Lielākajā daļā ceļu satiksmes gadījumu vainojama autovadītāja neuzmanība vai nevērība 6

Pēc Ceļu satiksmes drošības padomes (CSDP) veiktā pasūtījuma, Latvijā pirmo reizi tika padziļināti analizēti Rīgas reģionā 2016. gadā notikušo smago ceļu satiksmes negadījumu iemesli, kas atklāja jaunas iespējas, kā uzlabot drošību uz ceļiem.

Tas savukārt novedīs pie mazāka smagi ievainoto un bojā gājušo skaita. Ar minēto pētījumu šodien Satiksmes ministrijā (SM) tika iepazīstināta CSDP, kuru vadīja satiksmes ministrs Uldis Augulis.

Satiksmes ministrs Uldis Augulis norādīja: “Pētījums parāda, ka situācija ceļu satiksmes negadījumu jomā ir jāturpina nopietni risināt un aktīvi jāīsteno ceļu satiksmes drošības pasākumi, tai skaitā sabiedrības informēšana un izglītošana par braukšanas kultūru un satiksmes noteikumu ievērošanu. Apkopotie secinājumi un priekšlikumi sniedz skaidrāku redzējumu, kādā virzienā nepieciešams pievērst būtiskāku uzmanību, lai negadījumu skaits ar smagi ievainotajiem vai bojā gājušajiem ceļu satiksmes dalībniekiem ievērojami samazinātos. Tas jāīsteno kompleksi, sadarbojoties atbildīgajām institūcijām”.

Vairumā smagi ievainoto (25 personas) un bojā gājušo (23 personas) bija tieši gājēji. Būtiski, ka teju puse jeb 48% cietušo gājēju bija alkohola reibumā. Jāuzsver, ka tieši 21 nelaimes gadījums notika uz gājēju pārejām. SM Autosatiksmes departamenta direktors Tālivaldis Vectirāns norāda: “Analizējot nelaimes gadījumu apstākļus, secināts, ka no 21 gadījuma 9 pie vainas bija gājēju pāreju infrastruktūra. Tās nav atbilstoši aprīkotas, tādēļ drošības nolūkos ir jāveic darbs pie infrastruktūras sakārtošanas. Jāatceras, ka gājēji ir ievainojamākā satiksmes dalībnieki”. Neregulējamas gājēju pārejas uzstādītas vietās, kur ir vairāk par vienu braukšanas joslu katrā virzienā, kā arī īsi pirms gājēju pārejas ceļa zīmes uzstādītas pārāk bieži, kas traucē autovadītājam laikus ieraudzīt ceļa zīmi par gājēju pāreju. Tas liek secināt, ka drošību var uzlabot salīdzinoši vienkāršām satiksmes organizācijas izmaiņām, piemēram, ar ceļa zīmju uzstādīšanu vai manevru ierobežošanu.

Analizējot kopējos ceļu satiksmes negadījumu iemeslus, konstatēts, ka lielākajā daļā gadījumu vainojama ir autovadītāja neuzmanība vai nevērība, kā tas bijis 38% gadījumu. Trešdaļa jeb 31% negadījumu notika gājēju neuzmanības dēļ, bet 29% gadījumu – citu iemeslu dēļ, piemēram, ceļa zīmju vai ātruma neievērošanas vai kontroles zuduma pār automašīnu rezultātā.

Pētījums parādījis, ka gājēji pārvietojas bez atstarojošiem elementiem, bieži arī alkohola reibumā, savukārt autovadītāji ir noguruši. Smagas sekas ceļu satiksmes negadījumā bijušas, ja aizmugurējā sēdekļu rindā nav lietotas drošības jostas. Citos gadījumos vadītāji miruši vai pie vainas ceļu satiksmes negadījumam bijis veselības problēmu saasinājums. Iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis norādīja, ka jādomā par jauno tehnoloģiju ieviešanu pēc ceļu satiksmes negadījumiem uzskaites jomā, lai ar to palīdzību var analizēt visus datus.

CSDP locekļi ierosināja veikt visu valsts autoceļu tīklā esošo gājēju pāreju apsekošanu, lai konstatētu to atbilstību Latvijas standartos un normatīvajos aktos noteiktajām prasībām. Bez tam VAS “Latvijas Valsts ceļi” nepieciešams organizēt apmācības atbildīgajām pašvaldības amatpersonām, kas nodarbojas ar satiksmes organizāciju savā pašvaldībā, par prasībām, kādas jāievēro uzstādot un aprīkojot gājēju pārejas atbilstoši satiksmes drošības prasībām. Ierosināts izvērtēt iespējas ieviest arī distances apzīmējumu (prasības standartos un normatīvajos aktos) un realizēt praksē uz valsts galvenajiem autoceļiem.

Izpētot Valsts policijas ceļu satiksmes negadījumu reģistrēšanas protokolus, negadījumu vietas fotoattēlus, krimināllietu materiālus un veicot vietas apskates klātienē, tika analizēti 84 smagi ceļu satiksmes negadījumi 2016. gadā Rīgas reģionā. Konstatēts, ka lielākā daļa jeb 65% ceļu satiksmes negadījumu notiek pilsētās, vairumā – tieši skaidros vai saulainā laikā (43%). Savukārt 28% negadījumu laikā bija apmācies, bet 22% ceļu satiksmes nelaimes gadījumu laikā sniga sniegs, lija lietus vai bija migla. Pusē jeb 50% gadījumos ceļa segums bija sauss, turpretim slapjš asfalts – 40% laikā, bet ledus, apledojums vai slapjš sniegs bija 6% gadījumu. Tas liecina, ka laika apstākļi ļoti reti veicina ceļu satiksmes negadījumus. Gandrīz katrs desmitais jeb 9% gadījumu autovadītāji negadījuma brīdī bija alkohola reibumā, bet 5% vadītāju nebija autovadītāju apliecības.

Pētījumu nākotnē izmantos Satiksmes ministrija, Tieslietu ministrija, Valsts policija, VAS “Latvijas Valsts ceļi”, VAS “Ceļu satiksmes drošības direkcija”, Valsts tiesu ekspertīžu birojs. Eksperti ir izvērtējuši pētījuma secinājumus un no tiem tālāk sekos vairāki jauni pasākumi ceļu satiksmes negadījumu jomā.