Ja motoram no rūpnīcas ir pieļauta kļūda ar pārāk mazu eļļas tilpumu un nepārāk izturīgu ķēdi, te neko nemainīs nekādi gutalīni vai meistari. Tas ir nolietojums pie attiecīgas ekspluatācijas.

Nezinu kas ir gutalīni un tev ar tiem vāciešiem vajag nomierināties.

Konkrētais Hyundai motors nav nekāds svaigais un pieļauju, ka no rūpnīcas tam nāca tā pati 5w30 eļļa. Kaut kādiem jaunākiem motoriem varbūt tur nāk kaut kādas specifiskas viskozitātes eļļas, bet runājot par vairāk nekā 10 gadus vecu tehniku tas viss ir lieki.

Daudzus gadus ir izmantota atbilstoša 5w30 vai 5w40 eļļa gan vācu, japāņu, zviedru un francūžu mašīnās un braucot visu gadu un nav bijušas nekādas problēmas. Nevajag paspīlēt.

Un ja jau tagad ar 5w30 eļļu tā ir jāpielej, ar 0w20 varēsi liet klāt vēl vairāk. Tāda eļļa šim motoram galīgi nav vajadzīga.

Gan jau motors padilis, labāk pamēģini 5w40.

Pirmkārt, jau esmu rakstījis te par šo motoru- ļoti mazs eļļas tilpums un attiecīgās problēmas. Pats tagad vari paliecināties.

Otrkārt, nezinu kur tu dabūji tādu mistisku eļļu un vai tas ir vajadzīgs. Pēc savas pieredzes iesaku Total, kura, cik atceros arī ir KIA oriģinālā eļļa.

Nevis no "īstās Toyotas ir ļoti maz iekšà", bet no Toyotas tur nav nekā. Tīrs PSA izstrādājums. Iespējams radies pēc sadarbības ar Toyota Aygo projektu un optimizācijas rezultātā.

Lai gan tīri subjektīvi varu teikt, ka man šķiet ka PSA var uztaisīt krietni busu nekā Toyota, jo iepriekšējais Toyota Hiace bija pārāk arhaisks un jocīgs priekš Eiropas standartiem.

Bāka rūsē arī Japāņu ražojuma Corolla, Tikmēr britu Corolla (VIN kods sākas ar SB, tikai hečbeka virsbūvē) bāka ir no plastmasas un virsbūve nedaudz labāk apstrādāta. Turku Toyotām montāžas kvalitāte arī jūtami sliktāka.

Toyotas robots ir izmetams miskastē.

Tur ir tāds īss brīdis, pie situācijas, ja brauc ļoti stāvā kalnā un ieliek otrajā ātrumā, motors nespēj pavilkt to mašīnu vispār- pārāk liela starpība starp pirmo un otro pārnesumu, motora jaudas līkne un kā msh saka, mašīnas svars. Bet kā jau teicu, DSG to problēmu atrisina. Ikdienā tāpat netraucē, jo ik zemi apgriezieni netiek izmantoti.

Vecākiem motoriem šo problēmu neesmu izjutis.

Ar gariem pārnesumiem tiek zaudēts efektīvais apgriezienu diapazons pie zemiem ātrumiem. Protams, dažreiz traucē.

Pašam ir bijusi kaudze ar visādiem veciem uz mazāk veciem VAG bendzīniekiem, varu labi salīdzināt. Un tiešām tevis nosauktie motori uz mūsdienu fona ir ļoti elastīgi- ērta braukšana pilsētā un nav tas "tukšums" pie zemajiem apgriezieniem.

Bet diemžēl tādu motoru vairs nav. Mūsdienu kontekstā atliek vien TSI salīdzināt ar mūsdienu atmosfēriskajiem motoriem.

Ekoloģiskās normas spiež ražotāju ražot motorus ar maziem izmešiem, tikmēr ražotāja interesēs ir saglabāt labas braukšanas īpašības un zemas izmaksas. Uzvar tas, kurš atrod zelta vidusceļu.

Debīla tā auto ekoloģija ir. Dīzeļus jau nobeidzām, tagad kārta benzīna dzinējiem.

Jā, kaut kā viņiem tas izdodas. Bet degvielas patēriņš salīdzinoši liels un elastība nekāda.

Varbūt šeit ir kāds kas var salīdzināt 1.5 TSI pret kādu no jaunajiem Skyactiv motoriem braukšanas ziņā?

Man personīgi šķiet, ka turbomotors ir daudz efektīvāks un saprotamāks variants nekā Mazda tehnoloģija.

Ik pa laikam braukāju ar Golf 7 1.4 TSI. Pilnībā pietiek ikdienas braukšanai un grieze adekvāta arī pie maziem apgriezieniem.

Vienīgais zem aptuveni 1500 apgriezieniem pilnīgs mironis dēļ gariem ātrumiem un motora specifikas. Galu galā, nav jau dīzelis. Lai gan, šo problēmu var atrisināt ar DSG.

Mūsdienās tāds jēdziens kā nemotors vairs nav aktuāls. Drīzāk tāds jēdziens, kā normāls motors- vismaz ar četriem cilindriem. Nu par tilpumu tā subjektīvi. Man šķiet ja turbo motors, tad arī 1.3 būs OK, ja atmosfēriskais, tad 1.6 var izturēt.

No 1.4 TSI nav jābaidās. Iet un velk labi. Viennozīmīgi labāka braukšana kā ar kaut kādu Āzijas atmosfērisko-hibrīda brīnumu.

Jā, normāla stratēģija. Bet pieļauju, ka cenas starpība bija mazāka un vecajam Logan vēl bija normāli motori.

Un kaut kam ir jau atlec arī pašam Renault.

Potenciālais pircējs ierauga reklāmas tekstu ar "Logan no 7999 eur" kur blakus redzams auto max komplektācijā un dodas pie dīlera, kur izrādās, tāda mašīna jāgaida gadu, bet uz vietas ir Logan pa 11500 un turpat blakus pa 13000 ir Clio. Atliek pārdevēja darbs un pircējs ir samaksājis 2x vairāk kā plānojis un Renault ir ieguvējs jebkurā gadījumā.

Lai gan šo var attiecināt uz jebkuru ražotāju.

Tieši tā. Pirkt jaunu ar tādu dzinēju ir ekstrēmi. Ir braukts ar dažiem trīs cilindru brīnumiem un es nesaprotu kā to var izturēt.

Skatos, ka jaunā Fabia vairs nav pieejama ar četru cilindru dzinēju. Attiecīgi, ja gribās normālu dzinēju krietni jāpiemaksā un jāpērk Scala 1.5 TSI. Gan jau apzināti no ražotāja puses.

Clio arī vairs nepiedāvā četru cilindru benzīna dzinēju, bet 1.5 dīzelis vēl ir pieejams. Tas pats ar Dacia Logan/Sandero.

Jā, kāpēc ne. Lauku ekspluatācijas apstākļos neveiksmīgi iegādāts, lietots Audi iespējams izmaksās tikpat, cik līzingā ņemta Dacia.

Bet tajā pašā laikā, ja tādu Dacia noliek pretī mazlietotam vai nedaudz vecākam Golfam, Clio vai Astrai kura maksā lētāk, labāk saglabā savu vērtību un dod pavisam citu kvalitāti? Īsāk sakot, Dacia ir ļoti lēta un nodrošina braukšanas pamatvajadzības, bet vai tas ir labs pirkums salīdzinājumā ar mazlietotu auto?

Izskatās, ka ir īstais brīdis atstāt atsauksmi par Dacia.

Kādu laiku laiku atpakaļ sanāca būt Balkānos un uz īri tika paņemts Dacia Sandero 2018, kurš tika nedēļu intensīvi lietots gan pa drausmīgiem, akmeņainiem kalnu ceļiem, gan pa autostrādēm un pilsētām.

Pirmkārt ļoti paveicās, jo auto bija aprīkots ar 1.5 dci motoru, nevis ar kaut ko no motocikla, kā tas ir vairums autonomu mazauto. Šis motors komentārus neprasa, uz konveijera jau vairāk nekā 15 gadus. Šī motora labās braukšanas īpašības un kluso darbību pilnībā sagrauj pārnesumu kārba ar drausmīgi gariem ātrumiem. Es, protams, saprotu ka tas darīts, lai samazinātu izmešus un līdzīga situācija ir novērota citu ražotāju modeļos. Te vienkārši atkal nākas atzīmēt mūsdienu auto industrijas tendenci zem striktām prasībām. Ikdienā pie kārbas var pierast, bet kalnos tas mēdz traucēt normāli braukt.

Sandero gaitas īpašības kā jau Renault. Stabila vadāmība, labs komforta līmenis. Nedaudz neinformatīva stūre. Piekare lieliski piemērota sliktiem ceļiem.

Neliels pārsteigums bija salons. Jā, ir ietaupīts visur kur vien var ietaupīt, bet tajā pašā laikā ir labāk kā dažiem Japāņu un Korejiešu brendiem, kas par šādu kvalitāti prasa lielāku cenu. Kopumā viss salikts solīdi un materiāli ir OK priekš tās cenas. Interesanti, ka tahometrs ir tāds pats kā benzīna dzinējam, līdz ar to ietaupījuši pat šeit, neražojot divus dažādus instrumentu paneļus. Tāpat salona ērtība un skaņas izolācija ir OK, nevaru nosaukt kādu lielu mīnusu.

Kopumā mašīna atstāja labāku iespaidu kā biju gaidījis. Ļoti novērtēju šī mazā auto braukšanas īpašības ļoti sliktos ceļu apstākļos un kopējo askētismu. Atcerēsimies, ka šī ir "lētākā" mašīna, kādu Eiropā var nopirkt un vērtējot kritiski, tas ir jāatceras.

Ar šo paaudzi Renault tomēr ceļ Dacia augstākā līmenī, ka to savulaik izdarīja VAG ar Škoda. Kā blakusefekts tam pieaug arī auto cena. Piemēram, Dacia cena ar normālu motoru un kondicionieri tuvojas Clio vai kāda cita, labāka auto līmenim un tas vairs nav interesanti. Jā, ir kaut kāda mistiska bāzes komplektācija par 8k vai cik tur EUR, kura ir paredzēta tikai mārketinga materiāliem, bet es nevaru iedomāties kā to varētu iegādāties savā lietošanā. Starp citu, Rīgas centrā var manīt taksometru šādā komplektācijā..

Šī pamatā ir lieliska mašīna autoparkiem, taksistiem, valsts iestādēm utt. Personīgā lietojumā noteikti ar laiku sāktu traucēt visi tie sīkumi, uz kuriem ir ietaupīts, kā arī vēl ir jautājumi par virsbūves un dažu detaļu kvalitāti,

ņemot vērā atsauksmes no iepriekšējiem modeļiem.

Tas DSG naids jau no desmit gadus vecas pagātnes, pats kādreiz biju hieteris. VAG kopā ar Borg-Warner tomēr izmainīja auto industriju ar šo produktu un uzņēmās visus agrīnos riskus, lai uztaisītu lētāku un efektīvāku pārnesumu kārbu. Neesmu ne DSG, ne VAG fans, bet cik zinu, pēdējos gados ar šīm kārbām īpašu problēmu nav, tikmēr citi ražotāji tikai nesen tam ir izgājuši cauri- kaut vai tas pats Hyundai.

Kas tev liek domāt, ka ar Hyundai divsajūgu kārbām nebūs, ja tirgū tās ir ieviestas salīdzinoši nesen?

Ekoloģiskās normas un konkurence vienkārši vairs neļauj ražot "klasiskos" automātus, jo ražošanas izmaksas ir dārgākas, jaudas zudumi- lielāki un pati konstrukcija ir sarežģīta.

Japāņu brendi vēl joprojām izmanto drausmīgas robotizētās manuālās kārbas un variatorus, kas ir vislētākās ražošanā.

Visas Āzijas mašīnas ir vienkāršas, problēma ir drīzāk materiālu un dažu mezglu kvalitātē.

Līdz ar to tas viss atspēlējas pie lielāka nobraukuma un/vai intensīvas ekspluatācijas.

Tas bija subjektīvi. Protams, katram ir savi iemesli pie konkrēta auto iegādes.

Kur tad tā ir sanācis apvainoties uz Vācu auto industriju? Un galu galā, Ceed ir Vačijāizstrādāta mašīna, kuru arī ražo Eiropā un izmanto tās pašas komponentes ko Eiropas ražotāji.

Fakts ir tāds, ka Korejieši tiešām beidzot ir sākuši ražot normālas mašīnas. Salīdzinājumā ar tām Mitsubishi/Mazda atraugām senos laikos un tas ir ļoti apsveicami. Un Te tiešām var pateikties Eiropas R&D centru ieguldījumam modeļu izstrādāšanai primāri Eiropas tirgum, kur ir pavisam citas prasības un gaume pret automašīnu. Līdzīgs stāsts ir par Honda, Nissan un Toyota, kas savulaik bija tādā pašā situācijā kā Hyundai/KIA.

Komentārs par izturību ir smieklīgs.

Nu redzi- tu jau raksti "Nu es nezinu, neesmu braucis ar 1.6 dīzeli". Varbūt sāc ar to un pamēģini. Nu protams ka neforsēts dīzelis "neiet", bet nodrošina elastīgu braukšanu visos apstākļos salīdzinājumā ar tiem Hyundai atmosfēriskajiem motoriem kas ir drausmīgi neelastīgi un savu jaudu attīsta tikai uz papīra.

Es gan savu komentāru biju veltījis lietotam Hyundai, bet ja runājam par jaunu, tad man šķiet, ka korejieši noteikti ir noķēruši stagnātisko japāņu auto industriju. Ja senos laikos, kad Hyundai mēģināja iekarot tirgu tikai un vienīgi ar cenu (kas ir normāla prakse ieviešot jaunu un nezināmu produktu tirgū), bet arī pašas mašīnas bija nekādas.

Tagad, kad patērētāji jau ir pazīstami ar šiem brendiem, par šīm mašīnām var prasīt lielāku naudu, jo ir jāatpelna R&D, mārketinga un ražošanas izmaksas kas vienkārši rodas ražojot kvalitatīvāku, sevis izstrādātu produktu.

Problēma ir tāda, ka Hyundai cena mūsdienās jau ir līdzvērtīga ar Ford, Opel vai pat VW un bieži vien nesaņemot to pašu kvalitāti un brendu. Varbūt cilvēki jau ir gatavi maksāt līdzvērtīgu naudu. Es personīgi to nesaprotu.

Runājot par motora stāvokli.

Kaut kad iepriekš te jau rakstīju par šī motora galveno problēmu- loti mazs motoreļļas tilpums. Un lūk arī rezultāts, ar viskozitāti te nav sakara. Tikmēr 1.6 dīzelim ir adekvāts motoreļļas tilpums un šāda cēloņa nolietojums nebūs izplatīts.

Kā ar rūsu mašīnas apakšā? Pēc šiem gadiem pa Latvijas ceļiem būtu interesanti uzzināt kā tur vis izskatās,

Ik pa laikam, kad jāmeklē kādam mašīna, i30 vai Ceed tiek izskatīts kā variants, ja ir interesants piedāvājums. Līdz šim gan līdz pirkumam nav izdevies nonākt dažādu iemeslu dēļ.

Kopumā mašīnas kvalitāte nav tā labākā, bet ja cena ir vienāda ar franču mašīnām un nav baigās prasības pret kvalitāti, tad tas ir sakarīgs variants. Lielākais pluss šiem modeļiem man šķiet ir 1.6 crdi 66kw dīzelis, kurš ļoti ilgi bija pieejams bez DPF un nav aprīkots ar divmasnieku.

Lielākā daļa šo mašīnu un arī paši motori ražoti Slovākijā, līdz ar to blīves priekš rūpnīcas piegādās Eiropas ražotāji. Un jā- bieži vien labākā kvalitātē.

Bet tikpat labi, ja Victor Reinz paši šādu blīvi neražo, tad tā tiks ņemta no cita ražotāja vai pat sūtīta no Korejas un iepakota savā iepakojumā. Viss atkarīgs no tā, kās būs viņiem izdevīgākais variants.

Benzīna motori līdz 05 vai 06 ražošanas gadam ir izturīgi, bet cieš no liela eļļas patēriņa. Daudzi gan jau ir remontēti vai arī vienkārši ar to var sadzīvot. 2.0 un 2.4 benzīna dzinēji ir ar tieši iesmidzi, tie necieš no eļļas patēriņa, bet var būt problēmas ar degvielas sistēmu.

Tāpat arī jāpievērš uzmanību kārbai- gan gultņi, gan sinhronizatori.

Kopumā mašīna laba, tāpat kā iepriekšējais modelis ražota Lielbritānijā un projektēta primāri Eiropas tirgum. Mašīnas pat tika sūtītas no Lielbritānijas uz Japānu.

Vecā 2.0 un jaunā 2.0/2.2 dzinēja patēriņš tiešām būs nedaudz par lielu, bet tādu patēriņu gan nesaskāros.

Bet tikmēr 1.4 dīzelis ir ļoti labs un ekonomisks

Labs dīzeļdzinējs, salīdzinājumā ar tiem štruntiem, kas nāk jaunākiem modeļiem.

Ir dzirdēts par šādiem dzinējiem, kas nokalpo pāri 600k km bez remontiem, bet nav gluži VAG līmenis. Personīgi ir pieredze ar šādu motoru iekš Corolla, nobraukums pāri 300k. Bez problēmām, vienīgais pie attiecīgā nobraukuma sāka gaudot kārbas gultņi, jo konkrētajai motora versijai nav divmasu spararata un pati kārba ir no benzīna motora.

Patēriņš lielāks kā Eiropas dīzeļdzinējiem.

Denso degvielas sistēma kalpo ilgi, bet ja plīst, tad remonts dārgāks kā Bosch. Savulaik sprauslas vēl neremontēja, varbūt tagad jau to dara. Izplatīts defekts ir degvielas sūkņa SCV vārsti, kas noved pie jaudas zudumiem un nestabilas tukšgaitas. Tie atrodas degvielas sūknī, nomaiņa nav grūta un tie nemaksā īpaši dārgi.

Ja mašīna ir no Rietumeiropas un nav aprīkota ar motora priekšsildītāju, lielos mīnusos uzsilst ļoti lēni un ir grūtības uzturēt siltumu. Ziemeļu un Austrumu Eiropas tirgum paredzētajiem dīzeļiem ir jābūt ar aprīkotiem ar to- uz paneļa vai viduskonsolē ir speciāla poga.

Klasiskās problēmas ar spararatu un kārbas gultņiem. Šis ir galvenais, kam jāpievērš uzmanība pie iegādes.

Šiem dzinējiem var parādīties nedaudz palielināts eļļas patēriņš, te parasti palīdz pāreja no 5w30 un 5w40 eļļu.

Par Nissan ir savs stāsts. Līdz 21. gadsimtam tās bija prastas un diezgan izturīgas mašīnas klasiskās japāņu/amerikāņu tradīcijās. Jāpiebilst, ka pirmo japāņu auto rūpnīcu Eiropā uzbūvēja tieši Nissan 1987. gadā. Bet auto kvalitāti tas neatsaucās, jo vēl bija vēlme visu darīt ar entuziasmu. Tad ap gadu miju, kad Nissan bija sliktā finansiāla stāvoklī Renault iegādājas daļu akciju, kas tālāk noveda pie ciešas sadarbības un daļējas apvienošanās.

Šī apvienošanas noteikti nāca par labu priekš Renault, jo ar laiku tika uzlabota kvalitātes kontrole un pārņemtas citas labas zināšanas no Japāņiem. Tajā pašā laikā Nissan tas noveda pie kvalitātes pasliktināšanās tieši Nissan stiprajās pusēs- dzinēji, elektronika, ritoša daļa. Nezinu, kāds tam bija iemesls, iespējams maksimāla ietaupīšana uz visu iespējamo dēļ iepriekš minētā finansiālā stāvokļa.

Ja paskatāmies uz to, kas Nissan un Renault ir tagad, tad abi ražotāji ir vēl vairāk saplūduši, kas ir normāla prakse mūsdienu taupīšanas apstākļos. Mašīnas pārsvarā ražo Eiropā, izmanto vienas platformas un motorus, elektroniku, detaļu piegādātājus utt,

Runājot tieši par Nissan QQ, varu tikai piekrist par visādiem sīkiem un ne tik sīkiem defektiem, ar ko nākas saskarties jau pie maza nobraukuma (personīga pieredze). Šī modeļa veiksmes stāsts ir vienkāršs- par kompaktklases mašīnas cenu piedāvāt krosoveru. Bet noteikti nav uzticības šādai mašīnai ilgtermiņā. Es pieļauju, ka to pašu var tikt par x-trail. Tā pamatā ir viena un tā pati mašīna.