Šogad pieaudzis dzērājšoferu izraisīto negadījumu skaits 1

2022. gada pirmajos mēnešos būtiski pieaudzis dzērājšoferu izraisīto negadījumu skaits. Pērn no janvāra līdz maijam tika izraisītas 245 avārijas, turpretī šogad alkohola reibumā esoši autovadītāji bijuši vainojami pie 365 negadījumiem, kuros cietis 81 cilvēks, 3 gājuši bojā.

Lai veicinātu sabiedrības izpratni par alkohola bīstamo ietekmi uz auto vadīšanu, VAS “Ceļu satiksmes drošības direkcija” (CSDD) sadarbībā ar partneriem arī šogad īsteno informatīvu kampaņu “Nebrauc reibumā. Dārgs prieks”.

“Šī gada pirmo mēnešu statistika attiecībā uz alkohola reibumā esošu autovadītāju izraisītajiem ceļu satiksmes negadījumiem šogad diemžēl ir ar negatīvu, pieaugošu tendenci, salīdzinot ar 2021. gadu. Ir jāveicina ne tikai sabiedrības izpratne par alkohola ietekmes bīstamību, sēžoties pie stūres, bet par alkohola patēriņa kultūru Latvijā kopumā. Kādēļ mēs nespējam atturēties no pārmērīgas alkohola lietošanas svētkos? Kādēļ mēs nespējam atturēt līdzcilvēkus no sēšanās pie stūres alkohola reibumā? Lai arī cilvēki nereti apzinās, cik dārgi var izmaksāt pat viens alkoholisks kokteilis, tie tomēr pieņem lēmumu sēsties pie automašīnas stūres, par to beigās samaksājot ar savu vai citu cilvēku veselību un pat dzīvību. Tāpēc mēs rosinām sabiedrībā mainīt attieksmi un apzināties, ka vadīt transportlīdzekli reibumā ir nepieļaujami, tas ir “Dārgs prieks” gan dzērājšoferim, gan citiem sabiedrības locekļiem,” skaidro CSDD Komunikācijas departamenta vadītāja Ilze Šipkēvica.

Pirmajos piecos šī gada mēnešos 81 ceļu satiksmes negadījumā, kur iesaistīti dzērājšoferi, ir cietuši cilvēki. Tas ir krietni vairāk nekā pērn (49). Šajā laika periodā bojā gājuši 3 cilvēki gan 2021. gadā, gan šogad. Kopā pērn 803 dzērājšoferi bija iesaistīti izraisītajos ceļu satiksmes negadījumos, kuros ievainoti tika 252, bet bojā gāja 11 cilvēki.

Kampaņas “Dārgs prieks” uzdevums ir veicināt drošu dalību ceļu satiksmē, mudinot autovadītājus rīkoties atbildīgi un nebraukt reibumā. Īpaša uzmanība šī gada informatīvajos materiālos tiks pievērsta ne tikai zaudējumiem, ar kuriem jārēķinās dzērājšoferiem, bet arī svētku svinēšanas kultūras tendenču maiņai sabiedrībā, parādot, ka labi atpūsties ir iespējams arī bez alkoholisko dzērienu patēriņa.

Pēc apdrošināšanas sabiedrības ERGO sniegtajiem datiem ik gadu gandrīz 1% no visām uzņēmumā pieteiktajām OCTA atlīdzībām ir saistītas ar ceļu satiksmes negadījumiem, kurus autovadītāji izraisījuši alkohola reibumā. “1% šajā kontekstā ir ļoti daudz, ja ņemam vērā bīstamību. Cilvēks, kurš izvēlas vadīt automašīnu reibumā, uz saviem pleciem automātiski uzņemas gan potenciālās soda sekas, gan zaudējumu kompensāciju trešajām pusēm, kuras cieš viņa izraisīta negadījuma rezultātā – OCTA atlīdzību izmaksas būs jāsedz pašam. Pērn kopējā ERGO pieteiktā summa, kas dzērājšoferiem jāatmaksā par izraisītajiem negadījumiem, ir 115 000 eiro. Savukārt lielākā summa, ko autovadītājam nācies kompensēt no saviem līdzekļiem – vairāk nekā 30 000 eiro par reibumā izraisītu sadursmi ar kombainu. Ja vadītāji nesēstos pie stūres reibumā, nebūtu ne šo avāriju, ne cietušo, ne minēto izmaksu,” skaidro ERGO Atlīdzību regulēšanas departamenta direktore Ilze Andersone.

Pēc ERGO datiem, liela daļa no apjomīgākajiem alkohola reibumā nodarītajiem OCTA zaudējumiem rodas, ar auto ietriecoties dažādās būvēs, ēkās vai nožogojumos. Tāpat reibuma stāvoklī raksturīgas avārijas ar iebraukšanu pretējā joslā, distances neievērošanu un uzbraukšanu stāvošiem transportlīdzekļiem – dažkārt pat vairākiem pēc kārtas. “ERGO apdrošināšanas praksē diemžēl ir arī atlīdzību pieteikumi par alkohola reibumā izraisītiem ceļu satiksmes negadījumiem, kuros smagi cietuši vai gājuši bojā cilvēki. Šādās situācijās autovadītājam daudzu gadu garumā var nākties apmaksāt cietušā ārstēšanos, invaliditātes un citus valsts piešķirtos pabalstus vairāku desmitu vai pat simtu tūkstošu eiro vērtībā. Turklāt, ja reibumā izraisi avāriju, kurā iet bojā cilvēks, vainas apziņa un morālās sekas nav novērtējamas naudas izteiksmē,” norāda Ilze Andersone, aicinot neriskēt ar visdārgāko – savu un līdzcilvēku veselību un dzīvību.