Lietotāja "iciks" atbildes

Pagalma stāvvietā lielie auto parasti saliekas diezgan jēdzīgi, kurpretī mazauto - šķībi, greizi un nejūtot savus gabarītus necik. Tur nekādi sensori nepalīdzētu, jo jāparkojas ieslīpi un priekšā ir zāliens, nevis citi auto.

Piekrītu. Cik nu tur vajag - 1x ar kādu uzticamu palīgu samērīt, kādā attālumā pīkst un tad, ja nu akurāt nav vietas izbraukt, vari zināt, ka vēl ir tie 30 vai 40 cm līdz atdurei.

Domāju, ka tie mazmotori varētu kaut ko vairāk izspiest, ja tā īpašnieks nevis mēģinātu kaut ko uzsākt ar to savu pēdējo robu, ar ko kruīzē aiz fūrēm, bet nomestu kādu vienu vai divus zemāk un spiestu grīdā.

Atbildot abiem: Man jau arī pēc autoskolas likās, ka braucu varen labi, bet pēc kāda laika tikai sapratu, kādi bīstami momenti slēpjas tur un tur, par ko pirms tam pat nebiju iedomājies. Nedomāju, ka autoskolā var iemācīt visu. Ja kursants sāk procesu agrā pavasarī, kur viņam sniegu izbaudīt? Kā pavizināties pa šauru meža ceļu nekurienes vidū nakts laikā, kur visticamāk pilns ar zvēriem? Ko darīt nestandarta situācijās, kas ikdienā reti gadās? Autoskola dod pamatu un faktiskais mācību process notiek pēc tam - tā jau ir visur. Arī metinātāju kursos iemācīs pamatus un perfektās šuves dabūsi pēc krietnu gadu darbošanās. P.S. Par tiem, kas nebrauc pārliecinoši un zīmi logā - es domāju, ka tas "nepārliecinoši" liekas mums, kurpretī viņiem - domā, ka brauc taisni lieliski

Klau, nevajag nu tās fantāzijas par kaut kā iegūtām tiesībām. Tu pats pēc tiesību ieguves noteikti biji tikpat sūdīgs braucējs - parasti visi tādi ir un nevajag apgalvot pretējo. Tiesa, ar laiku nāk pieredze un viss kļūst labāk. Šiem braucējiem visticamāk tās pieredzes nav. Pieņemu, ka viena daļa brauc epizodiski un tikai vasarā.

Ieteiktu mainīt vēl biežāk, lai ir drošāk. Nu tā, katru mēnesi jaunu auto. Vai nu mazums mums putekļu un netīrumu - stikls netīrs un uz bremzēm visādi nelabumi uzkrīt.

Bez bremzēm, protams. Pareizi te teica tas, ka Tevi slauc un par to esi sajūsmā. Neviens man pazīstams nemaina reizē klučus un diskus, ja vien tie diski nav slikti, tad gan. Aļņu tests ir bijis pašam un ne tikai pašam - un neko, ir bijis gluži labi. Arī bez aļņu testiem par bremžu veiktspēju nav nekādu šaubu. Tu, protams, vari izklaidēties, kā gribi.

Neiešu autoritāti apšaubīt, nešaubos, ka tas ir lūznis. Vēl jo vairāk, ka lūžņa dīleris ir mainījis nodilušos klučus, bet ne komplektā ar diskiem. Ne ar šo auto gan, bet analogu kādreiz. Vai tā nav kliedzoša netaisnība?

Man arī lielākoties nerada problēmas. Tās rada vieglie, kas salīp aiz tām fūrēm un nereti pat aiz vienas fūres ir vairāki vieglie, kas "droši brauc", neskatoties uz reālām iespējām apdzīt labos posmos ar vissūdīgāko nemotoru. Lai vai kā, fūres 99% gadījumu brauc gauži paredzami un saprotami un arī uz manu iespējami jokaino manevru visticamāk noreaģēs adekvāti, kurpretī vidusmēra vieglais - ej nu sazini.

Jā, man te viens ļaužs arī nesen stāstīja, kā vedis virpot. Beigās čakars ar transportu un tas virpotājs to par sviestmaizi nedara, tā ka secinājums bija - tad jau labāk uzlikt jaunus diskus. Protams, JA VAJAG un ne vienmēr jau vajag.

Jā, kā redzams, katrs sevi uzskata par ekspertu un nesaprot, kāpēc jautājums ir tik sarežģīts un tā risināšanai jāpiesaista kāds kantoris par 470k. 1) sabiedriskais transports ir pagātne un to parāda Čaka ielas risinājums. Laiks progresam mobilitātei un katram savu velo! 2) jātnieki, nu labrīt! Lopi intensīvi rada metānu un ja tas tieši neietekmē šīs zonas izredzētos iedzīvniekus, mūsu planētas tā jau trauslo ekosistēmu tas ietekmē gauži nelāgi un par to jau ir runājusi zviedru Grēta. 3) Covida komandantstundas ir pierādījušas, ka var iztikt bez pārvietošanās vispār, tā ka kā alternatīvs variants varētu būt it visiem sēdēt mājās un ļaut produktus atvest elektrovelosipēdam, bet viss pārējais principā ir lieks luksuss. Mazāk izplūdes gāzu, mazāk notrallināta laika korķos, varēs vairāk iauto lasīt Kā redzams, šis nav vis nekāds joks, tā ka jābrīnās, ka tādam sarežģītam jautājumam tik pieticīgs finansējums.

Es vēl speciāli parunāju ar dažiem ļaužiem, kas ar velo brauc vai vismaz ir braukuši. Krituši ir visi, bet nevienam galva cietusi nav. Vienam pat ar auto uzbraukts, ne ļoti stipri, bet nu tomēr. Tā ka tā iepriekšminētā statistika ir kaķiem. Tikpat labi var paņemt negadījumus ar virtuves nazi un teikt- 3/4 no slimnīcā tikušajiem ārstējās 2 nedēļas, tik bīstama gan ir šī lieta, neņemot vērā, ka 99,9% negadījumu ar virtuves nazi labākajā gadīumā izpelnās plāksteri un rupju vārdu notikuma vietā.

Viņam tāda progresīva tā partija un varbūt vīrietis bildē ģeldētu vairāk.

Ierobežojumi precēm palielinātu melnā tirgus īpatsvaru. Kā kādreiz mums te bija, ka bodē kažoka nav, bet no rokām var dabūt, vien maksā citu cenu. Man šķiet, ka tas tā darbojas visur pasaulē.

Es jau domāju, ka kļūdījies esi un gribēju aizrādīt, ka covida sadaļa ir citur, bet tad atcerējos, ka kādreiz bija arī cita čipošana aktuāla ;)

Nu kāpēc uzreiz vajag piepisties? Es tikai konstatēju faktu, ka nekādu kontroļu nav bijis, kurpretī pirms kāda laika rakstīja, ka esot kontroles tur, esot šur. Varbūt būs rīt arī, vai nu es zinu. Tikai pastāstīju, kas tur notiek. Secinājumus katrs var izdarīt pats.

Nu tad man nāksies pieņemt, ka statistikā noteikti iet tādi gadījumi, kur jau bez policijas iesaistes nekā - auto & velo sadursme vai tamlīdzīgi. Klasiskais variants, ka noliekas uz sāna, jo pārrēķinājās, tajā stastistikā īsti nevarētu iet, jo kā gan statistikas uzkrājējiem varētu būt tādi dati? Tā ka visticamāk galvas traumas gūst gauži nelielā procentā no kopējām avārijām (ieskaitot sīkas apgāšanās utml.).

Zināms ļaužs šodien izvizinājās pa Lietuvu (dižā pilsēta - Viļņa - atpakaļ). Papīru bija sataisījis, kaut ko sareģistrējies, bet kontroles it kā nekādas.

Tas viens otru neizslēdz - arī ģimenei vajag kaut ko. Es arī bērniem gana daudz mantu pērku, jo viņiem patīk un man prieks. Ja sāktos šādi limiti, tad noteikti tādi būtu arī pakalpojumiem. 1x gadā uz zvērudaŗzu, 1x uz atrakciju parku, 1x vēl uz ko. Tu savulaik nicīgi izteicies par ūdensparkiem, jo tā esot bezjēdzīga lieta. Varbūt vari pastāstīt, kā tad tā naudas tērēšana ģimenei varētu praktiski izpausties, ja preces nepērk un pakalpojumus arī ne.

Lai gan ideja, ka derētu ražot mantas, kas ir labojamas un ilgmūžīgas, nav slikta, bet doma par limitiem ir pilnīgi garām. Lai arī var pārmest kāri iepirkties vairāk, tomēr tas ir zināmas labklājības rādītājs un mudina cilvēku attīstīties, atrast labāku darbu, lai celtu savu labklājības līmeni. Iespēja savu naudu notrallināt ir daļa no tā visa.

Un ko Tu piedāvā? Globālā sasilšana ir neapstrīdams fakts, kā nu mums mukt pagrabā?

Atbilstoši valdošajai tendencei - vajag tikai mainīt attieksmi un viss būs labi. Agrāk taču iztika ar skaitīkļiem un skaitļojamo mašīnu "Fēlikss". Tagad izlepuši un taisa emisijas. Fui! Atgriežamies pie vecā un aizmirstā un glābjam pasauli!