņa [ir mums latvijā tāds speciālists] nosauktiem cipariem, bet bez detonācijas korekcijas [var nokonfigurēt, bet neesmu to izdarījis] vai otras kartes, tā ka vadības blokam pie kājas kā degviela sadeg - nesen gadījās tukšā bākā ieliet pāris litrus piekto lai tiktu līdz liepājai - stiprāk nospiežot pedāli sāka bik detonēt...

Tātad vispār neesi braucis ar mašīnu, kam ir borta kompis ar momentāno patēriņu... :D Momentānais patēriņš staigā augšā/lejā, atkarībā no reljefa un vēja virziena - tas, protams, pie noteikuma ka ātrums nemainās, jo tiek lietots kruīzs. Golfam, ar kuru sanāk biežāk pabraukāt garus gabalus, nav sanācis papētīt, jo vienīgā ierīce, kas spēj precīzi aprēķināt degvielas patēriņu man tur ir motora vadības bloks - kuram jāpieslēdzas ar datoru lai to ieraudzītu, un tas pagaidām ir tikai litri stundā [neesmu pieslēdzis ātruma signālu, tātad litrus uz 100 kilometriem šis izrēķināt nespēj] - vakuuma ekonometrs man rāda kādu litru mazāk nekā patiesībā, MFA rēķina kaut kādas pasakas. Bet nu ja tu tik ļoti gribi - tāds normāls momentānais patēriņš, cik ir gadījies braucot to skatīties, ir bijis ap 6,5 litri - garos gabalos, teiksim, liepāja rīga, vai liepāja - aizkraukle, iebraucot rīgā, pēc bākas metodes sanāk 6,3 - 6,5. Interesanti, kāpēc nav vērts izskatīt braucienu pa tēmu "brauciens pa parastu šoseju"? Kā reiz nav vērts izskatīt braucienus "rullēju pa autostrādi uz nemainīgu ātrumu", jo latvijā tādu ceļu nav...

Jo mūsdienās nav problēmas masveidā uzražot piekto, un tāpēc nav jēgas no motoriem, kam ir pazemināta kompresijas pakāpe un līdz ar to samazināta jauda un palielināts patēriņš.

Nu, un ko tu ar šo vispārzināmo faktu vēlējies pateikt? Jā, tieši tā, astotais nedod vairāk karstuma/enerģijas kā piektais - tu to laikam tikko iemācījies, un es nekur neteicu ka tā būtu Mana golfa motora klucis, kopā ar citiem neskaitāmiem fofāgena grupas astoņdesmito/deviņdesmito gadu 2 vārstu motoriem, kam jauda ir virs 100 zirguspēkiem, ir paredzēts astotajam - un gandrīz visiem tiem motoriem ir elektroniska aizdedze un tāpēc instrukcijā minimālais oktānskaitlis ir norādīts kā 95, jo aizdedze spēj pielāgoties, tikai motors nedarbojas ne tuvu optimāli - kas no tā izriet, vari izlasīt manā postā ko iecitēji.

Kā jau teicu, braucot pēc CSN, vidējais ātrums būs jūtami zemāks par 90, un līdz ar to arī patēriņš mazāks. Plus vēl tu piemirsti ka pēc katras ieskriešanās agrāk vai vēlāk būs bremzēšana ar motoru, pēc katras apdzīšanas tāpat, bet bremzēšana ar motoru ir kāda gabaliņa nobraukšana bez jebkāda degvielas patēriņa. Ar savu A90q, manu līdz šim vienīgo mašīnu kam ir borta kompis ar momentāno patēriņu, sanāca nobraukt tikai vienu garāku braucienu - līdz dižajai pilsētai, cēsīm, paaapļot pa dižo pilsētu, pasēdēt bik sastrēgumā, un pēc tam uz liepāju, pa dienu kaut kādu padsmit stundu laikā kopā nobraucot 690 km - mašīnai, kurai normālais šosejas patēriņš ir 6,7 litri un pilsētas patēriņš būtu kādi padsmit litri, brauciena vidējais patēriņš bija 6,4 litri - noteikti būtu bijis vēl 100-200 gramus mazāks, bet es tolaik ar motoru nebremzēju. Bremzēšana ar motoru vispār diezgan spēcīgi uzlabo vidējo patēriņu - savulaik ar muteres mk3 novēroju ka 50 km brauciena ar kaut kādu 7 vai 8 litru vidējo beigās iebraucot manā ciemā bremzējot ar motoru no 95 līdz 50, tas viens pats gabaliņš nobraukts ar atlaistu pedāli samazināja vidējo par 100 gramiem...

Kas tad tev var būt par sūdzībām par staķika degvielu? Amerikāņu misenes tak var kaut vai no grāvja uzpildīt, piektais tām jau ir kosmosa degviela kas pieļauj sešdesmito gadu dizaina OHV motoram uzlikt divus kompresorus Staķiks laikam būs vienīgais tanks, kopā ar viršiem, kur man vēl nav gadījies piedzīvot ka bākā no astotā pistoles ielīst piektais - bet nu tā kā staķiks ir dārgs norvēģu pasāciens, pilns ar tādiem kā tu, tad, kopš pagājušovasar sanāca izmēģināt viršus un atklāt ka tur ar astoto arī viss ir kārtībā, viršiem tiek dota priekšroka un staķikam/kaplim pakaļroka.

Te uzreiz jāprasa kas tev ir vidējais... Ar to tevis nosaukto audī, ja momentānais uz šosejas ir vidēji 6, tad vidējais liepāja - rīga braucienam būtu zem 6, jo vidējais ātrums 90 nesanāk. Un tas ka momentānais patēriņš paātrinoties ir liels ir parasta dabas parādība jebkuram motoram - manam 2.3 audī borta kompis paātrinoties rādīja kaut kādus 50 vai cik tur litrus momentāno - es nemaz nebrīnos kāpēc S2 borta kompis momentānā patēriņa vietā rāda ieplūdes spiedienu...

Kādus vēl 100 zs, 50 ja ne mazāk. Piemēram, manam ķieģeļa formas golfam braucot ar nemainīgu ātrumu pa šoseju uz 95 vajag procesā kādus 30-35 zirguspēkus.

Fizikas likumus vēl neviens nav atcēlis - 200+ zirguspēku motors ar tik mazu patēriņu būs dīzelis, un nemotors ar 4-5 litru patēriņu atkal būs dīzelis. Tie cipari ir ļoti labi priekš hečbeka kurš sver vismaz pusotru tonnu - priekš 4-5 litru patēriņa tam 1.4 TSI vajadzētu atrasties iekš B3 audī, maza, noapaļota sedana ar pašmasu bik virs tonnas...

Nu paši vainīgi ka nevar atļauties nopirkt sev jaunu mašīnu, bet to ļoti gribas, un tad nu regulāri šitā jāperas. Es tādus tiešām nepazīstu - tie daži ko pazīstu kas var atļauties braukt ar jaunām vai mazlietotām mašīnām, to tiešām spēj atļauties un vai nu mašīnu nopērk naļikā, vai ar parastu līzingu - un pēc tam brauc.

Ko nozīmē "braukt līdz pensijai"? Es personīgi pa lielam pazīstu divu veidu cilvēkus - tādus, kas ar mašīnu brauc kā minimums piecus gadus, un tādus, kas brauc mazāk - pēdējie lielākoties meklē citu mašīnu, jo iepriekšējā ir tikusi iestādīta kokā, grāvī, novākota vai savādāk iznīcināta, vai arī tikusi nolaista līdz kliņķim. Attiecībā par diagnostiku un tehnisko informāciju - ir trīsreiz lietojamas mašīnas, kam nekā nav, un ir kam ir. VAG nav, teiksim, lolvo - jeņķu firma ross-tech jau sen atpakaļ ir izstrādājusi tehnisku risinājumu programma/kabelis kas ir funkcionāla oriģinālo VAG diagnostikas iekārtu kopija - pa lielam visi lieto ross-tech kabeļu ķīniešu klonus par pārdesmit eirām, mani ieskaitot - bet ja nu vajadzētu darboties ar kaut ko jaunu, nevis 5+ gadus vecu, var arī nopirkt oriģinālo kabelīti - uz mašīnu skaitu softiski ierobežoti entuziastu varianti maksā 200 zaļie 3 mašīnām vai 300 zaļie 10 mašīnām - neierobežots kabelītis maksā 500-600 zaļos un atbalstīts tas tiks vēl ilgi. Tehniskā infa arī ir internetā atrodama/novelkama.

Cilvēks kurš domā loģiski, mašīnu pērk braukšanai, nevis regulārai tirdzniecībai/maiņai, tāpēc vajadzētu būt dziļi pie kājas krāsas biezums, ja mašīna ir taisna un spraugas ir pareizas, jo kad pienāks laiks mašīnu mainīt, tā būs tik veca ka tās potenciālie pircēji nekādus biezuma mērītājus nelietos. Jā, ar kabeli un attiecīgās markas pareizo progu teorētiski ir iespējams kaut ko sliktu sadarīt, jautājums vienīgi kāda ir motivācija - mūsu platuma grādos tāda noteikti ir tikai īpašniekam; noskrējienu kruķīšana. Attiecībā par "Un arī pats "garažā" tu vairs fig tādu atremontēsi." - arī jaunās lamatas ir skrūvējamas tāpat kā trīsdesmitgadīgās, vienīgi skrūvētājam vajag vairāk smadzeņu, tehnisko literatūru un datoru blakus. Attiecīgi visādas trīsreizējās lietošanas pensionāru un sieviešu mašīnas kā lolvo, korejieši un tādi tam nepadosies, jo vienkārši tehniskas infas un tamlīdzīgas lietas nav, kamēr ar VAGmobīļiem problēmas būs tikai tik, cik dārgākas detaļas.

2.0 ir jūtami vairāk zemu apgriezienu griezes nekā 1.8, jo garāks virzuļu gājiens; visi vecie fofāgena grupas špricmotori ir paredzēti astotajam un, ja aprīkoti ar normāli funkcionējošu elektronisko aizdedzi, ar piekto zem trīs štukām ir jūtami vārgāki - cits motors to izjūt vairāk, cits mazāk. Protams ka tas motors pa īstam sāk elpot pie kādām 2,5 štukām, bet arī zem ķiekas pietiek lai, teiksim, kloķi neaiztiekot brauktu pa šoseju, atmestos, izbrauktu cauri apdzīvotai vietai, un tālāk normāli paātrinātos un brauktu tālāk. Protams, piecu, sešu un astoņu katlu motori zemos apgriezienos ir elastīgāki, tomēr darba taktu pārklāšānās un tā... P.N. Par to "robu izvēli" - es parasti vēlos braukt mierīgi bet dinamiski, nevis gāzt. Šī iemesla dēļ man nepatīk sūdomāti - cik ir sanācis ar tiem izbraukt, tie piedāvā tikai divus braukšanas stilus - vai nu sēņošanu, vai dinamisku gāšanu.

Respektīvi kasiņa doma ir - ja kasiņš ir tehnisks zābaks, nespējīgs izvērtēt lietotas mašīnas stāvokli, tad cilvēks, kurš spēj ko vairāk, nedrīkst izmantot savas spējas, viņam jāspēlē tāda pati krievu rulete kā kasiņam Ja es pirktu no kasiņa mašīnu, un šis izdomātu man neļaut piesprausties ar savu kabeli, tik pie dīlera, mana atbilde būtu - labi, uz tava rēķina - nevienam cilvēkam, kurš pats ir sev nopircies kabelīti vai zilo zobu spraudekli, neradīsies vēlme izmest lielāku summu par dārgu dīlera pakalpojumu, lai iespējams ka atklātu ka kasiņš tirgo šrotu ar miljons elektronikas gļukiem - nerunājot nemaz par to ka ja kādam tas piespraudiens ir bīstams, tad tikai sūdīgam kabelim, ja kaut kas ir mašīnas pusē sapists; vadības blokiem ir pašiem sava aizsardzība K līnijai. Par krāsas biezuma mērītājiem gan es smīkņāju, tas pa lielam ir tāds plānā galdiņa urbēju/kaulētāju instruments - man vairāk būtu svarīgi ka šķirbas ir vienādas un visas detaļas ir vienā tonī, un palūrot visādās dziļākās vietās, viss arī ir normāli.

mk2 ir pārsimts kilo vieglāks, un lielākajai daļai cilvēku ir tāda nosliece visur liet piekto, neatkarīgi no tā, vai motors ir paredzēts tādai degvielai vai nē, bet es neesmu no viņiem. Rezultātā sanāk mašīna kas kustas jestrāk par vidusmēru un pilnai laimei ir aprīkota ar elastīgu spēka agregātu, kurš neprasa bieži dročīt kloķi.

Attiecībā vēl par to eļļas dzesētāju - laikam japāņu kastīšu fans tiešām nav redzējis neko vairāk par 1.5 kiviču un 2.0 akordu - atsevišķs eļļas radiators, pievienots ar armētām trubām, ir pašsaprotama lieta jebkuram jaudīgākam motoram - teiksim, vecajiem audī piecu katlu turbo benzīnniekiem visiem pēc kārtas tādi nāca - un neviens to neuzskata par tā motora vājo punktu - šaubos arī ka kādam īpaši tur kas ietu pušu - un, galu galā, tā ir tikai motora eļļa, kurai normālām mašīnām ir vismaz spiediena brīdinājums. Vot tomātiem ārējs eļļas dzesētājs vai eļļas dzesētājs kas iebūvēts dzeses radiatorā, ir problēma - jo nevienai mašīnai nav tomātkārbas eļļas spiediena vai līmeņa devējs panelī...

Jā, atmosfēriskam benzīnam ir kaut kāda reakcija uz pedāli pie jebkuriem apgriezieniem, nevis kā TDI zem turbīnas pūtiena sliekšņa, kur pat skaņa neizmainās, kur nu vēl "cēliens"... :D Labi, tas B5q bija ar mazliet nopietnāk modificētu 1.9 TDI - lielāki mīzēji, čipsis kas motorā sapūš 1,4 bārus, gala rezultātā kaut kas ap 140-150 zs, un pats galvenais - tā kā gliemezis palicis dzimtais, 110 zs motoram paredzētais, nu tas ar kvēpu masu tiek iegriezts ātri - kaut kāda miroņa dvaša jau ir pie 1,2k, un nopietnāk sākas pie 1,5k - braucot pa manu ciemu sajūtas radās apmēram kā ar manu golfu, ja ne tā niknā vibrācija...

Ar sūdīgu degvielu nokaut un attiecīgi piegāzt motoru ar degvielu laikam var jebkuru common rail ķīseli; ir pietiekami daudz dzirdēts par VAG 3.0 TDI ar izkusušiem virzuļiem. Es gribētu redzēt tehnisku pamatojumu tam, kāpēc stumdīšanās pa pilsētu ir smagi darba apstākļi, neskaitot sajūgu un ātrumkārbu. Motoram tur nekā smaga nav - termiskās slodzes mazas utt...

Ar šitādu sviestu - divmasnieka metināšanu - neviens normāls cilvēks nenodarbojas - divmasniekus amputē, to vietā ieliekot vienmasnieku no "kaut kā". Neaizmirsti ka spararats ir rotējoša detaļa kurai ir jābūt nobalansētai; pēc kaut kādas tur metināšanas tas vairs tāds nav, un jāved balansēt - kopā ar sajūgu un kloķeni... Attiecībā par divmasnieka jēgu - tā jēga ir tāda kā tu to apraksti vājiem atmosfēriskiem ķīselīšiem un premiuma ražotāju benzīnniekiem [kam arī mēdz likt divmasniekus] - kaut cik ejošiem ķīseļiem divmasnieks vairs nav ekstra bet nepieciešamība, jeb kā es saku - divmasnieks ir robeža starp vieglo mašīnu ar dīzeli un belarusu. Man ir gadījies izbraukt ar diviem deviņdesmito gadu audī TDI, vienu C4q un vienu B5q, kam jaudas celšanas nolūkos ir izņemts divmasnieks - abās mašīnās motori ap 1200-1500 rpm diapazonā pie grīdā iespiesta gumijas pedāļa lika visai mašīnai skaļi vibrēt...

Salīdzinājums ar iekšdedzes dzinējiem šajā situācijā ir nepareizs: 1) iekšdedzes dzinēju nolieto kilometrāža, akumulatorus - uzlādes cikli un vecums 2) iekšdedzes dzinējs var trāpīties lietotājam, kas pa 10 gadiem nobrauc 50 vai 100 štukas, un reāli motors ir tikai labi piebraukts - akumulators pēc 10 gadiem būs nodzīvojis 10 gadus, un tā stāvoklis no lietošanas varēs izmainīties tikai tā, ka būs vai nu slikts, vai ļoti slikts. 3) desmitgadīgām mašīnām reti kāds taisa motoram kapitālos remontus - parasti ieķert šrotā citu motor. Tev ir taisnība ka aķis nebūs "pēkšņi beigts" - bet zinot kādi ir 10 gadus - parastai mašīnai labi ja pusmūža vecums - veci telefonu akumulatori , man nav ilūziju par elektromobīļa ar 10 gadus veciem akumulatoriem, veiktspēju. Tev kā pilsētas žurkai tas noteikti liekas sīka vienība, bet lielai, vai lielākajai daļai cilvēku nebūs pie dirsas, vai mašīna spēj nobraukt 200 kilometrus, vai vairs tikai 40. Respektīvi, lai tāds desmitgadīgs Leaf būtu kaut cik lietojams, viņam jaunam ir jāspēj nobraukt 2000 km bez uzlādes....