Teju piektā daļa autovadītāju mēdz nelietot pagrieziena rādītāju 28

Pagrieziena rādītāja izmantošana, veicot nogriešanās vai joslas maiņas manevru, ir svarīga satiksmes drošībai, taču teju piektā daļa jeb 18% autovadītāju mēdz to nelietot, liecina “Carlsberg 0.0 atbildīgas braukšanas indeksa” dati.

Ar pagrieziena rādītāja nelietošanu daudz biežāk grēko tieši vīrieši – kopumā 23% norādījuši, ka ne vienmēr lieto pagrieziena rādītāju, kamēr sievietes šādu atbildi sniegušas tikai 13% gadījumu.

Pagrieziena rādītāju izmantošana nav tikai cieņa pret citiem satiksmes dalībniekiem, savlaicīgi informējot viņus par plānoto manevru. Arī Ceļu satiksmes noteikumos ir skaidri noteikts, ka transportlīdzekļa vadītājam ir pienākums izmantot pagrieziena rādītājus, veicot noteiktus manevrus. Noteikumos minēts, ka “Pirms uzsākt braukšanu, pārkārtoties citā braukšanas joslā, nogriezties pa labi vai pa kreisi, apgriezties braukšanai pretējā virzienā, apstāties vai stāvēt, vadītājam jādod brīdinājuma signāls ar virzienrādītājiem, bet, ja tādu nav, – ar roku.”. Šī prasība nodrošina, ka citi ceļu satiksmes dalībnieki tiek savlaicīgi informēti par vadītāja plānotajiem manevriem, tādējādi veicinot drošību un sapratni ceļu satiksmē.

Neraugoties uz to, aizvien ir salīdzinoši liela autovadītāju daļa, kas ne vienmēr izmanto pagrieziena rādītāju. Piemēram, vecuma grupā no 18 līdz 29 gadiem tie ir 28%, bet vecuma grupā no 40 līdz 49 gadiem – 24%. Apzinīgākie autovadītāji ir vecumā no 60 līdz 74 gadiem – šajā grupā pagrieziena rādītāju ne vienmēr lieto tikai 13% autovadītāju.

Drošas Braukšanas Skolas direktors Jānis Vanks norāda: “Problēma nav tikai pagrieziena rādītāju neizmantošana, bet arī novēlota to ieslēgšana, radot neparedzamas situācijas un liekot citiem satiksmes dalībniekiem reaģēt pēdējā brīdī. Tas palielina ceļu satiksmes negadījumu risku. Ceļu satiksmes noteikumi paredz, ka pagrieziena rādītāji jāieslēdz savlaicīgi pirms manevra veikšanas, lai sniegtu pietiekamu brīdinājumu pārējiem satiksmes dalībniekiem. Šī noteikuma neievērošana tiek uzskatīta par bīstamu pārkāpumu, par to var tikt piemērots sods. Tādēļ ir būtiski ievērot noteikumos paredzētās prasības attiecībā uz pagrieziena rādītāju izmantošanu, lai nodrošinātu drošu un prognozējamu satiksmes plūsmu.”

Analizējot pētījuma datus reģionālajā griezumā, iespējams secināt, ka situācija visos reģionos ir samērā līdzīga. Lielāks skaits autovadītāju, kuri ne vienmēr izmanto pagrieziena rādītāju, ir Rīgā un Pierīgā – attiecīgi 20% un 23%. Zīmīgi, ka tieši galvaspilsētā un tās apkārtnē ir intensīvāka satiksme - vairākjoslu ceļi, apvedceļi, apļi, kas rada lielāku nepieciešamību veikt manevrus, piemēram, pārkārtoties joslās vai nogriezties. Ja autovadītāji šādos apstākļos nelieto pagrieziena rādītājus, tas rada vēl lielāku haosu jau tā intensīvas satiksmes apstākļos.

“Carlsberg 0.0 atbildīgas braukšanas indekss” ir bezalkoholiskā alus “Carlsberg 0.0” pētījums, kas tapis sadarbībā ar Drošas Braukšanas Skolu un pētījumu centru Norstat. Pētījumā, kas veikts 2024. gadā, piedalījās 1000 Latvijas iedzīvotāji vecumā no 18 līdz 74 gadiem. Pētījums veikts ar mērķi sekmēt atbildīgu braukšanu un izpratni par to, kas rada papildu riskus uz ceļiem, un kā tos novērst.