Lietuviešiem tūlīt būs tāda pašā dziļā drisā kā pie mums, ja ne vēl sliktāk. Jo šie arī ilgi cerēja, ka "krīze ir tikai galvās" ...

Par leišiem saka to pašu. Reāli gan redzēti tikai sīki vietējas nozīmes celiņi ne tajā labākajā stāvoklī, nekas vairāk. Nu labi, varbūt žemaitija ir labākā stāvoklī nekā pārējā lietuva Toties viņiem nav valsts nozīmes ceļi ar 20 cm bedrēm, šie lej virsū jaunu asfaltu tikko kā sāk parādīties bedres

Lieliski, man arī... Bet, ja nemaldos, tad mums abiem ir kredīti biznesam, ne NĪ burbulim...

Uz šiem jautājumiem vajadzēs rast atbildes:

Vai tiesiskās paļāvības princips nozīmē, ka valdība nedrīkst darīt neko, kas samazinātu iedzīvotāju gaidītos ienākumus?

Vai tagad arī visi valsts sektorā strādājošie, kuriem krīzes laikā ir samazināta alga, var prasīt ST konstatēt tiesiskās paļāvības principu pārkāpumu un likt valdībai kompensēt zaudējumus?

Vai ST spriedums nozīmē, ka lata kurss turpmāk tiks vēl stingrāk pasargāts, jo tā stabilitāte vairs nav monetārās politikas, bet nu jau konstitucionālo tiesību jautājums, kad jau devalvācija pasliktinātu pensionāru materiālo stāvokli?

Aivars Ozoliņš

Satversmes tiesas politiskā dāvana

www.citadiena.lv/...

Jautājumi ir uzdoti provakatoriski stulbi !!! Ie jānem vērā ka tavu amata algu var noteikt pēc dazādiem kritērijiem, tajā skaitā pēc vidējās darba algas tirgū, pēc pieprasījuma tirgū utml. Tehniski šajos laikos ir viegli argumentēt par labu tam ka tavs amats nafig nevienam nav vajadzīgs šajos laikos un līdz ar to ja nepatīk agla - staigā !!! Savukārt pensionāru gadījums ir tāds, ka viņi jau ir nopelnījusi šo naudu, un valsts garantē pensijas neatkarīgi no apstākļiem. Un vēl viena būtiska lieta - nauda pensijām tehniski ir - tikai "ieguldījusies" ne tajā labākajā vietā, kas ir tā būtiskākā problēma šajā momentā !!!

Nefig ne. Principiāli sakot - pensionāru nopelnītais būtu jārēķina % no IKP vai kā tamlīdzīga. Viņi NAV nopelnījuši konkrētu summu, piemēram, zelta ekvivalentā, bet gan ieguldījuši savu devumu valsts veidošanā, kāda nu ta ir sanākusi. Un grimšana kopā ar valsti IR likumsakarīga.

Tā gan nebūs tiesa. Viena liela daļa šo pensionāru strādāja (vismaz ievērojamu laiku sava darba mūža) citas valsts paspārnē (PSRS), līdz ar Latvijas neatkarības atgūšanu vajadzēja rēķināties ar sekām arī pensiju sistēmas jomā.

Tā kā nekādi uzkrājumi no PSRS netika pārmantoti, tad turpinājās sistēma, kad strādājošie no saviem nodokļiem maksā pensionāriem, un tagad, kad lielākai daļai ienākumi ir samazinājušies vai pat paši "uzsēdušies" uz soc. budžeta, arī pensionāriem būtu jāpiekrīt, ka pensiju samazinājums ir tikai godīgs (kā Seene minēja - varētu būt proporcionāls IKP).

Kņigu ņečital, bet kā tur bija ar to pensiju indeksēšanu- kādā sakarā tās tika vairākkārtīgi palielinātas? Vai nesanāk, ka tagad ir tiesiski tās tādā pat ceļā samazināt?

Turpat no komentāriem:

Kad sākās krīze un diskusijas juristu vidū, kā rīkoties, bijusais ST pr-js Endziņš, es un vēl citi norādīja, ka vienīgais tiesiskai risinājums, lai izbēgtu no Satversmē noteiktā tiesiskā paļāvības principa, ir speciāla Krīzes likuma pieņemšana, turklāt konstitucionāla likuma pieņemšana (68 balsis). Šājā likumā bija jāpasludina, ka krīzes periodā, tiesiskās paļāvības princips neattiecās uz pensijām, algām, pabalstiem, ka valdībai tiek dotas tiesības slēgt vienošanās ar SVF, citām bankām, bez īpaša parlamenta atbalsta.

Ja Saeima būtu pieņēmusi šo konstitucionālo Krīzes likumu, tad viss būtu kārtībā.

Bet vai tad šajā valstī juristos ieklausā? Nē, te lasa “Dienu”, delnu, un vēl visvisādus gudrīšus, un vālē tik uz priekšu kamēr Maizītis klāt.

Vēl no turienes komentiem:

Katrā ziņā, lai valsts izietu no situācijas, kad pensionāru nodarbināšana tai nav izdevīga, derētu palūkoties vēl 20 gadus nesenajā pagātnē, kā šo problēmu Latvija risināja, būdama zem citas Konstitūcijas:

Pensionāri saņēma visu, kas tiem pienācās un, ko tie bija sakrājuši caur maksājumiem sociālajā budžetā, BET strādāt drīkstēja tikai ierobežotu laiku – 2 mēnešus gadā, ko varētu transformēt uz, teiksim, ar likumu noteiktu samazinātu 20 (vai cik) stundu vai 4 (vai cik) dienu darba nedēļu u.tml. risinājumiem. Kāpēc valdība šo sāpīgo jautājumu nerisina šādi, atsaucoties kaut vai uz to, ka pensionāru veselības stāvoklis nepieļauj viņu nodarbināšanu ar pilnu slodzi?

Tāpat – šie ierobežojumi varētu tikt attiecināti dažādi uz dažāda vecuma pensionāriem, piem., pirmajos 5 gados pēc aiziešanas pensijā – drīkstētu strādāt vairāk, katros nākošajos 5 gados – arvien mazāk. Tas atbilstu gan reālajām pensionāru nodarbināšanas iespējām, gan valsts interesēm pensionāru vietā nodarbināt gados jaunākus speciālistus.

Blad veči jūs te laižat tā itkā nekad negrasaties novecot !!!

Tātad neatkarīgi no tā kas bija PSRS ko tas deva vai nedeva LPSR un vēlāk LR - ja pārņēmām "infrastruktūru", tad parņēmām arī pārējās nelaimes. Pārņēmām Stevrsmi kāda bija pirmās LR laikā - tad nefig žēloties. Pensijas indeksēja - normāli valstī bija inflācija.

Pensijas % no IKP - ka Jūs jau galīgi prātu izkūkojuši, tad kādas skujas pēc vispār veikt kaut kādas sociālas iemaksas, tad piemetam pāris procentus pie kāda nodokļa kas izteiktāk "seko" ekonomikas tendencēm un atiet. NU nevar būt tā ka tiek veiktas speciālas iemaksas kuras nav vis atkarīgas no tava darba rezultātiem(algas), bet no mistiska valsts ekonomiskā stāvokļa, tad nafig vispār ko maksāt - krāju pats zeķē un valsts lai iesālas kopā ar visiem tiem kas ne skuju nav darījuši labākas dzīves nodrošīnāšanai !!!

Nez kā jums labpatiktu savu uzņēmuma peļņu piesaistīt IKP pieaugumam/dilumam - konceptuāli tas ir stipri līdzīgi !!! Tas ka ir nepieciešams sistēmu normalizēt un nepieļaut ka kāds nepamatoti sāņem tūkstosus bet kāds 100 latu - tas ir cits jautājums nevis tagad ņemsim sociālas iemaksas un iemetīsim "ekonomikas sildīšanā".

Ja runājam par uzņēmumiem, diezgan pat reāli būtu attiesāt jauno dividenžu nodokli 10% kurš tiek attiecināts uz periodu pirms likuma pieņemšanas(sanāk ar atpakaļejošu termiņu). Tagad sanāk ka man no visa nopelnītā būs jāatdod 15% UIN + 10% par dividendēm = 25% jeb 1/4 daļa no peļņas par 2009 gadu.

Ja es būtu vismaz brīdināts par tādu situāciju, nebūtu centies visu kapitālu uzkrāt, bet varbūt iegultīt citos projektos vai vienk attīstībā...

Nu deksis negrasās.

Tu kaut ko jauc - tas vairāk ir dividenžu piesaiste peļņai, nevis - peļņas nav, bet dividendes nemainās.