Lietotāja "msh" atbildes

Priekš trīsriteņa neadekvāti liels pagrieziena rādiuss. Ideja interesanta, diez kā tāds uzvedas pie 30 km/h :D

Nē. Pirmkārt, nav pareizā marka, otrkārt, noteikti pārāk liels attālums.

Jā. Par vienu metru. Nevienā vietā nepieminēju vantenieku lai arī tam pāri braucu divas reizes.

"Bet viņš taču teica, ka esot bijis pie "diagnostiķa".Nu varrbūt (joprojām) ir vēl kāds tāds lohs, kurš sauc sevi/par, bet procesa laikā neizdara pašsaprotamas prastas darbības." - tādu diemžēl ir ļoti daudz.

Ehh... [smaga nopūta]... MAFs uz nekādu pārbaudi nav jānes - tam pašam diagnostiķim, kaut vai arī īpašnieku pie stūres, bija jāuztaisa izmēģinājuma brauciens - MAFu pārbauda ar kompi skatoties tā rādījumu un otrajā vai trešajā robā aizgriežot līdz galam - pirms tam izrēķinot pēc vienkāršas formulas apmēram to gaisa daudzumu kādu tas motors pie savas max jaudas patērēs, un sagaidot ieraudzīt to ciparu pie tiem apgriezieniem pie kuriem notiek max jauda. MAFs ir pietiekami dārgs, ar pietiekami garu darbamūžu un pietiekami lielu varbūtību ka kļūdas par viņu patiesībā ir par kaut ko citu lai nebūtu vērts aiz neko darīt mainīt viņu nost. Ar lambdu ir savādāk, tā ir "dilstoša" detaļa, bet nu arī tām mūsdienās resurss ir stipri pieaudzis; man liekas ka LSU 4.9 platjoslenei ražotājs sola vismaz 250k - jebkura gadījumā arī tādu [ja kļūda par tādu] jāpārbauda skatoties mērījumus, nevis vienkārši mainīt nost.

Vadības bloka pašdiagnostika ir domāta lai palīdzētu diagnostiķim vieglāk noķert pārtrauktas problēmas nevis lai aizvietotu diagnostiķa smadzenes. Ja ir kļūda par MAFu, tātad tas MAFs ir jāpārbauda, nevis jāizšauj no detaļu lielgabala uz mašīnu.

Kādu vēl "savu izdomāto fiziku" un kāds sakars fizikas likumiem ar kaut kādu izdomātu zemu pirktspēju?! Šajā gadījumā man liekas ka tā zemā pirktspēja ir tev, jo tu atsaucies uz parastām naglenēm - kamēr es uz risinājumu kas pēc darbības principa ir līdzvērtīgs ežiem; ežus tu gan te nez kāpēc nepiemini, laikam pirktspēja par zemu :D ; man negribētos ticēt ka velosipēdiem tādus neražo. P.N. Mani fascinē tava smirdēšana par "zemu pirktspēju" priekšā un pakaļā - man nav nekādu problēmu nopirkt naglenes, bet man ir zināmi aizspriedumi pret tādu naudas noraušanu podā + es pārāk labi zinu kā uzvedas naglenes uz mašīnas - lai kā tu te savus pamperbikšu makaronus karinātu, es nemaz nešaubos ka braucot ar naglenēm es atklātu ka fizikas likumi un darbības pamatprincipi nemainās un riepas kas ir labas apledojušam ceļam nenormāli iesūkā citur. Mašīnai es nagleņu nopirkšanu jau esmu pietiekami daudz nožēlojis, ričukam nevēlos, attiecīgi tam varētu nopirkt kaut ko ziemīgāku bet bez naglām.

Kurš tad te baidījās par diviem metriem? Tu?

Nē, tas vienkārši ir atgādinājums tev ka fizikas likumus dārgi velosipēda grabuļi nesalauž lai kā tev to gribētos. Kā jau tu redzi, es dodu priekšroku trīs riteņiem un nevis ķēdei vai neadekvāti dārgām ziemenēm.

Jā, tā gadās ka dzīvojot dižajā pilsētā vai tās tuvumā un pērkot mašīnu nevis braukšanai bet lai stumdītos pa sastrēgumiem, tomāts ir labāks. Tā pa lielam visi slavētāji ir vienkārši padevušies tomatizācijai, tas arī viss. Par pārkāpšanu uz elektromobīļiem - esi reāls. Nevis braukšana ar iekšdedzes dzinējiem būs turīgu kolekcionāru izprieca, bet braukšana ar mašīnu. Paskaties cik tagad maksā elektrobraukšana - un tas joprojām ir ar spēcīgu haļavu, kura agrāk vai vēlāk beigsies. Ja tu agrāk nebrauci ar V8 benzīnnieku kāpēc lai tu nākotnē brauktu ar kaut ko kas tik daudz naudas patērē?

Pilnīgas muļķības - elektronika spēj noķert jebko, ja vien tas ir vajadzīgs. Ja pūtiens pieaugtu par strauji, tad to ierobežotu bez jebkādām problēmām. Visus motora darbības aspektus vada motora vadības bloks un turbīna nekādīgi nedzīvo savu dzīvi.

Uz to smago mašīnu 1.8 turbiķis pilnīgi noteikti ir mazmotors. Pie tās jaudas jo sevišķi.

Tu ar to mašīnu taisies pabraukt tikai pusgadu, tu no mēness vai vienkārši lietotu mašīnu pircēji arī jau stulbi palikuši? Es mašīnām ar mešalku sagaidu tikai vērtības kāpumu dēļ tevis pirmā nosauktā faktora - nevienam 10 gadus veca mašīna ar tomātu visdrīzāk nah nav vajadzīga, jo tā tehnoloģija ir domāta priekš pirmā pircēja kurš ir noskaņojies to mašīnu tikai pist un slavēt. Attiecīgi pārdošanas brīdī visdrīzāk tas tevis nosmādētais modelis ar 150 zs un mešalku sliktākajā gadījumā būs vienā vērtībā ar tavu 190 zs tomātu - labākajā gadījumā būs vērtīgāks.

Nu redzi - tu runā par specifisku riepu specifiskai nišai. Kā jau minēju, mans kurkulis ar necilām mizām uz apledojuša ceļa pa kuru būtu grūti paiet tikai mēreni svaidīja pakaļu, kamēr līkumos priekša neizrādīja nekādas slīdēšanas pazīmes - kamēr pitons uz trīs riteņiem ar savām Mitas Flash mizām gan mēreni slīdēja, bet viss bija valdāms. Un kad runā par kaut ko specifisku, tad atkal diemžēl tas kam ir mazāks virsmas laukums, lasīt, lielāks spiediens uz virsmu, uzvar - es savulaik vienu ziemu nobraukāju ar salieķi ar moča ķēdi uz priekšas riteņa; baidos ka tavas naglenes tai ķēdei tikai pienestu ūdeni - ar ķēdi priekšā un kaut kādu vissezonas CST aizmugurē uz noslidināta ledus tas ričuks uzvedās kā uz grants, respektīvi, pakaļa, kuru nospieda 80-90 kilo svars, varēja gribēt mēreni kaut kur aizslīdēt, kamēr priekša turējās kā pielīmēta. Ar ķēdi arī uz aizmugures ripuļa tas ričuks pa ledu noteikti būtu gājis kā pa sausu asfaltu. Protams, ķēde ir neērts variants, bet nu nevarētu teikt ka naglenes būtu daudz labāks

Abet kurš runā par sniegu? Runa bija par ledu. Jā, sniegā droši vien tā megaplatā riepa varētu būt laba.

Kādu laiciņu atpakaļ valodas prasmju uzlabošanas nolūkos man gadījās nopirkt lietuviešu ceļu satiksmes noteikumus. Tagad sāku lasīt, skatos un redzu dažas ceļu zīmes kādas pie mums nevar redzēt. Radās jautājums - pie mums vispār likumā ir ceļu zīme "minimālais ātrums"? :D Redzu arī no kurienes Siguldas velofašisti ir nokopējuši "Divriteņu ielas" ideju, leišiem tā ir oficiāla zīme - līdz šim gan esmu to redzējis tikai pāris vietās uz veloceliņa, vietās kur atļauts braukt ar mašīnu lai piekļūtu mājām.

Nesmīdini; ieraudzījis mani vienreiz līkumojam uz šosejas runā par neprecīzu braukšanu :D Kamēr es neesmu pārtaisījis stūrēšanas ģeometriju, viss ir atkarīgs no koncentrēšanās; jebkurā gadījumā konkrētajā situācijā nebija problēmas braukt jo vietas bija vairāk nekā pietiekami, bet pati tā situācija kur sakrāmēti mākslīgi šķēršļi vienā pusē bija nepatīkama. Problēmas man sagādā kaut kādas šauras vietas , zem kādiem 80 centimetriem - tajā pašā laikā noteiktās vietās manas cepures atrašanās ne vairāk kā 1,2m virs ceļa seguma ir noderīga

Kāds sakars ar mašīnām? Vistiešākais - tev šķiet ka fizikas likumi kas mašīnām lielāku velkošo riteņu skaitu padara vēlamu uz velosipēdiem neattiecas? :D Tāpat piemērs ar manu kurkuli, kur lisām un šaurām riepām uz kurām atrodas lielākā daļa svara nav problēmas ar saķeri tev liekas kaut kas neticams - bet tad kad mašīnām ziemenes liek šaurākas par vasarenēm, tur dīvainā kārtā tev noteikti viss liekas normāli :D Pie tā ka delta veida trīsriteņiem acīmredzami standarta risinājums ir viena riteņa piedziņa, risinājums ar brīvrumbu uz katra riteņa un piedzītu viengabala asi būtu tikai uzlabojums - vissliktākajā gadījumā minoties būtu pistaisni efekts, vienāds neatkarīgi no tā uz kuru pusi griežas - uz slidena ceļa sliktākajā gadījumā lai izņemtu līkumu vienmēr var atmesties. P.N. Vai tad Spārītei ir tikai viena riteņa piedziņa? Nav man nekad spārīte bijusi, man bērnībā bija kaut kas ļoti attāli radniecīgs Pitonam, trīsritenis ar priekšas piedziņu :D

Vienīgais iespējamais cenu neatšķirības veids ir tāds kurā elektrobraukšana ir dārgāka. Jā, protams, var vēl sakruķīt degvielai cenu uz augšu, un daudz - tajā pašā laikā elektrokastēm pagaidām iztrūkst daudz nodokļu un maksājumu, un elektrībai ir vēl daudz kur kāpt.

Žēl ka tu neko nesajēdz no fizikas Saķere ir tikai riepas jautājums? Dīvaini - pastāsti to mašīnu ražotājiem, a to šie priekš zemas saķeres apstākļiem ražo gan mašīnas kurām ir četri velkošie riteņi, gan diferus, lai garantētu ka velkošo riteņu skaits nesamazinās - bet izrādās ka tikai vajag labas riepas :D Diemžēl realitātē uz slidena seguma saķerei ir tiešs sakars ar svaru uz dzenošajiem riteņiem, un pie vienāda kopējā svara trīsritenim ar vienu dzenošo riteni būs švakāka saķere un ar diviem dzenošajiem riteņiem lielāka saķere nekā divritenim - nu tas kamēr runa ir par piedziņu. Manam kurkulim Maxxis Roamer priekšējie lisāri uz ledus turējās kā pielīmēti, kamēr pakaļas CST City turējās švaki - jā, es zinu ka mēsls, bet ar krutu ziemeni tur labākajā gadījumā būtu tikai panākts priekšas lisāru līmenis, bet diez vai. Abet par diferi - nav tāda "mistiskā difera" - profesionāli delta veida trīsriteņi izmanto divus piedziņas veidus. Lielākoties [laikam] ir viena riteņa piedziņa - es sestdien ZZK apskatījos brīnumus kas tur viņiem ir, un tur parastajiem trīsriteņiem piedevām ir tā ka piedzen viens ritenis bet bremzē otrs :D - un ražotāji mēdz piedāvāt opciju ar nosaukumu "diferis" par pārsimt dolāriem. Tas, protams, ir vaļējš diferis kas ziemai nav piemērots - tāpēc es gribu katrā ritenī brīvrumbas mehānismu - attiecīgi līkumos būtu iekšmalas riteņa piedziņa bet braucot taisni vai pa slidenu segumu cieta abu riteņu piedziņa. Vienīgi lai to izveiktu kopā ar disku bremzēm, kaut kas jābūvē no nulles - labajā pusē vēl varētu uzlikt thru axle rumbu ar brīvrumbu kuru piedzītu ar kaut kādu muftu no ass uz kuras rumba atrastos, bet kreisajai rumbai būtu jābūt otrādi un tāda brīvrumbas mehānisma nav...

"Kurkulim" ziemā ir viens nopietns mīnuss - tas pats kas trīs riteņu pitonam, tikai varbūt ne tik ļoti izteikts - dzenošais ritenis ir tikai viens un tā kā uz tā ir ne vairāk par trešo daļu svara, tad attiecīgi tam ir tikai trešā daļa saķeres. Man ar manu kurkuli šitas krita uz nerviem - nu tik vien ka tādēļ arī ar to uz slidena ceļa varēja mazliet pafrēzēt, vajadzēja tikai mīšanos pirmajā robā apvienot ar stūres paraustīšanu :D Ar trīs riteņu pitonu ziemā par stabilitāti būtu grēks sūdzēties, tās ir pietiekami daudz.

Piesauktais piekares risinājums ir domāts lai risinātu divas galvenās trīsriteņu problēmas, vienlaicīgi risinot vienu vai divus plusus :D Vai tas ir tā vērts - tāpēc arī gribētos pamēģināt lai saprastu, ir vai nav - viennozīmīgi man patiktos mazāka sāniskā kratīšanās, un ar trīs riteņu pitonu mani biedē dažādi iegrimumi uz asfaltētiem ceļiem jo es labi apzinos ka gaitā tādu nepareizi paņemot var arī gadīties nolikties tīri dēļ tā ka vienam pakaļas ritenim paejot pietiekami daudz uz leju es varu zaudēt līdzsvaru - tas gan ir pieņēmums kuru es praksē nevēlos pārbaudīt. Par bremzēm tev nomināli ir taisnība, bet tikai nomināli. Man tiešām uz divu riteņu dakšas bremzes nav - es tur biju nokomplektējis dangu bremzes uz vienu kloķi, bet man nepatika kā tās darbojās un pēc kārtējās metināšanas es neatliku atpakaļ. Tajā pašā laikā pa vasaru dragājot pa leišu veloceliņu, pie maniem ātrumiem es nezinu vai es vēlētos iztikt tikai ar vienu bremzi - tur kā minimums prasītos pāriet uz Slinkā piesauktajām krutā gala bremzēm un, varbūt, 220 mm disku, lai būtu pārliecība ka shit happens gadījumā es pagūšu apstāties - tajā gadījumā gan var izrādīties ka ritenim saķere būtu nepietiekama. Ja mans pitons nebūtu modulārs bet būtu tikai kā trīsritenis, es droši vien ietu uz vienām pašām pakaļas bremzēm kā divām atsevišķām bremzēm. Riteņa griešanās nevis rumba bet kaut kur tālāk automātiski amputē iespēju izmantot ģeneratorrumbu. Jebkurā gadījumā - tev varbūt ir prātā kāds mehānisms, izmantojams vienā galā atbalstītam ritenim kuru piedzen ass kas griežas attiecībā pret rāmi, kas nodrošinātu brīvrumbas efektu bet darbotos uz bremzes principa, nevis ar sunīšiem? Es apsveru domu uzbūvēt vēl vienu trīsriteni, pēc izvietojuma apmēram kā manu trīs riteņu pitonu, bet kā klasisku delta veida trīsriteni ar pakaļas piedziņu - gataviem trīsriteņiem izmanto vai nu viena riteņa piedziņu, vai arī vaļēju diferi - tā kā es gribu ričuku kas ziemā ietu kā tanks, neder ne viens ne otrs variants - bet mehānisms kas no ātrumu starpības sabloķētu rumbu pret asi bremzējot būtu patīkamāks nekā parasts brīvrumbas mehānisms jo darbojas "mīkstāk" un bez skaņas - diemžēl parastais bezātrumu rumbas mehānisms nederēs, tas darbojas atmetoties pret bremzes mehānismu kurš tiek noturēts vietā ar otrā pusē esošo bremzes sviru.

Tavā piemērā ir viena nianse - tajā situācijā kurā tu žļembā burgeri bet tava mašīna pārslēdzas man varbūt nekādu pārslēgšanos nevajag Klasisks piemērs - dažus gadus atpakaļ vienā pasācienā organizācijas, kuras nomināls dalībnieks es esmu, vadītājs man iedeva organizācijai piederošā tūrāna atslēgas lai es aizvestu pāris cilvēkus uz autobusu - es domāju, "O, varēs pamēģināt kā 2.0 FSI iet!" - attaisu durvis, bļa, tomāts - aha, kā tad - izripinos pa piebraucamo ceļu līdz ielai un ieminu tā, kā es to daru golfā lai tas sāktu paātrināties, a tur - nu jā, protams - ūūūūĒĒĒĒĒĒĒĒĒĒĒĒ - jo tam atkritumam kas tur pārslēdz ātrumus ir citi uzskati par to kā jānotiek paātrinājumam. Es pieņemu ka tevi šajā ziņā izručī tikai tas ka tu brauc ar mazu turbodīzeli - ja tev tur būtu atmosfērisks benzīnnieks, tad tai kārbas parodijai pirmkārt būtu vismaz pusotru reizi lielāks iespējamo pārnesumu kuros būs jāslēdzas skaits, ar attiecīgi mazāku varbūtību ka uzminēs, otrkārt, tā kārba pilnīgi dabiskā kārtā gribētu taisīt pārslēgšanos, teiksim, no piektā uz otro Tavs piemērs arī uzskatāmi demonstrē kāpēc tomātus vajadzētu izskaust vai vismaz ierobežot, nevis pieļaut ka ražotāji tos uzspiež - tavs piemērs, izvelkot tā būtību ir - "kamēr tu fokusējies uz braukšanu, es nodarbojos ar uzmanību novērsošām blakuslietām". Tomāti ir uzskatāms iemesls kāpēc mūsdienās ir nākusi modē telefona dročīšana pie stūres - tā labā roka tak vadīšanai vairs nav vajadzīga... Bet tava atruna par "DSG kas nav noskrējis 500k" ir uzskatāms piemērs kāpēc mešalka ir vienīgā pareizā pasaules kārtība - man golfā vēl nesen bija kārba kas bija nākusi no mk3 1.9 TD - es tai uzgriezu 100k, un spriežot pēc tā cik tā kārba luftēja jau brīdī kad es to ieliku, tur noteikti bija labs nobraukums jau brīdī kad mašīna kur tā sākotnēji atradās tika izārdīta - nu neko - viss kas būtu bijis vajadzīgs lai padzīvojušu, 25 gadus vecu kārbu atgrieztu ideālā stāvoklī būtu attaisīt to vaļā un sašeibot gultņus - kas vajadzīgs taviem 500k DSG tam pašam?

Uzgūglējot "Duschar Joint" nejauši atradu šitādu projektiņu www.darinwick.com/bolted-aluminum-utility-trike.html . Pilnīgi sagribējās paprovēt ko tādu ar divu riteņu aizmugures dakšu. Tiem kas negrib iedziļināties - runa ir par aizmugures piekares risinājumu kas pilda divas lomas - gan kustas kā piekare, gan atļauj aizmugures riteņiem sānisku kustību, jo sastāv no lodveida savienojuma kas grozās ap garenisku asi un gumijas gabala kas pieļauj kustību ap to pašu asi - attiecīgi gan bedres mazāk krata, gan ar trīsriteni var iesvērties līkumos kā ar divriteni. Mīnuss, protams, tas ka atceļas pāris trīsriteņa plusi - saitē redzamā veidojuma autors attiecīgi ragus uzlika pakaļas dakšai, par cik pitons, lai ar ragiem varētu vadīt riteņa sagāzuma leņķi. Vēl pie viena interesanti redzēt mūsdienīgu risinājumu lai dabūtu vienā pusē atbalstītus pakaļas riteņus; paņemtas parastas Shimano rumbas ar 12 mm asīm no kurām viena ir ģeneratorrumba. Žēl vienīgi ka cilvēks nav mēģinājis uzlikt aizmugurē bremzes; gribētu redzēt kā viņš risinātu to problēmu ka ģeneratora izvads bremzes dēļ nonāktu ārpusē :D - ja es nonākšu tik tālu tad droši vien dakšā ass lomu pildošās skrūves skrūvēsies garos uzgriežņos ar vaļējiem galiem un labās puses skrūvē būs izfleksēta grope kur ielikt vadu.

Ha! :D Manā mašīnā ir automatizēti tie procesi kuri ir vienmuļi bet nepieciešamais gala iznākums ir prognozējams un to vadošajai ierīcei tas nav jāuzmin. Piemēram tevis piesauktais klimats visu laiku virina temperatūras regulācijas klapi, bet rezultāts ir manis pieprasītie 22 grādi. Arī motora vadības bloks degmaisījuma un aizdedzes apsteidzes aprēķinos primāri izmanto kloķenes stāvokļa un ieplūdes spiediena devējus, kuru mērījumi ir definēti kartēs kurās atainots vēlamais iznākums - tādiem strauji mainīgiem vides apstākļiem kā gaisa temperatūra vai droseles atvērums ir attiecīgi devēji un vienkāršas korekcijas. Bet ja tev nepatīk ka mana golfa motoru vada vadības bloks, varu tevi nomierināt - tajā mašīnā jau kādus piecus gadus atpakaļ tika ielikts VEMS, tāpēc viss ko tas vadības bloks dara vienalga ir mans pirksts Pilnīgi pie dirsas ka tas DSG spēj nemanāmi pārslēgties - tu reku pats zemāk uzrakstīji kāds sūds tas ir - izrādās ka vajag īpašas iemaņas lai panāktu ka tā kārba slēdzas tā, kā tev vajag - kārbai kuras pati pamatbūtība ir likvidēt nepieciešamību pēc pārslēgšanās iemaņām :D Grozies kā gribi bet ir daudz vienkāršāk ir notrāpīt ātrumkloķa atrašanos vienā no septiņiem stāvokļiem un nevis to vai tu nospied gāzes pedāli par 50% vai 70% - jā nu protams, ja ātrumkloķa nav, tad var iekrampēties stūrē ar abām rokām un koncentrēties uz gāzes pedāli - es gan tādā situācijā droši vien ierīkotu gāzes sviru viduskonsolē :D