LAbas cenas intercooleram?!

Dauzitam nevajadzetu radit problemas - mikroplaisas uz to mazo spiedienu un lielo gaisa plusmu ir nebutiskas. Nav jau skidruma vai kondicioniera radiatori, kur darba materials pazud. Bet par ellu doma nav zeme metama - vispar ella ir labs siltumizolators un ja nu turbina ir sakusi nedaudz sulot uz ieksu (t.i. uz iepludes pusi) radiators var but pilns ar ellu. Attiecigi turbina mazliet sliktak stradajosa (pagaidam mazliet), radiators vairs nedzese tik labi cik vajadzetu un degmaisijumam pa vidu jaucas ella - ieverojamam jaudas zudumam var pietikt pat ja katra vaina atseviski ir nemanama.

LAbas cenas intercooleram?!

Drukas kluda vai dizelcentra uzmetiens? Ka tev interkuleris var dot gaisu UZ turbinu, ja atrodas AIZ turbinas un dzese tas sakarseto gaisu?

Latv. praktiskais kreditētais!

Galvenais - nejauc p... ar p.... Jaunus auto nem operativaja lizinga firmas, kam tas ir LOTI izdevigi nodoklu sistemas del.

Latv. praktiskais kreditētais!

Savi lidzekli jau reti kuram ir iesaldeti. Pamata jau ta ir banku nauda. Un bankai savukart tas, ka tava ipasuma reala vertiba vairs nesegs atlikuso kredita summu nozimes tikai vienu - jebkurs maksajumu kavejums nozimes atvadisanos no sava ipasuma un izsoli. Par "kreditu brivdienam" u.c. sieru pelu slazdos vares aizmirst. Veiksmigie parpirceji protams tiks gala ar so problemu, bet kedes reakcija saksies tiem, kas ir nopirkusi liekus dzivoklus/majas tadel, ka ir paskatijusies, ka citi ta "uzvaras", un (kas laikam ir vissapigak) tiem, kas ir ar lielam pulem iegadajusies gimenes ipasumu.

Latv. praktiskais kreditētais!

Sinn, vai tavs veselais saprats ari ir informets, ka lielakaja dala jaunbuvetajas majas 50-70% dzivojamas platibas sobrid ir parpirceju rokas un netiek reali izmantotas? Un burbuli plist tiesi pasi no sevis - tad, kad sasniedz kritisko izmeru. Musu cenu burbulis ir LOTI liels un tam ir japlist. Kad tas notiks, gruti pateikt, bet fakts, ka lielas bankas pardod savus nekustamos ipasumus, par kaut ko liecina.

Traktoru gribu pirkt.

Vajag atrast kadu no vecajiem, kam ir palaides dzinejs (uff, ka man patik sis latviskojums). Tad var akumulatoru vispar nahrenizet ka sugu un braukt kaut -30 grados nesatraucoties par kvelsvecem - parbaudita vertiba.

Un to pasakumu par stures pastiprinataja uzkarsanu gan nekad neesmu izbaudijis, lai gan ir gadijies karsta laika ilgstosi vizinaties ar vairakiem dazada vecuma T40.

Traktoru gribu pirkt.

Var jau T25 pavilkt divkorpusu arklu Esmu pat tadu parodiju redzejis. Normala izmera arklam gan pat T40 malaina augsne nespej divus korpusus pavilkt. Pluss gan ir tas, ka ar T25 nevar arklu salauzt - ievelkot akmeni, aiziet pa gaisu traktora prieksa

Lūgums pēc expertu viedokļa!

shmurger, ta vien liekas, ka tu esi licis durvis tikai tipiskas perfektas regipsa sienas. Tur jau var but atstradatas tehnikas jautajums. Bet pamegini kadreiz nomainit durvis pagajusa gadsimta sakuma celtai majai, kurai visas sienas jau ir skibas del nosesanas. Tur atstradata tehnika nepalidzes un naksies vien no...ties ar limenosanu ta ka maz neliekas.

Traktoru gribu pirkt.

noperc gan kadu T150K (T150 ir kapurkezu) Varesi daudz ko jaunu iemacities. Vispar jau interesanti ir ar tadu pabraukt, bet plaut vispar ar vinu nav paredzets, savukart arsanai 5-7 korpusu arklu jaliek klat un visai originalas sturesanas sistemas del bus krietni vien jaiemanas pa vagu nosturet.

T40 (velams AM) galvenais pluss ir tas, ka viens ir ar gaisa dzesesanu. Atkrit problemas ar udens laistisanu ziema, jo normalam padomju traktoram tososlu liet nav paredzets - dzesesanas sistema ir visai nosaciti hermetiska un nav izplesanas trauka.

Lūgums pēc expertu viedokļa!

No vienas puses jau ir taisniba par nejauksanos citas nozares, bet diemzel daleji joprojam dzivojam padomju vide. Un dazas jomas varbut pat sliktak.

Vismaz mana dzive nakas saskarties ar divam jomam, kur bez savam zinasanam un piedalisanas neiztikt - celtnieciba un auto. Diemzel ir ta, ka manas pasa mainitas durvis dzivokli ir taisnak ieliktas, neka kolegim, kurs, pasmaidot par manu uzcitibu, samaksaja Reaton par uzstadisanu... Un nemaz nerunasim par tiem daudzajiem tipiskajiem "japijiem", kas pelna naudinu hipotekara kredita atmaksai, dzivojot maja, kas jau gadu pec uzcelsanas sak brukt kopa.

Savukart par manu auto - oficialaja dilera servisa esmu ar lielu parliecibu sanemis loti jaukus (un dargus izpildijuma) padomus. Un bridi, kad saku uzdot "nepatikamus" jautajumus, jo esmu iepriekseja vakara kadu stundinu veltijis auto forumu parlasisanai, peksni izradas, ka vini no jebkura kaktu kantora atskiras tikai ar cenam un originala diagnostikas datora esamibu. Nu ja - neesmu vairs gatavs pavadit laiku pats skruvejot auto, tomer izvelesos servisu, kur man laus paskatities, kas tiek darits, kur pec nomainas atrada vecas detalas un atrodot kadu pasutijuma neminetu vainu piedava dazadus risinajumus, laujot pasam izveleties, ko darit. Un galvenais - velos lai tas, kurs aprupe manu auto, tomer zinatu vairak neka es pats un butu uzticams.

Kalnu slēpošana.

Nu paldies par info. Tad jau redzes, ko teiksu pec tas nedelas Pagaidam izklausas labi.

Kalnu slēpošana.

Kliks, kad tad tiesi brauc? Es 10-17. marta.

Un vel - jautajums pieredzejusajam - ka tur isti ir ar skipassiem? Vienkarsi janem lidzi bildi, vai ari japasuta ieprieks? No www informacijas isti nevar saprast.

Kalnu slēpošana.

snow, nezinu, kada tev ta pieredze, bet es gan varetu pastastit pretejo. No tiem, ar ko kopa esmu bijis kalnos visi izvelejas trases atbilstosi savam spejam. Savukart normalu brauksanu pa "harakiri" reali trauceja vaciski runajosu lohu bari, kas patiesam tur meginaja "nokapt".

Kalnu slēpošana.

Ari par skandinaviju cik cilveku, tik viedoklu. Var jau priecaties, ka skandinavu kalni ir zemaki un tajos nevar uznakt vetra, bet es savukart zinu cilvekus, kas labak pacies vetru kadu dienu, neka velreiz pavada nedelu sauna, jo uz kalna -35-40 grados nav ko darit. Bet ta vispar es kaut ka varu sadzivot ar tiem paris tukstosiem kilometru, ja varu par to preti sanemt paris tukstosus metru.

Kalnu slēpošana.

Nu bet tiesi ta. Arpus pazistamam vietam. Bet ta vispar, nejusmoju tik loti par Italiju, lai piespiestu sevi meginat. Redzes, kadi bus iespaidi Francija. Bet pagaidam esmu bijis loti apmierinats ar Austrijas piedavajumu.

Kalnu slēpošana.

At the start of Sarenne slopes, longest of the world - 16km, \"La Fare\", and \"Château Noir\", you can ski during 1h30 without taking any ski-lift, thanks to slopes network which links itself for pleasure of sliding in duration.

Un uzzinat to var: www.alpedhuez.com/...

Kalnu slēpošana.

Ceru, ka ne tikai izklausas. Viss jau norezervets uz Alpe d'Huez. Atliek tikai sagaidit un braukt... Ipasi labi izklausas 16km melna trase

Kalnu slēpošana.

Viss ir relativs. Pagajsgad paskiramies ar parasto kompaniju un dala aizbrauca uz Livigno. Un atgriezas ar viennozimigu secinajumu - SUDIGI. Protams tur ir loti labi, ja garso alkohols, patik mazliet paslepot un daudz tuseties.

Bet ja gribas kartigi slepot, tad jarekinas, ka Italija ir lezenaki kalni un daudz sliktaka sniega kvalitate neka Austrija, Sveice vai Francija. Papildus vel Livigno, tapat ka citos popularos un viegli pieejamos kurortos ir pilns ar tautu, kas nozime rindas uz pacelajiem un slukataju sajatas trases.

Kalnu slēpošana.

Var braukt uz Cilertales ieleju - ~150km gan no Insbrukas, gan Minhenes. Iespejas sleposanai loti plasas visam gaumem. Galvenais minuss - nu jau tas ir kluvis par pazistamu kurortu ari LV un RU slepotajiem. Rezultata ir paradijusies slepju zagli u.c. "russo turisto" piedavatie labumi. Attieciba uz transferu - ir pieejams vilciens, ar ko var noklut lidz Mairhofenai. Tomer es joprojam palieku pie auto izveles, kas nebut nav obligati 24h - var braukt ar naksnosanu Polija, kur var loti labi izguleties ar visam brokastim un apsargatu autostavvietu par ~15EUR no cilveka. Toties atkrit domasana, ka ar visam mantam un berniem veikt atro variantu, kas manuprat ir daudz sarezgitaks, neka mantu iekrausana pie savas majas durvim un izkrausana pie izveletas dzivesvietas.

SAAB papucīšu pieredze

ISOFIX ir ISO (ka jau var nojaust pec nosaukuma) standarta objekts: www.iso.org/...

Gan jau ka kads ir ari izgudrojis alternativas, bet tas diez vai ir universalas, jo automasinam normali ir tiesi ISO standarta stiprinajumi. 1989 gada auto jau gan laikam neko tadu neatradisi, bet 2001 gan vajadzetu but. Man pasam ir 2001 gada izlaiduma 9-5 (MY 2002), kam tadas ir. Par izskatu - pakalejiem sedekliem \"skirba\" ir iebaztas nelielas mikstas detalas ar cilpinam izvilksanai un aiz tam slepjas tas ISOFIX metala cilpas.

SAAB papucīšu pieredze

Taja linka ir noraditas cenas loti konkretam sedeklitim bez sistemas, tam pasam sedeklitim ar sistemu un sistemai (prieks si konkreta sedeklisa) atseviski. Si sistema NAV universala attieciba uz sedeklisiem un lielakaja dala gadijumu ir integreta un NEATDALAMA. Savukart ta IR universala attieciba uz piekabinasanos masinai, ja masina ir aprikota ar attiecigajam cilpam.

Esmu redzejis sis sistemas demo TV zebra un pec tam pats paeksperimentejis ar drauga sedekliti un vina auto - draugs pec tam bija loti laimigs, jo ka izradas nemaz nezinaja par sis sistemas eksistenci gan sedeklitim gan vina un sievas masinam. Pirms tam vini bija konkreti mocijusies ar sedeklisa parliksanu no vienas masinas uz otru Un konkretais sedeklitis bija maksajis ~50EUR (Lietots, perkot no rokas Vacija)

SAAB papucīšu pieredze

Yukki tu esi divains vai izliecies? Sistema, kas ir jau integreta maksa 30Ls jeb 15% no sedekla cenas. Un logiski, ka dargam sedeklim ir dargas sastavdalas. Un par to, ka daziem kaite - butu labak painteresejies par tiem letajiem kresliniem (kuru izcelsmes valsts visticamak ir kina) - vai tos visapr kads ir parbaudijis. Gan jau ka berns atrausies no sedeklisa ar visam drosibas jostam. Ne jau sistemai ir problemas, bet konkretam izstradajumam ir nepareiza konstrukcija.

SAAB papucīšu pieredze

Ja jau ir SAAB (kaut cik jauns), tad vajag izmantot bernu sedeklisu fichu, kas nu jau sen ir standartizeta, bet letvija nez kadel tiek ignoreta. Aizmirsu sistemas nosaukumu, bet butiba ir tada, ka sedeklitis stiprinas nevis ar drosibas jostam, bet ar specialiem akjiem pie cilpam, kas ir iebuvetas masinas sedekli (starp atzveltni un padirseni) Un tad nevajadzes satraukties par to, ka siksnam padodoties berns var atsisties pret prieksejo sedekli. Pie tam sedeklisa ievietosana un iznemsana saja gadijuma ir loti atra un vienkarsa.

Kalnu slēpošana.

Jomajo... Tiesam izskatas, ka cilvekiem nav kur naudu likt. Man ir apgerba komplekts, ko nopirku par 25Ls un neesmu nekadu diskomfortu izjutis ne Latvija, ne Alpos. Bet nu ja gribas pirkt apgerbu par 500 vai 5000 naudinam - lai veicas. Es labak par to naudu ko citu nopirksu.

Kalnu slēpošana.

Daudz italijas fanu te saradusies laikam jau ikdiena sezot pie stures, gribas atvalinajumu kartigi nodzert. Braucu uz Alpiem katru gadu un daru to tadel, ka ta ir vieniga vieta, kur Eiropa var atrast kartigus kalnus (vel gan Andorra, bet ar neadekvatu cenu limeni). Savukart italija no visam alpu zemem ipasi iezimejas ar lezeniem kalniem un letu smigu.

Tatrus izbaudiju vienreiz un vairak negribu - izvilku iso serkocinu t.i. sniega esamiba tur ir lidzvertiga loterijai.

Par Livigno - nevaru piekrist Nezinitei par to, ka tur ir interesanti visiem. Pats nebiju, jo pagajsgad ar draugiem tiesi par so temu sastridejamies, bet atgriezoties no turienes vini viennozimigi atzina, ka tur nav ko darit. Protams tas ir viedoklis no cilvekiem, kas ari Austrija dzivojas pa melnajam trasem, jo diemzel italijas melnas trases ir lidzvertigas austrijas, sveices un francijas sarkanajam. Sveiciesu un francu snobismu vel neesmu izbaudijis, bet par Austriju varu drosi teikt pretejo. Neko tamlidzigu tur nemaniju - skibusos soferi stastija anekdotes u.t.t. Un vel - Livigno par izbrauksanu arpus iezimetajam trasem var palikt bez skipassa, bet Austrija vienigais ierobezojums ir visuresosi bridinajumi, ka sleposana arpus trasem ir bistama un to darot ir pasam jauznemas atbildiba par savu drosibu.