Drošības kampaņa "Pilsētas bīstamās vietas" 21

Satiksmes ministrija, uzsākot kampaņu “Pilsētas bīstamās vietas”, aicina satiksmes dalībniekus būt uzmanīgiem bīstamos infrastruktūras punktos

Satiksmes ministrija un kompānija Ernst & Young sadarbībā ar Eiropas Komisiju uzsāk kampaņu "Pilsētas bīstamās vietas", kuras mērķis ir samazināt ceļu satiksmes negadījumu skaitu, kuros iesaistīti elektroskrejriteņu vadītāji. Pagājušajā gadā uz Latvijas ielām notika vairāk nekā 700 šāda veida negadījumi, kas skaidri norāda uz nepieciešamību uzlabot ceļu satiksmes drošību un veicināt savstarpēju cieņu starp visiem satiksmes dalībniekiem.

Kampaņas “Pilsētas bīstamās vietas” galvenais mērķis ir samazināt negadījumu skaitu, īpašu uzmanību pievēršot potenciāli bīstamām infrastruktūras vietām, piemēram, krustojumiem, vārtrūmēm un gājēju pārejām. Lai sasniegtu šo mērķi, nepieciešams veicināt savstarpēju cieņu starp visiem satiksmes dalībniekiem, īpaši izceļot, kādiem riskiem pakļauti mazaizsargātie ceļu satiksmes dalībnieki. Kampaņas vizuālajā valodā tiek izmantoti daudziem zināmie Ceļu satiksmes noteikumu testa elementi, lai veidotu sasaisti ar jau esošiem materiāliem un palielinātu izpratni par drošas satiksmes nozīmi.

“Lai uzlabotu ceļu satiksmes drošību, visiem ceļu satiksmes dalībniekiem, īpaši autovadītājiem, ir jāievēro noteiktie ātruma ierobežojumi, tāpat jābūt vērīgiem vietās ar intensīvu gājēju plūsmu. Jāapzinās, ka bez savstarpējas cieņas starp gājējiem, velosipēdistiem un autovadītājiem satiksme nevar būt droša. Visiem jāievēro Ceļu satiksmes noteikumu prasības, tāpat īpaši uzmanīgiem jābūt nepārredzamās un bīstamās vietās. Veicinot drošu braukšanas kultūru un atbildīgu uzvedību uz ceļa, mēs varam samazināt ceļu negadījumu skaitu un padarīt ceļus drošākus ikvienam,” norāda Jānis Kalniņš, Satiksmes ministrijas Sabiedriskā transporta pakalpojumu departamenta direktores vietnieks.

Tieši fakts, ka autovadītāji un elektroskrejriteņu braucēji nepietiekami samazina ātrumu pirms gājēju pārejām, nepārredzamās vietās, izbraucot no blakusteritorijām, rada bīstamās situācijas. Gājēju pārejas bieži tiek ignorētas, autovadītājiem neapturot transportlīdzekļus un nedodot priekšroku gājējiem. Neatbilstoši marķēti un neapgaismoti ceļa posmi palielina sadursmju risku, jo ceļu satiksmes dalībnieki bieži neievēro braukšanas joslu sadalījumu.

Arī Latvijā tiek vēroti un apzināti labās prakses piemēri no citām valstīm, kur satiksmes drošība ir labākā līmenī. Piemēram, Zviedrijā un Nīderlandē ir noteikti zemāki ātruma ierobežojumi elektroskrejriteņiem. Zviedrijā un Dānijā ir ieviests ātruma ierobežojums 20 km/h, bet Francijā un Itālijā šis ātrums ir 20 km/h ar papildu ierobežojumiem vietās ar lielu gājēju plūsmu.

Vienlīdz aktuāla problēma gan autovadītāju, gan elektroskrejriteņu braucēju vidū ir vadīšana reibumā. Daudziem elektroskrejriteņu braucējiem brīvdienu vakaros ir paradums izmantot elektroskrejriteņus, lai nokļūtu mājās. Tāpēc jāapzinās, ka elektroskrejriteņa vadīšana reibumā arī ir bīstama, par ko draud stingri sodi, bet visbargākais sods diemžēl var būt arī kritiens ar smagām traumām.

Cita starpā, 2023. gadā Latvijā kopumā notika 142 ceļu satiksmes negadījumi ar letālu iznākumu. Uz miljons iedzīvotājiem tas veido 75 personas, kas ir ievērojami augstāks rādītājs nekā vidēji ES – 46. Jāpiebilst, ka, salīdzinot ar 2022. gadu, ceļu satiksmes negadījumos bojāgājušo skaits palielinājās par 29 personām. Izplatītākais ceļu satiksmes negadījumu veids 2023. gadā bija sadursmes ar gājējiem, kas notika 776 reizes, veidojot 38,3% no visiem negadījumiem un ietverot 30 letālus gadījumus. Otrs lielākais negadījumu veids bija sadursmes ar citiem transportlīdzekļiem, kas notika 561 reizi, veidojot 28,2% no visiem negadījumiem un ietverot 11 letālus gadījumus.