ASV šajā ziņā ir labi. Tur bankas nes atbildību par kredīta neatmaksāšanu t.i. ja tev dzīvē iestājas problēmas un tu vairs nevari samaksāt krītu par māju, tad bankas sāk "foreclosure process", tevi izliek uz ielas, māju pārdod izsolē - bet tu esi BRĪVS no saistībām. Vienīgais ko esi zaudējis (ja neskaita neveiksmīgu pirkumu - māju) ir kredītreitings un iespēja nākamos 5 gadus pirkt citu nekustamo īpašumu. Tas manuprāt ir normāls un adekvāts sods par savu muļķību vai neveiksmi(slimību, traumu, utml.). Savukārt bankas zaudējumi sadalās uz visiem viņas aktīviem un darbojas līdzīgi kā apdrošināšana (dodot jaunus kredītus bankas ierēķina iespējamos zaudējumu % savā nākotnes peļņā).
Pie mums banka ne tikai atņem īpašumu, bet tu vēl paliec bankai parādā līdz vecumdienām. Diezgan skarbi manuprāt.
Ronalds_ rakstīja:
Nu nemaz tāda "maļina" tajā ASV nav! Jāņem vērā ka banka vienmēr dara visu iespējamo un neiespējamo lai nezaudētu ne kapeiku no savas naudas. Arī ASV! Nekusatamo īpašumu tirgū cenas mainās - gan palielinās, gan pazeminās. Lai nodrošinātos pret zaudējumiem tur bankas kreditē mazāku procentu no īpašuma vērtības, kas liedz daudziem nopirkt mājokli. Ja īpašumu vērtība dramatiski krītas, bankas var un arī pieprasa papildus nodrošinājumu kredītam! Un izliek cilvēkus uz ielas arī gadījumos, ja tiek maksāts regulāri bez kavējumiem, bet nav ko papildus ieķīlāt.
Jā, ASV sistēma nodrošina to ka bezsmadzeņu cilvēks nevar iebraukt tik lielās auzās kā pie mums, tomēr mūsu sistēma nodrošina vairāk iespējas tieši domājošiem un atbildīgiem kredītņēmējiem!
Protams, nekur nav "maļina", bet tu kļūdies par to ka bankas kreditē mazāku procentu no īpašuma vērtības. Esmu pēdējā mēneša laikā izlasījis kādus 40 detalizētus "foreclosures" procesus ar visu ienākumu/izdevumu analīzi konkrētajām ģimenēm (gan uz brīdi kad tika dots kredīts, gan uz brīdi kad radās problēmas) un kas mani izbrīnīja ka pārsvarā pirmā iemaksa visiem bija ap 1000$ tātad principā kapeikas no mājas vērtības, turklāt gandrīz visi ņēma kredītus ar atlikto pamatsummas maksājumu uz 2 gadiem. Viņi to sauc par 2/28 (tas nozīmē krīts uz teiksim 30 gadiem, kur pamatsummu sāk maksāt pēc otrā gada). Ar šādiem nosacījumiem krīze bija vienkārši neizbēgama.