Ar Eiropas zaļā kursa priekšlikumu paketi EK plāno padarīt ilgtspējīgus produktus par normu ES 1

Eiropas Komisija (EK) šodien nākusi klajā ar Eiropas zaļā kursa priekšlikumu paketi, kuras mērķis ir ilgtspējīgus produktus Eiropas Savienībā (ES) padarīt par normu, veicināt aprites darījumdarbības modeļus un dot patērētājiem iespējas īstenot pāreju uz zaļo ekonomiku.

Kā aģentūru LETA informēja EK pārstāvniecības Latvijā Preses nodaļā, EK ierosina jaunus noteikumus, kas vajadzīgi, lai praktiski visas ES tirgū esošās fiziskās preces visā to aprites ciklā, no izstrādes posma līdz ikdienas lietošanai, pārprofilēšanai un ekspluatācijas laika beigām, padarītu videi labvēlīgākas, apritīgākas un energoefektīvākas.

Tāpat šodien EK nāk klajā arī ar jaunu stratēģiju, kas iecerēta, lai tekstilizstrādājumus padarītu izturīgākus, vienkāršāk salabojamus, atkalizmantojamus un reciklējamus, un tādējādi iegrožotu ātro modi, samazinātu tekstilatkritumu daudzumus, novērstu nepārdoto tekstilizstrādājumu iznīcināšanu un nodrošinātu, ka to ražošanā tiek pilnībā ievērotas sociālās tiesības.

Trešā priekšlikuma mērķis ir atbalstīt būvizstrādājumu iekšējo tirgu un nodrošināt, ka spēkā esošais tiesiskais regulējums ir piemērots ilgtspējas un klimata mērķu sasniegšanai arī ar būvētās vides palīdzību.

Tiesību aktu pakete ietver priekšlikumu par jauniem noteikumiem, kas iecerēti, lai patērētājiem, kļūstot labāk informētiem par ražojumu vidisko ilgtspēju un labāk aizsargātiem pret zaļmaldināšanu, dotu iespējas iesaistīties pārejā uz zaļo ekonomiku.

Ar šodienas priekšlikumiem EK ceļ priekšā instrumentus pārejai uz patiesi apritīgu ES ekonomiku: tie nav atkarīgi noenerģijas un resursiem, spēj labāk izturēt ārējus satricinājumus un respektē dabu un cilvēka veselību. Priekšlikumu pamatā likti sekmīgi darbojošies pašreizējie ES ekodizaina noteikumi, kas ievērojami samazinājuši ES energopatēriņu un patērētājiem nesuši vērā ņemamus ietaupījumus.

Tikai 2021.gadā vien pašreizējās ekodizaina prasības patērētājiem ietaupījušas 120 miljardus eiro, norāda EK. Vēl viens noteikumu iznākums ir tāds, ka aptverto produktu gada energopatēriņš kļuvis par 10% mazāks. Jaunā sistēma spēj līdz 2030.gadam nodrošināt primārās enerģijas ietaupījumu, kas ir līdzvērtīgs 132 miljoniem tonnu naftas ekvivalenta un atbilst aptuveni 150 miljardiem kubikmetru dabasgāzes jeb gandrīz visam dabasgāzes apjomam, kuru ES patlaban importē no Krievijas.

Priekšlikums regulai par ilgtspējīgu produktu ekodizainu visvairāk attiecas uz produktu dizainu, jo tieši dizains līdz pat 80% apmērā nosaka, kāda būs produkta aprites cikla radītā ietekme uz vidi. Noteiktas jaunas prasības, kuru mērķis ir produktus padarīt izturīgākus, uzticamākus, vienkāršāk atkalizmantojamus, atjaunināmus, salabojamus, vieglāk uzturamus, renovējamus un reciklējamus, kā arī energoefektīvākus un resursefektīvākus.

Turklāt konkrētu veidu produktiem noteiktas informācijas prasības, kas nodrošinās to, ka patērētāji skaidri apzināsies savu pirkumu ietekmi uz vidi. Visiem reglamentētajiem produktiem būs digitālās produkta pases. Tas atvieglos produktu labošanu vai reciklēšanu un bažas raisošu vielu izsekošanu visā piegādes ķēdes garumā. Varēs ieviest arī marķējumu.

Vēl priekšlikumā ietverti nepārdotu patēriņa preču iznīcināšanu izbeidzoši pasākumi. Turklāt tas paplašina zaļā publiskā iepirkuma piemērošanas jomu un stimulē ilgtspējīgu produktu izmantošanu.

Šodienas priekšlikums spēkā esošo ekodizaina regulējumu paplašina divos virzienos: pirmkārt, lai aptvertu pēc iespējas plašāku produktu klāstu un, otrkārt, lai paplašinātu to prasību tvērumu, kurām produktiem jāatbilst. Nosakot ne vien produktu energoefektivitātes, bet arī apritīguma un vides un klimata pēdas vispārējā samazinājuma kritērijus, tiks panākta lielāka neatkarība enerģētikas un resursu jomā un samazināts piesārņojums. Novēršot dalībvalstīs noteiktā regulējuma atšķirības, tiks stiprināts vienotais tirgus un ekonomikā pavērtas inovācijas un darbvietu radīšanas iespējas, jo īpaši pārražošanas, apkopes, reciklēšanas un remonta jomā, norāda EK. Priekšlikums nosaka satvaru un procesu, ar kura palīdzību Komisija ciešā sadarbībā ar visiem interesentiem pakāpeniski noteiks prasības katra veida produktam vai produktu grupai.

Kopā ar šo priekšlikumu EK kā pārejas pasākumu, ko īstenos, kamēr jaunā regula vēl nebūs stājusies spēkā, pieņēma arī Ekodizaina un energomarķējuma darba plānu 2022.-2024.gadam, kurš aptver jaunus ar enerģijusaistītus produktus un atjaunina un nosprauž vērienīgākus mērķus attiecībā uz produktiem, kas jau tiek reglamentēti. Tas jo īpaši attiecas uz visstraujāk augošo atkritumu plūsmu - plaša patēriņa elektroniku.

Lai atbalstītu ilgtspējīgu produktu ienākšanu visā ES tirgū, šodien tiek iesniegtas arī mērķorientētas sektorālās iniciatīvas. Ilgtspējīgiem un apritīgiem tekstilizstrādājumiem veltītā ES stratēģija un Būvizstrādājumu regulas pārskatīšana skars divas prioritāras produktu grupas, kuru ietekme ir būtiska.

Tekstilizstrādājumu patēriņš Eiropā ir ceturtais būtiskākais vidi un klimata pārmaiņas ietekmējošais faktors: pirmie trīs ir pārtika, mājokļi un mobilitāte. Turklāt tas ieņem trešo vietu ūdens patēriņa un aizņemtās zemes platības, bet piekto - primāro izejvielu izmantošanas ziņā.

Ilgtspējīgiem un apritīgiem tekstilizstrādājumiem veltītā ES stratēģija iezīmē ejamo virzienu un konkrētas darbības, kas ļaus līdz 2030.gadam panākt to, lai ES tirgū laistie tekstilizstrādājumi būtu izturīgi un reciklējami, lai to sastāvā esošās reciklētās šķiedras īpatsvars būtu iespējami lielāks, lai tajos nebūtu bīstamu vielu un lai tie būtu ražoti, ievērojot sociālās tiesības un cienot vidi. 

Augstas kvalitātes tekstilizstrādājumus patērētāji varēs lietot ilgāk, ātrajai modei būtu jāiziet no modes un plaši pieejamiem jākļūst ekonomiski izdevīgiem atkalizmantošanas un remonta pakalpojumiem. Konkurētspējīgā, izturētspējīgā un novatoriskā tekstilizstrādājumu sektorā ražotājiem ir jāuzņemas atbildība par saviem produktiem visā vērtības ķēdes garumā, arī tad, kad šie produkti kļūst par atkritumiem. Tādējādi attīstīsies cirkulāra tekstilizstrādājumu ekosistēma, kuru virzīs pietiekama spēja viena veida šķiedru inovatīvā veidā reciklēt par citu šķiedru, bet tekstilizstrādājumu sadedzināšana un apglabāšana poligonos ir jāsamazina līdz minimumam.

Konkrēti pasākumi ietvers tekstilizstrādājumu ekodizaina prasības, skaidrāku informāciju, digitālo produkta pasi un obligātu dalību paplašinātās ES ražotāja atbildības shēmā. Bez tam stratēģijā paredzēti pasākumi, ar kuriem novērš netīšu mikroplastmasas izdalīšanos no tekstilizstrādājumiem, nodrošina zaļuma apgalvojumu precizitāti un palīdz izcelties aprites darījumdarbības modeļiem, arī atkalizmantošanas un remonta pakalpojumiem.

Ātrās modes jautājumā stratēģijā pausts aicinājums uzņēmumiem samazināt kolekciju skaitu gadā, uzņemties atbildību un rīkoties, lai līdz minimumam samazinātu savu oglekļa un vidisko pēdu, bet dalībvalstīm - pieņemt atkalizmantošanas un remonta sektoram labvēlīgus nodokļu pasākumus. Šādu pāreju Komisija sekmēs arī ar izpratnes veicināšanas pasākumiem.

Stratēģijas mērķis turklāt ir atbalstīt tekstilizstrādājumu ekosistēmu un pavadīt to visa pārveides ceļa garumā. Tāpēc šodien EK ievada tekstilizstrādājumu ekosistēmas pārejas ceļa koprades procesu. Šī koprade ir būtisks kopdarbības instruments un iecerēta, lai ekosistēmai palīdzētu atgūties no Covid-19 pandēmijas negatīvās ietekmes, kura pēdējos divos gados skārusi uzņēmumu ikdienas darbību.

Tiks nostiprinātas arī uzņēmumu spējas izturēt gan sīvu globālo konkurenci, gan turpmākus, ilgtermiņa pastāvēšanu apdraudošus satricinājumus. Visi dalībnieki tiek mudināti aktīvi iesaistīties koprades procesā. Tas darāms, uzņemoties saistības attiecībā uz apritīgumu un aprites darījumdarbības modeļiem, veicot uz ilgtspējīgas konkurētspējas, digitalizācijas un izturētspējas stiprināšanu vērstas darbības un apzinot konkrētas investīcijas, kas vajadzīgas zaļās un digitālās pārkārtošanās nolūkiem.

Būvniecības ekosistēma veido gandrīz 10% no ES pievienotās vērtības un vairāk nekā 5 miljonos uzņēmumu nodarbina aptuveni 25 miljonus cilvēku. Būvizstrādājumu industrija ES aptver 430 000 uzņēmumu, kuru apgrozījums ir 800 miljardi eiro. Tie ir galvenokārt mazie un vidējie uzņēmumi. Eiropas reģionu un pilsētu vietējai sabiedrībai šie uzņēmumi ir būtisks ekonomiskais un sociālais aktīvs.

Aptuveni 50% no resursu ieguves un patēriņa un vairāk nekā 30% no kopējā ES radīto atkritumu ikgadējā daudzuma ir saistīti tieši ar ēkām. Turklāt ēkām pierakstāmi 40% no ES enerģijas patēriņa un 36% no siltumnīcefekta gāzu emisijām, kas saistītas ar enerģētiku.

Būvizstrādājumu regulas pārskatīšana nostiprinās un modernizēs 2011.gadā pieņemtos noteikumus. Tiks izveidota saskaņota sistēma, ko izmantos būvizstrādājumu vidiskā un klimatiskā snieguma novērtēšanai un paziņošanai. Lai produktus padarītu izturīgākus, labāk remontējamus un reciklējamus un vieglāk pārražojamus, jaunas prasības nodrošinās, ka būvizstrādājumu projektēšana un ražošana balstās uz jaunākajiem nozares sasniegumiem.

Vieglāks kļūs arī standartizācijas iestāžu darbs pie kopīgu Eiropas standartu izstrādes. Tas viss kopā ar uzlabotām tirgus uzraudzības spējām un skaidrākiem noteikumiem, ko izvirza piegādes ķēdes uzņēmējiem, iekšējā tirgū palīdzēs novērst brīvas aprites šķēršļus. Visbeidzot, pārskatītā regula - it sevišķi mazo un vidējo uzņēmumu labā - piedāvās digitālus administratīvā sloga samazināšanas risinājumus, piemēram, būvizstrādājumu datubāzi un digitālo produkta pasi.