Asprātis - man jau bija aizdoma ka kāds kaut ko šādu ierakstīs

P.S. Pec Crankshaft teksta apskatījos palasīju par antifrīzu un sastāvdaļām, paldies , turpmāk mulķības vairs nestāstīšu - mūžu dzīvo mūžu mācies !!!

Kopā ar varžu kājām.

Franču termostatus nevāra ūdenī. Tos vāra skābā vīnā.

WALA

Pirmais rakstīja:

tas drošvien bija logu šķidrums uz etilspirta bāzes..... tas vārās ātrāk kā ūdens

Asprātis - man jau bija aizdoma ka kāds kaut ko šādu ierakstīs

=================

Nemaz nesmejies, principā eksistē arī antifrīzi uz dažādu spirtu bāzes, bet , kopš masveidā sāka ražot

etilēn- un propilēnglikolu bāzes dzesēšanas šķidrumus,

tie strauji zaudēja aktualitāti - glikolu bāzes šķidrumiem ir labākas darba īpašības. Šodien , cik atminu, izmanto

reti, galvenokārt kaut kādos ekoloģiski baisi jutīgos rajonos, kā Grenlande un vēl šur tur...

Ko tur daudz domāt, ja stāvot uz vietas pārkarst značit termostats jāmaina. Ja termostatu noķīlē aizvērtā stāvoklī(vācu auto tas ir raksturīgi) un salona pečka nogriezta, tad efekts ir grandiozs - strauji ceļas temperatūra, rodas tvaiks līdz ar to pa vājāko posmu tas tiek izspiests ārā, lopņī kāda truba vai pats radiators. Izplešanās bacoks strādā? nav truba no radiatora vāciņa ciet?

Nu jau modē nāk OAT antifrīzi, uz organiskās skābes tehnoloģijas bāzes. Nez dižas starpības jau laikam nav?

Nu jā, bet ūdens maisījumā jau vienalga paliek un lokālos punktos vienalga ūdens var iztvaikot pie tiem pašiem 100 °C. Ideāli jau būtu tāda viela, bez ūdens piejaukuma, kas pati par sevi nevārās pie 100 grādi.

Nav jau tik viennozīmīgi. Kā jau teicu, man līdzīgs efekts bija dēļ atgāzēm dzeses sistēmā. Tās izspiež lielu daudzumu dzeses šķidruma, nu un atlikums uzvārās, termostatu īpaši daudz neatverot.

Ne visiem auto ir tik vienkārši - ir kam izņemts termostats rada citus dzeses šķidruma plūsmas apstākļus nekā atvērts, jo atvērtā stāvoklī tas aizver mazā loka caurumu.

nekad nevienam auto neaizveras mazais loks. jo no taa barojas apsilde

Kā nu kuram auto, ir kur mazais loks tiek aizvērts ar siltuma regulatoru no salona, citam tiek vienkārši noslēgta gaisa plūsma caur pečkas radiatoru, bet jā tas nav atkarīgs no termostata. Ja temostats ciet ir iespējams, ka visa cirkulācija ir tikai caur supermazu loku(pa apejas šļauku). Ar to būtu jāsāk.

es tikko nopvēroju, ka temperatura ceļas loti atri - 2-3 min līdz 95 grādi un pečka uz max karsto pūš aukstu gaisu!!!! WTF???

Tosola ir palicis pavisam maz sistēmā .

Nu vai vismaz pečkas trubās. Noslāpē, attaisi lēnām bačoku - nolaid tvaiku un padarbini bez vāciņa, pavēro, kas notiek ar līmeni, kas ar siltumu no pečkas.

nav seviški prātīga doma - cilvis kam pirmoreiz darīšana ar šo rokas apsvilinās !!!

tāpēc jau saku - lēēēnāāām! ar uzsvaru uz ēēē un āāā!

var arī vispirms aplūkot bačoku - ja auto darbojās, temperatūra kāpj, no pečkas nenāk karstums, bet bačokā līmenis līdz malām, pāri normai, tad viennozīmīgi motors pumpē iekšā atgāzes - izspiež dzeses šķidrumu no mazā loka, atlikums vēl paliek bačokā, radiatorā un kādās trubās.

esi pārliecināts, ka sūknis strādā?

Kanibaals

Nu jau modē nāk OAT antifrīzi, uz organiskās skābes tehnoloģijas bāzes. Nez dižas starpības jau laikam nav?

====================

OAT tehnoloģiju antifrīzi parādījās 1990. gados, sākotnēji

tie bija salīdzinoši dārgi, bet tagad praktiski visi autoražotāji rūpnīcās pilda savā produkcijā tos. Viens no pionieriem šai jomā bija firma, kurā savulaik strādāju - TEXACO. OAT antifrīzi spēj strādāt ievērojami ilgāk, jo piedevas lēnāk noārdās. Tas arī lielākais pluss. Bez tam uzlabojas arī paši dzesēšanas apstākļi utt..

Slinkais

Termostatu var izņemt, flanci pieskrūvēt vietā un viss. Katlā vārīt vajag pelmeņus nevis termostatus.

Ne visiem auto ir tik vienkārši - ir kam izņemts termostats rada citus dzeses šķidruma plūsmas apstākļus nekā atvērts, jo atvērtā stāvoklī tas aizver mazā loka caurumu.

nekad nevienam auto neaizveras mazais loks. jo no taa barojas apsilde

===============

Nebūs vis taisnība, apsildei šķidrumu cenšas ņemt no

vietas, kur tas ir karsts neatkarīgi no tā, kurš loks ir vaļā vai ciet. Lūk, ja termostatu izņem pavisam un mazo loku

nenoslēdz, tad gan mēdz būt dimbā ar cirkulāciju un motoru var elementāri pārkarsēt.

Uz kā rēķina, ūdens jau tāpat vien ir tajā maisījumā?

Cik es saprotu, dzesēšanu var uzlabot ar paaugstinātu siltumvadītspēju un siltumietilpību, bet abi šie parametri visādiem antifrīziem ir 2x sliktāki kā tīram ūdenim. Nez vai OAT būs izņēmums.

Paaugstināt siltumietilpību antifrīzam var ar sudraba nanodaļiņām, bet tas vēl nav ekonomiski izdevīgi. Nanošķidrumi saucas. Ūdens problēma kā dzesētājam ir mazā starpība starp vārīšanās temp. un pāreju tvaikā. Citādi dzesē labāk kā antifrīzs.

Siltumietilpība bleķiem ir krietni mazāka kā ūdenim, gan jau bija domāta siltumvadītspēja.

Fiška tur cita, nanodaļiņas veido ap sevi lokālu tvaika burbuli, ko aizvada prom. Tvaiks dod to papildus siltumietilpību. Bet jā kopumā uzlabojot šķidruma siltumvadītspēju. Tas tā.

ūdens problēma ir sasalšana.....

sarashkins

Crankshaft rakstīja: Bez tam uzlabojas arī paši dzesēšanas apstākļi utt..

Uz kā rēķina, ūdens jau tāpat vien ir tajā maisījumā?

Cik es saprotu, dzesēšanu var uzlabot ar paaugstinātu siltumvadītspēju un siltumietilpību, bet abi šie parametri visādiem antifrīziem ir 2x sliktāki kā tīram ūdenim. Nez vai OAT būs izņēmums.

==================

Zini, ka būs gan. Savulaik ar to nodarbojās ne jau amatieru līmenī. Tika radīti gan šķidrumi ar augstāku

siltumietilpību, kā tīram ūdenim, gan strādāts pie t.s.

"thin layer thermal conductivity" - taisni pēdējā fenomena izpēte noveda pie "revolūcijas". Savulaik nācās

visai daudz strādāt šai druvā, Latvijas Dzelzceļa sakarā...