"ja pēc OCTA apdrošināšanas negadījuma atsakies savu auto remontēt apdrošinātāja piedāvātajā autoservisā, bet izvēlies saņemt kompensāciju naudā uz kontu, tad apdrošinātājs Tev maksā par 30% mazāk no apdrošinātāja remonta tāmes"
iauto, lūdzu, izlasi sevis rakstīto, ko es nocitēju, un vēlreiz likuma 25.panta 2.daļu, ko pats nocitēji. Tur nav rakstīts, ka, "ja neremontēsi apdrošinātāja piedāvātajā auto servisā". Konkrētā tiesību norma attiecas uz gadījumiem, kad cilvēks vēlas no apdrošinātāja vienkārši saņemt naudu un bez čekiem remontēt pie jankas/koļas vai tamlīdzīga subjekta, vai arī neremontēt vispār. Tas nozīmē, ka, pa lielam, vari remontēt, kur gribi, un, ja varēsi uzrādīt čekus, metodikā noteiktajā apmērā tev naudu atmaksās ar visu PVN, neieturot arī tos 30%. Kāpēc tas tā tiek darīts, man šķiet, ka anotācijā ir rakstīts - lai kaut kā nebūt cīnītos ar pelēko ekonomiku, motivētu cietušos tos auto tiešām sataisīt, un lai, kā daži paraduši, vienu defektu nemēģinātu pieteikt vairākas reizes. Starp citu, tāda kārtība (izņemot tos 30%) bija arī līdz šim. Un, 4.daļā ir minēts, ka, uzrādot čeku, var dabūt visu ieturēto atpakaļ, tai skaitā tos 30%, ne tikai PVN.
Kā arī, norma ir par BOJĀJUMU. Kas notiek ar bojāeju (tevis pieminēto norakstīšanu), palasi mazliet tālāk - 27.pantā.
Maigi izsakoties, dīvaina ir sirga nostāja - deputātiem nav pilna saeima, jo viņam, redz, nesanāks kaut kādam iedomātam "moraļņikam"

plus, aģitē par nodokļu nemaksāšanu, bet, redz, deputāti vainīgi

Pareizi vai nepareizi, grūti spriest. Katrā ziņā, prakse rāda, ka cilvēkiem, kas apdrošināšanu vēlas izmantot tam paredzētiem mērķiem un tipiskā letiņa stilā neshēmo, kā uz tā visa uzvārīties, kopumā uztraukumam nav pamata.
Kādi cēli bruņinieki tie privātie apdrošinātāji un cīnās pret ēnu ekonomiku un rūpējās, lai auto būtu sataisīti pa fikso. Kaut kā grūti tam noticēt.
Nez ko, kad nozagtie spogulīši pa KASKO jāliek atpakaļ, tad spiež pirkt no tiem pašiem bandjugām. Kur tad paliek bruņinieciskums?
Es nepieminēju bojāeju un neatsaucos uz OCTA 27. pantu.
Ko tad? Vienkārši norakstīt, jo auto ir nolietojies? Kāds tādā gadījumā tam sakars ar OCTA? Kāpēc apdrošinātājam būtu jāmaksā pilna summa? Nesapratu tavu domu laikam...
No prakses gan apdrošināšanā, gan ikdienā.
Īpašnieks saņem OCTA atlīdzību naudā. Tā kā viņš nevēlas braukt ar auto, kas reiz ir cietis CSNg, tad viņš auto pārdod vai noraksta, kaut auto ir bojātas tikai durvis vai aizmugurējais panelis.
Te nav jāiebrauc OCTA likumā, bet tikai jādomāt kā klientam. Un ne tam krāpnieka klientam, par kuru murgo apdrošinātājs!
Nu, man pirms laikam pusotra gada ar vienu poļu apdrošinātāju, tb., viņa pārstāvi Latvijā, bija tā - klients ar pircēju sastādīja pirkuma līgumu (vispār jau to sastādīju es, bet, nu, nav svarīgi). Tobiš, klients bija cietis no poļa, tāme ap 1000 euro. Līgumā ierakstījām, ka auto vērtība (pārdošanas cena) bija, ja pareizi atceros, 6500 euro, ir tādi un tādi defekti pēc CSNg, kuru novēršana izmaksā 1000 (tāmi, bildes un visu pārējo pievienojām), attiecīgi pārdošanas cena - 5500 euro. Klients dabūja kontā savus 1000 euro. Tiesa gan, toreiz lieta vilkās kādus 7 mēnešus, bet tas vairāk bija saistīts ar to, ka polis, plus arī viņu pārstāvji (kaut kāds juridiskais kantoris) nebija baigi ieinteresēti ātri to lietu noregulēt.
No klienta viedokļa - attiecībā uz pārdošanu, kur problēma to mašīnu sataisīt un tad pārdot?
Ja par norakstīšanu - ja auto jānoraksta dēļ pāris bojātām detaļām un šo detaļu nomaiņa nav auto vērtībā, tad jājautā, vai pēc tā auto jau kapsēta nesauca pirms avārijas, vai ne tā?
A kādu čeku lai uzrāda ja detaļas pirktas jebajā vai, vēl labāk, no kāda rietumu foruma biedriem?
nu, jebaju mierīgi varētu iebāzt, parādot pajpala vai paša bankas maksājuma izdruku. Ja no privātā - hvz, vai ņems pretī, bet ja nemaksā uz ķepas klātienē tiekoties, papīrs par maksājuma faktu tak ir dabūjams, ne?