Piektdien, 20. septembrī, Briselē notika Transporta ministru padome, lai apspriestu transporta nozares lomu Eiropas Savienības (ES) klimata mērķu sasniegšanā. Uzsvērta nepieciešamība, ka transporta nozarei ir jāveicina siltumnīcefekta gāzu (SEG) emisiju samazināšanu.
Izvērtējot konkrētos pasākumus, kas jāveic dalībvalstīm, Bulgārija, Ungārija, Latvija, Lietuva, Polija un Rumānija ir uzsvērušas, ka dažos transporta jomas tiesību aktu priekšlikumos ir zināma neatbilstība salīdzinājumā ar ES klimata politiku un mērķi samazināt SEG emisijas.
Tāpat šīs sešas valstis ir norādījušas uz Mobilitātes pakotni I, kas ir tiesību aktu priekšlikumu kopums, ar ko pārskata pašreizējos ES starptautiskā autotransporta noteikumus. Minētās valstis uzskata,ka daži priekšlikumi, kas ir iekļauti Mobilitātes pakotnē I, varētu prasīt pārvadātājiem veikt transporta operācijas veidos, kas negatīvi ietekmēs vidi un klimatu. Īpaši minētais attiecas uz 2019. gada aprīlī pieņemto EP pirmā lasījuma nostāju, kas ieviesa, piemēram, pienākumu transportlīdzeklim regulāri (ik pēc četrām nedēļām) atgriezties dalībvalstī, kurā tas veic uzņēmējdarbību, vai noteikumu par kabotāžas pārvadājumu laika saīsināšanu. Šie noteikumi ne tikai nevajadzīgi apgrūtinās nozari, bet galvenokārt mākslīgi pastiprinās papildus tukšos braucienus. Tā rezultātā palielināsies SEG emisijas – rezultāts, kas ir pretrunā ar ES deklarētajiem klimata politikas mērķiem.
Transporta ministru padomes ietvaros Bulgārija, Ungārija, Latvija, Lietuva, Polija un Rumānija tikās, lai apsvērtu Mobilitātes pakotnes I nākotni un tās iespējamo ietekmi uz ES autotransporta nozari. Valstis minēja, ka sākotnējās bažas ir apstiprinājušas analīzes, ko nesen izstrādājušas neatkarīgas pētniecības iestādes. Analīzē galvenā uzmanība tika pievērsta atsevišķu Mobilitātes pakotnes I aspektu izpētei, tostarp atsauci uz Romas I regulu, pienākumam transportu regulāri atgriezt mājās, kā arī aizliegumam regulāri atpūsties transportlīdzekļa kabīnē. Analīze sniedza rūpīgu tiesību aktu noteikumu un to iespējamo seku novērtējumu, norādot uz to negatīvo ietekmi un iespējamo likumdošanas riskus gadījumā, ja tie tiek īstenoti.
Sešas valstis pauda cerību, ka iepriekš minētie pētījumi radīs impulsu, lai sāktu uz faktiem balstītu diskusiju par Mobilitātes pakotni I. Tika pausta cerība, ka Mobilitātes arī nozares vajadzības.
Šī nākotne un tamlīdzīgi pasākumi ( piem., 45 h pauze viesnīcā, utt) ir vāji slēpti mēģinājumi nelaist "veco" Eiropas valstu pārvadājumu tirgū jaunās EU valstis, kā arī paspiest ārā tos pārvadātāju, kas jau tur strādā. Konkurences ierobežošana, kas slēpjas aiz izdomātiem lozungiem. Neviens(arī mēs paši!) nav un nebūtu laimīgs, ja uzrastos konkurents, kas ir gatavs sniegt mūsu piedāvāto pakalpojumu par zemāku cenu.
Te ir jāpaskaidro, ka 45 stundu pauze kabīnē draud ar 30 000 Eiro sodu! Tas ir tas pats ko mūsu bāleliņi grib panākt, lai visi brauc ar sabiedrisko! Nepietiek visiem un nepietiks arī viesnīcu. Tā ir Auto Hofu lobēšana, sabūvēja viesnīcas un tagad grib 100% aizpildīt!