Domāju, ka šis steitments atspoguļo pusi mūsu problēmu - saistību uzņemšanās rada nenormālus riskus, kā rezultatā latvietis saistības neuz'ņemas un izgudroto Nokia neattīsta. Tik kko pa lēto nopirkt un dārgāk pārdot. Vēlams, lai aprite nepārsniegtu 1 nedēļu...... Tā arī buksējam uz vietas

Man liekas, ka LV ir nerakstītā MN likuma sadaļa - tu vari ļoti demokrātiski nobankrtēt, bet kreditori to nekad neaizmirsīs. T.i. no baltas lapas LV sākt nav iespējams. Viena bankrota procedūra novedīs pie tā, ka visas bankas atteiksies ar tevi runāt. Resp tava maksātspēja tiek nevis pārtraukta, bet atlikta.

LV ļoti viegli izdzīvot low costs mode. Atšķirībā piem no DE vai vēl vairāk CH. Savukārt average/ high costs mode LV nes krietni vairāk riskus kā piesauktajās zemēs. Citiem vārdiem: visi pietiekami turīgie cilvēki LV ir ķepurotāji. DE pietiek vnk ar labu izglītību. Sliktā ziņa, ka LV tgd no high costs mode ir diezgan grūti tikt ārā. Ja esi sācis, visi mē'ģina turēt tavas saistības pie "labas veselības". Piem bērnu augstskolas izmaksas tu nevari dabūt zemē, ja tavi ienākumi ir kritušies. Arī auto nodokli.

15 gadus atpakaļ savas izmaksas varēja nošņorēt un nonākt pie 0 (paēst ejot pie mammas). Tagad nevar. Tur arī starpība.

Nu īstenībā jau fiksētās izmaksas ir diezgan cēlušās. Piem 15 gadus atpakaļ ja auto noliki pie sētas, expl. nodoklis nebija jāmaksā, elektrības pieslēguma maksas nebija, octa bija maza. Šobrīd ir ārkārtīgi daudz fiksētu maksājumu, kurus patiesībā nav iespējams pārcelt. Attiecīgi pie 3 auto pagalmā bez jūtama ieguvuma ir krietni lielas izmaksas. Paliels pieslēgums + vasarnīca ar el un gāzes fisēto maksu un tev jau 2 k neietiek. Jēgas gan no tā nav.

Tagad tas ir VAG rokraksts

Tiem, kas man pieejami stāvbremze ir tāds milzīgs kloķis. To vnk atlaid un viss.

"biežāk" ir nepareizs vārds. Šarana piekare turēja aptuveni 6 mēnešus. Plīsa visneiedomājamākās (tiešām neiedomājamas) lietas. Tāds hlams man nav bijis pirms tam, ne pēc tam. Runa iet par jaunu. Nesūdzas, jo Folksvāgena baznīcas draudzes locekļi. Tur sūdzēšanās ir nāves grēks. Tos fordus, ko redzu, apdare ir OK. Tā konsole varbūt patizla. Par rūsus sūdzību nav.

Iespējams zem "puslīdz normāli ietu" tiek slēpts kautkas ļoti specifisks. TypeR iet "normālāk" par jebkuru Golpu. Lexus GS 430H jau gadus 10 iet "abnormāli", jo atšķirībā no Prīmusa, tie elektromotori tiek izmantoti paātrinājumam. Nissan GTR iet vienkārši stipri "normali". Un Lexus atšķirībā no visiem vāču uberdzelžiem, ir nopērkams bez sāpīgas sajūtas, ka tiko sadedzināji pusi no tās naudas ko atdevi (īstu M3, Golpu GTI un citus brīnmmobīļus nav iespējams pārdot pat tuvu tai cenai par kuru nopirkts).

Sen jau vairs nav. Abi pa lielam ir Mondeo. Pirmo modeļu VAG nekvalitāte piespieda jamos izgudrot pašiem savu. Diviem paziņām ir, neko nesūdzas. Liekas diezgan labi uztaisīti. Izņemot piekari - no sedana pārsēžoties tā grīļīgā gaita reāli kretinē.

10 km šlepēšana rekuperācijas režīmā

Nopirku pie dīlera. Padārgi, bet ar garantētu pareizu nobraukumu. Iet pilnīgi bez jebkādām ķibelēm ... tfu tfu tfu

Man arī ļoti sklikta pieredze ar VAG. Volvo XC 90 tie pakaļējie nav pilnvērtīgi? Tur toč ir parastais automāts. Forda Galaxy un CMax ir pilnie sēdekļi. Par automātu nav ideju. Diezgan izturīgi.

Tad jau tikai Zafira un C4 palika. 5008 tā trešā rinda tāda aizdomīga. Ģenerāli Opeļi parasti ir diezgan izturīgi, sēdvietas īpaši ērtas. Citrons gan arī ar ērtībām neskopojas.... Mans skatījums būtu: Opelis izturīgāks un vienkāršāk remontējams. Citrons dotu būtiski vairāk aprīkojuma, stipri ērtāks, bet remonti stipri sarežģītāki. Mana citronu pieredze vēl saka, ka LV meistari klasiski centrējas uz vāču auto un to pieeju. Tāpēc vairums gadījumu franču piegājienu (lai arī gudrāku un atjautīgāku bieži vien) viņi nav spējīgi saprast. Resp sāpēs galva kamēr meistaru atardīsi. Stāstu gan būtiski maina iepriekšējais lietotājs. Tāpēc konkrētais ex jāskatās.

Tiem auto imo ir atšķirība - Zafira, Picasso (un šeit var vēl Renault Grand Scenic un Espace) ir pilnvērtīgas 7 vietas. 5008 , ka ārī Sorento ir 4 pilnvērtīgas un 3 nepilnvērtīgas vietas. Rīga - Berlīne tajās nepilnvērtīgās būs patiesi mokošas. Tātad vispirms jādefinē vajadzības. Izvēles ir 2: 1. ērti, bet bez pontiem (izņemot Espace, kuram arī pontu pietiek); 2. Ponti, bet ļoti neērti lielākam skaitam cilvēku. No ārpuses jau redz tikai pontus....

Tie ledus kluči veidojas nelielos mīnusos un putenī BRAUCOT, ne stāvot. Stikls silts, sniegs kūst, ārā auksts. Slotiņu cilināšana nebraucot tur neko nemaina. Manuprāt šis paņēmiens ir no paduju laika, kad slotiņas bija zelta vērtas, tehnoloģijas apšaubāmas, attiecīgi milzīgs zaudējumu risks mēģinot atdīrāt piesalušu slotu.....

Lielisks jautājums lieliskā vietā! Tgd viss forums googlē meklēs šo sēdekļu stiprinājua vietu izmērus.

Taisnība. Patiesībā province mēģina Rīgā iepirkties, jo provincē dārgāk (pieskaitīts transports un 2as pārkraušanas)

Tā tak nav ūdensgalvas, bet pārvaldības problēma. Ņujorkai nekas nekait pārvaldīt 12X lielāku baru. Un nekas nevar būt sliktāks par subsidētu lakotāju Mazpisānos. Pēc tam viņam pablsti jāmaksā, jāmokās ar viņa bērnu nodarbināšanu (jo tie negrib lakot, tie grib metināt).

Skan labi, bet nesanāk. Mazpisānos ir divi zāģētāji, bet nav lakotāji, Pampāļos ir divi lakotāji, no kuriem viens ir pļēgurs, bet nav zāģētāju. Ķeblis nekādi nesanāk. Rīgā (arī aglomerācijā, lai nav pārpratumu) resursi ir daudz un attiecīgi Olainē ir viegli organizēt ražošanu (un arī korķi nevairojas). Turklāt laukos tas ķebļu ražotnes iebraucamais ceļš un elektro līnija traucē konkurētspējīgā ātrumā apart apkārt esošo lauku.

Bet kāpēc? Ne jau poļu Šleseri ir mazāk Šleseri kā LV. Vnk rocība bija mazāka.

Ja mēs saprotam normāli ko nozīmē normāla pilsēta un nemēģinam uzskatīt laukus kā kautkādu subsidētu rezervātu, tad veselīgi ir liela pilsēta un proporcionāli aizpildīti lauki, kur pilsēta ražo pievienoto vērtību, lauki - pārtiku. Tālāk - jo lielāka pilsēta, jo jaudīgāk tā ražo pievienoto vērtību. Saucas sinerģijas efekts. Jebkura novirze, vai tie ir pārpildīti lauki, vai nesaimnieciska pilsēta, izsauc pārticības kritumu. Un nabadzība ir visneveselīgākā lieta pasaulē. To mierīgi var izlasīt statistikā. Savukārt rezervāta / subsidēta lauku atbalstišana samazina pārticību, ne palielina. Šī aksioma ir spēkā nu jau 100 gadus (arī Ulmaņlaikā, ja kas)

Tas viss ir vecs, ļoti vecs: tehnoloģiskā attīstība 10 pēcpadomju gadu laikā samazināja darbaspēka nepieciešamību laukos 3X!!!! Tavai līdzīga filozofija notur laukos nevajadzīgu daudzumu darbaspēka (tikai nesāc ķidāt atsevišķas profesijas - tām parasti ir problēmas ar vēlmi maksāt) un nenormāla darbaspēka pārprodukcija nosita tavu algu līdz 400 EUR. Viss ir mainījie - agrāras nācijas tagad izmirst. Tas viss pateicoties darba ražīgumam. Tā ir un būs. Vienīgās izmaiņas būs atomkara gadījumā. Savukārt rēķini ir gluži otrādi - mūsu ceļi ir tik slikti un elektrība tik dārga, izglītība konkurētnespējīga tāpēc, ka tādi kā tu ietiepīgi tup savā viensēt, kas ir 20km no jebkuras pieklājīgas apdzīvotas vietas un neražīgi deldē ceļu uzturētāju, elektrības piegādātāju un skolas resursus.

ja būs..... Tas ir PPP un cik atceros, tad šāda izildījuma projektiem ir nopietnas problēmas ietverot valsts budžetā

ā nē nē - poļi vienmēr bija lecīgi un sākotnēji pieeja ES fondiem viņiem nebija. Pateicoties tam (jo nauda neiegāzās) viņi faktiski izvairījās no dižķibeles