Lasītāja "Atis_Jansons" jaunākie 30 komentāri

Mans viedoklis nav mainījies. Variet izlasīt šeit - www.la.lv/cakare-lien-p...igas-apvedcelu

Šādi “hibridi” brauc tā kā solīdāk, komfortablāk par līdzīga izmēra tradicionālajiem auto. Izskaidrojums vienkāršs. Akumulatoru „kravas” dēļ tie ir smagāki. Un svars, kurš gadu desmitiem uzskatīts par iekšdedzes dzinēju ekonomiskuma ienaidnieku, no fundamentālas fizikas, no Ņūtona likuma viedokļa ir vienkāršākais „līdzenas” gaitas garants. „Katrs ķermenis saglabā vienmērīgu taisnvirziena kustību...” Un – jo smagāks, jo labāk saglabā. Bet par taupību vai dinamikas zudumu nav jāraizējas, jo elektromotora griezes moments ir varens visā apgriezienu diapazonā. No pirmā sākot.

Šādi automobiļi arī līkumā griežas labāk nekā parastie „priekšpiedziņas”. Sevišķi to jūt uz grants. To pašu akumulatoru „balasta” dēļ tie ir labāk „izsvaroti”, slodze vienmērīgi sadalīta uz abām asīm (kā klasiskajiem BMW, MB utt.), tādēļ nav stūrēšanas gardēžiem netīkamās „nepietiekamās pagriežamības”.

Kopumā - nu baigi jau patīkama sajūta – no rīta vienkārši izrauj „štepseli” un klusītēm aizripo garām benzīntankam, smirdošam autobusam un nonāc no Bolderājas Rīgas centrā, iztērējis kādas pāris kilovatstundas. Jeb 30 centus. Gribētu... Tikai tā cena nedod nekādas izredzes ieguldīto atgūt naudas izteiksmē (ja valsts nepalīdz ar nodokļu atlaidēm un citu stimulāciju). Jābūt tik bagātam, lai varētu maksāt par elektriskā paātrinājuma baudu un dabas tīrību.

Sen jau viss pateikts...

www.iauto.lv/pie-stures/ma...bak-neka-morga

pēc pirmajām divām "Mola" dienām skaidrs – ļaudis ir gluži kā izslāpuši pēc objektīvas informācijas, kuru diemžēl pietiekamā apjomā nespēj sniegt mediji. Tehnikas jomā ir skeptiķi, kuri ne sevišķi uzticas tirgotāju sacītajam. Tādēļ meklē un kāri klausās Cauni, Zvirbuli, Mežuli, mani un citus žūrijas biedrus, kuriem nu nemaz nevajag, lai jūs nopirktu, piemēram, tieši „Opel”.

Drošas braukšanas lietās stāvoklis līdzīgs. Lasāmvielas latviešu valodā praktiski nav. Policijas un CSDD tiražētie ātruma izvēles un disciplīnas kanoni nepārliecina. Kvalifikācijas celšanas skolas pārāk tālas un dārgas. Bet padoms vajadzīgs. Un te tas ir iegūstams.

Slaloma trasītē - vēl viena veselīga izprieca. Objektīvs katra dalībnieka iemaņu salīdzinājums ar citiem. Veiklības brauciens, kurš veidots no ikdienā sastopamiem elementiem. Līkloči, stāvvieta, kases automāta imitācija. Kāpēc man te paiet divas minūtes, bet šis, lūk, paspēj 57 sekundēs? Mēģinām vēlreiz? Eksperimenti pērn turpinājās vēl pēc auto testu laika beigām, vēl krēsliņā. Un beidzās ar secinājumu – tā pavingrot vajag biežāk!

Rallists? Romānu varētu rakstīt...

Šobrīd viena īsa improvizācija:

- Riskantās ātrumu zonas izlūks un pētnieks.

Cilvēks, kuram citam transportam slēgtās treniņu un sacensību trases, papildus karkasiem un īstām siksnām nodrošinātie auto, ir devuši iespēju ieskatīties tur, kur ikdienas braucējs nekad nav bijis. Bet apstākļu nelabvēlīgas sakritības gadījumā var nonākt.

Paldies visiem. Prieks, ka runājam un domājam.

"Stāvbremzem" - nevienu neesmu aicinājis braukt pa ceļa kreiso pusi. Teicu - ja gribi ātrāk... Un aicināju braukt lēnāk.

Par trajektorijām pagriezienos - diemžēl kļūdās tie (vairākums), kuri par drošāko un ātrāko uzskata kustību ar nemainīgu radiusu. Tā nav. Skaidrojums būtu komentāram par garu, tādēļ kopā ar šī rakstiņa līdzautoriem gatavojam īpašu publikāciju šajā tematā. Varēsiet palasīt jau šogad.

Kā jau nesen šī ekspertu pētījuma sakarā rakstīju "Latvijas Avīzē":

- Gandrīz puse negadījumu saistīti ar „mazaizsargātajiem”. Savukārt divas trešdaļās no tiem esot vainojami paši gājēji un riteņbraucēji. Mēs, autovadītāji, tajos bez grēka? Bliežam augstprātīgā pārliecībā, ka šie noteikumus disciplinēti ievēros, liktenīgo sānsolīti nespers... Vai nevajadzētu tomēr mazliet citādi? Uzmanīgāk, ar plašāku skatu no sava tērauda troņa iespējamās vājāko līdzpilsoņu kļūdas prognozējot, ātrumu pat mazāko aizdomu gadījumos zem limitiem pazeminot, esot manevra gatavībā, nevis gar mobilo telefonu grābstoties...

Savu CSN doto tiesību un priekšrocību neuzmanīga un nevajadzīga izmantošana nevietā ir arī trešās izplatītākās negadījumu grupas cēlonis. Apdzīšana krustojumā uz galvenā ceļa Latvijā ir atļauta. Bet nav vajadzīga, jo slēpj sevī vismaz trejādas briesmas. Vai tiešam tik grūti no šāda pārlieku aktīva manevra atteikties?

Un vai nevaram tomēr pamosties pirms braukt, braucot negrābstīties gar pudelēm, desmaizēm, planšetēm un citiem „gadžetiem”, kustībā principā un kategoriski atteikties no pārāk sarežģītām un emocionālām sarunām, strīdiem, flirta utt. Tiem nav vietas automobilī, kurš ir un paliek „paaugstinātas bīstamības objekts”. Kā var „nobraukt no ceļa klātnes” (42 gadījumi) vai „iebraukt pretējā joslā” (52), kura ir aizņemta, „uzbraukt šķērslim uz brauktuves”(20)? Tikai ļaujot savām smadzenēm kaut kur apkārt blandīties, nevis nopietnu darbu ar pilnu atbildību darot.

Ātrums? Eksperti nav nosaukuši to kā galveno vaininieku 85 negadījumos no 100. Tas, protams, nenozīmē, ka jebkuras cita veida kļūdas gadījumā sekas nebūs smagākas, ja kinētiskā enerģija lielāka.