Decembra jautājums - ko šādā laikā vairāk vajag – četru riteņu piedziņu vai riepas?
Gunāra Brauna komentārs:
- Vakar laikam, par traucējoši lēnajiem runājot, vecu auto īpašniekiem pāri nodarīju. Viņu problēmas pārāk izcēlu. Tad nu – atvainojos. Grēko, protams, arī (šķietami?) biezie.
Pilnpiedziņas slava un posts
Nopietni vīri ar nopietniem auto šoziem uz treniņu trasēm brauc vairāk nekā vājāk bruņotie. Lepni par savu četru riteņu piedziņu, viņi tomēr ir pietiekami apzinīgi (un turīgi), lai drošības uzlabošanā kādu latu investētu.
Un sarunas risinām šādos virzienos.
Jūsu auto, protams, ir lieliski. Vilkmes spēku sadalot nevis uz divi, bet gan četri, iegūstam vadāmību, kas (teorētiski) ir vistuvāk ideālai. „Neitrālai”. Šādi auto retāk nekā priekšējās piedziņas „stumj degunu laukā” jeb novirzās no iecerētās trajektorijas un grāvja pusi. Retāk nekā klasiskajai (pakaļējai) piedziņai tiem izslīd aizmugure. It kā forši. Taču – četru riteņu piedziņa nozīmē vairāk dzelžu, lielāks svars. „Audi A4 quattro”, piemēram, ir gandrīz 200 kg smagāks par vienas ass piedziņas „A4”. Tātad šie auto uz slidena ceļa bremzēs ievērojami sliktāk. Attiecīgi lielāks ir arī centrbēdzes spēks pagriezienos, kas sevišķi mēdz sarūgtināt lielu „džipu” īpašniekus. Pērn „Brīvkalnos” gandrīz apraudājās kāds BMW „X6” saimnieks, kad izrādījās, ka ar šo grezno kuģi ledus līkumos nu nekādi nevar pabraukt tik ātri kā ar vecu mazu „Subaru Impreza”. Šonedēļ trasē plosījās „Porsche Cayenne”. Jaudīgākā versija – „biturbo” un vairāk nekā 500 zirgu. Pavisam viegli tai sekoja trīsreiz lētāks „Nissan x-trail” ar televīzijas operatoru. Viegli, jo ir ne tikai lētāks, bet arī par veselu tonnu vieglāks. Un ziemā 500 zirgus nav kur izmantot. Pilnīgi pietiek (un pāri paliek) ar 150. Turklāt lielākajai daļai pēdējos gados ražoto superauto elektroniskās drošības sistēmas (par tām rakstīju pagājušajā otrdienā) nav izslēdzamas un jaudu uz ledus slāpē līdz gluži vai smieklīgam līmenim.
Smagie auto kļūdas gadījumā lido sniegā daudz pamatīgāk (atceros viena no slavenā 5x5 kluba dibinātājiem Aivara Borovkova spārnoto atklāsmi – jo „krutāks” tavs džips, jo dziļāk purvā sēdēsi un tālāk pēc palīdzības iesi). Tieši tiem visbiežāk meklējam trosi un traktoru arī „Brīvkalnos”. Bet priekšpiedziņas „Kia Cee’d”, jaunas ziemeļu riepiņas apāvusi, ripo garām un smaida...
Plikām kājām kupenās
Tieši šai ziemai un krīzes atbalsīm raksturīga aina – dārgs auto ar pusplikām riepām. Augstāk minētajās „Porsche” neveiksmēs pirmkārt vainojamas riepas. Viss it kā skaisti. 20 collu diski, 275 mm riepas platums, lepnas markas uzraksti uz sāniem, bet protektors... „Vēl jau līdz pavasarim izvilks...”. Tā saka saimnieks, kurš citās jomās nez vai ir tik naivs optimists (tad nez vai pie „Cayenne” būtu ticis). Varbūt izvilks, taču ļoti tuvu nelaimei šādā veidā viņš piebrauc gan. Tāpat kā cits kungs ar „Audi Quattro”, kura priekšējiem riteņiem ne likuma prasītie četri milimetri zīmējuma nav palikuši. Un velti ir cerēt, ka šāds auto būs ideāli „neitrāli pagriežams”. Drīzāk tas nebūs precīzi stūrējams ne ar kādiem meistaru paņēmieniem. Tas nebūs ne jēdzīgi apturams, ne no kupenas ārā kārpīsies. Reku – sēž „biezais” vietā, kuru mierīgi izbrauc „Opel Zafira”. Ar labiem riteņiem.
Nenopietni izturas kungi. Vai arī naudas tik dārgam pirkumam, kāds ir liela izmēra labu ziemas riepu komplekts („Porsche” gadījumā gandrīz 1000 Ls), vairs nav. Policija pie prāta nākt nepalīdz. Neesmu redzējis, ka cītīgie ātruma mērītāji pataustītu grēcinieka riepas un noņemtu no trases kādu „pliko”.
Reizi gadā – tehniskajā apskatē? Nu, nu. Tikko Antenas ielā biju. Ar labu auto, bet aizpērnajām riepām. Domājiet, ka citādi centīgais zēns (jums tur pakaļējā amortizatora apakšējā buksīte tāda drusciņ vaļīga!) pamanīja, ka vienam ritenim viducī vairs tikai divi milimetri dziļuma? Var jau būt. Taču neteica gan ne vārda. Laikam pažēloja, ko nevajadzētu viss darīt.
Divas riepas
Vēl viens pavecs, bet joprojām interesants diskusiju temats – kur likt labākās riepas, ja divi tavā rīcībā esošie pāri ievērojami atšķiras?
No sen seniem laikiem un bez šaubīšanās – ja visas mūsu rīcībā esošās riepas nav viena vecuma, labākās riepas liekam uz velkošajiem riteņiem. Citādi pat no nieka dubļu peļķītes neizbrauksi, par izkustēšanos sniegā pat nerunājot. Taisnība. Taču paskatieties, kādus pekstiņus taisa pēc šādas tradīcijas apauts VW „Golf 5” vidēji ātrā (ap 70 – 80 km/h) slapja asfalta vai grants līkumā. Pagriezienu paklausīgi iesācis, tas pēkšņi griež degunu krietni vairāk uz līkuma iekšmalu nekā pilots iecerējis. Ja stūrētājam pietiek aukstasinības vieglai un precīzai korekcijai, aizbrauc tālāk bez problēmām. Ja nepietiek, ja izbailēs par stabilitātes zudumu tiek palaists vaļā gāzes pedālis, auto, dzinējam bremzējot priekšējos riteņus (labas riepas), atslogo pakaļējos, kuri žēlīgajās aizpērnā gada pastalās jau tā knapi turas pie ceļa, un dodas dziļā slīdē. Pakaļa pa priekšu...
Modernā rekomendācija
Riepu ražotāju pārstāvji diskusijās par šo jautājumu neielaižas. Pareiza rīcība esot pretēja. Labākajām riepām pilnīgi noteikti jābūt aizmugurē.
Labi. Skatāmies un taustam, kā trasē brauc otrs tāds pats „Golf” ar padilušām priekšējām un pilnīgi jaunām pakaļējām riepām. Tiešām – dziļā slīdē nenonāk neviens no testa pilotiem. Brauc stabili kā tramvaji. Taču – ko viens otrs meklē līkuma ārmalā?
Zinātniski sakot – modernā rekomendācija noved pie vēl izteiktākas nepietiekamas pagriežamības nekā priekšējās piedziņas auto jau tā piemīt pat ar četrām vienādām riepām. Man šāda auto uzvedība nepatīk. Daudziem nepatīk.
Katram savu
Laikam jau taisnība atkal būs kaut kur pa vidu. Un katram sava.
Pirmkārt – vislabāk, protams, ir neeksperimentēt uz ceļa, kurš jau tā nav tā drošākā vieta pasaulē, saspringt, kaut vai aizņemties, bet nolikt savu braucamo uz kaut cik līdzīgiem un iespējami labiem četriem riteņiem. Ja gribi turpināt braukt – riepas (protams, arī bremzes un stūres sistēmas sastāvdaļas) ir pēdējais, uz ko atļauties taupīt. Ar četriem labiem riteņiem auto būs vistuvāk neitrālai un drošai pagriežamībai.
Otrkārt – patiešām labi, trenēti, prasmīgi vadītāji modernās rekomendācijas neuzklausīs un joprojām liks labākos riteņus priekšā. Viņi to var darīt, jo mērena pārlieka pagriežamība ir viņu stihija. Pakaļējās ass slīdi viņi zibenīgi un instinktīvi iznīcina (ja uzskata to par šajā brīdī nevajadzīgu) vai ierobežo un izmanto savā labā. Viņiem tā nav briesmu, bet prieka un baudas avots. Turklāt – ir jau tiešām noderīgi, ja velkošie riteņi spēj ne tikai buksēt, bet labi vilkt. Arī intensīvi bremzējot priekšējiem (pie ceļa piespiestiem) allaž vairāk darba nekā gandrīz vai gaisā paceltajiem pakaļējiem. Ja to protektors labs un apstākļiem atbilstošs, apstāšanās ceļš būs īsāks.
Treškārt – ja runājam nevis par manu, bet manas meitas auto, pareizā rekomendācija būs tā „modernā”. Priekšējās piedziņas auto pārlieku pagriežamību izmantot viņa nav iemācījusies. Pakaļējās ass slīde viņu noteikti nobaidīs, gāzi viņa šajā brīdī pavisam noteikti atlaidīs (vai pat bremzēt sadomās), un nu jau nevadāms auto brauks grāvī, krūmos, velns zina kur. Labāk jau, lai tas stūrējas kūtrāk.
Tātad – var rīkoties abējādi. Taču – pilnīgi noteikti – tev jāzina, kā tava riepu izvēle auto vadāmību ietekmēs un attiecīgi jāpiemēro tam sava stratēģija. Bail no slīdes – labākās riepas pakaļā! Bet atceries, ka stūrei šāds kuģis klausīs kūtri. Ja iebrauksi līkumā par ātru, tas stums degunu uz grāvja pusi un varbūt tur tevi ievedīs, jo arī cīniņš ar nepietiekamu pagriežamību prasa trenētas iemaņas, kuru diemžēl daudziem nav.
Riepas, piedziņa... viss nieki. Viss ir atkarīgs no Prāta.