Viedpilsētas statuss Rīgai – prioritātes un iespējas 12

Foto: Publicitātes attēls

Huawei | 7.maijs 2021 8:45

Tiek prognozēts, ka 2050. gadā jau 68% pasaules populācijas dzīvos tieši pilsētās. Taču mainās arī pašas pilsētas – tehnoloģijas ieņem aizvien nozīmīgāku lomu pilsētu attīstībā, arvien vairāk tuvojoties viedpilsētu statusam.

Cik Rīga ir gatava kļūt par nākotnes viedpilsētu? Mūsu eksperti atzīst – pat ļoti gatava, taču prioritāti ir jāsakārto transporta sistēma un mājokļu pieejamības jautājums, lai nodrošinātu visu, kas nepieciešams mūsdienu pilsētniekiem.

Kas ir viedpilsēta? Kā norāda Viedās pilsētas klastera vadītājs Krišjānis Kalnciems: “Starptautiskas, vienotas definīcijas šim jēdzienam nav, bet, pēc manām domām, viena no labākajām definīcijām ir Vīnes ekspertiem. Viņi definē – vieda pilsēta ir apdzīvojama pilsēta (smart city is a livable city), tāda, kurā ir ērti, savstarpēji savienojami pārvietošanās veidi – gan tramvaji un metro, gan velosipēdi un skūteri ir vienlīdz ērti izmantojami –, sakārtota un pieejama dzīvojamā vide un atbilstoši izmantotas tehnoloģiju iespējas, nodrošinot cilvēku labsajūtu un dzīves ērtumu.” Savienojamība ir atslēgvārds, ko viedpilsētu kontekstā izmanto arī tehnoloģiju eksperti. “Mūsuprāt, pilsētai jāstrādā līdzīgi kā cilvēka nervu sistēmai – tai jābūt mainīgai, pielāgoties spējīgai un jānodrošina ikvienam pilsētas iedzīvotājam un uzņēmumam digitālu un ērtu dzīvi ik dienas,” dalās Huawei vadītājs Baltijas valstīs Rikijs Čens.

Rīgas pirmie speramie soļi viedpilsētas virzienā

Pilsēta par viedu nevar kļūt vienā dienā – lai sasniegtu šādu mērķi, jāveic apjomīgs darbs gan informācijas un komunikāciju tehnoloģiju (IKT) attīstībā, gan pilsētvides sakārtošanā. “Rīgā prioritārais darbs jāveic pie infrastruktūras sakārtošanas. Šeit ir iespēja pārvietoties, piemēram, ar elektriskajiem skūteriem vai velosipēdiem, taču tas nav ļoti vienkārši un ērti, jo infrastruktūra tam nav gatava. Pilsētā ir arī salīdzinoši labs internets, ko varētu izmantot sabiedriskā transporta sistēmas uzlabošanai, taču, lai to darītu, vispirms jāspēj nodrošināt regulāru kursēšanas grafiku. Varam mācīties no Vīnes – viņiem šis jautājums ir sakārtots tā, ka ir iespēja bez aizķeršanās, ērti un ātri nokļūt galamērķī, mainot transporta veidus un maršrutus,” infrastruktūras nozīmi viedpilsētās uzsver Krišjānis Kalnciems.

“Vienlaikus jādomā arī par tādām nozīmīgām lietām kā drošība un industriju digitalizācija, kas iet roku rokā ar viedpilsētu attīstību,” papildina Rikijs Čens. “Viedā pilsētā uzņēmējiem jāprot izmantot tehnoloģiju sniegtās iespējas, lai optimizētu savu darbību, automatizētu ražošanu un izmantotu plaši pieejamos datus savā labā. Savukārt par drošību jādomā divos līmeņos – gan par fizisko drošību, uzraugot kārtību pilsētā, gan par datiem un informāciju. Datu drošība viedpilsētu kontekstā ir viens no sarežģītākajiem jautājumiem, kas jārisina līdz ar IKT attīstību. Piemēram, vienota novērošanas sistēma pilsētā tiek uzsvērta kā liela priekšrocība, ko spēs nodrošināt 5G tīkla ātrā datu pārraide, taču kopā ar tās ieviešanu jāraugās arī uz personas datu drošības jautājumiem. Ir jāveido tāda sistēma, kurā iegūtie dati tiek izmantoti lietderīgi un sniedz pienesumu viedpilsētas savienojamībai un cilvēku dzīves kvalitātes uzlabošanai.” Lai rezultātā izveidotu tādu viedpilsētu, kas tiešām pilda tai paredzētās funkcijas – nodrošina labākos apstākļus cilvēkiem un optimālāko izaugsmes vidi uzņēmējiem – pilsētām jāstrādā pie infrastruktūras un programmatūras risinājumu veidošanas vienlaikus, tādējādi radot tiešām savienotu un efektīvu nākotnes vidi.

Kad Rīga kļūs par viedpilsētu?

Līdzās senajam jautājumam “Vai Rīga jau gatava?” aizvien biežāk tiek spriests arī par to, kad Rīga varētu kļūt par viedpilsētu. Viedās pilsētas klastera vadītājs gan uzsver, ka pilsētai vispirms ir jānodefinē nozīmīgākie mērķi, kas nodrošinās iedzīvotāju ērtības un palielinās pilsētas konkurētspēju. “Prioritāri mums, protams, būtu jāsakārto jau minētā transporta sistēma un arī mājokļu pieejamība, lai ilgtermiņā spētu konkurēt ar tādām viedpilsētām kā Kopenhāgena un Helsinki. Tas viss gan ir atkarīgs arī no pieejamajām investīcijām. Tomēr ir arī lietas, ko iespējams darīt ar ierobežotām izmaksām, piemēram, veicināt satiksmes plūsmas regulēšanu Rīgā, padarot pieejamākas pārvietošanās iespējas, kas nav privātais transports, piemēram, automašīnu un skūteru dalīšanās. Arī velo infrastruktūras izbūve ir virziens, kurā varam skatīties, jo tas neprasa tik lielas investīcijas kā auto infrastruktūras izbūve,” potenciālos Rīgas attīstības virzienus iezīmē Krišjānis Kalnciems, uzsverot, ka tieši šīs pamatlietas ir prioritāte, lai Rīga virzītos uz viedpilsētas statusu.

Viedpilsētu izveide visā pasaulē tiek realizēta ciešā sadarbībā ar tehnoloģiju uzņēmumiem. “Mūsu mērķis ir radīt tādus risinājumus un tehnoloģijas, kas ļauj ikvienai pilsētai Eiropā attīstīties un kļūt viedākai. Piemēram, sadarbojoties ar Vācijas pilsētas Dīsburgas vadību, mēs strādājam pie tā, lai šī aktīvā uzņēmējdarbības un eksporta pilsēta pilnībā izmantotu tehnoloģiju iespējas un kļūtu savienojama un vieda. Tajā attīstām gan elektronisko pārvaldības sistēmu, gan veidojam visas pilsētas centrālo sistēmu, ko darbinās 5G tīkls. Dīsburga ir tikai viens no piemēriem Eiropā, kur pilsēta, skaidri izvirzot mērķus un atrodot īsto sadarbības partneri, strauji virzās uz pilnvērtīgas viedpilsētas statusu,” stāsta Rikijs Čens.

 
12 Lasīt visus komentārus → Populārākie komentāri
 
Baikers 7.maijs 2021 19:07
7 1 Atbildēt

Taisnība, turklāt kādēļ velobraucēji neizmanto aizsargķiveres, vestes un apgaismojumu? Nu vismaz lielākā daļa neizmanto?

Kad šo lietu vienreiz sakārtos?

WALA 7.maijs 2021 11:07
6 2 Atbildēt

Galvenais jautājums - kam tā viedpilsēta vajadzīga? Kas pārāk maz iztērētas naudiņas visādos nekam nederīgos e-risinājumos ???

Vienīgais no kā būtu kaut kāda jēga - luksaforu viedā sistēma, viss pārējais ir "bleķis" ... taču tāpat "pēc jaunākās modes" visu Rīgu pārtaisīs par "cilvēkam draudzīgu", kas nozīmē tikai ka no viedās sistēmas jēgas nav, jo gājēji jau tagad peras kur un kā ienāk prātā pāri ielām, nez vai sistēmas viedums, ko mainīs šajā attieksmē pret CSN/CSL.

mīcis 7.maijs 2021 16:37
6 2 Atbildēt

Velobraucējiem NAV jāmīcās pa ietvēm, sāksim ar to. Ar velo ir jābrauc pa brauktuvi - saskaņā ar CSN un veselo saprātu. Pa ietvi ir jāiet gājējiem un izņēmuma kārtā ar velo jābrauc maziem bērniem.

 
Pievienot bildi Pievienot video
 
 
Stingri aizliegts iAuto.lv publicētos materiālus izmantot, kopēt vai reproducēt citos interneta portālos, masu informācijas līdzekļos vai kā citādi rīkoties ar iAuto.lv publicētajiem materiāliem bez rakstiskas EON SIA atļaujas saņemšanas.

Izceltie raksti

"Ātrie" uzmet kūleni (+ VIDEO) 5

Tiraspolē (Moldova) ātrās palīdzības automašīna, kas steidzās uz izsaukumu un iebrauca krustojumā pie sarkanās gaismas, saskrienas ar Infiniti, kas brauc pie luksofora atļaujošā signāla. Lasīt vairāk

 

73 miljoni papildu valsts finansējums piešķirts reģionālajiem ceļiem, sabiedriskajam transportam un velo ceļiem

Šodien, 24. septembrī, valdība apstiprināja papildu 73,7 miljonu eiro piešķiršanu Satiksmes ministrijas prioritātēm 2022. gadā. Lasīt vairāk

 

F-1 komandā "Haas" arī nākamsezon startēs Mazepins un Šūmahers

Pirmās formulas (F-1) komandā "Haas" arī nākamsezon startēs Ņikita Mazepins un Miks Šūmahers, trešdien savā tīmekļa vietnē ziņo komanda. Lasīt vairāk

 

Hyundai Staria Load – futūristisks kravas furgons Austrālijai 5

Hyundai Staria ir korejiešu ražotāja minivens ar visuzkrītošāko un drosmīgāko dizainu, kas pirmizrādi piedzīvoja šī gada martā. Tagad tam izveidots kravas variants Staria Load. Lasīt vairāk

 
 

Lasītākie raksti

Jaunie raksti