Es esmu braucis ar auto, kas pārsniedz manus 2 gadu ienākumus, ka arī ar auto, kam uz odometra ir mazāk par 10km. Protams, tie nebija mani auto. Es spēju novērtēt, ka tie ir jauni, tehnoloģiski progresīvi utt. Bet - tas ir ~tas pats kas izbraukt ar 1.5 citronu vērtu tramvaju.

Diezgan precīzi atbilst laikam, kad mūsu ģimenes autoparks bija ar identisku auto skaitu. Tiesa, auto savstarpējo vērtību attiecība gan bija īpatnēja - 1:6:6

Daļēji jau būs taisnība, taču tikai daļēji. Pieņemu, ka uzturēšanas izmaksas būs gan līzētiem, gan nelīzētiem auto. Un manā praksē tā proporcija starp iegādes un uzturēšanas izmaksām ir stipri par labu pēdējām. Respektīvi - man ikdienas ar auto saistītajos izdevumos pa 2.5-3 gadiem stabili aiziet tikpat, par cik pirkts pats auto. Un braucu es ar vienu un to pašu auto krietni virs 5 gadiem. Tā ka iegādes izmaksas varētu būt ne vairāk kā 1/3 no kopējām izmaksām, drīzāk pat mazāk.

Kā nu kuram. Personīgi zinu cilvēku, kas paņēma jaunu mašīnu bez līzinga savu 7 mēnešu neto ienākumu apjomā. Vidējās klases sedanu - ne maksimāli nopakotu, bet arī ne bāzes versijā.

Maza piebilde - viņam, atšķirībā no manis, tādu izdevumu pozīciju kā ģimene/bērni vismaz pagaidām nav.

Par to pēdējo varētu precīzāk? Tik dārgs bija? Vai arī netika lietots?

Par uzkrājumu politiku principā piekrītu - man ir ~līdzīga. Tur gan ir viena nianse - ja tie uzkrājumi stāv bankā, tad, summai pamazām augot, kā kaleidoskopā var novērtēt bankas piedāvājumu klāstu attiecīgā segmenta klientiem - sākumā piedāvā līzēt lētus lietotus auto, pēc tam jau dārgākus, vienā brīdī piedāvājumā sāk parādīties jaunie utt.

Šie arī ir tie iemesli, kamdēļ meklēju kaut kādus pieturas punktus saprātīgai cenu kategorijas izvēlei. Pēc būtības - gatavojos brīdim, kad pašreizējais auto tādu vai citādu iemeslu dēļ vairs nebūs pieejams.

Es tā teiktu gadījumā, ja konkrētajam auto būtu labs price/performance, bet tas neatbilstu manām prasībām funkcionalā ziņā.

Hmm... Ja es darītu to pašu, ko pirms 5 gadiem, man alga būtu nevis tāda pati kā tad, bet reizes 3 mazāka. Šķiet, nav jāskaidro, kamdēļ es daru kaut ko citu?

Ne jau visiem ienākumi ir sinonīms algai. Es jau arī atbildē automātiski izmantoju šo terminu, kaut gan nomināli nemaz neesmu darba ņēmējs.

Atkarīgs no tā, ko sauc par krāšanu zeķē. Man personīgi pēc visu ikdienas izdevumu segšanas paliek uz rokas ~30% ienākumu. Kuri netiek krāti ne jaunam auto (esošais apmierina), ne jaunai mājai (esošā apmierina), ne pasaules apceļošanai 80+ gadu vecumā (neceru tik ilgi nodzīvot). Tā ir zeķe? Jeb kas tas ir?

Man jau gan liekas, ka tai sabiedrības daļai, kura pērk auto kešā par 1-2K, līzingus jaunu auto iegādei pārstāja dot gadus 8 atpakaļ. Ir kaut kas mainījies pa šo laiku?

Kaut kādā mērā - jā, bet es te negribētu tēlot moderatoru.

Ir taisnība, ka sākotnējā formulā varbūt prasītos iekļaut arī uzkrājumus jeb "zeķi". Minēju arī iemeslus, kamdēļ manā gadījumā tas netiek darīts. Pēc būtības "zeķes" pamatuzdevums ir būt par spilvenu manai ģimenei gadījumā, ja manis pēkšņi vairs nav.

Man personīgi šķiet OK, ja par šo finanšu pakalpojumu sanāk plānoti samaksāt 110 EUR gadā. Āķis ir tāds, ka es nevaru pateikt, ar ko es nodarbošos (un cik man par to atlīdzinās) pēc 5 mēnešiem, kur nu vēl 5 gadiem.

Tā intuitīvi secinu, ka tas bija jauns?

Uzmetu aci klasiskajam ss.lv. Par 3-gadīgu auto man būtu jānoloka no 2 līdz 60 mēnešu neto ienākumi.

Godīgi sakot, pārdošanas vērtība ir aspekts, kas mani neinteresē vispār - jau auto iegādes brīdī pieņemu, ka tā ir zero. Ja auto ekspluatācijas beigās to vēl nopērk jaunieši nodzīšanai līdz pašreizējās TA beigām - ideāli.

Var jau būt, ka skatās. Tikai - reizēm to ieraudzīto interpretē diezgan savdabīgi. Piemēram - nu kāda ir jēga uzbāzties klientam ar aizdevuma piedāvājumiem par summām, kuras ir N reizes mazākas par viņa brīvajiem līdzekļiem šīs pašas bankas kontā?

Lai es pelnītu vairāk, man būtu jāpadara vairāk. Un jāpatērē tam attiecīgi vairāk laika. Līdz ar to samazinot laiku, kad es to nopelnīto varu tērēt. Līdz ar to izdevumu sadaļai īsti nav kur palielināties.

Formulēsim tā - kas būtu mainījies, ja 16 vietā būtu 10, 12 vai 20?

Fiziski es varu (tb man nav jālūdz bankas viedoklis par sevi) atļauties auto gan 3, gan 13 mēnešu neto ienākumu apjomā. Bet manas funkcionālās prasības šobrīd nosedz auto, kuru ss.lv novērtē manu 2 nedēļu neto ienākumu apjomā.

Man savukārt ir būtiski, lai šī summa jebkurā mēnesī varētu būt arī zero - nebraucam, benzīnu nelejam, izdevumu nav.

"Ja auto vērtība beigās būs nulle, tad auto cena max 1 mēneša algas apmērā. Nopērkot dārgāku - vienkārši nauda tiek izmesta."

Pamatojums? Ko nozīmē - izmesta? Jebkuras mantas pēdējā vērtība ir 0, vai pat negatīva (kad par tās utilizāciju ir jāpiemaksā).

Ir diezgan optimistiski 5K auto piedēvēt tādas apkopju/remontu izmaksas, kādas ir raksturīgas jauniem auto.

Neesmu uzņēmējs, līdz ar to laikam nespēju iebraukt metodē "atlikt NN vai NNN naudiņas konkrētai vajadzībai". Kādā nozīmē atlikt - burtiskā? Bet es jau nezinu, kad man tā vajadzība pienāks. Kādreiz braucu 50+ tūkstošus km gadā, tagad labi ja 10 tūkstoši sanāk. Attiecīgi arī tas, kas aizgāja degvielā un remontos ceturksnī, tagad pietiek gadam un vairāk. Tikpat labi var gadīties, ka pēc pusgada dzīve pagriežas tā, ka atkal būs tie 50+. Vai arī auto nevajadzēs vispār.

Kā jau iepriekš tepat tēmā minēju - priekš auto 13 mēnešu neto ienākumu apjomā man banku nevajag. Un banka to labi zin, jo konts, kur man tos ienākumus ieskaita, ir pie viņiem. Kāda jēga man vairāk vai mazāk uzbāzīgi piedāvāt finansējumu priekš auto 3 mēnešu neto ienākumu apjomā?