Protams, nekur nav "maļina", bet tu kļūdies par to ka bankas kreditē mazāku procentu no īpašuma vērtības. Esmu pēdējā mēneša laikā izlasījis kādus 40 detalizētus "foreclosures" procesus ar visu ienākumu/izdevumu analīzi konkrētajām ģimenēm (gan uz brīdi kad tika dots kredīts, gan uz brīdi kad radās problēmas) un kas mani izbrīnīja ka pārsvarā pirmā iemaksa visiem bija ap 1000$ tātad principā kapeikas no mājas vērtības, turklāt gandrīz visi ņēma kredītus ar atlikto pamatsummas maksājumu uz 2 gadiem. Viņi to sauc par 2/28 (tas nozīmē krīts uz teiksim 30 gadiem, kur pamatsummu sāk maksāt pēc otrā gada). Ar šādiem nosacījumiem krīze bija vienkārši neizbēgama.

ASV šajā ziņā ir labi. Tur bankas nes atbildību par kredīta neatmaksāšanu t.i. ja tev dzīvē iestājas problēmas un tu vairs nevari samaksāt krītu par māju, tad bankas sāk "foreclosure process", tevi izliek uz ielas, māju pārdod izsolē - bet tu esi BRĪVS no saistībām. Vienīgais ko esi zaudējis (ja neskaita neveiksmīgu pirkumu - māju) ir kredītreitings un iespēja nākamos 5 gadus pirkt citu nekustamo īpašumu. Tas manuprāt ir normāls un adekvāts sods par savu muļķību vai neveiksmi(slimību, traumu, utml.). Savukārt bankas zaudējumi sadalās uz visiem viņas aktīviem un darbojas līdzīgi kā apdrošināšana (dodot jaunus kredītus bankas ierēķina iespējamos zaudējumu % savā nākotnes peļņā).

Pie mums banka ne tikai atņem īpašumu, bet tu vēl paliec bankai parādā līdz vecumdienām. Diezgan skarbi manuprāt.

Klau, a kurās dienās tas saucamais nakts tirgus (pie centrāltirgus) ir tāds aktīvāks? Darbdienās vai sestdien/svētdien?

Reizēm arī rodas vajadzība pēc lielākiem apjomiem pa tiešo no zemniekiem kaut ko dabūt.

Es vienreiz biju uzklīdis kaut kādā krievu būvniecības forumā uz diskusiju par to kā cilvēki pie viņiem maksimāli lēti spēj uzbūvēt mājas. Tur ar veselām fotoreportāžām cilvēki dalījās, kā viņi sev mājas uzbūvējuši par pilnīgi kapeikām. Tur tieši līdzīgi arī darīja - ar lāpstu vienkārši izraka tranšeju lāpstas platumā, aizbrauca uz izgāztuvi un sameklēja kaut kādus vecus dzelžus, armatūras gabalus, uz lauka riņķī savāca laukakmeņus, to visu sameta tranšejā, iejauca un salēja betonu. Pamati gatavi.

To protams var darīt ja laba grunts. Bet nu tur visa māja tika uzbūvēta līdzīgi - aizbrauc kaut kur, atrodi kaut ko, atstiep mājās un izmato būvniecībā. Beigās nemaz nevarēja pateikt, ka tā māja uzbūvēta no visādiem atgriezumiem. Rezultāts +/- OK un nekādu kredītsaistību

Mater_D istinu glagoljit

Kad esmu ticis līdz iekšdarbiem un arī pats parēķinājis visādas slodzes pēc gudrām formulām varu tikai piekrist. Viglai mājai uz normālas grunts nevajag ieguldīt 10KLs pamatos. Es arī liktu stabveida pamatus. Sliktākas grunts gadījumā betonētu platu pamatu pēdu un virs tās no dobajiem betona blokiem(kolombia-kivi vai tml.) uzslietu pamatu sienas. Darbs un izmaksas minimālas, izturība atliektiem galiem.

Es arī būvēju māju (kopā ar garāžu 200m2). Uz doto brīdi cipars ir 45KLs (bez zemes cenas un šobrīd ir ūdens, apkure, elektrība, kanalizāciju un rit iekšdarbi - sienu un logu aiļu apdare, flīzēšana, utml.), bet nu es smagi nolohojos ar pamatiem. Paņēmu "speciālistus" no malas, jo pats nejutos tik zinošs, lai uztaisītu tik svarīgu mājas daļu. Rezultātā dabūju šķībus un līkus pamatus par 14KLs, gandrīz vai tiesā gribēju viņus iesūdzēt, jo pats pēc tam to visu laboju. Ja būvē pats tad būvē. Iznāks ilgāk bet par to pats daudz ko iemācīsies.

P.S. Man ofisa darbs katru dienu no 8-17.

OK. Starteri nav sanācis pašam jaukt. Esmu jaucis tikai ģeneratoru tāpēc nezināju

Manam 300M bija tieši tas pats. Un drauga 300M arī tagad tas pats. Laikam tā būs ierasta kaite.

Vaina ir startera klemmēs, kuras nodeg ar laiku. Izjaukšana un klemmes nomaiņa man izmaksāja 30Ls pirms gada Amerikas Auto servisā. Pāris stundu darbs un lieta darīta. Man liekas tām klemmēm bija kaut kāds cits nosaukums, bet tagad vairs neatceros. Oglītes bija ģeneratoram, nevis starterim.

Taisnība. Tāpēc man OCTA uz gadu tikko 50 Ls izmaksāja.

Protams, ka nauda izmesta vējā. Kad bija T3 tarifs 2x mazāks par T1, tad varēja pa nakti sildīt un pa dienu lietot, bet tagad akumulatoru liek tikai cietā kurināmā katliem. Kad silda ar elektrību tad vārsts noslēdz to loku un akumulators netiek lietots.

Man mājā visas (siltās) grīdas ir no betona, sanāk pamatīga siltumietilpība. Pat pilnīgi nekurinot pa diennakti temperatūra nokritās par dažiem grādiem.

Eksperts neesmu, pagaidām pats tikai eksperimentēju

Hehe, mēs visi esam izlutināti un gribam retāk kurināt

Pirmsākumos siltuma akumulatori (un vēl agrāk krāsns mūris) bija domāti lai būtu vienmērīga temperatūra 24 stundas (līdz nākamajai kurināšanas reizei), bet šodien gribam 2-3 dienas izvilkt.

Ja vietas pietiek, tad protams var likt lielāku un lielāku akumulatoru, bet tad rodas cita problēma: lai uzsildītu lielāku ūdens daudzumu nepieciešams ilgāk kurināt. Tipiskā situācijā pēc darba mājās kāds ierodas ap 19:00, tātad līdz gulētiešanai var ļaut stundas 4-5 kurināties malkai. Pa šo laiku normāli līdz 90C var uzsildīt kādu 1m3 - 1.5m3 ūdens. Tāpēc manuprāt nav īpaši liela jēga likt stipri lielu tilpumu.

Cik ilgi šis 1m3 "izvilks" jau ir atkarīgs no mājas siltināšanas un āra temperatūras (un vēja!).

Vispār piekrītu, tāpēc šajā ziemā vēl skatīšos reālos mājas siltuma zudumus, iespējams likšu lielāku. Māja gan nav liela un ir labi nosiltināta.

Aprēķinu formula jau ir baigi elementāra:

1m3 ūdens temperatūras kritums no 90C līdz 30C (man ir siltās grīdas) atdod aptuveni 60KW enerģijas. Mājas enerģijas patēriņu šobrīd varu nolasīt no elektrības skaitītāja, jo elektriskajam katlam efektivitāte tuvu 99%

Es sev plānoju šādu sistēmu:

malkas katls + siltuma akumulators(vismaz uz 1m3) + elektriskais katls.

Šobrīd esmu uzstādījis tikai elektrisko katlu, jo nav ne laika ne naudas (māja vēl ir būvniecības stadijā), bet pavasarī pabeigšu apkures/siltā ūdens apgādi mājā.

Siltums/ērtības elektriskajam katlam ir vislielākās (šobrīd uzstādīju ar taimeri pa dienām un stundām cik temperatūru gribu telpās un aizmirsu par katla esamību)

Malkas katla priekšrocības: salīdzinoši zema malkas cena un pat lielākās krīzes gadījumā (kad nebūs ne gāzes, ne elektrības) atradīšu ko dedzināt, jo mežu apkārt ir daudz un malku zāģēt/skaldīt protu.

Normālā gadījumā pēc aprēķiniem man sanāk, ka ikdienā iekurināšu malku ik pēc 2-3 dienām (ja āra temperatūra būs ap 0, kāda ir lielākajā daļā latvijas ziemas). Ja būs slinkums vai kaut kur aizbraukšu tad elektriskais katls uzturēs noteikto temperatūru. Pie lielākiem mīnusiem protams vajadzēs kurināt biežāk, ja gribēšu ekonomēt naudu. Bet galvenais ka nebūšu piesiets pie kurināšanas.

Varu apstiprināt augstākminētās izmaksas un procedūru. Arī esmu šim procesam pirms vairākiem gadiem izgājis cauri pilnīgi no nulles un bez palīdzības.

Ar tiem auto ledusskapjiem ir tā:

- ja tu brauc izklaides braucienā, tad parasti dienā norbraukums nav pārāk liels (pa ceļam visādi apskates objekti, parki, izklaide, utml.) un mašīna darbosies tikai 4-5h no 24h. Pārējā laikā tas ledusskapis sildīsies mašīnā, kur vasarā ir īsta ceptuve. Rezultātā nekāds īpašais ieguvums no viņa nebūs. Ja nu vienīgi grib kādu dzērienu mazliet vēsāku saglabāt.

- ja tu esi uz riteņiem(fūres šoferis, non-stop brauciens uz Spāniju/Itāliju), tad tā manta varētu būt noderīga. It īpaši kopā ar gāzes degli un kādu pannu/katlu. Tad kad uznāk nakts var vienkārši piestāt kaut kur nomaļākā vietā un uzsildīt līdzpaņemtās kotletes/karbonādes

Mans ieteikums: neņem līdzi ēdamo, kas jātur ledusskapī. Savādāk būs tikai liekas klapatas. Šobrīd Latvijas cenas jau ir tik augstas, ka braucot pa eiropu varēsi mierīgi piestāt jebkurā ēstuvē un garšīgi paēst. Ja vakarā plāno celt telti, tad pa ceļam vari kādā veikalā nopirkt gaļu šašlikam un būs tev ideālas vakariņas svaigā gaisā. Kā backup variants labi noder sausā kartupeļu biezputra, makaronu zupa, utml. + piedevās kāda pa ceļam nopirkta desa.

Nē.

TDI, paldies par telefonu. Rīt uzzvanīšu, pajautāšu vai viņam ir kas piedāvājams.

Nerentējas gan. Pērkot jaunas "aftermarket" detaļas iznāk ap 1200Ls . Mani pilnībā apmierinātu arī "mazliet apbružātas" no cita auto, ja man tas izmaksātu +/- 800 Ls. Turklāt, noliekot blakus "donoru" ir daudz vienkāršāk visu vajadzīgo pārcelt (nav jāmeklē visādas skrūvītes, atsaites utml. sīkumi).

Markss, tāda doma ir. Tikai negribās tā pavisam uz tumšo skriet to gabalu. Gribās noskaidrot precizāk kur braukt, kur meklēt, bet vēl labāk no sākuma sazvanīties un pa telefonu noskaidrot vai vispār ir vērts.

TDI, vai vari lūdzu konkrētāk? Kā "Valjera" man var palīdzēt un kā es viņu varētu sameklēt?

A kaa tos sensorus pasham piemonteet? Cik saprotu tad jaizurbj caurumi bamperii attiecigajaas vietaas un jasavelk vadi. Bet kaa panaakt, ka vinji iesledzas tikai atpakaljgaitaa? Kaut kaads vads uz atpakaljgaitas lampinju?

Interesanti, bet man shitaadu nevajadzeja maksaat. Tas gan bija pirms 2 gadiem. Mashiina nekad vel nebija gaajusi TA Latvijaa, bet regjistreeta jau bija vairaakus meneshus (bija remontaa, nekustiiga). Bija slinkums braukt pakalj vienreizejai atljaujai tapec braucu pa taisno no servisa uz TA.

Te ir spekaa esoshaa likuma redakcija:

www.likumi.lv/...

Skatiit punktu 307.17

www.likumi.lv/...

\"239.17. 833.papildzīme \"Stāvēšanas ilgums\". Šo papildzīmi lieto kopā ar 532.zīmi. Vadītājam, kurš novietojis automobili ar šīm zīmēm apzīmētajā stāvvietā, automobiļa salonā pie priekšējā stikla jānovieto informācija par laiku, kad transportlīdzeklis novietots stāvvietā;\"

Tajaa lapaa manam auto izdod nepareizus izmerus, tur saka ka man vajag R16, bet man uz auto razhotaajs ir noradijis R17. Tas laikam tapeec ka man auto ir no ASV bet tajaa lapaa ir eiropas modelis (Chrysler 300M)