Par šo - man pavisam nesen trāpījās šis acīs:

www.technologyreview.com/...

Cita starpā - es caurmērā atbalstu vēja enerģijas "apgūšanu" utml. BET šajā jomā ir pat "kaitīgi" būt pionierim (Pirmajam ) - jo vēlāk to dara, jo labākas tehnoloģijas ir pieejamas !!!

dimantus no ogles iegūst ar spridzināšanas metodi. praktiski visi rūpniecībā (arī uz instrumentiem) izmantotie dimanti tā tiek iegūti.

Domaju ka jums abiem reizē ir taisnība, jo sprādziens = liels spiediens + temperatūra !!! Un ar parastu "presi" lai cik lielā tā būtu tik nopietnu spiedienu iegūt būs grūti kādu vajag dimantu iegūšanai.

man kaut kā spridzināšana tuvāka

Gan jau tā prese agri vai vēlu arī uzsprāgst.

par to nav bazara....

vajag toikai izdomāt kā co2 atņemt nost skābekli un pareizi izkārtot palikušos oglekli..... un mēs būsim zarā

veja enerģija protams ir jāizmanto..... man nepatīk tikai fakts, ka kāds spēj pieņemt likumu, ka tā vēja elektrība visiem kopā ir jāpērk par 10 saņiem, neskatoties uz to, ka hesā to var uzražot par santīmu

ražo savu vēja elektrību un pārdod brīvā tirgū par cik vēlies

Nu principā es ar par to pašu - par ekonomisko pamatojumu, jo reāli jau ne mums tā vēja te tik daudz ne arī tik pastāvīgs kā varbūt gribētos, tādēļ pie patreizējām tehnoloģijam vēja parks ir bezjēdzīga investīcija - no kurienes arī tie pastulbie tarifi arī rodas. !!!

Pa savam man nekas nav pret to, ja tam ir kāds ekonomisks pamatojums - patreiz gan es tajā saskatu vairāk problēmu nekā reāla labuma.Paņem un parēķini pats pāris tādas lietas:

1) kūdras ieguves apjomu ( ņem teiksim par piemēru kādu gadu kad ir bijusi vislielākā izstrāde)

2) nepieciešamās enerģijas daudzumu ko nepieciešams iegūt

3) visus riskus kas ar kūdras ieguvi saistās - teiksim paºlieku gara lietus sezona, kad kūdra praktiski nežūst utml. ( Somiem škiet bija kaut kāds gand kad kūdras ieguves apjomi tādēļ nokritās par vismaz 50 %)

4) kā te kaut kur iepriekš pētījumos bija minēts ka ekonomiski izdevīgi ir kurināt kūdru vietās kas nav tālāk par 80-100 km no ieguves vietas.

5) cik gadiem pietiek ar kūdras rezervēm šajos ekonomiski pamatotajos 100 km.

6) vai tehnoloģiskās iekārtas/kurtuves/infrastruktūras izbūve (ja vajag) spēj atmaksāties

Ja kaut ko tādu no sevis aiz gara laika spēj dabūt ārā - labprāt apskatīšos, un domāju ka nes viens, bet arī valdība kādu ieintersētu "degunu" noteikti varētu atrast !!!

tu domā deksters tagad piemaksā par iespēju rakņāties purvā ?

Es neko nedomāju, jādomā ir Deksteram, tas ir viņa bizness - kūdra. Es savukārt domāšu kā efektīvi notērēt to elektroenerģiju ko Deksters saražos izkonkurējot gāzes staciju ar saviem tarifiem !!!

atļaujam andrītim būvēt kūdrasstaciju un piespiežam latvenergo pirkt špannungu pa latu un viss tev būs

es vairāk gan spiežu uz to, ka valstij būtu ekonomiski izdevīgāk nemaksāt bezdarbnieku pabalstus, bet gan maksāt algu tiem lošiem kā strādniekiem un likt viņus darbos.... kautvai lai betonē pamatus jaunai atomelektrostacijai.....

citādi saņem bezdarbnieka pabalstu, bet pa kluso tomēr strādā tirgū par krāvēju....

viennozīmīgi, ka ir jāizmanto vietējie resrusi,

taču kurināt tik vērtīgu un gadu tūkstošiem veidojošos resursu kā kūdru, kuru var tīri labi eksportēt uz eiropu un arī varēs to darīt vēl ilgi nākotnē, kaut kā nelielas prātīgi pie tā apstākļa pa liela daļa latvijas nomaļāko rajonu baisos tempos aizaug ar krūmiem un kokiem (lasi-biomasu). Visu lauku un pašvaldību ceļmalas aiziag, nomaļākie pagastu stūri aizaig.

Krūmi un koki ir biežāk sastopami Latvijā (kūdra tiesa arī ir katrā trešajā pagastā ), kā likums, šo kurināmo var dabūt ļoti ļoti tuvu no to izmantošanas vietas (ciematu katlu mājas,u.t.t).

Ja par to tad man nekas nav pretī - jo tā daļa kas nedz mācās nedz strādā droši var tikt nodarbināti

Tikai neizmirstam ka jo mazāka katlumāja jo bezjēdzīgāk ir ražot elektrību koģenerācijas režījumā !!! UN tieši elektroenerģijas trūkums ir tas kādēļ to gāzes "briesmoni" kāds grasās sliet augšā !!!

Pljegj - kuudra, energjijas resursi, apkure - kaads tam visam sakars ar topiku MEGALOHOTRONS??? Es kautko esmu palaidis garaam?

cik ta var par nigēriešiem.

vot kur arī ir reāla vieta, kur bez darba palikušiem nekustamā īpašuma mene un citiem dzeriem atstrādāt bezdarbnieka pabalstu

ja kalvīšgados varēja pa 1000 uz ķepas padot ķieģelus stroikā, tad kāpēc tagad nevar stiept armatūru????

da kautvai valsts varēja 9 mēnešus maksāt deksteram piķi par to lai viņš nodarbinātu to bezdarbnieku kautvai pie lāpstu asināšanas.....

vai tiešām ērtāk ir dedzināt kāpostu bezdarbnieku pabalstos????

moš es skatos no tāda pilsoņa puses, kurš ne santīma nekad dzīvē nav bezdarbniekpabalstā sanēmis, bet tomēr.....

elektroenerģijas trūkumu -pareizāk sakot energoatkarību- diezgan nopietni var samazināt-ja visās iespējamās vietās izmantojam vietējo kurināmo, un lai arī tas tiks izmantots māju apsildei, tāpat rezultāts ir pozitīvs-energoatkarība samazinās

NO šī viedokļa protams, tacu jāņem aºī vērā fakc, ka jēdzīgāk ir kurināt svešu kurināmo kamēr jams ir relatīvi lēts, un līdz tam darīt visu lai efektīvi varam pāriet uz savējo, kad tas svešais vairs nebūs par relatīvām kapeikām !!! Tikai protams tas viss ir jāapzinas un ir jāuzliek stingra ķepa uz visiem rsursiem kas var tikt izmantoti energoneatkarības iegūšanai, un kategoriski nedrīkst iztirgot ārzemniekiem - citāk jēgas 0,štrunc!!!

Eu viiri - to juss visu varat staastiit Mikjelsonam. Dzhekiem saak sheit palikt garlaiciigi Tad jau labaak iesipat sheit kaadu anjuku!

paprasi vadonim cik kūdras latvijā vēl šodien pieder bāleliņiem

NU redz - tie vācieši, dāņi utml. zina ka izdevīgāk ir pa kapeikām nopirkt kūdru ārpusē un netērēt savus resursus tik ļoti !!!

Un tādēļ labāk pērkam un lietojam gāzi kamēr jamā ir lēta, savus resursus netērējam un par sviestmaizi arī nedodam. Mēģinam attīstīt eksportu tajās jomās kur var pārdot "tukšu gaisu", jeb zināšanas un ar to maksāt par šo importētu gāzi, degvielu utml. !!! OK - savam vajadzībām varam ražot augus biodegvielai, tik daudz lai tas neietkmētu partikas cenu un nenoplicinātu augsni, bet nu daudzmaz aºī aizaugošos laukus izmantotu...

Blad vispār šitie spriedelējumi kaut kā smahivajet uz plānveida ekonomiku no .... zinamiem laikiem.