Toyota: iekšdedzes motoriem bija, ir un būs liela nozīme (+VIDEO) 24

Arī viņa bija tikai karognesēja - izdomāja kāds cits, viņa tikai to izmantoja savtīgos nolūkos, lai spiestu nost sociķu pārņemto ogļu rakšanas nozari.

Daļiņas PM10 un PM2.5

ww2.arb.ca.gov/resources/inh...ter-and-health

Kas ir cietās daļiņas?

Gaisa daļiņas (PM) nav atsevišķs piesārņotājs, bet gan vairāku ķīmisko vielu sajaukums. Tas ir sarežģīts cietvielu un aerosolu maisījums, kas sastāv no maziem šķidruma pilieniem, sausām cietām daļiņām un cietiem serdeņiem ar šķidriem pārklājumiem. Daļiņām ir ļoti atšķirīgs izmērs, forma un ķīmiskais sastāvs, un tās var saturēt neorganiskus jonus, metāliskus savienojumus, elementāru oglekli, organiskos savienojumus un savienojumus no zemes garozas. Gaisa kvalitātes regulēšanas nolūkos daļiņas nosaka pēc to diametra. Tie, kuru diametrs ir 10 mikroni vai mazāks (PM10), ir ieelpojami plaušās un var izraisīt negatīvu ietekmi uz veselību. Smalkās daļiņas ir definētas kā daļiņas, kuru diametrs ir 2,5 mikroni vai mazāks (PM2,5). Tāpēc PM2,5 ir daļa no PM10.

Kāda ir atšķirība starp PM10 un PM2.5?

PM10 un PM2,5 bieži rodas no dažādiem emisiju avotiem, un tiem ir arī atšķirīgs ķīmiskais sastāvs. Benzīna, eļļas, dīzeļdegvielas vai koksnes sadedzināšanas radītās emisijas rada lielu daļu PM2,5 piesārņojuma, kas atrodams āra gaisā, kā arī ievērojamu daļu PM10. PM10 ietver arī putekļus no būvlaukumiem, poligoniem un lauksaimniecības, savvaļas ugunsgrēkiem un krūmu/atkritumu dedzināšanu, rūpnieciskiem avotiem, vēja izpūstus putekļus no atklātām zemēm, ziedputekšņus un baktēriju fragmentus.

PM var tieši izdalīties no avotiem (primārās daļiņas) vai veidoties atmosfērā gāzu (sekundāro daļiņu) ķīmisko reakciju rezultātā, piemēram, sēra dioksīds (SO2), slāpekļa oksīdi (NOX) un noteikti organiskie savienojumi. Šos organiskos savienojumus var emitēt gan dabiski avoti, piemēram, koki un veģetācija, gan arī cilvēka radīti (antropogēnie) avoti, piemēram, rūpnieciskie procesi un mehānisko transportlīdzekļu izplūdes. PM10 un PM2,5 daļiņu relatīvie izmēri ir salīdzināti attēlā zemāk.

Tas attiecas tikai uz aizvēsturiskiem lūžņiem.

Jā, bet runa ir par nākotnes modeļiem, kuri būs piemēroti bio vai sintētiskajām degvielām. Piem. metilspirtu jau tagad lieto sacīkšu auto, jo tā oktānskaitlis ir 114 bez kādām piedevām, un ja runa par enerģijas ietilpību, tad metanolam ir 5,5 kWh/kg , kamēr litija jonu baterijai pagaidām 0.2 kWh/kg

Otrās pauadzes biodegviela tiek ražota tikai no pārtikas atkritumiem. Tākā pāķi un zemnieki var nomierināties.

Neviens nerunā par Spirtiem, bet par biodegvielu, kura ir tādi pati pēc raksturlielumiem kā parastā degviela, tikai par pamatu ir ņemti pārtikas atkritumi. Kas nenonāk veikalu plaukto un no kā netaisa konservus, bet ko agrāk veda uz izgāztuvēm.

Kā piemēru var minēt

iauto.lv/zinas/latvija...w=all#comments

www.hydrocarbons-technology.com/projects/nest...ity-rotterdam/

Bet ir arī citi pozitīvi līdzīgi piemēri.

A tie kas te raksta par spirtiem un gumijām vajadzētu sākt mazāk dzert varbūt tad mazāk domās iešausies Spirtotie produkti iekšīgai lietošanai.