Es šovakar no Apes novada uz Rīgu braukšu ar maršruta autobusu Alūksne-Rīga par Ls 4,30. Un līdz pieturai mani aizvedīs sievasmāte (vai arī pats aizbraukšu) ar VAZ-2105.

Šāda lieta attiecas arī uz lielisko Honda-FR-V ar 1,8 litru 140 zirgspēku motoru un automātu, ar kuru bija iespēja pamatīgi izbraukties 2008.gada jūnijā. Ja brauc ar 95 km/h, tad visu laiku automātam turas augstākais, laikam piektais pārnesums. Ja brauc ar 80-85, tad pat nelielos kāpumos automāts pārmet uz ceturto, un ekonomija zūd:

www.ss.lv/...

nu vot ar sievu gan vareetu palieliities - ja ir gliita, simpaatiska. ja veel arii gudra - tad vispaar.

taa tieshaam ir veertiiba, atskiriibaa no visaadiem uzgrieznju spainjiem.

Atbilde draco - kā tas var būt? Fizika ir ne tikai mehānika, tā ir arī termodinamika, arī aerodinamika. Jā, tai samērā nelielajai mašīnītei ir krietna jauda - nedaudz virs 160 zirgi. Tā kā acīmredzot viss ir uzprojektēts tā, ka ar kaadiem apm. 70% no maksimuma arī ir tā ekonomiskā braukšana. Es jau neteicu, ka degvielu, teiksim gramos sekundē, braucot ar 140 tērē mazāk, nekā braucot uz 90. Es runāju par patēriņu uz 100km nobrauktā ceļa. Lai gan varbūt liekās neticami, pats no sākuma brīnījos. Ar automātisko ātrumkārbu tas viss notiekās. Var, protams, nedaudz noņemt gāzi, lai ātrums nokrīt uz apm. 100km/st, bet ap 90 jau ieslēdzās zemāks pārnesums un patēriņš pieaug, atkal jāieskrienās līdz apm. 1o5-110, lai ieslēgtos augstākais pārnesums.

tev skiet, ka ir tieshs un nemainiigs sakars iesleegtajam paarnesumam no degvielas pateerinja?

taa nav. tb braucot, teiksim, uz 60 kmh, biezhi vien ekonomiskaak ir viileet ar ceturto paarnesumu, nekaa ar piekto. pat tad, ja transports nav paarkrauts, un arii ar piekto kustaas +/- ok tajaa aatrumaa. taa ka ar tiem taviem spriedumiem par ekonomiskajiem aatrumiem - atvaino - taa ir, kaa ir. tur mazliet vajag saprasshanu, lai spriestu.

kas tev liek domāt ka ar to augstāko ātrumu iet visekonomiskāk? Daudzām mašīnām sesto ātrumu līdz 110 km/h nelieto, jo ar 5 ātrumu iet ekonomiskāk. Un tas nenozīmē ka braucot ar sesto ātrumu 120 km/h iet ekonomiskāk, kā ar piekto braucot 90 km/h

Saprašanas man ir pietiekoši. Un mašīna, ja kas, ir vāciešu, tātad lielāko daļu domāta braukšanai pa bāņiem, kur ātrums kā reizē ir ap tiem 120-140. Kaut vai tā pati aerodinamika, plūsmas, virpuļi, berzes. Ja esi braucis ar glisējošu motorlaivu, tad noteikti zini par to pretestības pīķi, kas jāpārvar ar palielinātu motora jaudu, lai laiva aizietu glisēšanas režīmā, pēc tam tālāk jau var braukt pat ar pusi tās jaudas. Tas darbojās arī gaisam applūstot ap mašīnu un dažādos ātrumos gaisa pretestība nebūt nav lineārā atkarībā no ātruma. Protams, ja būtu manuālā kārba, tad ar sesto varētu braukt uz 90 varbūt ekonomiskāk, varbūt, ka pat pilsētā uz 50 varētu mierīgi braukt ar 5-6 ātrumu.

nja. ko teikt vairs nav. ja gliseeshana tiek saliidzinaata ar auto gaisa pretestiibu, un citi liidziigi murgi nesti - taatad galvaa skaidas. par kautko taalaak diskuteet - tikai laiku teereet...

Jēgas tiešām nav! Ceru, ka zini no kā sastāv tā gaisa pretestība.

khm... labi, brauc... tik no kura gala šajā pasākumā es?

par auto iedošanu testam - paliek spēkā, ja ir vēlme, dod ziņu, ņem un brauc...

Kāpēc neviens nepiemin dzinēja jaudas līkni un griezes momentu

tāpēc, ka kādam žults pārpalikums, a tevis pieminētā figņa - ja nu patiesi tāda?

taapeec ka lielaakaa dalja sheit nav izaugusi liidz taadaam elementaaraam lietaam, kaa gaisa pretestiibas atkariiba no aatruma, un realizeetaas jaudas atkariiba no degvielas pateerinja.

da i ieksdedzes dzineejiem tieshi shio raksturliiknju salaagioshanai ir transmisija ar mainaamiem paarnesumskaitljiem. vienvaardsakot, griezes momenta raksturliikne neko dotajaa gadiijumaa nemaina. bet nu shaadu jautaajumu ar var uzdot tikai cilveeks kas to nesaprot. kaa saciit, sagraabstaas pa ausu galam gudrus vaardus, kuru jeegu neizprot, un tad nu jaapaspiid taksh kautkur ar terminu zinaashanu

glisēšana faktiski ir laivas izcelšana no ūdens.... incanti no kā izceļ to bembi un 140 braucot?

izsmeļoši...

'pērkot auto kurš spēj ieskrieties līdz 150 vajag sertifikātu no gaisa trubas... draco, Tu superkārus izplati?

P.S. piekabināšu tam būmerim piekabi ar tentu 2.3m ēdīs 2L vairāk... un?

piekabini gan. 2.3m augstumaa, un tikpat platumaa. peec tam pastaasti, cik uz 160 kmh eediis, ja ar taadu balastu vispaar taads aatrums buus sasniedzams

kad piekabināšu un būs vajadzīgi tie 160, noteikti padalīšos...

Tev nepieņemams auto un tā parametri, kā tāds, vai ir kāds cits iemesls?

Izplūdi par urlām un to braukšanas stilu, jāsarūgtina, būmeri nopirku sievai, viņa brauc kā mācīts...

padalies gan. izpluudu taapeec, ka tiek dziitas mulkiibas. tas gan, peedeejaa laikaa uz katra stuura taa ir, bet nu man uz to tomeer alergija - ja redzu, ka kaads murgo, parasti meeginu vinjam uz to noraadiit

Yeti. man pret tik jaudīgiem auto ir bijība. Tur vajag Vācijas bāni, lai tādu izmēģinātu. Es pie tādiem uzrāvieniem neesmu pieradis, un tāpat ticu, ka BMW-530d ir baudāms:

www.ss.lv/...

Es nepretendēju uz "bubas" statusu, bet patēriņš ir atkarīgs no dzinēja leitderības koeficenta, gaisa pretestības, auto massas (pašlaik nepīsim te iekšā rites pretestību) tad pastāsti man dārgais, kā var rēķināt degvielas patēriņu neapsverot dzinēja lietderības koeficentu? Kurš mainās atkarībā no apgriezieniem un labākais rezultāts tiek sasniegts krustojoties jaudas un griezes momenta līknēm, protams ka jāņem vērā atdotā jauda un grieze uz ratiem jo pa vidu takš vienmēr būs zudumi, kaut vai uz tās pašas berzes rēķina.

P.S.

Ja es kaut kur kļūdos, tad paskaidro, nevis bļauj ka esmu tups.

Karstums dara savu - jaucu benzinu ar dīzeli...

Bļins, es nevienā vietā neesmu rakstijis ka degvielas patēriņš nemainās atkarībā no ātruma, es tikai biju nesapºašanā kāpēc visi mēģinot apšaubīt šo faktu nepieminēja vienu ļoti būtisku parametru.

Ceru, ka pagaajushajaa gadsimtaa domaashanaa palikushie zeeni vismaz saprot to, ka, projekteejot autinju, vinjam jaabuut ekonomiskam tieshi tajaa rezhiimaa, kaadaa vinju paredzeets ekspluateet visilgaak. Taapeec jau arii tiek nodroshinaatas tajaa rezhiimaa ideaalaakaas jaudas, apgriezienu, griezes momenta un gaisa pretestiibas attieciibas. Par saliidzinaajumu ar gliseeshanu - velti smejaties. Mashiina, protams, nekad neuzpeldees virs asfalta, bet likumi piikja paarvareeshanai vienaadi, vai aerodinamika vai hidrodinamika - tie ir tie pashi pluusmas likumi. Pie tam diezgan nepreciizi, tieshi taapeec tiek pateereetas simtiem darbastundas un milzu liidzeklji, lai testeetu naakamo autinju modeljus aerodinamiskajaas caurulees. Ceriibaa, ka juusu praati ir daudz-maz atveerti, neliels piemeers: panjemam divas A4 formaata lapas un turam gaisaa netaalu vienu no otras. iepuusham speeciigi viduu. Kas notiek? Kaa sauc to likumu, kas izskaidro notiekosho?

Nezinu par kaadu bembi tu runaa, bet maneejais , braucot ar aatrumu apm. 120km/st pateeree nedaudz mazaak uz 100km nekaa braucot ar aatrumu ap 90-105km/st. Kaa jau teicu, es nerunaaju par mirklja pateerinju.