Nozares speciālists, doktors Štefans Bracels no ICE institūta prognozē, ka karš Ukrainā uz vācu autobūves industriju lielu iespaidu neatstās. Lielākie zaudējumi paredzami Renault-Nissan.
Kamēr Ukraina kā automobiļu tirgus nespēlē būtisku lomu, Krievija jau sen tiek uzskatīta par nozīmīgu pasaules autobūves nākotnes tirgu, kas 2012. gadā ar 2,8 miljoniem pārdoto transportlīdzekļu pat pietuvojās Vācijas tirgus līmenim. Tomēr Krievijas automobiļu tirgus kopš 2015. gada stagnē robežās no 1,4 līdz 1,8 miljoniem pārdotu transportlīdzekļu.
2021. gadā Krievijā tika pārdoti aptuveni 1,67 miljoni vieglo automašīnu (2020: 1,60 miljoni) un vieglo kravas automobiļu. Tas ierindo Krieviju 8. vietā pasaules lielākajos automobiļu tirgos aiz Dienvidkorejas un apsteidzot Franciju un Apvienoto Karalisti.
Ražotāju grupas ar lielāko pārdošanas apjomu 2021. gadā ir Hyundai (ieskaitot Kia) ar aptuveni 380 000 transportlīdzekļu un AvtoVAZ (Lada) ar 351 000 automašīnu un Renault-Nissan-Mitsubishi aliansi ar 212 000 automašīnu, turklāt Renault pieder arī lielākā daļa AvtoVAZ akciju.
No Vācijas ražotājiem Volkswagen grupa aizņem 12 procentu tirgus daļu ar 204 000 automašīnu, bet BMW un Mercedes ar aptuveni 3 procentu tirgus daļu Krievijā pārdod attiecīgi aptuveni 49 000 un 50 000 automašīnu.
Gaidāmās ekonomiskās sankcijas vissmagāk skars Hyundai grupu, kā arī Renault-Nissan-Mitsubishi aliansi un Volkswagen grupu. Tomēr, tā kā Krievijas tirgus sadaļa Volkswagen ir tikai 2 procenti (Krievijas pārdošanas apjoms attiecībā pret kopējo pārdošanas apjomu), negatīvā tiešās pārdošanas ietekme, līdzīgi kā BMW un Mercedes-Benz, ir vērtējama kā mērena.
Turpretim Renault-Nissan-Mitsubishi ekonomiski visvairāk ietekmē alianses un Krievijas meitasuzņēmuma AvtoVAZ kopējā augstā tirgus daļa. Minētajam autobūves koncernam Krievijā ir kopumā 34 vieglo automašīnu, kravas automašīnu, furgonu, autobusu un dzinēju ražotnes, kuras tomēr galvenokārt ražo savam vietējam tirgum.
2020. un 2019. gadā tika saražoti attiecīgi 1,4 miljoni un 1,65 miljoni transportlīdzekļu. Tomēr 2019. gadā pirms koronavīrusa gadā tika eksportēti mazāk nekā 50 000 automašīnu. Krievijas autobūves nozares kopējā eksporta vērtība 2019. gadā bija 3,3 miljardi ASV dolāru. Savukārt importa vērtība bija 20 miljardi ASV dolāru.
Principā Krievijas un Ukrainas kara un gaidāmo sankciju dēļ jārēķinās ar būtiskiem ražošanas piegādes ķēdes traucējumiem Krievijā. Visticamāk, īpaši tiks ietekmēta Renault grupa ar tās automašīnu rūpnīcām valstī.
Kas attiecas uz Volkswagen un citiem ražotājiem, tad arī viņiem ir transportlīdzekļu ražošanas rūpnīcas Krievijā un lelākā daļa šo rūpnīcu lielā mērā ir atkarīgas no detaļu piegādes no ārvalstīm. Paredzamās sankcijas varētu novest pie detaļu piegādes pārtraukšanas no Eiropas un citām valstīm īstermiņā. Tas draud ar ražošanas līniju apstāšanos Krievijā.
Un otrādi, Krievijai un Ukrainai ir tikai pakārtota loma kā piegādātājiem pasaules automobiļu rūpniecībai. Taču arī šeit var rasties piegāžu ķēdes traucējumi, tādēļ Eiropas rūpnīcas var izjust traucējumus ar detaļām, ko ražo šīs valstis.
Štefans Bracels: "Krievija ilgu laiku nebūs nozīmīgs noieta tirgus un ražošanas vieta automobiļu rūpniecībai. Konkrētās kara sekas un gaidāmās sankcijas vēl nevar precīzi paredzēt. Tomēr automobiļu ražotāji un piegādātāji Krievijā, visticamāk, zaudēs ievērojamu daļu no savas vērtības.
Var prognozēt, ka automobiļu rūpniecība Krievijā atbilstošas investīcijas tagad neveiks daudzus gadus. Tomēr var sagaidīt arī būtiskas netiešas sekas autobūves nozarei Vācijā un Eiropā. Tuvākajos gados, ne tikai enerģijas un naftas cenu kāpuma dēļ, pieaugs automobiļu ražošanas un automašīnu lietošanas izmaksas.
Krievu Pederasti pazaudēs visu!!!