Msh, Nu zin šitās idejas ir aptuveni tieši tikpat vecas cik paši čipi, un šī sviesta "aktualitāte" tiek "pacelta" ar apbrīnojamu regularitāti, tik tie paši RFID kaut kā nespēj pilnā apmērā iedzīvoties pat piegādes ķēdēs, jo viena no lielām nelaimēm ir jebkura radio frekvence jau ir pietiekami "aizdirsta" lai tajā varētu "iespiest" lielu skaitu mazu raidošu sūdiņu ... tāpēc joprojām visas pasta pakalpojumu pakas tiek apstrādātas ar QR vai svītrkodu ...

Tam bibliotēkām izstrādātajam RFID, precīzi varēja nolasīt 2-3 grāmatu ID, kā nonāk līdz 10, tā 2-3 vispār nekādi sevi nespēs identificēt, un pārējās būs gūti identificēt. UN vēl vien problēma grāmatu kontekstā - grāmatu pietiekami ātri metot cauri vārtiem - arī neķers(iespējams nepaspēj noraidīt ļoti ierobežota darbības attāluma dēļ), un jebkāda metāla esamība somiņā blakus tādai grāmatai/tegam arī būtiski samazina iespēju ka signāls tiks raidīts, vai saņemts ...

Kredītenes bezkontakts tak ar gļuko ka maz neliekas

Līdz šim gan glabāja, gan sagādāja laikus, bet jaunie RD "kaulu lauzšanas" noteikumi visticamāk plānošanu stipri pamainīja, tik nu ziemai kaut kā bija un ir dzili pie pakaļas ko tā RD tur "sasmērējusi" uz papīra ...

P.S. ja kāds no tiem ar sēdtulznām uz pakaļas būtu pa to Rīg kaut kilometru kātru dien nostaigājis, tad redzētu reālās dzīves problēmas ... gan jautājumu par to kur nah to sniegu grūst, ja ir paredzēts to visu notīrīt ar lāpstu, gan to ka veloceļu izveide caur lielākajām apkārtnes peļķēm nav risināma ar stabiņošanu ... ir kaut kādi priekšdarbi un domāšana tajā procesā jāieliek ...

Tas protams būtu ticamākais scenārijs, kurš gan diemžēl nekādi nepaātrina iekļūšanu jebkāda veida objektā ...

Nosauc sistēmas parametrus, un es tev pateikšu vai tā spēs atšķirt dvīņus ... meiteni un puiku ...

Nezkāpēc Londonā visaptverošas videonovērošanas ar mākslīgā intelekta piešprici testu laikā mēģināja ķert noziedzniekus, lai ari noķēra kādus 2 no vajadzigajiem tikmēr sašņorēja 8 citus galīgi nesaistītus un nevainīgus cilvēkus ... un vēl kādu 100 pamanījās izčakarēt, tik apkērās ka sistēma identificējusi nepareizos.

Mazās testu kopās kļūdu ir maz, bet kad meklē mazu kopu lielā barā, kļūdu ir stipri par daudz ...

Tā nav tiesa, jau ļoti sen (ar kārtu pusgadsimts) ir tehnoloģija bibliotēkām, kad grāmatā ielīmēts RFID čips kustoties caur vārtu radīto magnētisko lauku uzlādējas un izspļauj savu ID uz vārtu antenu/lasītāju. Tehniski mums apkārt ir daudz visādu starojumu un lauku, nekas netraucē izvēlēties populārāko, pareizi uzkonstruēt antenu un raidītāju, un būs tev pastāvīgs "ziņotājs". Man liekas krieviem tak bija pat radio kurš bez baterijām iztika noteiktā frekvencē.

Konceptuāli intersanti, bet tādu īstu jēgu šim neredzu, nu ja nu vienīgi spiegu ierīce, kura izteikti maza izmērā un izliekas par odu, mušu vai taureni ...

Tik nu vējš šādu smagi ietekmē.

Un lai arī mūsdienās ar prieka-puļķi visu var diezgan precīzi izveikt, es te neredzu ka LKT būtu kaut viens bez stūres "normālai braukšanai":

www.lktholding.eu/products/

Vai toč zini ka nav, man atmiņā ka ir gan ?!?

Viss pareizi, tik ņem vērā ka dēļ "pasaules zaļināšanas " visādu brīnumu būs arvien vairāk, un "neparastais" būs ikdienas norma !

Palasi vien vēsturi cītīgāk, tad arī varbūt aizkāps ka sociālisms bija mēģinājums izdomāt kādu puslīdz lietojamu risinājumu līdz stulbumam novestam kapitālismam ...

Protams ja gribi tupi stumt absolūtas muļķības , neviens tev to liegt nevar ...

Un zeltam ir viens būtisks trūkums lai kapitālisms varētu dzīvot krīzes situācijās ...

Moš mēs vis laik nepareiz lasam un varbūt tas ir koopdarps, jo Chalenger pareizi lasāms kā "Čaļi dzer"

Protams ka vadās, arī forwarderi tā vadās pa mežu, tad kad beņķi apmet pa 180 lai strādātu ar satvērējkausu, lai viss būtu kompakti un ērti darāms, kad gan jāstūrē, gan jācilā, bet tikko lielāks ātrums, tā ceļiem tam forwarderim ir stūre. Bet nu pamēģini tu kādu kasti ar 100 km/h pa ceļu ar džoistiku, kaut vai tikai virtuāli novadīt ... nez teiksim WRC vai F1 simulatorā ...

Ir ir dinamiskā kustība, riepu sienu biezumi, stingrība utt. kas īpaši izteikti uz kravas auto būs jūtams.

Principā jau pat velo tas ir jūtams, jo pilnas amortizācijas velo (vai arī tukšākas tiepas) no tava maksimālā spēka atdeves norij savus 5-10% jo uz katru minienu tas mazliet "iesēžas" amortiņos noēdot spēka momentu. Tādēļ eksistē tie amortizatoru cieti fiksējošie (lockout) slēdži.

Tā kā jūs abi apzināti, vai ne tik apzināti, izlaižat mehānismus kā šī sistēma lielā daļā ekonomiku tiek balansēta, kā arī to kāpēc zelta standarts pie zināmiem nosacījumiem smagi grauj ekonomiku, gluži tāpat kā nepamatota naudas piedrukāšana, tad iesaku vai nu neturpināt diskusiju, vai arī atteikties no krasi sliktiem piemēriem, šis šobrīd neved nekur ...

Beidz plaši un aplami muldēt un uzraksti sev par prieku, kas ir Federālo rezervju "īpašnieks", un kurā gadā ASV "atteicās" no "zelta standarta".

To sauc par vecuma marazmu, un shift light būs laba doma, patreiz jāizdomā ko darīt ar to motoru, un principā, cik paskatījos uz ātru roku, tas laikam būs jēdzīgākais ...

Tiem kuri atsaucās - paldies par idejām!

Būs arī tāds džimnis ar tomātu jānotestē, kā uzvedas ar puskurlu braucēju, jo es sava ASV pikapa automātu māku noķert uz pārslēgšanās brīdi lai jebkādos apstākļos iegūtu "mīkstu" pārslēgšanos, bet nu te tā situācija var būt sūnaina ...

Nu jau tu arī ... vienmēr kopš kompjiem ir izgudrotas peles ir arī kursorsviras, jeb džoistiki, un pēc būtības ir vienalga kas tieši saņem signālu, jautājums ir par "spēka un pozīcijas graudainību".

Video jā, tāpēc tur bija mana piezīme par ne visai zinātnisku pieeju šim visam ...

Jo ir piemēram BMW i3( arī i8) liela R diski, ar ļoti šauru riepu ...

Nē par to svara pieaugumu nav tik viennozīmīgi, atkarīgs no materiāla, platuma, izgatavošanas tehnoloģijas, un izturības rezerves ko iestrādā. Bet saprotams ņemot tā paša auto standarta diskus ar lielāku R, tevis teiktais par savi vismaz 80% būs patiesība.

Un par degvielas patēriņu visticamāk, ka pat visi 99,9% gadījumu tas izpildīsies, jo ar retiem izņēmumiem, bet riepa uz lielāka R ir parasti ar jāliek platāka, un visbiežāk jaunā ripuļa kopējais diametrs arī ir lielāks nekā iepriekš, un uz to parasti visa transmisija dabū lielāku slodzi, kas nemainot braukšanas paradumus ar ļoti lielu varbūtību palielinās patēriņu ...

Ja kādam gribas tādu pamēģināt, lai paņem ekskavatora kausu pakontrolē, pat meža izvedējtraktoram(forwarderim) džoistiks ir tikai kad kraujas mežā (gan satvērējkausam, gan stūrēt/braukt) bet braukšanai normāli(uz priekšu) tāpat stūre, tas nekas ka viss ar hidrauliku tiek vadīts ...

Un neba nu vienīgais tāds kam tehniski visu var ar džoistiku, tik nu kaut kāda iemesla dēļ stūri atrod par labāku un intuitīvāku vadības sviru ...

Tas jau nav tikai dēļ spējas to baranku grozīt, tas ir arī dēļ intuitīvas vadības, autosportam dažām disciplīnām liek 1:1 pārnesumu, bet tas nav ikdienas vadītājam "kloķraustim" ...

Ir, bet lai arī braucis neesmu šo risinājumu uzskatu par absolūti stulbu. Tas nav nejauši ka no kloķa pievada stūrei pārgāja uz rinķi.

Klau man vajag kādu labu ideju, sievas fāters nokāva savu Renault Kangu 4x4 motoru, vajag vietā kaut ko tikpat spējīgu, bet ir problēma kas saknējas tajā ka šams slikti dzird - jebkurš motors tiek griezts tādos režīmos, ka man ausīs griežas, pirms pārslēdz ātrumus. Automātu var nepiedāvāt, to ātri sabeigs ložņājot pa medībām ar savu attieksmi pret visu.

Esmu atvērts kādai intersantai idejai ko ar to visu darīt ...

P.S. pats domāju ka būtu jāņem tāds pat Renault, un no esošā jāatstāj detaļas ... galvenais labums, ka gan šitais gan Ņiva bihj ļoti viegli, un yz tā fona šams bieži iebrauca tur kur kārtīgi 4x4 netika ...

Bija labs prikols reiz Air Baltic Boeinga simulatorā, sēžu ar kolēģi šams pirmoreiz pie ruļļiem. Pirmā pacelšanās - nosēšanās veiksmīga (šķiet RIX simulējām). Šis tik nokomentēja - jopcik cik smaga un lēna vadība, es neko, domāju nu labi "ruļļu raustītāj", es nekoriģēšu ar otru stūri ... 2. - crash landing, 3. crash landing ....