Seene rakstīja:
Raacens rakstīja: Vēl manuprāt baigi labā fīča GO dārgā gala modeļiem ir, ka tuneļos vai pazūdot sat signālam nekas neapstājas bet turpina rādīt tavu kustību līdz atkal parādas signāls, ļoti palīdz ja piem.tunelī ir jānobrauc nost.
Dārgā gala??? Neesmu redzējis TomTomu, kas tā nedarītu. Bet pa īstam to var tikai iebūvētas auto navigācijas sistēmas, kas papildus GPS vēl izmanto žiroskopu un auto odometru. Ar tādu draugam ir izdevies nobraukt >500km pa pilsētu ar mirušu GPS antenu, pirms sistēma ir pazaudējusi atrašanās vietu.
TomTom tas saucas Enhanced Positioning Technology nu nav tur nekāds žiroskops vienkārši, pēc izjūtas, tas bīda to karti tālāk ar aptuveni to ārtumu kādu tu brauci pirms signāla pazušanas. Neesmu mēģinājis tunelī apstāties bet liekas ka tajā gadījumā tomtom virzītu to bildi uz priekšu vienalga. Lietoju GO920 kādu 1,5 gadu un tam tā fīča ir.
Seene rakstīja:
windy rakstīja:
TomTom strādā pietiekami ātri, ja ir atjaunoti quickGPSfix dati (jāatjauno ne retāk par reizi 7 dienās. )
Nu gan iebrauci auzās. Šie dati vienīgi paātrina sākotnējo pozīcijas atrašanu. Pretējā gadījumā čipam pašam nākas tos ievākt no satelītiem, kas var aizņemt diezgan ilgu laiku. Bet navigācijas programmas (TomTom vai jebkādas citas) darbības ātrumu, t.i. spēju rēķināt un pārrēķināt maršrutus, tas nekādi neitekmē.
Tā nu gluži nav 
. Pie katras pieslēgšanas tiek updeitota arī karte, slēgtās ielas, ātruma ierobežojumi vabūt kāda jauna iela nu kaut kā tā. Man uz GO920 Western and Central Europe tas ir kādi 10 000 updeitu vienības pāris mēnešos. Un protams šāda informācija koriģē arī maršrutu. Vēl manuprāt baigi labā fīča GO dārgā gala modeļiem ir, ka tuneļos vai pazūdot sat signālam nekas neapstājas bet turpina rādīt tavu kustību līdz atkal parādas signāls, ļoti palīdz ja piem.tunelī ir jānobrauc nost.
turbopiile rakstīja: mēģinu iztēloties žestus pēc kā var saprast, ka ir slimības lapa..
Starp citu slimības lapas jau kādu laiku nepastāv, ja dabū 2 ir tāda pati uzlīme vnk termiņš 1 mēn. uz melna fona.
Sarkandaugavā tie kas stāv aiz dz.pārbrauktuves braucot no pilsētas puses liekas ka ķer pa sarkano uz dz.pārbrauktuves kamēr barjera ir vaļā + par agresīvo apbraucot pie līnijas stāvošo.
batka rakstīja: Tajas arzemes jau rauj ar tas virstundas,jo pa tam maksā dubultā.Latvija paprasi pa virstundam dubulta,atbildes lai priecajas ka vispar ir darbs.Te jau lielakoties darba deveju attieksme pret stradnieku ir ka pret kadu suni.ne jau pa velti cilveki brauc uz tam arzemem stradat.
Nu nav viss tik skaisti tais ārzemēs , vismaz lielās kompānijās, lai oficiāli atdzītu un strādātu virsstundas nepieciešami 100 un 1 pamatojumi saskaņojumi utt. Pie tam arī bezmaksas brīvdienas pēc paša vēlēšanās darba vietā nostrādāt praktiski nav iespējams.
raimondsm rakstīja: Redz ko viens praktiskais latvietis ir uztaisījis
LTV1 11. dec. 21:10 Aculiecinieks
skaņu inženieris
bet ko mēs lasām TĀ topika vidū - izdomājums
www.iauto.lv/...
Tā topika vidū cien raimondsm
raimondsm rakstīja: starp citu, Latvijaa izdomaajushi jaunu elektronisku sisteemu, kaa uzlabot to skanju, kas naak laukaa pa saliidzinoshi ne paarak labu skalruni, tumbu utt. Notiek patenteeshana, gan jau varbuut buus latvieshu Nokia vai vismaz Skype liimenii
Nu un autori bija elektronikas pulcinjaa
Ja Jūs runājat par šo:
www.realsoundlab.com/... 
tad diez vai šos
recording studio monitor GENELEC 1037
recording studio monitor Yamaha NS10
recording studio monitor PMC MB2-P
reinforcement systems VERTEC of JBL (both in concert hall and open air performance)
car audio system BLAUPUNKT
varētu saukt par \"saliidzinoshi ne paarak labu skalruni\" nu kā tad ir?
raimondsm rakstīja:
Raacens rakstīja:
raimondsm rakstīja: pareizi, pareizi, jaabuut priekshaa uzrakstiitam, izdomaat, ka paarvietojums var noziimeet kapacitaates vai induktivitaates mainju=frekvences mainju = nesanaak
palasiet sheit par regulatoriem
www.homepages.which.net/...
www.fbk.com/...
Tu teici Радио tad dafai, kurā. Spoles induktivitāte ir atkarīga ne tikai no spoles ģeometriskajiem izmēriem pamēģini \"zinātniek\" pie tā paša superheterodīna radiouztvērēja heterodīna spoles pielikt misiņu un ferītu, kas viņiem dažādas temp. nekjuja dažādi \"mju\". Un kā ar to letiņu tumbu uzlabotāju patentu atdzīsties ka pats izdomāji, vai arī par šāda uzlabojuma neiespējamību gribi padiskutēt, dunduk?
LTV1 11. dec. 21:10 Aculiecinieks
paskatamies, ko viens skaņu inženieris var dabūt gatavu
Jūs ar šo:
www.realsoundlab.com/...
jā interesanta lietiņa, tikai lūdzu pievērsiet uzmanību šim:
Some examples of test use of CONEQ™ include:
recording studio monitor GENELEC 1037
recording studio monitor Yamaha NS10
recording studio monitor PMC MB2-P
reinforcement systems VERTEC of JBL (both in concert hall and open air performance)
car audio system BLAUPUNKT
Bet ne vārda par 10$ skaļruņu skaņas kvalitātes uzlabošanu kā apgalvojāt Jūs .
gonzalless rakstīja: Pats vismaz saprati ko uzrakstiiji???!
Jā 
Olgalvi
Tad jau džeks nemaz galveno balvu neizcēla es tai nigēru nokia's loterijā 470'000,- GBP vinēju, ja kas sižeta varonim varu pačukstēt:" ...send your personal info to: nokia.grantdonation@live.com & call +447045759544 for claim"
juritis rakstīja:
tunos rakstīja: paziņam ir lietošanā mobilarm.lv
strādājot līdz -10 laikam (garāžā varētu būt vairāk/mazāk?)
kopā ar māju 3,99 Ls mēnesī sim abonēšana, trauksme ssms uz mobilo-maksas 4 sant laikam
var ielikt arī dūmu detektoru utt.
A kāda marka ir tam ko liek mobilarm, paskatījos, baigais ceņnuks (300) par to, moš var kaukur lētāk dabūt, jo tieši tas, ir būtiski lai strādā pie zemām temperatūrām!
Liekas, ka Aizkraukles ielā 21 bij viens kantorīts, kas lodēja tipa kastīti ar ieejām/izejām kā sakaru ierīci izmantojot parastu GSM telefonu. Tā kastīte maksāja +/- 60,- Ls ar PVN. Man šķiet tas ir lētākais variants, lai pārliecinātos, ka Tev to nevajag . A kastīte kurā ievietot SIM karti ap 300 naudiņām arī grozīsies.
A kāda jēga? Ja nu vienīgi labi gali tuvējā policijā t.i vienmēr būs kāds kam piezvanīt, lai aplūko kas notiek. Tad jau labāk pieslēdz apsardzes firmai.
raimondsm rakstīja: Es pateicu to, ka nav kārtības ar prognozēšanu un pareizajiem ekspertiem ilgtermiņā. Šaubu gadījumā noder arī vienkaršs konservatīvisms un neticība ilgajam labo kredītu izsniegšanas termiņam.
Neviens neliedza kredītņēmējam pajautāt kādam zinošākam cilvēkam ar ko ilgtermiņā varētu draudēt līguma punkti par valūtas svārstībām, ķīlas vērtības krišanos utml. Nu kā vēl skaidrāk brīdināt?
A kāda jēga uz tās spuldzītes lūrēt 
Kas meistaram Madičaņinam gruti uzdruķēt approved by ... orginal part utt. Manuprāt drīzāk ir atbalstāma doma par atzīmi teh.pasē.
Uggga rakstīja: Viedie spečuki, jautajums pa tēmu.
Kā (un vai ir iespējams) pieslēgt 2 TV pie Viasat dekodera bez vēl viena dekodera ar mēneša maksu?
Stipri teorētiski var mēģināt darboties ar kādiem Dreamboxiem, bet diez vai tas būs lētāk kā paņemt vēl vienu karti . A tā ja vienu programmu vienlaicīgi tad kaut 10 TV.
raimondsm rakstīja: Aizņemsies miljardu...
A vot i neuzminēji
raimondsm rakstīja: Aizņemsies miljardu...
Malacis raimi, vot tas ir vēriens, kas ta mums būs metināmo megarūpnīca vaj backup parks?
raimondsm rakstīja: Bilde galerijā:
1 - pārslēgs primārajā transformatora tinumā 2- pārslēgs sekundārajā transformatora tinumā
sarēķinam spriegumus, ja 1- 300 vijumu plus ik pa 20 vijumi, sekundārajā 44vijumi
2 - 880vijumi primārajā, sekundārajā no augšas attiecīgi
12 16 4 4 4
Kāda materiāla, konfigurācijas serde? Kāds serdes sķērsgriezums?
raimondsm rakstīja: Kas būs, ja kāds samērīs spriegumus un pateiks, ka viss ir pareizi? Tipa, nepaļausies uz autoritāti, bet paņems pieclatu mēraparātu un pamērīs?
Nevispārināsim, jefiņ, ir 100 +1 dazādi transformatori dazādām vajadzībām un dažādiem darbības režīmiem. Pasaki kā ta tu mērīsi tos spriegumus, tukšgaitā, zem slodzes, pie īslēguma sekundarā pusē?
raimondsm rakstīja: Ja šitā būtu tehniska diskusija, tad uz to neta adresi tiktu aizrādīts, ka šī shēma der motora ātruma regulēšanai, parsledzot vijumu skaitu sekundāraja tinuma. Motors ap 50-100---200W, strāva relatīvi maza un viss notiek.
Tiktu aizrādīts, ka metināšanas strāvas regulēšanai jau nu gan tas pārslēgs ir primarajā trafa tinumu ķēdē.
Tā būtu normāla tehniska diskusija.
Tiem, kas nezina - spriegumi transformatoru tinumos ir tieši proporcionāli vijumu skaitam. Piemēram, ja primārais tinums uz 220V ir 286 vijumi, tad sanāk 1.3 vijumi uz voltu. Ja pieliks vēl 30 vijumus, tad būs jau 1.44 vijumi uz voltu.
Tādējādi , ja uztinam sekundāro tinumu 20 vijumus, tad attiecīgi būs 15.3 un 13.9 volti.
A vot i ne_heja, transformatoram bez elektriskās ķēdes ir arī magnētiskā un tur tas process kā tu nevari iedomāties nav gluži lineārs pie noteiktiem nosacījumiem.
raimondsm rakstīja: tavu Kantāni ievēlēja gan
strāvu pusautomatam regulē, mainot spriegumu
to panāk, mainot trafam primārā un sekundārā tinuma vijumu skaita attiecību
tādējadii mainās spriegums
tagad tu to zini
A vot i ne kuja, davai, jefiņ visu pēc kārtas
1.labo shēmu
2. Atbildi pirmajam
3. un tad varam iegrimt teorētiskā diskusijā par tēmu kā regulē ar ko utt., strāvu pusautomātam.
raimondsm rakstīja: Skolas māca atbildet uz jautājumu ar jautājumu vai skaidru muļķību, nevis to, kā jāpiesledz mēraparati
varbūt kāds arī notic
Un tātad - voltmetru pieslēdz pie masas un pie spoles, pie štekera vai pie kontaktuzgaļa.
Labi, jefiņ, ja gribās nomērīt spriegumu avota izejā tad tas jādara starp diviem avota poliem, tā tas ir linkā, bet nav tavā megashēmā. Galerijas megashēmā tu mēri spriegumu starp vienu avota polu un nosacītu puķu podu kuru tu laikam dēvē par masu. Tā kā labo, bet atvaino muļķis esi tu .
