Topošās Krišjāņa Kariņa (JV) valdības deklarācijas projektā par autoceļu uzturēšanu runāts vispārīgi un, cik iespējams, nekonkrēti, uzskata biedrības "Latvijas Ceļu būvētājs" (LCB) priekšsēdētājs Andris Bērziņš.
Viņš norāda, ka, iepazīstoties ar publiski pieejamo "Deklarācijas par Krišjāņa Kariņa vadītā Ministru kabineta iecerēto darbību" projektu, LCB konstatējusi, ka autoceļiem tajā ir veltītas tikai dažas lielākoties deklaratīvas frāzes.
"Deklarācijas sastādītāji vai nu nezina, vai izliekas nezinām, ka 2020.gadā beigsies Eiropas Savienības (ES) finansējums autoceļiem. Būtu tikai pašsaprotami, ja deklarācijā tiktu sniegta atbilde uz jautājumu, kā dzīvot turpmāk un kā tiks aizvietoti trūkstošie 100 līdz 120 miljoni eiro gadā," uzsver Bērziņš, piebilstot, ka "tā vietā politiķi vārsmo: "Turpināsim pilnveidot autoceļu finansēšanas modeli, mazāk izmantotos vietējos ceļus nododot pašvaldībām."".
Viņš pauž, ka nav saprotams, ko jaunā valdība turpinās pilnveidot. "Ja pašreizējo finansēšanas modeli, kad nauda tiek atvēlēta no budžeta kopējā katla, tad vispār nav skaidrs, ko vēl tur pilnveidot. Savukārt, ja tiek paredzēts ceļu nozares finansēšanai novirzīt autoceļu lietotāju samaksātos nodokļus un nodevas, tad tas tā arī būtu skaidri jāpasaka," uzskata Bērziņš.
LCB valdes priekšsēdētājs norāda, ka deklarācija sola turpināt "mērķtiecīgu autoceļu atjaunošanu visā Latvijā, īpašu uzmanību pievēršot ceļiem ar augstu satiksmes intensitāti un ceļiem uz novadu centriem".
"Respektīvi, tiek turpināts solīt to, ko solīja arī iepriekšējās valdības. Taču nav skaidrs, kāpēc šai valdībai ar solījuma izpildi varētu veiksies labāk, ja zināms, ka ES naudas nebūs, bet, ar ko aizvietot trūkstošos līdzekļus, jaunajai valdībai nav ne jausmas," skaidro Bērziņš.
"Politiķiem nevajadzētu gluži kā strausiem bāzt galvu smiltīs un izlikties, ka nekādas problēmas nav un arī 2020.gadā nauda ceļu remontiem joprojām būs. Visu cieņu aviopārvadājumiem un topošajam "Rail Baltica" dzelzceļam, kam deklarācijā ierādīta goda vieta, taču pašlaik un arī pēc 2020.gada Latvijas iedzīvotāji lielākoties pārvietosies pa autoceļiem, kas tiek remontēti vismaz divas - trīs reizes retāk, nekā nepieciešams, jo tam vienkārši nav finansējuma," pauž LCB priekšsēdētājs.
Viņš uzsver, ka problēmas ignorēšana neliecina par profesionalitāti, bet deklarācijas sadaļa par autoceļiem liek secināt, ka Jaunajai konservatīvajai partijai (JKP), kas atbild par satiksmes jomu, nav izdevies izmainīt "Jaunās Vienotības" iedibinātās tradīcijas un ienest dokumentā konkrētumu.
"Atliek cerēt, ka līdz brīdim, kad tiks apstiprināta valdība, deklarācijā vēl būs izmaiņas un bez vispārīgiem labiem nodomiem parādīsies arī risinājumi," pauž Bērziņš.
"Latvijas ceļu būvētājs" ir izveidota, lai pārstāvētu ceļu un tiltu būves uzņēmumu intereses tiem būtiskos jautājumos un sadarbībā ar valsts un pašvaldību institūcijām risinātu nozarei aktuālos jautājumus. Biedrība pārstāv 18 nozarē nozīmīgu ar ceļu un tiltu infrastruktūras būvniecību saistītu uzņēmumu intereses.