A iedevums vai atdevums netiek piedāvāts? Aizdevums īsti neintetresē.

Tiguans noskrējis teju 100 000 km. Veiktas 3 apkopes, to laikā pa garantiju mainītas stabilizatoru atsaites. Nomainītas arī priekšējās gabarītu un aizmugures numura zīmes lampiņas. Tuvākajā laikā tiks mainītas bremzes (uzlikas+diski). 1.4 TSI eļļu ēda tikai līdz pirmajai apkopei, pēcāk eļļas zudums nav novērots.

Par citiem jauniem auto: ilgstošākā periodā ir sanācis lietot Renault Trafic (2018. gada) un Fiat Talento (2019. gada) - būtībā dvīņi ar dažādām emblēmām. Lai gan šos ražo vienā rūpnīcā Francijā, sajūtas ir atšķirīgas. Atšķiras dzinēju versijas un aprīkojums.

Renault Trafic: garā bāze, trīs durvis + uz sāniem veramas aizmugurē, kruīza kontrole, minimālistisks bluetooth maģis, 2x USB ligzdas, atsevišķi regulējama karstā gaisa plūsma aizmugurē. 90 Zs 1,6 dīzeļdzinējs.

Fiat Talento: garā bāze, četras durvis + uz augšu veramas aizmugurē, kruīza kontrole, skārienjutīgs multimediju centrs ar bluetooth savienojumu, iebūvētu navigāciju, 1x USB ligzda, ādas stūre, lietus sensors, parkošanas sensori aizmugurē, atpakaļskata kamera, LED dienas gaismas, priekšējie miglas lukturi, automātisks tuvo gaismu režīms, bezatslēgas sistēma. Mīkstāki un ērtāki beņķi ar elkoņbalstiem pasažieriem, atsevišķa aukstā un karstā gaisa plūsmas regulēšana aizmugurē. 1,6 litru 125 Zs dīzeļdzinējs.

Braucot ar Renault, sajūtas vairāk atgādina kravas busu, samērā cieta piekare, stingra stūre, kā arī pārnesumkārba īsti nešķiet šim dzinējam atbilstoša, piemēram, ja ar otro pārnesumu tiek sasniegti dzinēja apgriezieni, kas tuvojas limitam, tad ieliekot trešajā pārnesumā, apgriezieni ir par zemu un trūkst jaudas. Ar Fiata 125 Zs motoru sešu pakāpju kārba ir krietni saskanīgāka. Fiatam gaita ir mīkstāka. Un arī stūrēšana vieglāka (iespējams stūres apdares dēļ, kas Renault gadījumā ir diezgan nepatīkama), sķiet, ka arī skaņas izolācija ir labāka. Ja salīdzina ar iepriekšējo šo busu paaudzi, tad liekas, ka apdarē tiek izmantoti lētāki materiāli, + daudzi slēdži atrodami 15 gadus vecos Renault modeļos. Renault busam (novērots arī citiem autoparkā) ir viens gļuks - ja īslaicīgi noslāpē dzinēju, piem., ielejot degvielu, uzrādās saķeres kontroles kļūda un sistēma atslēdzas. Kļūda pazūd, ja pēc tam dzinējs tiek noslāpēts uz ilgāku laiku. Degvielas patēriņš izteiktos kalnu ceļos ir 7,5-9 litri uz 100/km. Tīri komfortabls arī garākiem pārbraucieniem, 8+1 vieta, pietiekoši daudz vietas gan kājām, gan plēciem arī aizmugurē sēdošajiem, taču priekšējā sēdvietā pa vidu ir jārēķinās, ka ātrumkārbas konsole būtiski atņems vietu kājām. Aizmugurējais sols ir itin viegli nogāžams uz priekšu, lai palielinātu kravas telpu, bet tādi gadījumi būs reti, jo garajā versijā tā ir gana liela, lai tas nebūtu jādara.

Nepatīk gaismas - tuvās gaismas spīd par tuvu un par šauru, savukārt tālās gaismas tuvumu īsti neizgaismo. Fiat gadījumā glābj miglas lukturi, kas kalpo arī kā automātiskās līkumgaismas. Renault gadījumā ir ļoti grūti salonā uzturēt viendabīgu temperatūru - tad pa karstu, tad pa aukstu, tad ir ok, bet kājas salst. Fiat vismaz ir arī aukstā gaisa pūtējs aizmugurē, Renault ir tikai karstā gaisa - tam ir it kā četri režīmi, bet realitātē divi - izslēgts un pirts.

Ja salīdzina ar konkurentiem, šie busi droši vien ir lētākie, bet arī salīdzinoši prastākie varianti, toties lēti uzturēšanā un uzticami darba zirgi. Tās pāris elektronikas kļūdas ir nenozīmīgas un funkcionalitāti pārāk neietekmē.

Pārsvarā jā. Pašā Drēzdenē, kas vairs gluži nav autostrāde, bet neprasa daudz no tās nobraukt, arī bija līdzīgas cenas. Francijā šobrīd 1.44-1.55 EUR/litrā.

Man sanāca līdzīgi. Izbraucu otrdienas vēlā pēcpusdienā no Rīgas. Visintensīvākā satiksme bija no Rīgas līdz Panevežiem un tad pie Kauņas. Pēc tam easy. Uz Polijas robežas izlases kārtībā robežkontrole stādina - prasīja dokumentus un atvērt bagāžnieku. Max 5 minūtes. Vēlreiz apturēja pie Augustovas - tā pati procedūra.

Pēc tam uz Lomžu un Ostrovu Mazovecku. Uz ceļa pārsvarā kravinieki, bet salīdzinoši maz apdzīšanu, un bonuss tas, ka šie apdzīvotās vietās īpaši necenšas samazināt ātrumu.

Varšavu sasniedzu 9-9,5 h laikā pirms pusnakts - tad tai tikt cauri bija easy. Mērķis bija pabraukt garām Lodzai, lai neiekultos kādos rīta sastrēgumos, un tad piestāt pagulēt 6h. Agrā rītā ap plkst. 7 turpināju ceļu Wroclavas virzienā, pēc tam īsa pauze Drēzdenē, tad pa ceļam kāda 1,5 h pauze pie Nirnbergas. Pa ceļam 2 sastrēgumi prasīja 20 un 40 min. Ap plkst. 22 sasniedzu Bāzeli, Šveicē. Tā kā mērķis tālāk līdz Francijai, tad Bernes virziens, kur nolēmu pabraukt garām Bernei, lai atkal izvairītos no sastrēgumiem, un gulēt. Vācijas-Šveices robežā vien skatījās, vai ir vinjete logā.

Degviela (95E) vislētākā Lietuvā - 1.09 līdz 1.15 EUR litrā, Polijā no 1.22 līdz 1.30 EUR litrā, Vācijā 1.55 līdz 1.70 EUR litrā, Šveicē 1.40 līdz 1.50 EUR litrā.

Ne gluži par vissezonas, bet par ķīniešu ziemas riepām.

Iepriekš lietoju dārgā gala Yokohama Geolandar ITS073, kas bija tīri ok, bet ne savai cenai atbilstošas, jo vājš sniegums uz mitra asfalta, sniega putrā, ļoti skaļas riepas + strauji dilst. Labas gaitas īpašības bija sniegā, dubļos un uz sausa asfalta.

Decembra sākumā izlēmu izmēģināt jaunas Ķīnā ražotas riepas Firemax FM805 - skandināvu tipa ziemenes, ar mīkstu gumijas sastāvu, 8 mm protektora dziļumu. Maksāja 2x lētāk par iepriekšējām. Šobrīd pieveikti apmēram 3000 km pa teju visiem iespējamajiem seguma veidiem un arī laikapstākļiem, izņemot lielu karstumu. Ceļi, sākot no dubļiem un grants ceļiem līdz Vācijas autobāņiem ar lielu braukšanas ātrumu, un Alpu serpentīniem, laikapstākļi sākot no +15, līdz stiprām lietusgāzēm, piesnigušiem ceļiem, ledus un sniega putras.

Pirmie iespaidi: Ļoti klusas riepas. Dzirdams troksnis salonā sāk parādīties vien ap kādiem 110 km/h un arī ap 150 km/h lielāka skaņa salonā būs no pretvēja, nevis riepām (salīdzinot, Yokohama diezgan varēja dzirdēt jau no 70 km/h) Sausā un mitrā asfaltā ļoti spēcīga saķere, pat straujākos manevros nekas neliecina par tieksmi izslīdēt vai izspolēt, automobilis stājas ļoti labi. Stiprā lietū dziļais protektors šobrīd labi tiek galā ar lielu ūdens daudzumu, arī nekādu pazīmju par izslīdēšanu un izspolēšanu - kad padils, iespējams būs citādāk.

Alpu serpentīnos īsā laika posmā nācās sastapties ar ļoti ekstrēmiem laikapstākļiem - stiprs sniegs un apledojums, kam drīz sekoja atkusnis un slapja sniega putra. Vienīgais, kur tās nedaudz izspolēja, bija uzsākot braukt putrā un uz ledus, bet arī pavisam nedaudz, salīdzinot ar iepriekšējām Yokohama, kas itin bieži lika mirgot ESP lampiņai panelī. Bremzējot uz ledus, talkā nāca ABS, bet kopumā ķīnietes bremzē ļoti labi un automobilis joprojām bija kontrolējams.

Secinājumi: šobrīd esmu ļoti priecīgs par šīm riepām - ne reizi nav bijusi nedrošības sajūta. Ja tās iegādājoties man bija negatīvi aizspriedumi un doma, ka sliktākajā gadījumā pēc mēneša uzlikšu labākas, tad tagad tādu domu vairs nav. Iepriekšējās riepas daudzās situācijās prasīja krietni piesardzīgāku auto vadīšanu. Domāju, ka lielākais mīnuss šīm riepām būs to straujais nodilums un arī siltākā laikā būs vājš sniegums. Redzēs, kādi kasjaki parādīsies sezonas laikā, bet pašreiz šīs riepas pozitīvi pārsteidz.

Tas Vroclavas ceļš domāts S8 līdz Pjotrkova Tribunalska?

Skatos kartē, sanāk ~25 km garāks ceļš ar pāris remonta vietām, bet jā - liela daļa bānis. Tikai pie tās Tribunalskas uzreiz uz nākamā bāņa nevar uzbraukt.

Tev taisnība. Caur Belostoku ir ~40km vairāk. Pat ar visu bāni īsti neko tur nevar iegūt.

Vāze tajā vietā citas alternatīvas vispār nepiedāvā. C variants un viss.

Tas vilciens ar tur tikai reizi stundā un retāk, ja neskaita agrus rītus. Bet ātri gan var tikt, tas gan.

Pēc google kartēm a maršruts ir par 24 km garāks, bet izskatās, ka apmēram puse no ceļa tur ir bānis. Bet lai tos 24 km atgūtu tad ir baigi jāplēš.

Un kurā maršrutā fūres mazāk?

Agrākos laikos, kad vēl populāri bija FM transmiteri - lētākie (10-30 EUR) bija paši briesmīgākie. Skaņa plakana, traucējumi u.t.t. Nav bijusi nepieciešamība pēc bluetooth modeļiem, bet tur varētu būt tas pats gadījums. Lai gan, fiksi sagūglējot dažādus apskatus, vairāki aux ligzdā ir atzīti par labiem un nemaksā dārgāk par 30 USD.

Vēl jautājums, kādam nolūkam - ja mūzikai, tad kādas prasības pret skaņu u.t.t.

Gribas domāt, ka tituls tiks sadalīts starp Seat Arona un Hyundai Kona - automobiļiem, kuriem īsti nebija kur piesieties, ar labu komfortu un gaitas īpašībām, kā arī pievilcīgu cenu.

Finālā varētu būt iebalsoti arī Dacia Duster, KIA Ceed, Suzuki Swift, Subaru XV un Ford Focus.

Manuprāt, finālā būtu pelnījis tikt arī Ssang Young Rexton - lai gan nišas produkts, bet tas ir automobilis, kas man raisīja lielāko pārsteigumu pozitīvā nozīmē. Par cenu, ko tas maksā var iegūt ļoti daudz - komforta, aprīkojuma, gaumīgu un plašu salonu, un teicamas bezceļu spējas, turklāt tas arī labi izskatās. Vienīgais atklāts jautājums, kā tas kalpos ilgtermiņā.

No Somijas vēl ved Totāls - tas, kas pie Sēnītes. Un parasti viņiem tas cipars ir par pāris centiem lētāks nekā citur.

Pēdējā laikā galvenokārt pildos Nestē, bet pa ceļam sanāk arī Virši un Kool, kur ar atlaižu kartēm sanāk drusku lētāk. Bet visbiežāk tomēr lētākie Neste tanki (Dzirnavu, Katoļu, Senču) ir pa ceļam.

Btw, kāds zin, vai Kool arī ņem no Mažeiķiem, vai ved no Somijas vai citurienes?

Arī man riepu jautājums kļūst arvien sasāpējušāks. Pavasarī novērtējot pašreizējās skandināvu tipa Yokohama Geolandar ITS-073, nolēmu nobraukt pa vasaru, citādi būtu jāmaina ziemā, drīz vien pēc uzlikšanas + regulāri sanāk visādās pļavās un arumos iebraukt, kur raupjāks protektors lieti noder. Ja par šīm riepām, tad arī uz sausa asfalta ļoti spējīgs komplekts, bet uz mitra tendence izslīdēt + arvien vairāk dilstot, arvien lielāks troksnis salonā - pat pārbaudīju, vai gultnis nav atdevis galus, nē - riepas skan.

Bet tagad nākamā dilemma, vai pirkt divus labus riepu komplektus ziemai un vasarai, kopumā būs vairāki simti EUR, vai arī nopirkt ļoti labu vissezonas komplektu. Kuri dārgā gala vissezonas komplekti pēc jūsu pieredzes ir izskatīšanas vērti, kā arī no kāda mazāk pazīstama ražotāja ar labu price/performance? Un vai uz vissezonas riepu gadījumā arī ir attiecināms teiciens - kas der visam, neder nekam?

KIA šodien autoražotāju vidū kļuvis par nopietnu spēlētāju ar pievilcīgām automašīnām - arī Sportage ir praktisks un patīkams auto. Es gan pieļauju, ka daudziem būs grūti sagremot to, ka šis auto maksā 38 000 EUR... bet bagātīgā komplektācijā.

Rexton ir ļoti patīkams pārsteigums. Latvijā pieejamas 3 versijas, bāzes versija no 30 990 EUR ar PVN, dārgākā 38 990 EUR. Gada Auto braucienā laikam bija vidējā par 35-36 tūkst EUR. Piekritīšu VWFanam, ka šis modelis pavisam noteikti ir liekams blakus Toyota Land Cruiser un daudzos aspektos pat to pārsit - pirmkārt jau cenas dēļ, otrkārt - braukšanas komforts un dinamika, treškārt - apdares materiāli un tas, cik rūpīgi korejieši nostrādājuši interjeru vissīkākajās detaļās. 10 litru patēriņš 2.2 tonnu smagam automobilim ar 2.2 litru 181 Zs dīzeļdzinēju šķiet ok, bet tomēr mūsdienās jau ir pieejami efektīvāki dzinēji.

Gluži bezceļos nesanāca iedzīt, bet stāvos motokrosa kalnos izgrieza pogas, piem., Mistubishi Pajero, kas stāvajā slīpumā nevarēja uzsākt braukt kalnā. Ar Rexton mierīgi - arī atpakaļgaitā.

Pārliecinies, vai OCTA un KASKO polises tur darbosies.

Manuprāt viennozīmīgi nevar pateikt kāda veida auto ir labākais grants ceļiem. Pat viena modeļa dažādas modifikācijas var būtiski atšķirties. Ja zināms, ka dien dienā patiešām būs jābrauc pārsvarā pa grants ceļiem, tad jāaizmirst par lielizmēra diskiem un jāstellē augstākas riepas.

Mana pieredze pa grants ceļiem ar dažādiem auto:

- VW Golf VI, 15" diski - diezgan stingra piekare, uz ceļa turas stabili, segums tiek labi apslāpēts, bet dziļākas bedres un nelīdzenumi salonā ir ļoti jūtami. Pavasara uzrūgušajos ceļos gribējās augstāku klīrensu, jo bija bažas, ka uzsēdīsies - bet ar švunku izbraucu.

- VW Tiguan I, 16" diski - mīkstāka piekare nekā golfam, līdz ar to arī dziļākas bedres tur paliek, bet joprojām gana stingra, tāpēc auto nešūpojas. Augstā virsbūves un īsās garenbāzes dēļ diezgan jūtamas diagonālās kratīklis, īpaši, ja uz ceļa bedre pie bedres. Ar 20 cm klīrensu un priekšpiedziņu 2 gadu laikā esmu uzsēdies vienreiz - mežā, bet ātri un bez citu palīdzības tiku nost.

- VW Passat B5 universālis - 15" diski - mīkstāka piekare nekā Tiguan, vadāmība nav tik precīza, kā iepriekšējiem diviem, bet ir ok. Garākas riteņu bāzes dēļ, auto šķiet stabilāks, bet ja aizmugure tukša, ir tendence izslīdēt. Ar 14 cm klīrensu līdzīgi kā Golfam - ir ok, bet uzrūgušā ceļā ir diezgan viegli iesēsties. Šie trīs vāģi ir ļoti stabili un pārliecinoši arī pie 90-100 km/h uz grants ceļa.

- Mercedes GLC, 18" diski, pilnpiedziņa - kopumā labi absorbē nelīdzenumus, bet stingrākas pumpas pamatīgi nonāk salonā, tāpēc gribas braukt uzmanīgi. Vadāmība ļoti laba un precīza. Riteņu bāze garāka, nekā Tiguan, bet arī diagonālas svārstības ir diezgan jūtamas. 18 cm klīrenss.

- Subaru Forester V, 18" diski - ar šo vāģi laikam būs visgrūtāk norakties vai kaut kur uzsēsties 22 cm klīrensa un pilnpiedziņas dēļ. Arī salīdzinoši īsa garenbāze un augsta virsbūve, bet piekare mīkstāka, nekā Tiguan un GLC, tāpēc tās diagonālās kustības tā nejūt, taču Forester mīl šūpoties no priekšas uz aizmuguri, ja brauc pa pauguriem un ieplakām. Arī stūre nav tik informatīva, kā iepriekš aprakstītajiem.

- Subaru XV II, 18" diski, pilnpiedziņa - no visiem uzskaitītajiem, laikam šo ieteiktu kā piemērotāko grants un sliktākiem ceļiem. Zemāks smaguma centrs par Forester, padara to stabilāku un vieglāk vadāmu, piekare nav tik mīksta, kā lielajam brālim, bet ļoti labi tiek galā ar dažādiem nelīdzenumiem. Labi uzvedas arī uz asfalta, un ļoti labas bezceļu spējas (22 cm klīrenss).

Kopumā jau arī ar normāla augstuma auto un vienas ass piedziņu, un labām riepām var tikt galā. Taču augstāks klīrenss, manuprāt, sniedz lielāku drošības sajūtu - mazāk jāuztraucas par uzsēšanos, apakšas skrāpēšanu vai no ceļa izrautiem lielākiem akmeņiem.

Topika autora budžetā, no šiem laikam iekļaujas tikai Passat B5. Starp citu, lēts uzturēšanā. Bet es vairāk par to, ka ne vienmēr apvidus auto ar pilnpiedziņu būs labāks par to pašu Passat, bet ideālajā variantā - XV tomēr ir ar labu klīrensu un pilnpiedziņu.

Tad jau standarta apkope Multivanam ar varētu būt ap tiem 200-250 EUR, ieskaitot detaļas, ne?

60% ārpus pilsētas, 40% pilsētā. Pilsētā atkarīgs no satiksmes intensitātes - arī pie intensīvas, bet raitas satiksmes var noturēties 6.5 l robežās. Tiklīdz sākas sastrēgumi un stumdīšanās, tā gan patēriņš augstāks - 7.5-8 l/km. Ja sāk sportot, var arī 10 dabūt. Bet, ja brauc pārdomāti, tad ekonomiski sanāk.

Uz šosejas rekords ir bijis 4,8 l/100 km, braucot no Pērnavas uz Salacgrīvu ar 90 km/h (95 pēc spidometra).

Piemēram, diezgan regulāri jābrauc maršrutā Rīga-Daugvpils-Rīga, tad vidējais pārsvarā ir 5,8 l/100 km. Arī ceļojumā pa Igauniju bija līdzīgi - 5,9-6 l/100 km. Tas, ja brauc pēc spidometra 105-107 km/h. Ja izvēlas paskriet - 115-125 km/h, tad jau būs 6,3-6,5 l/100 km. Lietuvā pa bāni 140-160 km/h, tad patēriņš 6,8-7 l/100 km.

Vispār jau padārgi. Divu ar pusi gadu laikā trīs apkopēs samaksāti apmēram 825 EUR. Parastā Long life apkope (eļļa, eļļas filtrs, salona filtrs, citu mazglu pārbaude) maksā nepilni 200 EUR. Pie 60 000 km bija paplašinātā apkope - eļļa, eļļas filtrs, salona filtrs, gaisa filtrs, aizdedzes sveces, logu slotiņas. Tas maksāja 427 EUR.

Ar Tiguan pieveikti nepilni 85 000 km, nupat veikta trešā apkope - eļļas, eļļas filtra un salona filtra maiņa. Garantijas ietvaros nomainīta stabilizatora atsaite aizmugurē (iepriekš mainīja pretējā pusē) kā arī bukses priekšā. Vēl pēc kādiem 10 000 km jāieplāno bremžu apkope.

Vidējais patēriņš 1.4 TSI dzinējam 6-6.2 l/100 km. Nesēņojot, bet jāpiešaujas, lai tādu dabūtu. Ja braukšanas stilam nepievērš uzmanību, tad nav grūti iegūt par litru lielāku patēriņu.

1.4 TSI ātri uzsilst, ja ar to sāk braukt - netrakojot. Uz vietas stāvot gan temperatūra kāpj lēnām.

Pirmajā brīdī ieraugot Latvijas Gada auto 2019 pavasara brauciena sarakstu, nodomāju - nu gan vieni krosoveri savākušies. Tomēr modeļi beigu beigās gana dažādi, raugoties pēc cenas, veiktspējas, izmēra, aprīkojuma u.t.t.

Izdevās izbraukt ar 9 no 11 braucienā piedāvātajiem modeļiem. Izpalika C4 Cactus un Dacia Duster - ar pēdējo gan esmu veicis iespaidiem bagātus braucienus iepriekš.

Tad nu īss komentārs par katru.

Sāku ar Mitsubishi Eclipse Cross. Savdabīga āriene un arhaisks salona iekārtojums, kur slēdži jau manīti 2000. gadu modeļos un agrāk, bet gana laba dzinēja (1.5 turbo benzīns ar 163 Zs) un CVT variatora savienība, bagātīgs tehnoloģiskais aprīkojums un arī samērā praktisks. Gaita diezgan cieta, tāpēc P4 Zaķumuižas posmā auto uzvedās ļoti nervozi. Borta kompī vidējais degvielas rādījās 10.9 l/100 km. Cena no 24 000 vienkāršakajā versijā bez AWD, līdz 36 000 bagātīgajā ar AWD. Domāju, ka šim modelim, uz ko Mitsubishi liek cerības, tomēr klāsies diezgan grūti, jo izvēle ir gana liela un konkurenti to pašu var piedāvāt lētāk un modernāk.

Nākamais bija Nissan Leaf - atšķirīgākais no visa bara, jo to darbināja tikai elektrodzinējs. 300 km ir sasniedzams, bet šis auto pieprasa braukt ar prātu - nemitīgi jāpatur prātā maršruts, braukšanas maniere, ieslēgtās elektroierīces, lai piepeši neattaptos ar tukšu bateriju vietā, kur nav uzlādes iespēju. Jā, akumulatora līmenis Leaf dilst tāpat kā viedtālrunī. Te arī apburtais loks: lai pagarinātu paveicamo distanci, izslēdzam klimata kontroli - iegūstam +10 km; lai salonā izvēdinātu karstumu, atveram logus - izmainās gaisa pretestība, motoram lielāka slodze, pieveicamā distance samazinās. Protams, pilsētā aerodinamika nav tik nepieciešama. Tur šobrīd arī ar Leaf ir viskomfortablāk. Tomēr auto ir azartiska vadāmība un gaitas īpašības, komfortabls un patīkami nostrādāts salons. Un beidzot elektroauto izskatās pēc pavisam normāla automobiļa, nevis pēc ērmota eksperimenta.

Nonākot Turaidā, kārta ķerties pie premium modeļiem. Pirmais no tiem jaunais A klases Mercedes-Benz. Manuprāt, viens no izskatīgākajiem kompaktklases modeļiem. 1.4 litru 163 Zs modelis, bagātīgā AMG komplektācijā par apmēram 39 000 EUR. Izbrīna, ka šādā auto nav adaptīvās kruīza kontroles un elektriski regulējamu beņķu. Pārstāvis gan atrunājas, ka pirmsprodukcijas versija, tāpēc ne viss esot iekļauts, kam būtu jābūt. Kopumā automobilis, kam būtisku trūkumu nav. Jauda pilnīgi pietiek, auto labi skrien un turas uz ceļa, arī nelīdzens ielāpu ceļš tiek komfortabli pārvarēts. pilnīgi jauna un pati modernākā multimediju sistēma Mercedes-Benz modeļu gammā - un labākais atpakaļskata kameras attēls, kāds jebkad redzēts. Ideāla izmēra, formas un biezuma stūre, kas ieguļas rokās. Ar šo modeli Mercedes cer pievilināt potenciālos Golf pircējus. Drosmīgs izaicinājums, ņemot vērā to, ka arī Golf ir teicami tehnoloģiski aprīkots, ar lieliskām braukšanas īpašībām, turklāt lētāks. Aizmugurē Golfā būs vairāk vietas, toties Mersim bagāžnieks lielāks. Un Mersis tomēr ir premiums, ko var manīt materiālu izvēlē un to, kā tie nostrādāti.

Nākamais - Mercedes-Benz CLS. Dārgākais eksemplārs braucienā, ar cenu nedaudz virs 100 000 EUR. S-klases sportiskais brālis, lai gan braucienā šķita, ka tas vairāk imidža, nevis uzvedības dēļ, jo CLS var būt arī komfortabls, un S-klase var būt sportiska. Salonā nepārprotami mazāk vietas nekā S-klasē. Jo īpaši aizmugurē, kur 190 cm augumam aiz tāda paša auguma vadītāja būs iespiestības sajūta. Gan maz vietas kājām, gan galvu lauž nost jumta līnija. Forša fīča - priekšējie sēdekļi ar automātiski maināmu sānu atbalstu atkarībā no stūres pagriešanas. 350d ar 286 Zs un 9 pakāpju automātisko pārnesumkārbu - jaudas daudz, bet viss notiek izsmalcināti nevis brutāli. Pārnesumu pārslēgšanu nejūt nemaz. Tomēr ar šo auto vairāk gribas braukt nesteidzīgi un mierīgi, lai gan tas pavisam žigli spēs paātrināt līdz dārgiem sodiem un atņemtām tiesībām.

Turpinājums sekos..

Nu, piemēram, Subaru XV ir aktīvā griezes momenta sadale, kas jūtami uzlabo automobiļa vadāmību līkumos. Tas tā, par tehnoloģijām.

Tad vēl - kas notiek aļņu testos? Aktuālie VW Tiguan un Nissan Qashqai uzrāda labāku rezultātu, nekā septītais Golfs un Audi A3 Sportback, un vēl pamatīgāk ieliek kloķi VW Arteonam, Mercedes E klasei. Tas tā - par vadāmību.