Gribi teikt, ka ar parastajiem programmēšanas softiem var "atdzīvināt" immo kodu, ja nav nevienas atslēgas?

Šī sistēma ir GM autiņiem... Lai pieprogrammētu jaunu atslēgu, ir jāaktivizē immo, ieliekot ejošu atslēgu aizdedzē. Pretējā gadījumā (ja nav nevienas ejošas) pieprogrammēt klāt neko nevar. Jābūt ir vienai ejošai atslēgai. (vai - pareizāk sakot - pie programmēšanas klāt ir jābūt visām ejošajām atsēgām, imho, tās kuras klāt nebūs, pārvērtīsies tikai par mehānisko daļu durvju atvēršanai, jo immo kods tiek nomainīts pie JEBKURAS atslēgu pieprogrammēšanas, neatkarīgi, vai programmē vienu, divas vai trīs.

Ja tas auto ir pašlaik VISPĀR bez kartes un nekustošs, tad tas ir saprotami, jo parasti galējas karšu pazušanas vai sačakarēšanas gadījumā jaunu karti uz esošā imo pieprogrammēt nevar!

Un tā naudiņa tiek prasīta arī par jaunu imo bloku, kas nāk komplektā ar kartēm.

content8-foto.inbox.lv/...

Uz šī auto bāzes "Baltijas džips" uzbūvēja "Lauru". Itin sakarīgs feislifts bij sanācis.

Protams, ka sakrīt! Un rezultāti tiek vērtēti būtībā tikai pēc slēptajām laika kontrolēm. Tu brauc pēc sava grafika un nekad nezini (ar retiem izņēmumiem , kurus loģiski izsecini), kur būs laika kontrole. Ja jau to zinātu priekšlaikus - kāds gan tur vairs fīlings? Nu un protams SRSā zini - ja paspēji pamanīt un piefiksēt RSā.

RS un SRS tiek uzskatītas par pamatsacensībām. Papildsacensības ir veiklības braucieni vai tmldz. OZ tiek uzskatīts par sekundāro pamatsacensību. Cik atceros, tad vienmēr ir bijis tā.

īsti nesaprtu, ko Tu ar to domā. Ja uz papildsacensību vietu jāierodas no RSa, tad parasti ir RSa beigas un pārbrauciens uz papildsacensību vietu, kurā jāierodas noteiktā laikā, teiksim - 5 km jānobrauc 15 minūtēs. Ierodies tur un gaidi savu startu! Nostartē un pēc leģendas dodies uz nākošo RSu vai tmldz. Nekāda slēptā kontrole pārbrauciena režīmos nekad nav bijusi. Arī apsteidze nav tikusi sodīta, jo tāpēc jau tas laiks ir dots ar rezervi, ja gadījumā RSā ir bijušas problēmas, lai varētu paspēt iedzīt.

Parasti uz papildsacensību vietu ir pārbrauciena režims un tur nav ko kontrolēt. Ir dots laiks, cikos jābūt papildsacensību vietā un viss!

Slinkais... Tas ko mēs uzskatām par KONI regulēšanu ( un arī lietojam), ir paredzēts tikai amortiņa nolietojuma kompensēšanai. Resp. lai visu laiku būtu iespēja, nedaudz piegriežot, kompensēt amortiņa "nosēšanos". Bet auto vadāmību viņi uzlabo pat ļoti! Jau trešajam auto viņus uzstādu.

Ursi... Bet pats jau pateici, ka ir DAŽĀDI laukumi klučiem starp pr un aizm. Ja būtu VIENĀDI, tad priekša neapšaubāmi diltu ātrāk. Neiet jau runa, cik kg bremžu materiāla nodeldē pr. un cik aizm., bet gan par biezumiem. Tātad šai laukumu starpībai ~ jāvienādo nodilums

Slinkais.... Ir neskaitāmi piemēri, lai "apgāztu" tavus pieņēmumus par bremžu kluču mūžu. Tad, kad top bremžu sistēma "uz papīra", neviens konstruktors neapzinās reālos apstākļus, kādos viņai būs jāstrādā. Un bremžu pr/aizm attiecība var dilt jebkādās proporcijās. Viss atkarīgs no konstrukcijas izpildījuma un veiksmīguma, kā arī auto noslogotības uz asīm pie ekspluatācijas. Ideāli uzprojektētai un izpildītai bremžu sistēmai būtu jāgarantē VIENĀDS kluču nodilums.

Par neveiksmēm... Pirmajiem MB VITO priekšējie kluči dila ātrāk, nekā pienāca eļļas maiņa! Tādus pašus piemērus var atrast arī par aizmuguri. Iemesls: No netīrumiem un smiltīm slikti aizsargāti suporti un disku darba virsma. Tā,ka šeit var runāt tikai par vidējo aritmētisko katram modelim, nevis vispārināt, ka aizmugure iet krietni ilgāk.

Un interesanti - Ja par KONI uzskati, ka "tādu naudu ielas auto nebūtu izmetis", ja vien ne uz šaru...., tad kas ir "neizmesta nauda"? Kāds lētais gals par padsmit latiem, kas uz auto ir liekams tikai tāpēc, ka tā arī saucas - amortizators?

STALINS rakstīja