Ēzelīti mīļais, ēzelīti mans,
Mugurā tev nasta, bet zem kakla zvans.
Ēzelīti, zvaniņš – tas ir liktens tavs
Katram kaut kas jānes – ļoti smags un savs.
Ēzelīša liktens ēzeliski raud,
Ēzelīti piekrāpt ēzeliski draud.
Ēzelītim nastu uzkrauj mugurā
Zvaniņš raud, bet lopiņš nenojauš nekā.
Šodien ēzelītis, rīt jau tīģeris,
Ai, cik ātri visu pārvērš liktenis
Šodien ēzelītis, nastu nesējs naivs
Rīt jau, rīt jau, rīt jau – rīt jau strīpainais.
Zvaniņš raud, bet lopiņš, lopiņš spītīgais
Nes un nes un pats sev, pats sev liekas skaists.
Satiku uz ielas ēzelīti es
Saki, nelaimīgais, ko tu šodien nes.
Ēzelītis dumjais acīs skatās man
Gan jau nes tu arī – gan jau, gan jau, gan
Ēzelīti, zvaniņš, tas ir liktens tavs
Katram kaut kas jānes – tikpat svešs cik savs.

















Sretsked rakstīja: Nu...ne es sāku te kādu mācīt uzvesties
Oho...
Arī atmiņa tev dēlī sagājusi....
Par tiem tekstiem - tev mamma nemācīja, ka nav labi ņemt piemēru no sliktiem zēniem? Un ko tava mamma teiks, kad es viņai parādīšu šo vietu internetā kur var tavas pērles palasīt?