No nākamā gada 1.janvāra plānots ieviest jaunu elektroenerģijas neto norēķinu sistēmas kārtību, aģentūru LETA informēja Klimata un enerģētikas ministrijas (KEM) Stratēģiskās koordinācijas departamenta direktores vietniece Baiba Jakobsone.
Noteikumi par detalizētu neto norēķinu sistēmas darbības kārtību tiks izstrādāti un virzīti apstiprināšanai Ministru kabinetā (MK) līdz šā gada beigām, lai jau praktiski tas sakristu ar neto norēķinu sistēmas spēkā stāšanās datumu. Neto norēķinu sistēmu lietotāji varēs uzsākt izmantot pēc MK noteikumu apstiprināšanas.
Kā skaidro Jakobsone, šobrīd pastāv neto uzskaites sistēma, kas nodrošina iespēju saražoto, bet tūlītēji nepatērēto elektroenerģiju nodot kopējā "Sadales tīklu" elektrotīklā, lai neto gada ietvaros to patērētu, kad nepieciešams. Jaunā neto norēķinu sistēma ne tikai uzskaitīs klienta saražotās un patērētās elektrības apjomu, bet arī noteiks šīs enerģijas vērtību naudas izteiksmē. Ja saražotās, tūlītēji nepatērētās, bet "Sadales tīkla" elektrotīklā nodotās elektrības kopējā vērtība būs lielāka nekā no "Sadales tīkla" elektrotīkla saņemtās elektrības vērtība, starpību naudas izteiksmē varēs ieskaitīt nākamajā norēķinu periodā vai izmantot norēķiniem par elektrību citā tā paša klienta pieslēgumā, sacīja Jakobsone.
Komentējot pārmaiņu nepieciešamību, KEM pārstāve sacīja, ka līdzšinējā neto uzskaites sistēma, kurā tiek uzskaitīts saražotās un elektrotīklā nodotās elektroenerģijas apjoms kilovatstundās, nav tirgus principos balstīta elektroenerģijas pašpatēriņa sistēma, jo elektroenerģijas cena brīdī, kad tā tiek saražota un nodota elektrotīklā, var nesakrist ar cenu brīdī, kad tā tiek saņemta no elektrotīkla un patērēta. Šī cenas starpība potenciāli var atstāt negatīvu ietekmi uz visu sadales sistēmas lietotāju izmaksām. Šis aspekts ir īpaši aktualizējies iepriekšējā gada laikā, kad ir būtiski pieaudzis saules enerģijas ražotāju skaits un uzstādītās jaudas.
Saskaņā ar AS "Sadales tīkls" datiem 2023.gada pirmajā pusgadā vien sadales sistēmai tika pieslēgti vairāk nekā 3500 jauni mikroģeneratori. Tiek prognozēts, ka līdz 2023.gada beigām sadales sistēmai pieslēgto mikroģeneratoru skaits varētu sasniegt 18 līdz 20 tūkstošus, bet to kopējā ražošanas jauda būs 140-160 megavati. Tik krass mikroģeneratoru skaita pieaugums rada nepieciešamību pielāgot normatīvo vidi ilgtspējīgas, ekonomiski pamatotas un tirgus principos balstītas pašpatēriņa sistēmas izveidei, kurā tiktu līdzsvarotas visu elektroenerģijas tirgus dalībnieku intereses.
Līdz ar to valsts mērķis ir izveidot tādu elektroenerģijas neto norēķinu sistēmu, kas būtu taisnīga pret visiem elektroenerģijas lietotājiem, tostarp neto sistēmas lietotājiem piemērotajos tarifos, atspoguļojot objektīvas sistēmas izmantošanas izmaksas, teica Jakobsone, no rādot, ka jaunā neto norēķinu sistēma būs vairāk balstīta tirgus principos, tā piedāvās plašākas priekšrocības tās lietotājiem. Jauninājumu vidū būs iespēja vienā neto norēķinu sistēmas lietotāja objektā saražotās elektroenerģijas pārpalikumu patērēt citā tā paša lietotāja objektā.
Vienlaikus Jakobsone norāda, no vienas sistēmas uz otru paredzēts piecu gadu pārejas periods, un tas attiecas uz mājsaimniecību lietotājiem, kuri jau šobrīd izmanto neto uzskaites sistēmu vai plāno pievienoties līdz šā gada beigām. Taču tas neaizliedz šiem lietotājiem pievienoties neto norēķinu sistēmai, piemēram, ar nākamā gada 1.janvāri.
Pāreju uz tirgū balstītu mehānismu izveidi jo īpaši rekomendē Eiropas enerģētikas regulatoru padome, lai tādējādi uzlabotu sistēmas elastību un sekmētu interesi aktīvāk iesaistīties elektroenerģijas tirgū.
LETA jau ziņoja, ka valdība atbalstīja elektroenerģijas neto uzskaites sistēmas darbības perioda noteikšanu līdz 2029.gada 28.februārim.
Ļoti gribētu redzēt šo rekomendāciju, vai tiešām tā sakrīt ar amatpersonu pausto.