12.3l/100 km?

Pilsētā normāls.

Ārpus - normāls, ja smaga kāja.

Bojāta galvas blīve vai plaisa galvā - izplūdes gāzes nonāk tosolā un spiež to laukā. Jo vairāk gāzē, jo ātrāk izspiež.

nu vismaz ir vērts par to pārliecināties - pielej pilnu līdz malām izplešanās bačoku, neuzliec korķi, iedarbini un skaties, vai tur nāk burbuļi vai nē!

Salonā plūdi vēl nav sākušies?

un ja nenāk? varbūt ir jēga meklēt sūci?

un ja nāk - cik maksā tāds remonts un kas notiek ja neremont;ē?

Kamēr vien tev nesāk nez no kurienes rasties "lieka motoreļļa" - var dzīvot arī bez remonta, tik ziemā lejot antifīzu var padārgs tas prieks kļūt, bet kamr var vilkt ar ūdeni - dziļi pofig. Protams ja to auto ir doma aizvilkt līdz vēsturiska auto statusam - tad droši vien ir vērts iespringt un novērst, bet citādi PH.

NO citas puses - no kurienes pārliecība ka tas škidrums vienkārši kaut kur nepil zemē ?!?!?

Man piemeram Avensim radiatoram augšdaļā plastmasā ir plaisa - un kā uzsilst smuki dzen ārā sķidrumu, un arī tikai netīšām pamanīju, domāju arī ka nelaime vai tik nav motorā.

starp citu aizmirsu pateikt, ka 1x stāvot kor'kī samīzos no kapota un salonā sāka ieplūst tvaiks! tikai sūci ta nekur NEMANA!!! ko lai dara?

Kamēr vien tev nesāk nez no kurienes rasties "lieka motoreļļa"

kā to saprast?

cita starpā ja tev auto mēdz uzvārīties, ir sekojoši varianti - termostats gļučī, radiatora vāks netur spiedienu ( īpaši svarīgi tas ir antfrīzam, tā kā tā vārīšanas temperatūra bija krietni zem ūdens vārīšanās t, ja sistēma netur spiedienu, ja ir vajadzīgais spiediens ~ 1 bar, tad antifrīza vārīšanās t bija virs 100 grādiem), ventilators nslēdzas iekša vai nu tādēļ ka pats vents beigts, vai arī temperatūras datčiks, un pats pēdējais - aizdrists radiators ( var būt gan ārēji ar kukaiņiem, gan iekšēji ar kaut kādiem hermētiķiem un vai rūsu/katlakmeni)

Tā arī saprast ka antifrīzs "papildina" karteri, t.i. tek eļļā, kas ir tādos gadījumos kad ir zdec galvas blīvei, vai pat pašai galvai vai blokam.

Uzvārīšanās var būt arī to pašu atgāzu dzeses sistēmā dēļ - jo vairāk gāzes tur iespiež, jo mazāk ūdens tur paliek, jo sliktāk tas dzesē un ātrāk pats uzkarst - uzvārās. Termostats nemaz nepagūst atvērties pilnībā.

Man tā ir bijis nu jau 2 auto. Workarounds neko neremontējot ir tāds - izņem termostatu, ar savilcējiem savelk tā atspiedējatsperi, ieliek katlā ar ūdeni, uzvāra > tagad termostats ir atvērtā stāvoklī un ciet nevērsies. Ieliek to atpakaļ un brauc ar dzesēšanu pa lielo loku, atgāzes lēnā garā izplūst pa bačoka vāciņu. Ja bačoka vāciņš aizdir$as ar visādiem sū no dzeses sistēmas, tad spiediens sāk raut nost trubas, plēst tās, plēst radiatoru etc. Jo vairāk gāzē, jo vairāk dzeses sistēmā saspiež atgāzu burbuļus > vairāk dzeses šķidruma izspiež caur vāciņu> iekšā paliek mazāks ūdens daudzums, sliktāka dzesēšana. Tāpēc, kamēr defekts nebija novērsts, braucu ar pēc iespējas mazākiem apgiezieniem, pečku uz max, vasarā radiatora ventilators ieslēgts visu laiku (vai labāk uztaisīt uz pogas) - pa šoseju jau nekas, bet pa korķiem ātri uzkāpj temperatūra.

Protams, ir vērts vispirms pārbaudīt visus citus mezglus - ūdenssūkni, termostatu, radiatoru, tā ventilatora termoreleju, vai nav palicis gaisa burbulis sistēmā utt, bet ir tāds zakon podlosķi (pazīstams arī kā Mērfija likums), ka galu galā vienalga galva jārauj nost.

Ā, pavēro, kā tev uzvedas pečka - ieslēdz uz max siltumu un skaties - ja pa brīžam ir silts, tad atkal vēss, tas jau nozīmē, ka atgāzes iekšā veido burbuļus (pečkas radiators parasti ir viena no augstākajām vietām, kur arī tie burbuļi nonāk un pārstāj dot siltumu).

Aizmirsu piebilst - man abiem autiņiem nevienam nekas nemainījās motoreļļas sakarā - līmenis visu laiku bija uz normas, ne pieauga, nedz neparasti samazinājās, tikai tā problēma ar pārkaršanu.

cik maksā - atkarīgs no tā, cik pats proti/vari izdarīt - ir cilvēki, kas paši nomaina tikai galvas blīvi un atkal brauc tālāk, ir cilvēki, kas dara visu pēc grāmatas - maina arī galvas skrūves un visas citas blīves, kas pa ceļam aiztiktas, slīpē galvu, pārbauda to zem spiediena uz plaisām. Ir kas ved uz servisu un paši neko nedara - vienam paziņam tikai par galvas blīves nomaiņu (darbs +materiāli - blīvju komplekts +skrūves) sanāca ap Ls 200.

protams sharashkins arī ir taisnība ja ir tāds gadījums kā viņam, bet gadījumi ir 101 - virtuāli var gari un plaši runāt.

jā, varianti tiešām 101, var jau būt, ka būs paveicies un tikai nedaudz bet pastāvīgi pil laukā, piemēram, no plaisas radiatorā, bet korķī uzvārījās, jo neieslēdzas radiatora ventilators. Gribēju tikai, lai cilvēks saprot arī sliktāko variantu.

Tādu mazāku sūci var meklēt tā, ka izklāj uz zemes avīzes, uzbrauc virsū un padarbini kādu pusstundu, tad skaties, vai kaut kur nav pēdas.

Pamēģini atkārtot ( "nesamīzies" !!!) teiksim pēc brauciena neslēdzot ārā, bet turpinot darbināt, tikai atslēdzot ventilatoru, vai arī aizbāžot kaut ko priekšā radiatoram - lai nedzesējas. Tad jau manīsi pa kuru galu tvaiks sāks nākt.

Protams vēlams tomēr nepārcensties ar motora pārkarsēšanu un arī nagus nevajadzētu apsvilināt !!!

Ak jā tāda "uzvārīšanas testam" kā reizi labāk izmantot antifrīzu nevis ūdeni, tieši vārīšanās temperatūras dēļ !!!

no citas puses - var jau arī ar sūkni radīt attiecīgo spiedienu un tad skatīties vai jams krītas un vai kaut kur nespiež "sulu" ārā. Tas protams būtu mazāk bīstams pasāciens pašam un auto, īpaši ja nav lielas sajēgas ko dari.

Hmm, a no kurienes tādas ziņas, ka antifrīziem ir zemāka

vārīšanās temperatūra, kā ūdenim? Jā, ūdenim ir augstāka

siltumietilpība, bet antifrīza / ūdens maisījums (etilēnglikola bāzes) vārās pie augstākas temperatūras, kā

tīrs ūdens ...

Aukstā stāvoklī antifrīzs savukārt ir tekošāks par ūdeni,

karstā otrādi...

Par informāciju nezinu - neesmu iedziļinājies, bet svaigi ieliets (šķiet bija zaļš, bet varu arī sameloties) brīnums ko tirgo Statoils ( marku nafig nepateikšu) bija viena no tā lietām kuru uz sava auto redzēju vārāmies ( jeb metam "burbuļus" kas arī principā ir tā vārīšanās), ūdeni netiku redzējis vārāmies uz tā auto - no tā arī tādi secinājumi.

Tas gan jau bija labu laiciņu atpakaļ kad tas tika novērots.

Hmm, nu jā, tad tās ir tīri empīrisks novērojums... Būtībā

ir tā, ka ūdens jūras līmenī vārās pie 100C, tīrs etilēnglikols pie gandrīz 200C. Maisījuma vārīšanās temperatūras atkarībā no koncentrācijas ataino līkne, kura savieno abas

šīs temperatūras uz "čarta", bet , sākot ar tiem ūdens 100C,

tā iet tikai uz augšu. Kas tā par zupu, ko tirgo Statoil, un kāpēc tā vārījās, nemācēšu gan teikt ...

tas drošvien bija logu šķidrums uz etilspirta bāzes..... tas vārās ātrāk kā ūdens

Ja nav ko darīt, var ar kreiso roku urķēt labo ausi.

Termostatu var izņemt, flanci pieskrūvēt vietā un viss. Katlā vārīt vajag pelmeņus nevis termostatus.

renaultam ir tāds brīnišķīgs izstrādājums - renault 9.... tad vot jamajam termostats atrodas iemontēts gumijas trubās.... viss tas pasākums ir apvilkts ar žņaugu.... ja termostata tur nav, tad žņaugs īsti neturās.... ja žņauga nav, piepūšas un plīst truba, jo netur spiedienu

moš sviestcs ir vārījis franču termostatu

francis