Laikam jau savādāk nesaproti, kapēc citi slavē krievijas degvielu. Pavecos motoros tai nav nekādas vainas. Iespējams, ka iet pat labāk.

Tapēc, ka krievijā tirgo "netīru" (ar sēru u.c. piemaisījumiem) dīzeli, kas neatbilsts Eiropas standartiem un moderno dzinēju prasībām. Tajā pat laikā ir vēl viens būtisks rādītājs - kas neapdraud dzineju "veselību", bet vistiešākajā veidā ietekmē degvielas patēriņu - cetānskaitlis. Jeb savādāk sakot - degvielas enerģētiskā vērtība. Un to savukārt visvairāk izjūt tieši modernie dīzeļi ar augstu lietderības koeficientu, jo vecajiem visa atšķirība tāpat izkūp gaisā.

Nu redz cik ātri tavs "autoritatīvais" paziņojums kļuva par neko vairāk, kā vien tavu personīgo viedokli Man arī nekad nav bijušas problēmas degvielas dēļ. Tikai lielāks patēriņš. Atkārtoju vēlreiz - lai autoritatīva tukšpļūtīšana pārvērstos par kaut ko taustāmu, piedāvāju salīdzināt cetānskaitli AT/DE dīzelim ar LV nopērkamo.

Klimats ir visa sistema kopā. Elektronisks ir tikai un vienīgi vadības bloks - viss pārējais ir mehānisks vai elektromehānisks. Un pēc tavas izpratnes sanāk ļoti dīvaini - elektronisks vadības bloks 20 minutēs iztērē akumulatoru??? Tad jau manam laptopam vajag pārvietojamo AES.

Nezinu kā Civicam, bet visiem man bijušajiem un esošajiem auto kondicioniera sūkni griež siksna. Nezinu gan, kā ir "tagad" jāliek ieslēgšana, lai varētu to padarbinat atsevišķi no motora.

Autorititatīvi uz kā pamata? Esi Šņakoila PRists? Esmu gatavs atvest no Austrijas kanniņu dīzeļa un salidzināt tā cetānskaitli ar šeit nopērkamo, ja vien ir kāda neatkarīga laboratorija, kas to apņemas izveikt. Kamēr vēl braukāju ar benzīnu, starpība bija vēl manāmāka - AT/DE "parastais" benzīns (92 pēc mūsu izpratnes) motora "uztverē" bija līdzvērtīgs mūsu 98. Par Super (95) vai Super Plus (9 nemaz nerunājot.

90-110 starpība ir visai nemanāma - varētu būt ~0,2. Pēc tam gan sāk pieaugt straujāk - īpaši pēc 150, kas motors darbojas aiz griezes momenta maksimuma - bet tas jau ir motora efektivitātes, nevis pretvēja radīts zudums. Līdz ar to nav spēkā pretvēja gadījumā.

Ok, tā laikam sanāk gan, bet arī 20km/h NAV adkvāti 1 litra patēriņa pieaugumam. Un vēl, vēju teorijas atbalstītāji - pastāstiet tad, kādēļ vējš ietekmē tikai posmu Rīga - Berlīne (vai Vīne), bet tālākajā ceļā (piemēram, līdz Alpiem) degvielas patēriņš abos virzienos ir praktiski vienāds? Alpu gadījumā pat sanāk turpceļā braukt kalnā!

Kādā sakarā vēja ātrums x2? Patiesībā jau pat būtu jāreizina ar 0,x - jo lielāka ātruma gadījumā patēriņu palielina ne tik vien gaisa pretestība, bet arī visa rites berzes summa transmisijā un motorā.

Parasti gan ir otrādi. Atpakaļceļā braukšana ir vairāk apnikusi un ātrāk gribas mājās. Bet pamatā tomēr ir 110 kruīzs.

Un vidējais vēja ātrums ir ~3m/s jeb ~10km/h, kas nekādi neatbilst +1 litram uz 100km.

Nu vismaz viens no mums neko nesaprot. Laikam jau dzīvojam nenormālā bedrē salīdzinājumā ar Vāciju, ja mans auto ar turienes degvielu spēj tikt no Berlīnes līdz Rīgai ar vienu bāku, bet turpceļā pietrūkst ~150-200km. Droši vien tas tādēļ, ka tajā virzienā visu laiku pret kalnu jābrauc... Vai ne?

Neesi tomēr padomājis, ka savu vainu kādreiz varetu arī atzīt? Esi pārkāpis - saņem sodu un aizmirsti.

Pilnīgi noteikti nav nekādu problēmu ar sirdsapziņu.

Neesmu pārdevis nevienu auto nolietojuma pēc, lai tiktu no tā vaļā, bet gan tikai lai nomanītu pret atbilstošāku savam finansiālajam stāvoklim.

Attiecīgi arī kopti auto tiek priekš sevis. Un pašlaik kritērijs ir ļoti vienkāršs - auto ir jābūt tādā kondīcijā, lai varētu kaut rīt doties vairāku tūkstošu km ceļa, nebaidoties tur palikt.

Rezultātā ieguldījumi pēc lietota auto iegādes pilnīgi noteikti nav adekvāti, lai tos jebkādā veidā pārdodot atgūtu auto pārdotot pēc 1-2 gadiem.

Un interesanti, kurš ir tas laimīgais, kas tavus nojātos auto pēc tam kopj? Labāk nereklamē šādu attieksmi, pats būsi zaudētājs - tā ir iespējama tikai tikmēr, kamēr ir kam iesmērēt tos 1-2 gadus brauktos un nekoptos auto.

A var ne tik šķidri? Čipot 24 gadus vecu autiņu? Provokācijas ir feina lieta, bet arī tām vajag kaut nedaudz intelektu.

+1

Viena ir... CP

Ir jau gan ekstrēms. Ar tādām nekāda universāla ikdienas braukšana nesanāk. Vai nu asfalta trasi vai bezceļu vajag. Uz bruģa, tamvaja sliedēm, vai vienkārši fūru izbrauktas šosejas gan viens gan otrs variants zaudēs normālam auto.

Brīnums jau, ka nav... Pakaļskrējēji tak esam lieliski. Bet nu te tas būtu diezgan neadekvāts murgs, jo nav neviena ceļa, kur to legāli drīkstētu izmantot.

"2+ tonnīgs džipaks" Vēl viens tirliņš, kam sēdēšana uz poda un zināma pirkstu pozīcija liekas krutuma kalngals. Mans vieglais ir 2+ tonnīgs un vienīgā vieta, kur stabilitātē zaudēs "džipakam", ir patiešām bezceļš. Un ja cilvēks runā par "džipaku ar M+S vasarā, kas līmējas pie ceļa", tad atliek vienīgi pajautāt, vai pirms tam ir braucis ar ko stabilāku par "kārlīti".

Var ari pats izaudzēt - trušu būri kaut pilsētā uz balkona var ietilpināt. Ja laukos - tad vispār iespējas diezgan neierobežotas.

Vēl varēji pierakstīt "un uz jebkura seguma". Kamēr asfalts sauss, vari tēlot šosejas karali, bet akvaplanēšana sākas jau rasā

Un pamatā visi tādi - bez jebkādas speciālās izglītības, labākajā gadījumā ar B kategorijas tiesībām... Cik tad tos melnstrādniekus vajag? Nav jau vairs laiks, kad katrs varēja sevi par celtnieku nosaukt un sačakarēt kāda kredītatkarīgā sapņu māju tā, lai sabrūk ātrāk, nekā kredīts atdots.

Bet tad, kad vismaz tagad spriež, ka vajadzētu reorganizēt izglītibas sistēmu, lai vairāk attīstītu arodskolas, visi bļauj, ka tas nav pareizi... Vispārizglītojošā vidējā izglītība ir derīga tikai tiem, kas pēc tam specializāciju iegūst augstākajā, citādi tāds nekam īsti nederīgs cilvēciņš vien darba tirgū nonāk.

Taisn'ība par riepām, bet noželojami paskatīties uz pakaļas "arpiedziņu", tiklīdz jānobrauc no sausa asfalta. Par ziemu vispār nerunājot...