Pēc asociācijas "Saules enerģija Latvijai" iniciatīvas tapis sadarbības memorands ar piecām vides organizācijām, paredzot kopīgi izstrādāt labās prakses vadlīnijas saules parku attīstībai, lai mazinātu vai kompensētu to ietekmi uz vidi, aģentūru LETA informēja asociācijā.
Iesaistītās vides organizācijas ir Latvijas Dabas fonds, Pasaules Dabas fonda Latvijas pārstāvniecība, biedrība "Zaļā brīvība", Latvijas Ornitoloģijas biedrība un Latvijas Bioloģiskās lauksaimniecības asociācija.
Asociācijā "Saules enerģija Latvijai" norāda, ka šobrīd dažādās attīstības stadijās Latvijā ir vairāki saules parku projekti, kuru kopējā platība pārsniedz 100 hektāru.
Galvenokārt saules parki tiek būvēti uz lauksaimniecībā izmantojamām zemēm, taču to attīstībai, būvniecībai un ekspluatācijai nav izstrādāta ietekmes uz vidi novērtējuma procedūra un nav noteiktas vides prasības, kas šajā segmentā rada gan vides, gan labas pārvaldības un godīgas konkurences riskus.
Asociācijas "Saules enerģija Latvijai" valdes loceklis Jānis Bethers norāda, ka pašreiz piedzīvojam plašu energosistēmas evolūciju visā Eiropā ar strauju pāreju uz atjaunīgo enerģiju.
"To nosaka gan vēlme iegūt lielāku energoneatkarību, kā arī atbildība pret vides resursiem," pauž Bethers. Vienlaikus viņš norāda, ka tas prasa arī izmaiņas pārvaldībā, piemēram, Lietuvā saules parku attīstīšanai ir izstrādātas speciālas vides prasības, kas jāievēro būvniecības un ekspluatācijas laikā.
Memoranda dalībnieki kopā izstrādās vides un ilgtspējas vadlīnijas, kas turpmāk varētu kalpot par pamatu saules parku projektu attīstībai Latvijā, kā arī ieskicēt labas vides un ilgtspējas prakses scenārijus saules parku projektēšanas, būvniecības un ekspluatācijas laikā.
Virzot šīs vadlīnijas apstiprināšanai valdībā, tiktu stiprināta saules parku attīstītāju, zemes īpašnieku, vides ekspertu un sabiedrības izpratne par saules parku nozīmi ekonomikas un vides ekosistēmās.
Latvijas Dabas fonda direktore Vita Tērauda norāda, ka Latvijai ir nepieciešami zaļie risinājumi, bet zaļo enerģiju nevar attīstīt, ja nav vienota redzējuma, kā to paveikt, saglabājot dabas kapitālu.
Vadlīnijās būs iezīmēti galvenie riski, kas var rasties videi un dabai, un iespējas tos novērst. "Protams, šīs būs tikai vadlīnijas, ne obligātas prasības, taču ceram uz to, ka saules enerģijas ražotāji tās ņems vērā un līdz ar to arī sabiedrība varēs izmantot zaļo enerģiju, jūtoties droši, ka tās ražošanā nav nodarīts kaitējums dabai," akcentē Tērauda.
Vadlīnijas paredzēts izstrādāt un apstiprināt sadarbības ietvaros līdz šī gada jūnijam.
