Špricētāji jau līdz tam laikam būs pa 2 lāgi savakcinēti un viņiem apdraudējumam nevajadzētu būt, ja reiz tā vakcīna darbojas. Bet ja reiz tik ļoti baisa vakcinēšana iekštelpās, var jau taisīt brīvdabas pasākumus - visi šo lietu dara ārā. Vien jautājums - vai, ja pieturas šāds laiks vēl kādu laiku, vakcinētāji būs priecīgi par iespēju ģērbt velteņus un pižikus, lai ietu apkalpot siltā auto sēdošos?

Nē, Kasiņ, kādas glupības Tu runā. Ja Tu skatītos plašāk (lasi - lasītu arī velorastu idejas), tad zinātu, ka dižās pilsētas centrs burtiski smok un tas viss ir tāpēc, ka par daudz auto. Ar covidu tur nekāda sakara nav. Velojoslām bija šī problēma jāatrisina vismaz Čaka ielā un tur visam vajadzēja notiek uz pilnu klapi, jo joslas tak jau ir sazīmētas. Ja nekas nenotiek, tad visticamāk tā ir valdības nolaidība, ka netiek nodrošināti labi laika apstākļi, lai lateksbikši varētu vizināties un iela nesmaktu, bet attīstītos.

Un kāda velna pēc ko tādu vispār vajag? Tā ir drošāk tam jau savakcinētajam mediķim, kas vakcinēs? Mūsu ļautiņš ir tik nespējīgs pat iztrausties no auto, lai dabūtu savu šprici?

Ar tiem laika apstākļiem ir kā ar bērniem. Bērni piedzimst, vecākiem baigā ņemšanās ar zīdaini, bet jau pēc dažiem gadiem atceras tikai to labāko - pirmos soļus, pirmos vārdus, bet pamperi un negulētas naktis aizmirstas. Tas pats ar "skarbajām ziemām bērnībā". Jā, mēs atceramies, ka bija -25 vai -30 un liekas - ui, bija skarbāk kā tagad, vai tad tagad kāda ziema, jo liela daļa dienu nav neko auksta, bet vai kāds atcerēsies, ka arī toreiz bija gan mēreni vēsas dienas un vispār atkušņi? Paskatāmies bildes - cietokšņi, sniegavīri, kas vēl ne. To visu -30 grādos nav iespējams taisīt.

Kā man patīk šis - cik maksā tava stunda? Man ir daži pazīstamie, kas varētu to kādā nodarbē pavadītu stundu iztērēt pamatdarbā vai haltūrā un nopelnīt, bet lielākā daļa tomēr ir ar fiksētu laiku vai fiksētu samaksu un bez iespējām pelnīt vairāk, pat ja gribētu. Un Msh pareizi saka - kā rāda novērojumi, cilvēki to laiku tomēr lielā mērā nobumbulē. Var diskutēt, kas ir jēdzīgāk, sēdēt pie tv ar kafiju rokā vai arī rosīties garāžā, bet muldēt par stundām un negūto peļņu lielākoties ir tukša muldēšana.

Tieši tā. Oficiāli zināms no skolas direktores.

Jauki. Biju cerējis, ka bērnu varēs 1dien laist skolā pietuvināti. Bija pat vecāku sapulce vakar par to, kā uzpurņi lietojami, kādi papildus noteikumi u.tml. Un šodien izrādās, ka tomēr ne. Vakar tie vecāki sapulcē visi bija tik laimīgi, ka beidzot varēs mierīgāk uzelpot, jo acīmredzami nav viegli. Jūtos piečakarēts. Klases wa grupā emocijas sit augstu vilni. Kas, bļin, šitā par mētāšanos - varēs/nevarēs...

Kādas nu kuram vajadzības. Nopirku sev elektrisko skrūvgriezi/urbmašīnu. Paņēmu Metabo, jo ar tiem tēvam un citiem radiem ir ļoti laba ilglaicīga pieredze. Pārāk daudz nedarbojos, bet nojaušu, ka man šī manta kalpos ļoti ilgi. Brālim vajadzēja stipri mazākam lietojumam, nopirka kaut kādu mistisku kitajozu par vismaz 3x lētāku cenu. Arī gluži apmierināts. Protams, ja viņš tagad ietu halturēt un skrūvēt uz nebēdu, droši vien manta nekalpotu.

Patiešām, 45 dienas un 15, ja nav skates, bet tas visā visumā ir daudz.

Ne jau par 3 dienām nekustinātu. Ja auto ir skate, to laikam varēja mēnešiem nekustināt.

Es tikai atbildēju, ka Tavs apgalvojums, ka tikai krogi ir ciet, ir pilnīgi aplams.

Nopietni? Ja uzskati, ka TV var aizstāt īstu koncertu un zooms draugu satikšanu, tad neredzu jēgu diskutēt.

Ir vēl 3. variants- turpināt mācības kā septembrī. Normāli mācoties un bez uzpurņiem. Kāpēc ne? Kā jau teicu - es neredzu, ka garais brīvlaiks būtu ietekmējis covida izplatību.

Kāpēc vajag kaut kā īpaši žēlot ārstus, jo tā ir darba specifika. Tāpat kā ugunsdzēsējam spectērps vai gaļas izcirtējam priekšauts.

Personīgi man ir skeptiska nostāja attiecībā pret bērniem un attālinātajām mācībām un to ietekmi uz vispārējo labsajūtu. Bērni finišēja mācības kaut kad decembra vidū +/-. Atsākuši nav joprojām, visi sēž mājās. Ja pieņemam, ka ~2 nedēļas ir tas laiks, kas jānogaida, lai redzētu darbību efektu (tā savulaik apgalvoja Dumpis & co), tad ir pagājis stipri vairāk laika, bet kā nekas diži mazāk netika gājis. Ne 2 nedēļas pēc tam, ne 4. Attiecīgi vai tas bija vajadzīgs? Un tas bija viens kretīnisks cilvēks, kas izdomāja uz vasaras rēķina pagarināt bērnu brīvlaiku, lai pēc tam mācība tāpat uzsāktu attālināti. Lai nu kas man patīk vai nepatīk, pret šo man ir patiešām lielas dusmas.

"Tikai krogi ciet"? Nu, nu. Nekādi pasākumi jau nenotiek. Kino, teātris, koncerti, jebkāda veida publiski pasākumi. Pat dzimšanas dienu nosvinēt ļaužu barā legāli nevar. Ja vienīgā izklaide ir māja - veikals - māja, tad jā, ierobežojumi ir visai nelieli. 2m un veikalā uzpurnis.

Es mājā sēžot pavēroju, cik tad naudas pēdējā laikā iztērēts. Maz. Patiešām maz. Faktiski esmu pircis pārtiku, kādu reizi ielējis degvielu, samaksājis rēķinus un šādi tādi nieki internetā. Nav taupīts apzināti, bet vienkārši bez iespējas sakarīgi pirkt arī nepērku, ja vien nav akūtas vajadzības. Tā ka tas tā - ar skatu uz ļaužu tērēšanu un tā ietekmi uz ekonomiku.

Kamēr sniegā ar bērniem pagalmā vēlu sniegavīrus, sanāca pavērot ļaužu paradumus. Patiešām, daudziem ir īsi braucieni. Notīra auto, aizbrauc un atbrauc pēc min 30.

Starp citu, interesants novērojums. Citus gadus pēc šāda lielāka sniega allaž daļa mašīnu stāvēja nenotīrītas un nereti tik ilgi, ka izbraukt bez lāpstas bija nereāli - ielu tīrītāji un sētnieki vairāku dienu laikā aizkrāva šos auto. Tagad staigājos - nu ļoti maz šādu auto, patiešām maz. Mazāk tērē, paliek nauda degvielai? Baidās staigāt, brauc ar auto? Brauc pēc saviem iepriekšējiem pasūtījumiem uz bodi?

Es savulaik vienu auto skatījos un kā izrādās, tad papīri uzrādīja, ka šis ir nošķilts, norakstīts un labots. Uz aci pateikt es to nevarēju. Protams, es jau neesmu speciālists, bet te būs piemērs, ka tie glupie papīri nemaz tik glupi var nebūt. Un otrkārt - ja reiz ir solījis, tad lai dara. Tas tomēr arī attieksmes jautājums. Lai gan attieksme ne attieksme, bet visdrīzāk tur ir kaut kas slēpjams.

Jautrākais būs tiem, kas brauks no rīta. Naktī taču neviens nebrauc. Tīrīt tīra, sāli kaisa, bet no tās sāls labuma pamaz, ja neviens pa to nebrauc un nebrauks jau arī līdz tiem 5iem vai cikiem.

Kā nu medicīnas noslodze var mazināties, ka tagad visi masveidā pērk skābekļa mērītājus un katrs nu būs pats sev dakteris. Kā % zem robežas x, tā pie ārsta

Aizmirsu piebilst. Estiņi ir uztaisījuši būvmateriālu analīzi, lai secinātu, cik aptuveni materiāla Igaunijas posma būvniecībai vajadzēs, vai šis materiāls saprātīgā attālumā pieejams un kā būs ar darbaspēku. It kā pietikšot, lai arī kā nu kurā vietā, taču būtiska ir cita lieta. Kas būs ar to pašu ceļu būvniecības nozari vairāku gadu garumā, kamēr šo monstru būvēs? Karjeru ir tik cik ir, to izstrādes tehnikas arī.

Varētu atbildēt vienam, varētu otram, bet varbūt labāk izteikšu savas domas vienā kopīgā rakstā. 1) Ekonomiskā pamatojuma tur īsti nav. Savulaik man kāds labs cilvēks iedeva palasīt šo pamatojumu. Fantāzijas, nekas vairāk. Tie vilcieni, kas ik 2h vedīs milzu pasažieru apjomu šurpu turpu. Ar draugiem pamodelējām, cik tad tur varētu būt vagonu un iznāca, ka ap 20 vagoniem. Pilni. Ja reiz tāda interese, tad kur ir visi šie ceļotāji tagad (pirms covida)? Bija minēta arī brauciena cena, ko jau vairs neatceros, bet ar tādu Ryanairu aizbraukt nebija diži dārgāk. Pie tam tad vēl bija zemākas būvizmaksas. Par kravām jau izteicos. Kravas transporta apjoms Via Baltica maršrutā tiešām ir liels, bet tas nenozīmē, ka šis dzelzceļš viņiem vajadzīgs, jo lielākā daļa ir ar Baltijas numura zīmēm un kursē Latvija - Lietuva vai Latvija - Igaunija maršrutos. Esmu redzējis pētījumu par šo lietu, vien vai tas tagad kaut kur vēl publiski atrodams, nezināšu teikt. 2) "Eiropa mums naudu dos" arī ir visai nosacīts arguments. Pat ja tiek iedoti 85% no visas summas, tāpat pašiem jāpiemet tie 15%, kas būs pietiekami un kaut kam vienkārši netiks. Pēc tam tas viss būs augstā līmenī jāuztur un tas jau nu būs jādara valstij. No kurienes nāks nauda? No esošā dzelzceļa uzturēšanas? No ceļiem? No vēl kaut kurienes? 3) Pozitīva lieta ir tā, ka viss pagaidām kavējas, jo RB artelis ir ar acīmredzamu vēlmi apgūt naudu, nevis taisīt rezultātu. Viss ir ļoti iekavējies un arī projektēšana pārāk nesokas nevienā posmā. 4) Varētu vēl pieminēt, ka šis projekts radīs neērtības tiem, kam dzelzceļa dēļ nebūs tiešās piekļuves mājai, bet būs jābrauc apkārt. Būs papildus pārvadi pār dzelzceļu (kas tos uzturēs?) u.tml. Ja tas būtu pamatots projekts, tad varētu teikt - progresam līdzi nāk arī šādi aspekti, bet tā kā to par tādu nevar uzskatīt, tad nu sanāk cilvēku dzīves čakarēšana tāpat vien.

1) Vilciens ir lētāks lielos attālumos, ne jau Lietuva - Igaunija robežās. Ka savulaik Pasaules banka bija pētījusi, šis attālums bija aptuveni 800 km, ja nemaldos. Viļņa - Tallina ir aptuveni 600 km. 2) Fūristu darba specifika, jo sevišķi ne pārāk tālos braucienos, ir ne tikai truli braukt tajā pašā Viļņa - Tallina posmā, bet kaut kur piestāt, daļēji uzkrauties, tad pabraukt vēl kaut kur, daļu nokraut u.mtl. Šāda elastība vilciena gadījumā ir pilnīgi neiespējama. Vēl jo vairāk, ka kravas auto var braukt jebkurā diennakts laikā, kā nu vien ir vēlme, ar iespēju pēkšņi maršrutu mainīt. 3) pa Via Baltica maršrutu brauc ļoti maz tālo maršrutu veicēju, kam šis dzelzceļš būtu izdevīgs. 4) jauni braucēji neradīsies, jo ja šeit ir pieprasījums, piedāvājumam ir jābūt jau pašreiz. Nav sagaidāms, ka dzelzceļa dēļ pēkšņi visi sāks paģērēt vairāk preces no Vācijas. RB ir tikai un vienīgi politisks projekts ar ļoti apšaubāmu ekonomisko pamatojumu (esmu redzējis). Kravas vilcienā dabūt iespējams ir, bet ne jau normālos apstākļos. To var paveikt, piemēram, ar skarbu nodokļu politiku.