TOP5 pārmaiņas, kas pilsētas padarīs gudrākas 4

Pasauli ir apsteigusi ziņa, ka Bils Geitss, viens no mūsdienu zināmākajiem inovatoriem, plāno attīstīt savu gudro pilsētu ASV, Arizonas štatā, netālu no Fīniksas.

Šim nolūkam jau ir iegādāts prāvs zemesgabals par 80 miljoniem dolāru. Tas, kāda būs šī tehnoloģiju giganta iecerētā nākotnes pilsēta, kļūs zināms jau tuvākajā nākotnē. Bet tikmēr arī pilsētas ar senu pastāvēšanas vēsturi pēdējā desmitgadē pakāpeniski sākušas ieviest gudros risinājumus un ar tehnoloģiju palīdzību uzlabo cilvēku dzīves kvalitāti.

Uzbūvēt pilsētu no nulles, iespējams, ir risinājums, kā radīt parauginfrastruktūru un uzreiz arī paredzēt vietu tuvākās desmitgades tehnoloģiju inovācijām. Savukārt pilsētas ar gadsimtu gaitā veidotu tehnoloģiju ekosistēmu mūsdienās spēlē pēc citiem noteikumiem. Sonja Miokovica, sociālā zinātniece un inovāciju laboratorijas “Wonder.Lab” dibinātāja norāda, ka šobrīd jau 50% pasaules iedzīvotāju dzīvo pilsētās un katru dienu ap 200 000 cilvēku pārvācas uz pilsētām. “Tehnoloģijas, globalizācija, jaunas paaudzes domāšana, pieeja informācijai un zināšanu attīstība pilsētu iedzīvotājus savieno tā, kā nekad iepriekš. Tehnoloģijas ir instrumenti, lai atklātu pilsētu iespējas iedzīvotājiem un uzņēmējiem”.

Sonja Miokovica un citi nākotnes biznesa tendenču konferences “LMT Smart Future 2017” eksperti identificē galvenās pārmaiņas un tehnoloģijas, kas pilsētas padarīs gudrākas jau nākamajā desmitgadē.

1. Gudri pilsētnieki – galvenais pārmaiņu virzītājspēks

Pilsētās visā pasaulē tiek ieviestas gudrās tehnoloģijas ar mērķi uzlabot iedzīvotāju dzīves kvalitāti un radīt telpu jaunu risinājumu attīstībai. Sociālantropologs un “LMT Smart Future 2017” bloka “Pilsētvide un cilvēks” vēstnesis Viesturs Celmiņš uzsver, ka cilvēks un viņa vajadzības ir gudras pilsētas centrā. Tāpēc pilsētai, pirmkārt, ir jākļūst gudrākai caur humāno pusi, lai gudrās tehnoloģijas kalpotu iedzīvotājiem. “Gudras pilsētas ir par līderību un tehnoloģisko pratību. Cilvēki ir galvenais pašvaldību resurss. Līdz ar to gudrajai pilsētai ir jāsāk domāt par to, lai pilsētnieki ir gudri, jo viņi zinās, kā pilnvērtīgi izmantot tehnoloģijas. Tāpēc sākotnēji ir jārunā par tehnoloģisko pratību iedzīvotāju un pilsētas pārvaldības līmenī. Tas būs garants pilsētas attīstībai.”

Vienkāršs veids, kā iesaistīt iedzīvotājus, ir izmantot jau esošos resursus un tajos integrēt gudrās pilsētas inovācijas. Kā norāda Sonja Miokovica, cilvēkiem ir jājautā, kādas inovācijas tie vēlas redzēt, jo cilvēki ir būtiska gudrās pilsētvides daļa. Piemēram, izmantot viedierīču un mobilā interneta izplatību. Speciāli izstrādātas pilsētu lietotnes iedzīvotājiem un tūristiem visā pasaulē nodrošina iespēju savos viedtālruņos vai planšetdatoros saņemt aktuālāko informāciju par notikumiem, sazināties ar pašvaldību un iesaistīties lēmumu pieņemšanas procesā. Arī Latvijas pilsētas šogad sākušas izmantot šo pieeju – flagmanis ir Valmiera ar Latvijā pirmo viedās pilsētas lietotni “Mana Valmiera”. Sava lietotne izstrādāta arī Siguldas iedzīvotājiem un pilsētas viesiem.

2. 5G tīkls kā viedās pilsētas asinsrite

5G jeb piektās paaudzes mobilo sakaru standarts tiek uzskatīts par mūsdienu industriālās revolūcijas dzinējspēku. Vēl nebijis datu pārraides ātrums gudrajās pilsētās palīdzēs automatizēt sarežģītus uzdevumus un radīt platformu pilsētvides inovācijām – 5G sakaru tīkli būs vide industriālu iekārtu saslēgšanai, visaptverošam lietu internetam un mākslīgajam intelektam. Tāpēc 5G pamatoti tiek uzskatīts par nozīmīgāko nākotnes gudro pilsētu komponenti.

Dr. Juris Binde, Latvijas Mobilais Telefons (LMT) prezidents ir pārliecināts, ka Rīga būs starp nākotnes gudro pilsētu līderēm tieši pateicoties 5G tīkla pārklājumam: “Ceturtā industriālā revolūcija, kuras pamatā būs 5 paaudzes industriālie mobilie sakaru tīkli, varētu būt lielākā tehnoloģiju revolūcija kopš datora un interneta izgudrošanas. Daži eksperti pat salīdzinājuši 5G nozīmību ar elektrības atklāšanu. LMT mērķis ir nodrošināt, lai Latvija ir starp pirmajām valstīm pasaulē, kur ieviestas 5 paaudzes tehnoloģijas, un, kas ir vēl svarīgāk, kur prot šo tehnoloģiju sniegtās priekšrocības izmantot”.

3. Lietu internets (IoT) ierīču un sensoru autonomai saziņai

Pētījumu un konsultāciju uzņēmuma “Gartner” 2017. gada dati liecina, ka šobrīd pasaulē ir 8,3 miljardi tīklā saslēgtu lietu. “Gartner” eksperti prognozē, ka šis skaits tuvāko divu gadu laikā trīskāršosies, sasniedzot vismaz 20,4 miljardus lietu interneta tīklā savienotu lietu. Šo tendenci apstiprina arī Latvijas statistika – LMT tīklā šobrīd jau katras piektās SIM kartes lietotājs ir nevis cilvēks, bet autonoma uzņēmējdarbībā, lauksaimniecībā, mājsaimniecībā vai citviet pielietota ierīce.

Šodien lietu internets palīdz automatizēt un paātrināt ražošanas, satiksmes plānošanas un citu pilsētā aktuālu procesu norisi. Līdz ar 5G ieviešanu viedierīces varēs paveikt vairāk, bez laika nobīdes un kavēšanās. Ar sensoriem savienota gudrā pilsēta spēs pati kontrolēt procesus un operatīvi reaģēt uz pārmaiņām.

4. Datorredze – gudras pilsētas uzraugs

Ja 5G mobilo tīklu var dēvēt par pilsētas asinsriti, tad datorredzes risinājumi būs pilsētas redzei pielīdzināms elements. Datorredze tiek pētīta jau no pagājušā gadsimta 60. gadiem, bet uzrāviens to izmantošanā noticis 1990. gadu beigās. Datorredzes pamatā ir kameras iegūts video vai attēls, ko analizē dators. Attīstoties tehnoloģijām, datori kļūst gudrāki un spēj iemācīties vairāk un kļūst precīzāki dažādu objektu un kustību atpazīšanā. Viesturs Celmiņš prognozē, ka nākotnes gudrā pilsēta būs autonomāka, un viedie risinājumi paātrinās lēmumu pieņemšanu. Ar datorredzes palīdzību gudrās pilsētas varēs pārraudzīt iedzīvotāju un satiksmes plūsmu, radīt jaunus pakalpojumus un drošības risinājumus un loģiskāk plānot resursu izlietojumu.

5. Jauna satiksmes infrakstruktūra ar bezpilota auto un lidaparātiem

Autonomi transporta līdzekļi ir viena no tehnoloģiju entuziastu plašāk apspriestajām nākotnes sadzīves inovācijām. Autonomo auto un transporta plūsmu vadības tehnoloģijas ietver ļoti plašu risinājumu klāstu — no pilnībā autonomiem auto līdz autovadītāju atbalsta sistēmām, transporta plūsmu un viedo luksoforu vadības risinājumiem un viedajām stāvvietām. Turklāt autonomo auto tehnoloģijas izmantojamas ne tikai pilsētvidē, bet arī loģistikā, celtniecībā un citur, kur nepieciešama transportlīdzekļu, kravu pārkraušanas iekārtu vai citas tehnikas izmantošana cilvēku, produktu, ierīču, izejmateriālu pārvietošanai.

Pilsēta, kuras ielās brauc bezpilota automašīnas un pārvietojas mākslīgā intelekta vadīts sabiedriskais transports, bet gaisa telpā ir autonoms dronu piegādes tīkls, šobrīd vēl ir nākotnes vīzija. Savukārt dažādas autonomijas pakāpes gudrie transporta un piegādes līdzekļi jau tiek testēti Rīgas un citu pasaules pilsētu vidēs ar mērķi uzlabot satiksmes un loģistikas infrastruktūru, drošību, kā arī samazināt transporta plūsmas nospiedumu uz vidi.

“LMT ar sadarbības partneriem strādā pie autonomo auto testu trases izveides Teikas rajonā. Mūsu mērķis tuvākajos gados ir izveidot testa trasi, kurā varētu darboties gan mūsu bezpilota automašīnu izstrādātāji, gan arī aprīkot šo trasi ar nepieciešamajām tehnoloģijām, lai šeit savas automašīnas varētu testēt arī citu valstu ražotāji,” stāsta LMT Biznesa vadības dienesta direktors Vīgants Radziņš. Eksperti paredz, ka strauju izrāvienu bezpilota auto un citu transporta līdzekļu nozare piedzīvos līdz ar 5G infrastruktūras pieejamību.