2021.gada ceturtajā ceturksnī industriālo koksnes granulu cenas, salīdzinājumā ar 2020.gada nogali, pieaugušas divkārt, liecina Meža nozares informācijas centra (MNIC) publiskotā informācija.
Sekojot augšupejošai cenu dinamikai novembrī, kopumā malkas cenas decembrī palielinājušās par diviem eiro kubikmetrā, vidēji sasniedzot 30-31 eiro par vienu ciešo kubikmetru.
Pēc centra datiem, Latvijā izteiktāks pieaugums, cenām tuvojoties 34 eiro par kubikmetru, vērojams Latgales reģionā, kas saskāries ar piegāžu kritumu no Baltkrievijas un pieaugošu konkurenci no Lietuvas pircēju puses. 2022.gada sākumā šī tendence, pēc centra ekspertu prognozētā, visticamāk, turpināsies.
Informācijas centra eksperti min, ka kopējo malkas cenu kāpumu Latvijā pašlaik ietekmē divi būtiski faktori - malkas un šķeldu uzkrājumu sezonālais samazinājums granulu rūpnīcas, kā arī kopējās energoresursu cenu izmaiņas Eiropas un Āzijas reģionos, kas kopš septembra iezīmē ļoti stāvu augšupejošu vektoru.
Vienlaikus enerģētiskās koksnes resursu cenas, atšķirībā no dabas gāzes un elektrības, nav pieaugušas vairākas reizes - koksnes produktu tirdzniecībā netiek izmantoti biržu mehānismi un piegādes notiek uz ilgtermiņā līgumu bāzes. Tomēr, kā uzsver MNIC, kaut gan uz citu energonesēju fona mērens, arī enerģētiskās koksnes produktu cenu kāpums patērētājiem ir jūtams - Baltijas jūras reģionā (Amsterdamā, Roterdamā, Antverpenē) industriālogranulu "spot" darījumu cenas patlaban ir divreiz augstākas nekā 2020.gada beigās.
Tāpat augušas kurināmās šķeldas cenas. Pēc MNIC aplēsēm, kurināmo šķeldu cenas decembra beigās pietuvojās 12-13 par beramo kubikmetru, ar prognozi 2022.gada sākumā sasniegt 13-15 eiro līmeni.
Informācijas centra eksperti prognozē, ka 2022.gada janvārī un februārī enerģētiskās koksnes (malkas, šķledu) cenu dinamika būs ļoti atkarīga no laika apstākļiem Latvijā. Ja sala trūkums būs izteikts, iespējamas problēmas ar mežizstrādes darbiem un loģistiku, kas mazinās koksnes resursu piedāvājumu un var saasināt konkurenci to iepirkumos.
"Atzīmēsim, ka Lietuvā un Igaunijā malkas cenas jau pārsniedz Latvijas līmeni par 5-10 eiro kubikmetrā," piebilst MNIC.
Jau ziņots, ka kokmateriālu tirgū aizvien turpinās cenu kāpums.
((
Nav tā.
Gala pircējs vēl joprojām var nopirkt granulas par 160 - 200 EUR tonnā.
ceru, tev taisnība un šī ir viltus ziņa - es sezonā par granulām atdodu 1000 eiro, 2000 man nebūtu pa spēkam
Ko Tu apkurini, ka 1000 par granulām ? 9stavu dzīvokli kurš pilns ar caurumiem un neefektīvu siltuma izolāciju? Man PasuveHouse un apkurei spainis ar granulām uz mēnesi. Pa 1000euro varētu vairākus desmit gadus siltā dzīvot.
Tad siltini savu putnu būri. Man dēļ DzĪB sovokaino penšu noskaustās mājas renovācijas arī nācās to izdarīt. Bija vērts. Pēc padomju brašo celtnieku ārsienās sabāzto lupatu, papes u.c. drazu aizvākšanas un nomaiņas uz akmens vati un pārējiem vajadzīgajiem materiāliem, tagad dzīvoklī ir stipri virs +20. Dzīvoju ar aizgrieztiem radiatoriem, tad ir normāli.
Tagad sadzīvo ar pelējuma sporām. Vai tik nav tā ka nomainīji radiatorus un sačakarēji apkures balansu.
Jā, nomainīju arī radiatorus. No padomju ar aizveramo širmi uz tāda paša izmēra, tikai jauniem. Logiem ir ventilācija. Jau 7 gadi pagājuši, pelējuma joprojām nav.
Saki spainis ar granulām un tās pašas no suņu barības maisa?, klauns tu esi vai arī kanārijputniņš, kurš iemācījies runāt
Man gadā aiziet 6-7 paletes, šogad nopirku 7 paletes, ar visu transportu samaksāju 1150Eur, ja pareizi atceros. x2 saņemt rēķinu nebūtu patīkami.
man uz 100kv.m platibu, tagad ziemas mēnešos aiziet aptuveni 100kg/mēn.
man līvāniete, kas līdz pusei ar ķieģeļiem un LV ziemeļaustrumos - nekur likties, 1000 kg decembrim
Nu man te ražošanas cehs 72 x 24 x H12 m, ventilācija bez rekuperācijas, katls bez automātikas un arī 1000 kg granulu decembrim!
Telpās 18 - 22 grādi, bet izolācija totālā.
Kāda katla vadības automātika uzlikta?
poļu Sokol, sbsiltumtehnika visu sarika, saregulēja, domāju, tam nozīme maza, galvenais ir šīs mājas "labā ventilācija"
cik saprotu,ka tas ir tikai katls ar savu automātiku, ja vēlies vismaz kādus 25 proc ekonomiku iesaku piepirkt klāt papildus automatiku, kas katlu darbinās pēc konkrēto telpu temperaturas , un kur var iestatīt nepieciešamo temperatūru par stundām katrā telpā atsevišķi. kā piemēru varu minēt;
elektrumveikals.lv/lv/majai/vieda-maja/ierices
no tā nepieciešams bāzes stacija, katla slēdzis , temperatūras sensoru un radiātoru regulātoru katrā telpā kurā vēlies regulēt siltumu
paldies par ieteikumu, tas tiešām varētu būt labs risinājums
Ja līvāniete ir apmūŗēta, esot variants piepūst to spraugu tarp māju un ķieģeli ar putupolistirolu. visai būtiski samazinās siltuma zudumi.
Un kārtīgi nosiltināti griesti, bēniņu grīdas un pažobeles arī dara brīnumus.
Jā'vienreizējs čakars, bet arī ieguvums ilgtermiņā nav mazākais
Man 260kv.m. un nav ideāli nosiltināts, lieli un daudz logi, parastās stikla paketes, kad cēlu māju, tad vēl nebija divkameru logi, bet nu kko mainīt tagad nav vērts, tas maksā pārāk dārgi un 1000gadā par apkuri, neuzskatu, ka tas būtu daudz, ņemot vērā, cik viņa izmaksā dzīvokļos, kas pieslēgti pašvaldību katlmājām.
topinambur, paletē nav tonna (1000kg), bet gan 960 kg!
Es pērku granulas kur paletē ir 1050kg (kas ražo nezinu, maisi bez uzrakstiem)