Princips jau ir labs, tikai jāsaprot ka "papīrs pacieš visu", un ka neviens nav spējīgs 100% izsekot absolūti visām izejvielām, tas ir tā teikt partneru savstarpējās uzticēšanās jautājums ...
Redz Kīna ar visur lielās ar investīcijām zaļā enerģijā utml. bet laukus indē ar "pēdējo sūdu" kuru visas valstis jau sen limitē vai ir aizliegušas pilnībā, dedzina ogles uz velna paraušanu utt. utjpr. ...
Kāda jēga no "pokazuhas", jo gluži kā krievu armijai kad nonāk pie reāliem "(ne)darbiem" tāds "purkšķis" vien tur ir ...




















NU jau tu arī, tā kā nu trūktu piemēru tam ka dažas idejas ir labāk nemaz neizteikt, jo atradīsies kāds idots kurš to ieviesīs pēc savas sapratnes pat neiedziļinoties, ka jau "saknē" pēc fizikas likumiem šāds idiostisms strādāt nevar ...
Un līdz ar to rodas nākamais netriviālais jautājums - kā "pareizi" izlemt ko ieviest un neieviest, un kur ir tas pieļaujamais kļūdu līmenis jebkurā no "ieviest/neieviest" gadijumiem.
Piem. kurš "idiots" un kādu mērķu vadīts "globālajā ekoloģijas kartē" pieļāva, ka Ķīnai kā "jaunattīstības" valstij ir tiesības piedirst vidi (jau CO2 izmešu ziņā) daudz vairāk kā jebkurai citai lielvalstij ...