Klimata un enerģētikas ministrija (KEM) iesniegusi Ministru kabinetam (MK) saskaņošanai grozījumus Eleketroenerģijas tirgus likumā, un grozījumu mērķis ir noteikt elektroenerģijas tirdzniecības darījumu aizliegumu ar Krieviju un Baltkrieviju.
Likumprojekta anotācijā skaidrots, ka saistībā ar Krievijas militāro agresiju pret Ukrainu, kā rezultātā noteiktas starptautiskas sankcijas, kā arī paaugstinājušies elektroenerģijas apgādes drošuma riski, MK pērn 11.oktobrī pieņēma lēmumu apturēt elektroenerģijas tirdzniecības darījumu organizēšanu ar Krieviju un Baltkrieviju, kā arī elektroenerģijas piegādi tirdzniecībai, izmantojot Krievijas un Baltkrievijas elektroenerģijas sistēmu. Tomēr līdz pilnīgai Baltijas valstu desinhronizācijai no Krievijas sistēmas nepieciešams saglabāt iespēju pārvades sistēmas operatoram veikt balansēšanas elektroenerģijas apmaiņu tīkla drošas darbības nodrošināšanai. Ņemot to vērā, MK lēmis atļaut pārvades sistēmas operatoram AS "Augstsprieguma tīkls" veikt balansēšanas elektroenerģijas apmaiņu ar Krieviju, izmantojot Krievijas elektrotīklus, nodrošinot, ka no Krievijas saņemtās balansēšanas elektroenerģijas apjoms nav lielāks par tās nodoto balansēšanas elektroenerģijas apjomu.
Tāpat ar likuma grozījumiem paredzēts pārņemt Eiropas Padomes par ārkārtas intervenci augsto enerģijas cenu problēmas risināšanai. KEM skaidro, ka straujais gāzes cenu kāpums un no tā izrietošais pieprasījums pēc alternatīvajām degvielām ir izraisījis arī citu preču cenu, piemēram, jēlnaftas un ogļu cenu, palielināšanos. Kā arī straujā enerģijas cenu palielināšanās būtiski ietekmē vispārējo inflāciju eirozonā un palēnina ekonomisko izaugsmi Eiropas Savienībā (ES). Lai mazinātu augsto enerģijas cenu ietekmi, nodrošinātu, ka pašreizējā krīze nerada ilgstošu kaitējumu patērētājiem un ekonomikai un vienlaikus saglabātu fiskālo ilgtspēju, dalībvalstīm savstarpēji solidarizējoties, 2022.–2023. gada ziemas sezonā ir vajadzīgi koordinēti dalībvalstu pasākumi.
Regula paredz noteikt obligātos tirgus ieņēmuma griestus 180 eiro par saražotās elektroenerģijas megavatstundu (MWh). Kā norāda KEM, kopīgā Latvijas un Igaunijas paziņojumā pausts, ka vēlamais veids kādā īstenot regulā noteikto, būtu nevis gūtās virspeļņas iekasēšana un ieskaitīšana valsts budžetā vai atsevišķa nodokļa administrēšana, bet gan labumu elektroenerģijas galalietotājiem sniegtu šīs virspeļņas ieguldīšana ražotāju atjaunojamo energoresursu ražošanas iekārtu ieviešanā un modernizēšanā, kā arī energoefektivitātes veicināšanā. Investējot virspeļņu jaunu elektroenerģijas ražošanas iekārtu ieviešanā, tiktu kāpināta Latvijā saražotā elektroenerģijas jauda, kas rezultētos zemākās elektroenerģijas cenās galalietotājiem.
Attiecīgi likumprojekts paredz kārtību, kādā ražotājam jāziņo par virspeļņas līdzekļu izlietojumu, kā arī paredz, ka šie līdzekļi tiek ieskaitīti valsts budžetā, ja netiek izpildītas minētās prasības.
Jau ziņots, ka pērn oktobrī valdība slēgtajā sēdē vienojās, ka tiks veikti likuma grozījumi, kas paredz elektroenerģijas tirdzniecības ar Krieviju un Baltkrieviju pārtraukšanu.
Ekonomikas ministrijā (EM) aģentūrai LETA sacīja, ka jau kopš pērnā gada maija beigām pilnībā ir pārtraukta elektroenerģijas tirdzniecība ar Krieviju un Baltkrieviju, tomēr tam nebija juridiska ietvara, tādēļ oktobrī valdība par šo jautājumu panāca vienošanos, vienlaikus lemjot, ka tiks veikti arī nepieciešamie likuma grozījumi.
Vienlaikus EM uzsvēra, ka elektroenerģijas plūsmās ir jāizšķir elektroenerģijas tirdzniecības plūsmas un elektroenerģijas fiziskās plūsmas. Balansēšanas jaudu apmaiņa neiekļaujas elektroenerģijas tirdzniecībā, bet ir tā saucamā fiziskā plūsma, kas nepieciešama elektroenerģijas pārvades sistēmas balansēšanai un stabilitātei. Šo balansēšanas jaudu apmaiņu veic tikai pārvades sistēmas operators "Augstsprieguma tīkls".
Ja balansēšanas jaudas uz abām pusēm tiek padotas vienādā apmērā, tad starp pusēm nav jāveic savstarpēji finanšu norēķini, tādējādi sasniedzot starptautisko sankciju virsmērķi - Krievijai nekļūst pieejami finanšu resursi, aģentūrai LETA norādīja EM.
Kā skaidroja Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV), šis esot veids kā Latvija var nebūt atkarīga no tirdzniecības ar Krieviju. Līdz ar to, nenotiks elektrības tirdzniecība, tostarp elektrības pirkšana no Krievijas un Baltkrievijas, vienlaikus nodrošinot tīklu balansēšanu.
Kā ziņots, Baltijas valstu desinhronizācija no tā dēvētā BRELL elektroapgādes loka, kas Latviju, Lietuvu un Igauniju savieno ar Baltkrieviju un Krieviju, paredzēta līdz 2025.gadam.
