SM: Līdz 2050.gadam jāpanāk, lai Latvijā ceļu satiksmes negadījumos nav bojāgājušo 10

Foto: Ilustratīvs attēls

Nozare.lv | 12.aprīlis 2018 8:59

Līdz 2050.gadam jāpanāk, lai uz autoceļiem Latvijā nav bojāgājušo, norādīja Satiksmes ministrijas (SM) pārstāvji.

Vērtējot līdz šim paveikto, SM speciālisti secinājuši, ka Latvija pamazām tuvojas Eiropas Komisijas (EK) 2011.gadā izvirzītajam ambiciozajam mērķim - līdz 2050.gadam panākt, lai uz autoceļiem nebūtu bojāgājušie jeb sasniegt tā saucamo "Vision Zero".

Saskaņā ar šo mērķi Latvijas, kā arī Eiropas Savienības (ES) mērķis ir līdz 2020.gadam uz pusi samazināt bojāgājušo skaitu un turpināt proporcionālu bojāgājušo skaita samazinājumu, lai 2050.gadā ceļu satiksmes negadījumos vairs nebūtu bojāgājušo, atzīmēja SM pārstāvji.

Ministrijā atgādināja, ka saskaņā ar apkopoto informāciju 2017.gads kļuvis par drošāko gadu uz Latvijas ceļiem, jo sasniegts līdz šim zemākais bojāgājušo skaits - 136 cilvēki, kas ir par 14% mazāk salīdzinājumā ar 2016 gadu. Savukārt kopš 2010.gada bojā gājušo skaits uz Latvijas ceļiem ir samazinājies par 38%.

Šis ir viens no labākajiem rādītājiem ES, uzsvēra SM pārstāvji, piebilstot, ka arī EK ziņojumā, kurā ietverts pārskats par situāciju ceļu satiksmes drošības jomā 2017.gadā, minēts, ka Latvijā ir joprojām viens no straujākajiem ceļu satiksmes negadījumos bojāgājušo skaita samazinājumiem ES.

Lai gan EK Latvijas bojāgājušo skaita samazinājumu par 38% novērtē kā ievērojamu, tomēr Komisija norādījusi, ka Latvijai ir jāturpina ceļu satiksmes drošības uzlabošanas jomā iesāktais darbs, lai pietuvotos vidējam ES bojā gājušo skaita rādītājam uz miljonu iedzīvotāju - 49. Latvijā pērn uz ceļiem bija 70 bojāgājušo uz miljonu iedzīvotāju, kas ir piektais augstākais rādītājs ES.

SM pārstāvji skaidroja, ka Latvija iepriekšējos 20 gados ir veikusi būtiskus pasākumus, lai ievērojami samazinātu ceļu satiksmes negadījumos bojāgājušo skaitu, tai skaitā pilnveidojusi un nozīmīgi pastiprinājusi normatīvos aktus, ieviesusi pārkāpumu uzskaites punktu sistēmu, ieviesusi jaunas satiksmes drošību kontrolējošās tehnoloģijas - stacionāros un pārvietojamos fotoradarus, veikusi infrastruktūras uzlabojumus un organizējusi izglītojošās drošības kampaņas. Tas viss ļāvis uzlabot satiksmes drošības rezultātus, tomēr ir svarīgi turpināt iesākto darbu, turpinot straujāk pietuvoties vidējiem rādītājiem ES.

Ministrijas apkopotā informācija arī liecina, ka, pateicoties satiksmes drošības kampaņām, kas maina cilvēku apziņu un uzvedību ceļu satiksmē, drošības jostu lietotāju skaits automobiļa priekšējā sēdeklī ir sasniedzis 81%. Savukārt alkohola reibumā esošu vadītāju izraisītajos ceļu satiksmes negadījumos bojāgājušo skaits 2017.gadā salīdzinājumā ar 2000.gadu samazinājies septiņkārtīgi.

Pērn tika izpildīts valdības stacionāro fotoradaru uzstādīšanas plāns 2017.gadam un šobrīd uz Latvijas ceļiem kopumā darbojās 60 stacionārie radari. Būtiski ir ātruma mērierīču tuvumā sasniegtie satiksmes drošības rezultāti - faktiskais ceļu satiksmes negadījumu kopskaits samazinājies par 47%, bet par 45% samazinājies smago ceļu satiksmes negadījumu skaits. Līdz šī gada beigām tiks pabeigta esošā 100 stacionāro fotoradaru uzstādīšanas programma. Tāpat pozitīvu ietekmi uz satiksmes drošību devusi 40 Valsts policijas netrafareto auto iegāde, kas jau samazinājusi kopējo satiksmes plūsmas ātrumu, kā arī palīdz cīņā ar agresīviem un pārgalvīgiem šoferiem, informēja SM.

Kā teica Ceļu satiksmes drošības direkcijas (CSDD) pārstāvji, direkcija turpinās veidot kampaņas par satiksmes drošības aktuālām tēmām arī turpmāk. Ja iepriekš CSDD uzmanību pievērsa satiksmes drošības pamata lietām - braukšana reibumā, droša ātruma ievērošana, tad, attīstoties tehnoloģijām, CSDD, sekojot pasaules tendencēm, veic sabiedrības izglītošanu par mobilo ierīču bīstamību, vadot transportlīdzekli, par autovadītāju nogurumu pie auto stūres un citām mūsdienu problēmām.

Jau ziņots, ka Latvijas paveikto ceļu satiksmes negadījumu un bojāgājušo skaita mazināšanā atzinīgi novērtējis Starptautiskās Automobiļu federācijas (FIA) prezidents, ANO Ģenerālsekretāra īpašais sūtnis ceļu satiksmes drošības jautājumos Žans Tods.

Visi komentāri

6 0 Atbildēt

Nav problēmu, uzliekam atļauto braukšanas ātrumu 10km/h un lai pa priekšu iet cilvēks ar karodziņu.

>Latvija iepriekšējos 20 gados ir veikusi būtiskus pasākumus, lai ievērojami samazinātu ceļu satiksmes negadījumos bojāgājušo skaitu.

Gandrīz noticēju, ka tur ir SM loma. Kādi vēl drošības uzlabojumi, ja uzbūvē piemēram jaunu Tīnūži-Koknese posmu, kas drošību tikai pasliktina.

1 12 Atbildēt

Ceļu policijai, Krapsis uzliek par pienākumu CSDD sakārtot CSN. CSN jāieliek sadaļa "Brīdinājuma signāli un to lietošana". Jāuzraksta sadaļa "Ātruma samazināšanas process"! STOP signāls 30 gadus jau nav brīdinājuma signāls, tā "došana" CSN paredzēta ar augšup paceltu roku. Nekas šajā dzīvē nav pašsaprotami, vis ir nepārprotami jādefinē. CSN kā tādiem jāatbilst Ceļu satiksmes Likuma 19. panta 1., 3. un 4. punktiem! Priekšā esošs garantē drošību!

8 4 Atbildēt

Šito viegli panākt. Ja es būtu satiksmes ministrs, es to panāktu nākošo trīs gadu laikā.

1) jāsamazina atļautais braukšanas ātrums. Pilsētā uz 30, ārpus uz 60.

Tādos ātrumos bojāgājušo praktiski nebūs.

2) palielināt sodu par ātruma pārsniegšanu. Piemēram, plus 50 km/h - nošaušana vai pakāršana, plus 30 km/h sterilizācija/kastrācija

3) palielināt fotoradaru un nemarķēto auto skaitu. Un nafig vajag šitos brīdinājumus pirms stacionāriem? Tad zūd visa jēga.

4) samazināt auto skaitu. To var izdarīt aizliedzot reģistrēt visus masu bomžmobīļus. Ja auto ir pārāk viegls un pārāk vājš, vai pārāk vecs ( lēts un "ekonomisks") uzlikt gada nodevu 1000eur.

5) samazināt cilvēku skaitu. Mazāk cilvēku, mazāk avāriju. Likvidēt dzērājšoferus, bandītus un deportēt visus nepilsoņus, citu valstu pilsoņus, kuri ir nelojāli valstij, vai gada laikā nopelna vairāk par vienu adminstratīvo pārkāpumu.

...

Trīs gadi un bojāgājušo - nulle.

2 0 Atbildēt

2050. gadā satiksme uz ceļiem praktiski būs pazudusi, būs jārūpējas par lidojošo mobīļu drošību!

0 2 Atbildēt

2050. gadā Latvijā vairs nebūs ceļu... !!!

0 0 Atbildēt

Ir ļoti vienkāršs risinājums - likvidējam ceļus un visus CSNg pārdēvējam par sadzīves negadījumiem...

0 2 Atbildēt

Kur tik vienkāršus uzdevumus Eiropa liek Latvānijas zirgagalvām!!!

Vācieši 1944. gadā 2 nedēļi laikā padarīja visas latvijas dzelzceļa līnijas nelietojamas. Nu tā kā Latvānija van Vācija un ne tuvu vācu pedantismam utt, tad domāju ka 2 mēnešu laikā var VISUS ceļus uzart ar purva arklu, tā tos padarot pilnīgi nelietojamus PILNĪGI jebkuras sauszemes transportam ieskaitot tankus.

Rezultāts ABSOLŪTI garantēts = jo nevar būt nāves gadījumu CSN, ja ceļu satiksmes nav un nav iespējama!!

-----

Kad braukšu apkopt dzimtas kapus, un ja neaizmirsīšu, tad piebraukšu pie tāda bijušā ceļa, pa kuru nav iespējams pārvietoties ne zirga mugurā, ne ar purva kāpurnieku. Ceļu kurš bija nozīmīgs Ulmaņlaiku Latvijā, jo savienoja 2 lielus pagastus.

1 0 Atbildēt

Mazliet ironiski šī ziņa komplektā - ka drīkstēs reģ auto ar stūri labajā pusē. Tas nu noteikti uzlabos drošību!

0 0 Atbildēt

Saucēja balss tuksnesī...

0 0 Atbildēt

Šitais ir no tās pašas sērijas, kā Hruščova 1961. gada solījums līdz 1980. gadam uzcelt komunismu.

Tavs komentārs

Pievienot bildi Pievienot video

Citi raksti

Izceltie raksti

Izbraucām ar Porsche Cayenne gan trasē, gan 4x4 "Road Show 2026"

Paldies Porsche Latvia par iespēju piedalīties jaunās Cayenne electric testos, kā arī kārtīgi notestēt Porsche 911 pa 333 trasi. Lasīt vairāk

Nav pieprasījuma – Volkswagen izņem Golf dīzeli no Lielbritānijas tirgus 10

Lielbritānija kļūst par pirmo tirgu, kur Volkswagen pārtrauc dīzeļa Golf tirdzniecību Lasīt vairāk

Krievijā degvielas krīze; iegūst Ķīnas elektromobiļu tirgotāji 7

Ukrainas triecieni krievu degvielas pārstrādes rūpnīcām izraisījuši degvielas krīzi, ko iedzīvotāji cenšas risināt pārsēžoties uz Ķīnā ražotajiem elektroautomobiļiem. Lasīt vairāk

Ford "apdedzinās" ar mākslīgo intelektu 20

Ford aizstāj 350 darbiniekus ar mākslīgo intelektu, taču rezultāts liek vilties un cilvēki jāaicina atpakaļ. Lasīt vairāk

Lasītākie raksti

Jaunie raksti