Citroën C3 Aircross 2018 / 2019 foto:

Citroën C3 Aircross ir krietni lielāks un praktiskāks, arī lētāks un izskatā stilīgāks par klasesbiedriem Seat Arona un Hyundai Kona, taču nesniedz tādu braukšanas prieku, lai iepatiktos konkursa žūrijai

Ne vienmēr lielāks ir arī labāks. Salīdzinot ar standarta C3, šis man likās samocīts. Jā, ir iegūts apjoms salonā un arī bagāžas nodalījumā, bet cietusi ir elegance, mazais brālis tomēr glītāks.

Salons gan ir pietiekami plašs un ērts, gaitas īpašības labas.

Laba cena, bet Citroen izplatītājiem būs jāpieliek ne mazums enerģijas lai pārliecinātu potenciālos pircējus. Konkurence segmentā ir pietiekami plaša.

Gada auto 2019 pavasara mediju testa brauciens man sākās un beidzās pie SIA Andre motors, paņemot izmēģinājumiem Citroen C3 Aircross ar 1.2 litru 81 kW benzīna motoru, 6 pakāpju automātisko kārbu, pašmasu nedaudz zem 1300 kg, pa Latvijas ceļiem noripojušu nedaudz zem 4000 km. Tiem, kam patīk lielāki jaudas skaitļi, jāatzīmē, ka šis ir 100 zs motors, šķiet vienīgais, kas modelim tiek piedāvāts ar automātisko transmisiju. Minimālais cenu piedāvājums šādam motora un kārbas kombinējumam sākas zem 19 kEUR, bet izmēģinājuma eksemplāram varēja būt nedaudz virs 20 kEUR. Patika vadības ierīču vienkāršība un saprotamība, ērtais izvietojums. Ja kādam C3 šķiet par mazu, tad Aircross ievērojami paaugstina sēdpozīciju augstāku automobiļu cienītājiem, kas tomēr nevēlas ar savu pirkumu iekļūt lielāku un atbilstoši dārgāku automobiļu klasē. Šādi arī automobilis iegūst individuālu izskatu, ko var papildināt ar visai daudzpusēju automobiļa individualizēšanas piedāvājumu. Atbilstoši paaugstinātais motora pārsegs rada līdzības ar uzpūstu burbuli, bet arī burbuļi mēdz būt skaisti.

Pilsētā vienā piegājienā tika nobraukti virs 100 km maršrutā, kur braukts ar dažādiem automobiļiem. Kā jau ar automātu, varēja braukt visai relaksēti un var sajust, ka automobilis pilnībā ir piemērots pilsētvidei. Interesanti, ka pa Brīvības gatvi visā tās garumā, izbraucot no pilsētas līdz Tallinas apvedceļa pārvadam, un atgriežoties pilsētā, braucot pēc pusnakts, bez apstāšanās izdevās nobraukt 21.5 kilometru. Ar kruīza kontroli Brīvības gatves zaļais luksoforu vilnis atļāva nobraukt virs 5 km. Viens no pilsētas braukšanas mērķiem bija pārbaudīt automātiskās transmisijas darbību. Automātiskā transmisija paredzēta tikai vienam braukšanas stilam. Ja salīdzinātu ar citos automobiļos pieejamiem eko, standarta, komforta un sportisko stilu, šis vistuvāk atbilda komforta režīmam. Ja pircējs neizvēlas dīzeli, samierinās ar augstāku gaisa pretestību labākas ceļa pārskatāmības un ērtākas izkāpšanas un iekāpšanas dēļ, kā arī izvēlas automātisko transmisiju ar hidrotransformatoru, tad acīmredzot degvielas patēriņš nav pirmā prioritāte un automobilis taupīšanas vietā piedāvā iespējamo komfortu. Kruīza kontroles laikā pie 55 km/h visu laiku ieslēgts 4 pārnesums, nodrošinot ap starp 1900 un 2000 apgriezieniem minūtē. Taupītājs pārslēgtu uz piekto, kas dotu ap 1500 apgriezienus (kādus šis auto izvēlas braucot ap 90 un 6 pārnesumu). Jāatzīmē gan, ka hidrotransformators strādā jau visai tuvu kā būtu ar mehānisko transmisiju – pārnesumu pārslēgšanas laikā izslīde beidzas ievērojami ātrāk nekā pēc sekundes, kas ir salīdzināmi ar mehānisko sajūgu. No kopējā nobrauktā ceļa virs 92% izskatās, ka ir nobraukti bez izslīdes hidrotransformatorā. Tas uzlabo degvielas patēriņu, tomēr, ja var ticēt OBD, pat nakts braucienā bija virs 8 l/100 km. Arī braucot ar konstanto 55 km/h patēriņu uzrāda virs 7.5 l/100 km. Tātad vairāk ir domāts par komfortu, degvielas taupītājiem – dīzeļi ar mehānisko transmisiju vai mazāki automobiļi. Atlaižot gāzes pedāli, pārslēdzot pārnesumus, automobilis tiek bremzēts. Man vairāk patiktu ripināšana, bet varbūt nepietika laika atrast ērtāko braukšanas stilu, kas atbilstu piedāvātai transmisijas vadībai.

Uz šosejas automobilis labi pilda savu pārvietošanas uzdevumu. Sēdēju arī uz pakaļējā sēdekļa - vietas pietiek. Ja ar automobili brauc ātrāk, nekā būtu vērts braukt pa nekvalitatīvu ceļa segumu, automobilis nekompensē nepareizu ātruma izvēli un nav īpaši komfortabls. Bet, braucot atbilstoši apstākļiem, nav ne vainas. Izbraucām arī cauri meža celiņam un pa grants ceļu. Tā kā šādam automobilim parasti neuzstāda nejēdzīgi zemas riepas un klīrens ir atbilstoši pilsētas apvidus klasei, nebija nekādu neērtību.

Kopumā automobilis labi atbilst pilsētas SUV-u idejai – izskatās niknāks, nekā ir patiesībā un savu prieku autovadītājam dod. Novēlu modelim panākumus.

Es dziļi atvainojos, bet, kam un kādai auditorijai īsti ir domāts šis, atvainojiet, bezmotora draņķis ar 8l patēriņu nakts laikā un pa 20k ?? Pēc salona izskata un pielietotajiem materiāliem, manuprāt,līdzvērtīgs tam otram šeit slavētajam draņķim leaf-am.

Laikam PSA koncernā nav tā, ka ir kādi noteikti platfornu standarti, kuros jāieturās. VW gadījumā sanāk, ka, kādreiz zemās kvalitātes, Seat ir izaudzis par saturīgu auto. Frančiem tas nedarbojas, jo Citroen, izskatās, mēgina pats kaut ko ķimerēt. Šoreiz runāju par piekari. Paskatieties, kā tā darbojas Berlingo. Aircross. Augstāks, lielāki riteņi, jābūt būtu stingrākai sajūtai, taču uz nelīdzena ceļa liekas, ka notiks kas ļauns. Liekas, ka buksēm gumijas ir tikai dažus milimetrus biezas. Tūlīt nokritīs, notrūks! Nē! Kāpēc jaunam auto jau ir jāatdalās sēdekļa augstuma regulēšanas kloķim? Kas notiks ar pārējām detaļām? Laikam Kia pārtvēra beidzamo sakarīgo inženieri, kas māk regulēt piekares. Neiesaku!

Pabraukt var. Ciroenam ir savi ieskati kā visam jāizskatās un jāfunkcionē, par to visu cieņu, Jūs esat atšķirīgi...