nu ja, tauta pat nejeedz par ko ir runa. ja ar aatrumu gaisa pretestiiba strauji aug - kaads var buut "speciaali konstrueets lai buutu ekonomisks pie lieliem aatrumiem"? jau pie 60 - 70 kmh gaisa pretestiiba braucot pa liidzenu apvidu ir lielaaka par visu paareejo pretestiibu kustiibai, summu. taatad, ja mashiina ir sakonstrueeta taa, ka vismazaakais pateerinsh tai ir uz 140 kmh, secinaajums ir viens - mazaakos aatrumos taa maaksliigi pataisiita drausmiigi neekonomiska. es atklaati sakot, nestaados priekshaa, kaa to iisti un "tiiri" var izdariit. taapat kaa pastaastiit, ka visekonomuiskaakais aatrums virsuudens pilnas iegrimes kugjim ir 40 mezgli stundaa. tur ar pvides pretestiiba ar aatrumu aug kapitaali, un neviens veel nav atklaajis kaa to kardinaali samazinaat, pie tam pilniibaa neiegremdeejot korpusu zem uudens, jeb nepaceljot virs taa.... redzams,iistie zinaataaji - geeniji shait tuseejas, taa vietaa lai konstrueetu kreiserus, zemuudenes, uttp ar fenomenaalaam iipashiibaam, un demonstreetu dazaadus hidrodinamikas efektus prieksnieciibai ar papiira lapaam...

ak jaa, par to gaisa pretestiibu: aug vinja geometriskaa progresijaa. tb aatrumam palielinoties divas reizes, gaisa pretestiiba aug 4 reizes. jauda paarvareeshanai - 8 reizes.

wot te i "ekonomika" pretestiibas aug nenormaali strauji, bet mistiskaa veidaa kilometru nobraukt saak maksaat mazaak degvielas. "ekspertiem" varu ieteikt uzkaapt velosipeedam un pamiities, taadeejaadi paarbaudot savu teoriju - uz cik kmh ir vieglaak braukt, uz 20 vai 40? tur ta viss "kaa uz delnas" izjuutams. aatri mulkiibas no galvas izpuutiis...:B

a ko tad brīnies, ka baudāmais 1.3 ccttdddiiicc ir nosprādzis?

vareetu jau, bet baigi jau nu padaargi kopsumaa sanaak - vesela diena, skaiti pa kaaju, plus degviela: kameer uz to vwentspili aizvilksies, ta jaaatrod vieta kur vismaz kaadas stundas 3-4 viileet uz 160 kmh. ta brauc atkal liidz otstrelam uzpildiities, un davai 3h uz 106 viileet.

chota man entuziazma uz taadu pashupureeshanos lai pieraadiitu daziem apdaliitajiem elementaaras lietas, nava... bet nu ja kaads juut speekus, es ar interesi pasekotu notikumu gaitai

jo iisaaks gabals, jo nepreciizaak nosakaas degvielas pateerinsh ar baakas metodi. raadaas, tu ar ne paaraak taalu no fizikas stundu bastotaajiem esi

suukni DUS aa arii precizionno un megakalibreetu, lai buutu nevis +/- puslitrs - litrs, bet grami?

ta jau jaaataisa degvielas zabors no padsmitlitriiga trauka, ar liimenja atziimeem pa 0.1 litru. tik kas a to visu cakareesies?

Tā jau it kā pareizi pateici, tikai to (kā pieaug gaisa pretestība atkarībā no ātruma) nesauc par \"ģeometrisko progresiju\".

Īsumā. Gaisa pretestības spēks ir proporcionāls ātruma kvadrātā, bet jauda - kubam (jo jauda = spēks x ātrums).

Mazs citāts: \"A car cruising on a highway at 50 mph (80 km/h) may require only 10 horsepower (7.5 kW) to overcome air drag, but that same car at 100 mph (160 km/h) requires 80 hp (60 kW).\" Vairāk te: en.wikipedia.org/...

Agrāk bija anekdošu topiks, tagad par corsa

Dekster, ja tas bimers uz 106 brauks ceturtajā robā, tad pastāv diezgan reāla iespēja, ka uz 160 sestajā tērēs mazāk.

Nez, kāpēc F1 un citi sporta auto braucot aiz drošības auto tērē mazāk kā sacīkšu režīmā, tiešām tie konstruktori tik debīli, ka nevar no parasta bimera kārbu aizņemties, kuru drusku uzlabojot vismazāk tērēs pie maksimālās slodzes?

Vai tik bembjiem arī nebija motori, kas pie mazām slodzēm atslēdza daļu cilindru? Tie varētu būt taupīgāki arī pie maziem ātrumiem - kaut kas līdzīgs šim: en.wikipedia.org/...

tu vispār zini, kas ir mezgls?

tas nevar būt saistīts ar to ka esi normāli pieradis braukt uz 120 un uz 90-105 brauc tikai tad kad šoseja pilna ar "bremzēm", kur attiecīgi nākas viņus non-stop dzīt un tāpēc arī patēriņš pie šī ātruma ir lielāks nekā kreisējot uz 120?

apstāsti sīkāk, detaļās, kā TAS var būt ?

tam eksemplāram bildēs salons izskatās vēl no lētākām plastmasām, nekā lielākā daļa mazdu kurās esmu braucis..... tās ekonormas un otreiz izmantojamie materiāli padarījuši jauno auto salonus vnk atbaidošus

veelviens ar skaidaam galvaa.

dereetu uztaisiit sarakstu ar jamiem....

Par manām skaidām vari neuztraukties, tik pirms kko kādam mēģini uzdirst, padomā, vai tas ir korekti. Ja tiešām domā, ka ieliekot otrajā robā (arī tomātam pastāv tāda iespēja) un zāģējot līdz redlain sasniedz tos 106 km/h, tas būs ekonomiskāk kā braucot maksimāli augstākajā pārnesumā uz 160, tad par Tavām skaidām gan būtu jāsāk uztraukties

P.S. Mani var likt sarakstā, tikai lūdzu ne kā pirmo Nr.

nebaidies, pirmaa vieta jau ir rezerveeta tam, kuram uz 340 kmh pateerinsh mazaaks nekaa uz 65 kmh

taa ka tu max otrajaa, a driizeek -ceturtajaa - piektajaa vietaa mums buusi. a vispaar shitaa mulkiiba, pat ja nav nekjaadas sajeegas par dziives fizisko pusi, aarsteejas elementaari - tiec pastuureet uz paara dienaam auto, kursh maak raadiit momentaano degvielas pateerinju. savaa laikaa granadai man bija bortkompis - vislielaakasi pateerinsh ko sasniedzu ( aatri gan es ar vinju nebraukaaju, bet domaaju, arii uz maxspeed buutu mazaak), bija spiezhot pedaali griidaa pie saliidzinoshi zemiem apgriezieniem. piem piektajaa ripinam uz 50 kmh -a tas bija ap 1100 rpm, un vienk iespiezham pedaali griidaa. dinamika shai briidii bija nekaada, un pateerinsh raadiijaas 35 litru uz 100 km rajonaa citaadi es taadu pateerinju dabuut nebiju speejiigs, pat griezhot liidz 6000 rpm ar pirmo robu - i to pateerinju raadiija tikvien kaa ap padsmit litriem. daudz laika pagaajis, preciizi neatminos vairs. pie tam dzineejs tur bij 2.8 ar sprici mehaanisko, 150 zirgiem un 22 kgm pie 4000 apgriezieniem. uz tiem pat 50-60 ar piekto robu tukshaa braukt bija gana komfortabli - nebija taa, ka pedaalis liidz pusei jaaspiezh or so - bija gana ekonomiski un apgriezieni tik mazmaz virs tuksgaitas. pateerinsh gan arii pie taa bij apm taads pat kaa uz 4 roba.

nu, tas taa, iisumaa, par tiem apgriezieniem.uz 100 kmh normaala mashiina vienmeer eediis mazaak zupas nekaa uz 160 kmh, pat ja uz simtu vinja viilees ar 4500 rpm, un uz 160 - ar 1800 rpm. tas veel, ja otrajaa gadiijumaa pie tiem apgriezieniem dzineejam pietiks jaudas un griezes taadu aatrumu tureet, ja nee - tad deelj neatbilstoshi izveeleeta paarnesuma tiks staadiiti degvielas paarteerinja rekordi. bet nu iziiree kautkur vai aiznjemies pats mashiin ar adekvaati raadoshu degv pateerinju bortkompi, un paarbaudi visu pats.

Jauda ir tieši atkarīga no griezes un līknes var arī nekrustoties, savukārt krustpunktu nosaka mērvienības kādās tiek mērīts. Neko tas krustpunkts neparāda. Jo lielāki motora apgriezieni, jo lielāki zudumu tas arī viss, savukārt apgriezienus regulē ar ātrumkārbu.

Labi, siiks piemeers, kaut vai ar to pashu Draco Granadu) Kaa viirs teica -aatrumam palielinoties 2x, pretestiiba palielinaas4x, bet jaudai jaapalielinaas 8x. Pie aatruma 70km/st taa kantainaa Granaada pateeree minimums 50zsp. Aatrumam pieaugot 2x, jaudai esot jaapieaug 8x, taatad, lai sasniegtu ar to Granadu 140km/st tam autinjam jaabuut 400zsp. Baigais verkjis!) Tas vareetu buut patiesiiba, ja Granaadai pie radiatora pieliktu finiera plaaksni) Uz Vaaciju es nebraukshu, iipashus meeraparaatus savam bembim virsuu nekarinaashu, bet, ja nav citu iespeeju, varu kaadu stundinju pavizinaat un paraadiit, kaa samazinaas pateerinja raadiitaaji, virs apm 100km/st, protams, ka peec tiem 130-140 atkal pieaug, un pamatiigi. Par kugjiem, to peldeeshanas rezhiimiem, aatrumiem uz uudens utt luudzu mani nesmiidinaat, kaut vai ar mezgliem stundaa)

Te tu arī smagi kļūdies - šim auto ar max jaudu 150 bhp ir max ātrums 204 km/h. Pie 70 km/h tiek izmantoti krietni mazāk par minētajiem 50zsp.

Tomēr, lai aprēķini būtu pareizi, jāņem vērā, ka pie mazākiem ātrumiem lielāko pretestības daļu sastāda rites un paša dzinēja "griešanās pretestība", tāpēc nav gluži tā, ka pieaugot ātrumam 2x, jaudai jāpalielinās 8x.

Pieņemot, ka pie max ātruma šim auto 90% jaudas aiziet aierodinamiskās pretestības pārvarēšanai (mans minējums), var aprēķināt, ka pie 70 km/h šim pašam nolūkam tērējas vien 5,5, bhp, pārējo sastāda rites un motora pretestības (kas varētu būt kādi 5-10 bhp), kopā kādi 10-15 bhp.

ugu. tiem, kas grib dziivee mazliet priekstatu guut par jaudas pateerinjiem pie dazaadiem aatrumiem, a fizika tik nesaprotama, ka pat nosaukumu izrunaa tik peec pusstundas treninja - varu savukaart ieteikt tikt pie pabraukaashanas ar elektromobili, kursh apriikots ar ampeermetru. pie konstanta sprieguma elektrodzineeja straavas lielums / pateerinsh briiniskiigi tieshi raada uz dotajaa mirklii teereejamo jaudu. taadeejaadi katram momentam var redzeet, cik iisti jaudas teereejas kustiibai.

kautkur ieksh evalbum.com savaa laikaa skirstot un lasot redzeeju paartaisiitu 3xx seerijas bembi, kursh pie aatruma ap 90 kmh rija 17 kilowattstundas uz 100 km. tb videejaa dzineeja jauda kustiibai sanaak tie pashi 17 kilowatti jeb aptuveni 28 zirgi. jaareekinaas gan, ka elektromobilim massa ir juutami lielaaka nekaa analogiski uzkraameetam ieksdedzes variantam, deelj akumulatoru baterijas.

nu par taam "pienjemuka 50 zs vajag kustiibai ar 70 kmh" - ar shitaadiem pienjeemumiem un taalaakiem secinaajumiem no taadiem "griestu" pienjeemumiem tev taisns celsh uz zoodaarzu, buurii pie meerkakjiem. kaa zinaams, cilveeks ir sapraatiigs dziivnieks, a tev no sapraata ne druskas nav....

draco

nu par taam "pienjemuka 50 zs vajag kustiibai ar 70 kmh" - ar shitaadiem pienjeemumiem un taalaakiem secinaajumiem no taadiem "griestu" pienjeemumiem tev taisns celsh uz zoodaarzu, buurii pie meerkakjiem. kaa zinaams, cilveeks ir sapraatiigs dziivnieks, a tev no sapraata ne druskas nav....

--------------------------------

Veel krievu laikos shitaadus eksperimentus kopaa ar

VAZ taisiija zhurnaals "Za Ruljom", peec "darbaljauzhu luuguma" , protams. Brauca gan pa veltnjiem, gan pa Dmitrovas poligona dinamometrisko celju. Preciizi tos ciparus neatminu, bet pamataa bija taa, ka, lai paarvietotu VAZ 2105 (vadiitaajs + pasazhieris) ar 60km/h pastaaviigu aatrumu, bija nepiecieshami vien 20+ ZS dzineeja jaudas. Prieksh 100 km/h jau vajadzeeja

nepilnus 50 ZS, visus 70 ZS vajadzeeja prieksh 140 km/h.

Visstraujaak jaudas pateerinjsh pieauga virs kaadiem 105 km/h. Principaa apmeeram tas pats, kas manam ex-Volvo 240 - ar savu "sadziives ledusskapja aerodinamiku" vinjsh patiikami teereeja degvielu liidz kaadiem 115 km/h, peec 120 "apetiite" strauji saaka augt

2Crankshaft: kautkaa nepas. zirgus mashiinai noraada parasti testeejot jaudu uz stenda peec kautkaadas sae proceduuras -tiira jauda uz klokjenes, un biezhi vien veel arii ar atsleegtiem pievadagregaatiem - generatoru, un koturveel.

a no turienes liidz ritenjiem veel garsh celsh ar jaudas zudumiem ejams - aatrumkaarba, diferenciaalis, visi gultnji...

ciik atceros, jaudiigaakais zhiga bija 80 zs - 2106 1.6l dzineejs. nu i 20+zs pie simta - kautka makten padaudz. neskatoties uz zaarka aerodinamiku, zhiga masaa un izmeeros pamazs tomeer bija.

Nu redzi, draco, tātad man taisnība Pat ja tā granada, braucot ar 90 patērē 30zsp jaudas, tad viņa nespētu braukt ar 180, jo pēc tevis teiktā - jaudai būtu jābūt 8-kārtīgai. Bet izskaidrojums vienkāršs - ātrumam divkāršojotoes, labai mašīnai aerodinamiskā pretestība nepaliek 4x lielāka. Pie kaut kādiem ātrumiem tā pat var samazināties. Tāpēc jau tērē tās milzu naudas aerodinamiskajiem tuneļiem, jo aprēķināt ideālu formu precīzi nav iespējams.

toties ja gra pateeree 20 zs uz 100 kmh, tad gan viss sapas, vai ne?

un gaisa pretestiibas augums tomeer ir lineaars. mazaaka gaisa pretestiiba pie lielaaka aatruma - tas buutu nonsenss un nobela preemija bez bazariem. iedomaajie, ja tiktu radiita lidmashiina, kura kautvai uz 1M havo mazaaku gaisa pretestiibu, nekaa uz 0.5M? taa buutu vienkaarshi megarevoluucija.

nu, tuneljus ar tevi neapspriediishu, atvaino. tas tavs liimenis vairaak atbilstu smilshu pils celshanas apsprieshanai ar nopietnu seju...

ja tantai būtu riteņi....