Pie dirsas ražotājs. Galvenā lieta [ko nedara 99,9% gadījumu] ir pēc kvalitatīvas sagāzēšanas aizvest pie laba čipšķūnera, lai uztaisa motoram divus pārslēdzamus regulējumus, otru uz gāzes.
Pats ražotājs var arī apstiprināt kā oficiālu kaut kādu aftermarketa risinājumu, kas sevišķi neatšķirsies no jebkā, ar ko var aprīkot pats īpašnieks - hoķ roveris savulaik savām mizām tādu joku bija izveicis. Kā arī, no rūpnīcas sagāzēti motori mēdz būt vārgāki par benzīnniekiem un/vai vārgāki darbojoties uz gāzes, kas atkal parāda ka tur kaut kas nav līdz galam izdomāts/uztaisīts.

























Viņam jau motora nokliegšanās, bet tāda, pa nopietno, jau būtu svētīga - varētu šrotā nopirkt un ielikt motoru...