CSDD valdes priekšsēdētājs Andris Lukstiņš informē par 2018.gadā paveikto.
Valdes priekšsēdētājs uzskata, ka fotoradaru darbība ir efektīva: tajās vietās, kur tie uzstādīti, samazinājies ceļu satiksmes negadījumu skaits un krities vidējais ātrums, turklāt uzliktas soda naudas 27,69 miljonu eiro apmērā, no kuriem iekasēti 21,44 miljoni eiro. Fotoradaru darbības zonā ceļu satiksmes negadījumu skaits sarucis par 33 procentiem, smago CSNg skaits - par 36%.
Latvijā pirmais fotoradars tika uzstādīts 2014.gadā, bet 2018.gadā to skaits sasniedzis 100.
iAuto redakcija: "Saprotam, ka fotoradaru mērķis bija drošība, taču salīdzinot 2 galvenos grafikus kā soda naudas jeb ieņēmumus un cietušo skaitu + bojā gājušos redzam pretējas attīstības tendences!
Interesanti vēl būtu redzēt uzturēšanas izmaksas, cik tās ir un kas piemēram saņem par IT uzturēšanu."
1.cik naudas šajā biznesplānā ir ieguldīts, kāda "rentabilitāte"?
2.redzu, ka krītas vidējais ātrums. Kautkur bija pētījums, ka tas tieši tekmē tautasimniecību - jo mazāks vidējais ātrums, jo mazāki ieņēmumi budžetā, jo netiek ražotoi un pārdoti pakalpojumi un preces!
Vēl jāpiebilst, ka nepavisam nav skaidrs slaids par šo vidējo ātrumu. Šis noteikti nav vispārējais vidējais ātrums uz ceļiem - vispārējais vidējais ir būtiski zemāks - lielākā daļa fotoradaru atrodas punktos, kur atļautais ir 70 un zemāks. Noteikti šī ir izlase par mērījumiem konkrētos punktos - attiecīgi prasītos paskaidrojums, kur tad tāds ātruma samazinājums ir konstatēts (vai taisnos, labi pārredzamos ceļa posmos?) un kā tas īsti korelē ar fotoradariem, kas ir... uzstādīti citur!
Diemžēl jāpiekrīt un šis ātrums krīt ik gadus - nu jau arī uz sausa asfalta pa pilnam ir tādu, kas dudina uz 80mit, pie šādas notikumu attīstības drīz varēs no Timrota izkarotajiem +10 atteikties, jo nevajadzēs - tā brauks retais, tāpēc modīgi tagad ir zem limita braukt, vai izdomāt jebkādu iemeslu nebraukšanai (un līdz ar to citu traucēšanai).
Par to ātruma samazinājumu - tad nu gan liels nopelns, ka cilvēki vairāk sava laika uz ceļiem pavada...ar visām attiecīgajām blaknēm laika zudumā un iespējās kādā čp nonākt.
diemžēl CSDD par valsts ekonomiku maz interesējas, tādēļ galvenais uzdevums ir samazināt ātrumu kaut arī valsts līmenī lielāks ātrums (saprātīgi) būtu tieši nepieciešams ekonomikas izaugsmei.
Protams, arī ceļi paši būtu jābūvē drošāki.
Nu par to ātrumu tur noteikti ir cita štelle - jā, Eiropas nozīmes šosejas (autobāņi/ātrgaitas ceļi utt), kur uzliek ātruma ierobežojumus 120/130/140 utt tiešām to procesu paātrina. Nešaubos, ka Vācijā tas strādā, nešaubos, ko Polijā jaunie maksas bāņi to uz priekšu dzen. Latvijā šādām prasībām atbilstošu ceļu vnk NAV. Max uz dažām šosejām 110 varētu uzlikt piemēram, Berģi-Garkalne (tas labais pārbūvētais posms beidzās kaut kur pa vidu starp Garkalni un Vangažiem), uz Jelgavas šoseju vēl varbūt 100-110 varētu (neesmu tur tagad braucis kādu laiku, nezinu, kā ar kvalitāti)? Jūrmalene - 3 joslas, bet katastrofāls stāvoklis, turklāt posms arī samērā īss.
Uz parastajām divjoslu šosejām neko vairāk par 90 neuzliksi. Nu nav mums to ātrgaitas ceļu, kur tad "paātrināt" to tautsaimniecību...
Maksimālais un vidējais ātrums ir ļoti atšķirīgas lietas. Ir būtiski palielināt vidējo un to ietekmē ļoti daudzi faktori, ne tikai maksimālais ierobežojums. Fakts, ka Lukstiņš prezentācijā operē ar šādu mistisku rādītāju, ne par ko labu neliecina.
Nu pēc tās informācijas varētu domāt, ka vidējais +/- ir arī atļautais? Nu vidējo ātrumu no punkta A līdz punktam B jau visvairāk ietekmē infrastruktūra pēc būtības -
1) ātrgaitas ceļi, kas iet nomaļus no apdzīvotām vietām, nevis cauri tām... Tas ir izteikti, ka ievadi navigācijā gala mērķi un pēc attāluma un laika saproti, ka vidējais ne tuvu nebūs 90-100km/h, apdzīvoto vietu dēļ.
2) vairākjoslu ceļi, kas droši atļauj lielāku maksimālo ātrumu - pabraucot uz dievidiem nedaudz to labi redzam.
Tavai zināšanai - man 250 kilometru brauciens maršrutā rīga - liepāja - rucava, pa divām A kategorijas šosejām rullējot, braucot ievērojot CSN un ar kruīzu uzliktu uz 95, rezultējas vidējajā, kas bija kaut kas ap 70 - es baidos sameloties, vai nu bija tuvu 70, vai kādi 75. Vidējo kas ir tuvs atļautajam var dabūt uz tīnūžu šosejas un uz d-pilenes starp gaļaspili un ogri.