Tikai pozitīvas emocijas 10 minūšu testā. Maigs hibrīdiņš, ar vieglu gaitas sajūtu. Viss tieši kā priekš mūsu mīļajām dāmām. Tie nav stereotipi vai aizspriedumi. Es jutos kā zilonis trauku bodē. Vieglais oliņveida dizains tā tik vien mudināja uz romantiskām domām un aicināja uz vieglprātīgiem  emociju izraisītiem piedzīvojumiem. Arī krāsas un to kombinācijas runāja tikai romantikas valodā. Tāpēc arī funkcionālā lietošana veidota viegla, saprotama. Panelis nav pārslogots ar dažādiem parametriem un sausiem tehniskiem datiem. Tikai tik daudz, lai nokļūtu galamērķī bez sarežģījumiem. Meitenes sarosās!

Jau pirms daudziem gadiem sajūsminājos par Peugeot  interjera mazpogu dizaina līniju. Tad bija dažādas kritikas, ka pārāk kosmisks, tad uz ekrāna neko nevarēja atrast, grūti piekļūt tam un šitam. Vārdu sakot - viss slikti.lv. Nu šeit ir novērstas iepriekšējās nepilnības un viss sakārtorts tā, ka nav vajadzīga īpaša adaptācija ne manuālajiem vadības elementiem, ne digitālajiem risinājumiem. Lielais ekrāns novietots ērti virs stūres, nav pārāk augsts un neaizsedz skatu. Tas sakārtots tā, ka katrs funkcionālais bloks skaidri atdalīts un saprotami parādīts. Nav uztaisīts rasols no dažādiem parametriem. Ja ir brauciena dati, tad tie sastrukturēti vienā vietā un viegli lasāmi. Ja multimediju sadaļa, tad tā mazliet nostāk, bet tāpat viegli operējama un pārskatāma. Šis ir visveiksmīgākais vadības paneļa risinājums, kādu pamanīju šajos testos.

Šoreiz veicu īsus testa braucienus ar daudziem un dažādiem auto pēc kārtas, lai varētu tvert mirkļa emocijas. Jā, Camri pamanīju. No ārpuses nav mēģināts radīt dizaina šedevru, vai ko tādu, kur kakls jāmežģa, skatoties nopakaļ. Tomēr eksterjers izdevies visai sabalansēts un harmonisks. Nezinu, vai vagona versija vispār plānota. Interjerā gan valda lielāks haoss. Ne visai saprotama konsoles ideja, kur blakussēdētājs vardarbīgi atdalīts no vidusdaļas podziņām ar masīvu kolonnu. Saucās, nelien pie vadītāja pogām. Un šīs pogas, pogas, pogas. Tās ir kā zvaigznes debesīs. Tik dažādas un no tik dažādiem laikmetiem. Saliktas vienā bļodā un samaisītas. Bet tā ir vispārēja Toyota problēma. Arī iepriekšējie modeļu nopietni slimo ar šo kaiti. Bet braukšanas pieredze gan ir izteikti pozitīva. Jūtama ražotāja mega pieredze hibrīdu radīšanā. Un braukt ir tiešām patīkami. +

Malači! Škodisti likvidējuši visu iepriekšējā modeļa salona garlaicību, tā vietā piedāvājot svaigus audumus un uzlabotu ergonomiju tieši vadītāja vietā. Pieņemu, ka arī tehniskajā ziņā ir īstenots tehnoloģiskais konservatīvsms, apvienots ar pārbaudītām inovācijām. Jeb, citiem vārdiem sakot, progresīvās tehnoloģijas, neupurējot ekspluatācijas kvalitāti un ilgmūžību. Garlaicīgā Octavia - lai šis teiciens paliek vēsturei.

Paņēmu testā šo uzreiz pēc Q7. Nu nebija tā, kā brauktu ar spaini. Šie tiešām iet lieliem soļiem uz priekšu un tieši mēģina spraukties pirmajās rindās. Gaita līgana, sabalansēta, un tikai mazliet dzirdama un nedaudz kaitina motora skanēšana. Salona kvalitāe teicama. Teicama  pat sīkajās detaļās, nekas nekraukšķ, nelocās un neizskatās lēti. Jā, un lēti arī tur nekas nebija. Par testa auto prasa kaut kādus tur 60 eiro. Un tad smadzenes sāk vārīties, kas man sanāktu no Bembja, Audi vai Merša plaukta par 60 eiro? Vai varat ko ieteikt?

Man ir pilnīgi skaidrs, kāpēc par šo jaunumu nav nekādas atsauksmes. Kad pagalmā ieripo jaunākais VW radījums , tas piesaista visu skatienus kā magnēts. Visa žūrija staigā riņķī un domīgi kasa pakaušus... Jā, skaistulis. Un, tiešām saite uz seno Bulli ikonu ir jūtama. Jūtama, bet tikai no ārpuses. Tad, kad sāc pētīt to tuvāk un arī pārdomāt konceptuālās lietas, tad skaidrs vairs nav nekas. Kam tas ir vispār domāts? Multivanam ir kravas versija, pasažieru versija, un vēl sazin kādi varianti. Skaidrs - liels auto lielām vajadzībām un darbiem. Bet šis BUZZ arī ir tikpat liels auto, bet nevar saprast, kādiem darbiem. Ģimenei? Kas tā par ģimeni? Šeit par Latviju vispār nedomāju. Kādam jābūt ģimenes budžetam, lai par mazspējīgu ceļojuma auto atpogātu 75tk eiro. Cik jāpelna tam trīs bērnu tēvam? Un, kāpēc viņam nederētu tad multivans, kas ir aprīkotas arī ar visiem hibrīdiem, maksā tikpat, bet ir ietiplīgāks un ceļojumspējīgāks?

Jā, sēdpozīcija ērta. Pārskatāmība ļoti laba. Tas pateicoties attālinātajam priekšējam vējstiklam. Vispār tas triks ar tukšo telpu aiz priekšējā paneļa ir labs. Rodas sajūta, ka sēdi otrajā rindā, bet priekšā nav sēdekļu. Jā, tās ir foršas fīčas, bet sērferi to nepirks. Kaut vai tādēl, ka pie mums nav tik lieli viļņi.

Kāda xsa pēc šim lielgabarīta "džipam"nosaukumā ir vārds Corolla"??? Kāpēc ne RAV+ vai-? Vai aptrūkās vārdi vai arī nemācēja vecajai labajai coroliņai uztaisīt "scout" versiju. Nē, iespējams, tas bija kāds Āzijai domāts RAV modeļa variants, kuru iešīberēja Eiropai, lai nebūtu kas jāizgudro. Un, tā kā corolla pie mums ir iecienīta, tad šis arī būs gana labs. Nesaku jau, ka ir slikti sanācis, tomēr līdz Sportage līmenim nevelk. Viss tāds kā no iepriekšējās paaudzes. Jā, ekrāniņi ir, bet tādi graudani, ar Wimdows 3.11 grafikas pieskaņām. Arī tie paši, jau iepriekš pieminētie, slēdzīši pagrābti no putekļainajiem plauktiem. Mēģinu piemeklēt pareizo vārdu. Stagnātisks - nē... Jā - konservatīvs. Konservatīvs tik, cik tas vispār ir iespējams. Varbūt arī labajā nozīmē, jo koriģējot dizainu apakšā tiek pakotas tikai pārbaudītas lietas. Un ,attiecīgi, pārbaudīto vērtību piekritēji balso uzreiz ar maciņiem. Jā,beidzot ir izlabota pretīgā ergonomiskā kļūda blakus sēdētāja panelī. Likvidēta asā kante, kas bakstīja ceļgalus. Tomēr vēl joprojām nesaprotu, ar ko RAV atšķiras no šī???

Drosminieks Peugeot 308 bija ieradies uz testiem vecā labā dīzeļa aprīkojumā. Nu baigā starpība. Pēc veselas rindas elektro un hibrīdiem, pārkapjot dīzelītī, sajūta ir tiešām kā traktorā. Ikdienā, pašam braucot ar dīzeli, ir pierasts, un ne ausī cērtas, ne vibrē kas. Bet nu pēc visiem klusajiem, dīzelis bija kā vilšanās. Tā, it kā kaut kas nebūtu kārtībā. Laikam pieleca un sapratu, ka pagatnē atgriezties nebūs variantu.

Citādi, ilgi nevarēju iekārtoties un atrast optimmālo sēdpozīciju tā, lai varētu labi pārskatīt virsstūres ekrānu. Tomēr pēc laiciņa, jāatdzīst, ka viss bija ok. Garā ceļā šis koncepts var pat būt ērtāks, jo rokas vari turēt relatīvi zemāk nekā standarta stūres augstuma risinājumos. Vēl varu piebilst, ka PSA displeju informatīvā dizaina risinājumi man paliek noslēpums. Lai atrastu vidējā degvielas patēriņa rādītājus bija kārtīgi jāsaspringst. Un tad kad tie uznira uz smalkā 3d ekrāna, pēc franču loģikas, tikpat smalki pēc piecām sekundēm nonira atpakaļ digitālajās dzīlēs. Laikam rūpējās lai tik neko pa daudz neparādītu un nenovērstu uzmanību no ceļa. Citādi, kā jau pie Peugeot ierasts- viss nedaudz pārspīlēts.

Jaunais S-Cross rada divejādas sajūtas. No vienas puses redzi, ka auto ražotājam nav pieejamas tās iespējas kas VW. Tas redzams praktiski jebkurās detaļās. Dizainu veidojuši prasmīgi dizaineri, taču ne savas jomas spīdekļi. Tehnika sajūtās ari atgādina iepriekšējās labi pārbaudītās vērtības. Arī skaņas izolācijas materiāli nav šķērdēti. Tomēr no otras puses, pieejot no praktiskā lavieša viedokļa, tajā ir iebūvētas visas, mūsdienu komformtu mīlošajiem, nepieciešamās lietas. Ievēroju, pat vienu, manuprāt, unikālu fīču - 3d auto parkošanās palīgs, Tas vidus konsoles ekrāniņā māk parādīt auto kā zemes centru, ap kuru vari lidot kā satelīts, vai arī skatā no iekšpuses, redzi, kas Tev bīstami pietuvojies. To ir grūti aprakstīt, tomēr, mazāk pieredzējušam autovadītājam tas var būt iegādes arguments.

Ja tava māja atrodas ne pilsētā, bet jābrauc gabals pa zemes ceļiem kurus pašvaldība tīra kā māk, tad 4x4 piedziņa sākot no 26 tūkstošiem ir jau unikāla fīča. To bez sarkasma nopietni iesaku džipu vīrusa inficētajiem apsvērt.

Ujj, te baltais lielais Mazda gulbis arī bija piestājis Gada auto testos. Nu jā, ja domājat, ka Jums nav saprotamas daudzas lietas, tad nebūs tā, ka arī auto ražotājiem reizēm nepazūt pavediens. Mazda pielādējusi savu CX-60 ar visu, ko vien var iedomāties.Salona apdares kvalitāte top līmenī - lūdzu. (šeit iekrita acīs īpašais zigzagveida diedziņš auduma panelī, kas veido tādu kā savienojumu starp mīkstajām auduma detaļām. ZB). Mega tehnoloģisks jaudas agregāts - lūdzu. Zirguspēki virs 300- bet protams. Divi mega lieli ekrāni - skaidra lieta. Nedomāju, ka būtu kas jāatgādina par inteleģentajām LED gaismām u.t.t. Ja bankā starp kontiem mētājas liekas 60 štukas, vai alga mēnesī sākot no piecām št. - droši, ej uz salonu, atsit ar kāju durvis un saki, ka esi atnācis. Tomēr būs jārēķinās, ka lielais gubis ceļā un manevros būs diezgan klumpīgs, neskatoties uz savu motorjaudu, un šūpošanās būs kā iepriekšējās paaudzes spēkratiem. Tad, vēl būs arī jāpierod pie brīžiem triceklīgas un raustīgas ātrumkārbas darbībām. Bet citādi - vienkārši lepni un pārliecinoši.

Saprotu, kam domāts šis kupejs. Tas ir protests. Protests pret džipveidīgajiem. Radīts tiem, kas vēlas ar vismaz kaut ko atšķirties savā pierīgas ciemata ieliņā. Vēlas izlekt no vienveidīgās dzipeļu massas. Tieši tā. Pamatīga izmēra komfortabls braucamais, kārtīgu bagāžnieku un ērtām ne tikai priekšējām, bet arī aizmugures sēdvietām. Vienīgais, kas šķaida šīs bruņas ir gairlaicīgā un apgraizītā multimediju sistēma, kas ieķērusies kādā no iepriekšējām paaudzēm. Bet varbūt tas ir jaunais trends minimālismā? Jebkurā gadījumā dažiem pircējiem tas būs īstais.

Mīļums. Tas ir pirmais, kas šaujas galvā domājot par šo auto. Pilnīgā pretstatā Civicam, šī Hondiņa ir piepildīta ar tādu kā sievišķīgās mīlestības enerģiju. Formas, līnijas un detaļas veidotas vienotā noapaļojumu valodā, kas nepārprotami rada tādu kā drošības un paļāvības sajūtu. Šo es droši varētu uzticēt savu bērnu pārvadāšanai. Auto pēc dabas sanācis kluss, ar mierīgu raksturu. Variators nav kaitinoši spiedzīgs un sāk uzvesties skaļāk tikai tad, kad mēģiu ar to braukt ārpus mājsaimnieces komforta robežām. Piekare klusa un slāpē nelīdzenumus labākajās Honda tradīcijās. Patika intsumentu paneļa vienkāršā saprotamība. Viegli pieejamā ekrāna spilgtma regulēšana, oriģīnālā ventilācijas gaisa padeves regulēšana, kā arī nepārslogotās spidometra un spēka sadales ripas ar lielajiem ciariem. Arī izmaksu ziņā par hibrīdu pamata aprīkojuma līmenī ir ok. Ļoti OK.

Uff, tas ir kā svaiga gaisa malks pārpičkātajā un supertehnoloģizētajā auto pasaulē. Jogger - vienkārši auto. Auto, par kuru vari samaksāt ar savu uzkrājumu, vai vidusmēra pilsonim paceļamu kredītu. Tas liekas vienkāršs, tomēr tajā neatradīsiet podziņas no 90tajiem, kā to mēdz vēljoprojām praktizēt dažs labs japāņu ražotājs. Arī ārējais dizains ir 100% atbilsošs šodienai. Auto nav arī lielas mugursomas izmērā, bet ietilpībā piekāpjas tikai busiņiem. Gāzes izvēles iespēja, kas sniedz bezuzpildes nobraukumu līdz 1000km, padara to interesantāku tapītājiem un tālākbraucējiem. Nav pat jāizvēlas aprīkotākās versijas, ar ekrāniem, bet jau bāzes komplektācijā vari pieslēgt un nostiprināt viduskonsolē savu viedtelefonu ar visām tā priekšrocībām. Un tas nekas, ka durvis aizveras kā moskvičam, vai piekare ir ar mazāku enego ietiplību,vai ātrumkloķis tevi informē par kārbas leņķi attiecībā pret šasiju. Tu jūti, ka šī mašīna ir patiesa, tā necenšas noslēpt savas nepilnības. Tā ir kā partneris, kas jau pirmajā randiņā pasaka: "jā, es naktīs krācu un gadās arī kāds balodītis, tomēr vari uz manīm paļauties, nemēģināšu tevi izputināt".

Nabaga Opelis. Jaunā Astriņa, pakļuvusi zem franču papēža, izmisīgi meklē savu identitāti. Iskatās, ka vācu dizaineriem tā veidojas ne bez grūtībām. ja ārpusē Opelis ir atradis savas ģimenes vaibstus deguna zonā, kuru cenšas kopēt visos jaunajos modeļos, tad ientrjers sanācis diezgan plakans un ar lētas plastmasas piedevām. Jā, digitālo ekrānu panelis iskatās liels, bet ekrāniņi, kas slēpjas aiz melnajām plaknēm, ir sanākuši kompakti. Arī to lietošanas loģikas kodu man neizdevās atkost. Bēdīgi, ka viduskonsoles risinājumiem nav pietici tvaika un tie pārceļojuši copy paste veidā no Citronea un Peugeota. Protams, paņemot līdzi arī visas viņu dīvainības. Piemēram, smalkajam autaomātam nav "auto hold" funkcijas.. Manai 99 gada Zafīrai jau tāda bija. Šīs bēdīgās noskaņas bija arī vērojamas dīlera pārstāvja prezentācijā, kur tika atrādītas cenu lapas un uzsvērts, ka ir vispār vēl palicis dīzelis. Tomēr par jebkādām tehniskām inovācijām vai jaunām idejām un virziniem netika nekas pateikts.

Jā, pēc vakardienas (13.augusta) lielā testa, cenšos apkopot un analizēt saņemo informāciju un iespaidus. Aptuveni varētu teikt tā, ka šajā pasākumā piedalījās 50 uz 50 iekšdedzes un elektiskās pasaules. Lielais karstums un ātrais maiņu ritms radīja vairākas interesantas atziņas.

* Braucot mierīgā plūsmā, pieklusinot audio sistēmu, ieklausoties auto skaņās, nevarēju noteikt, vai braucu ar elektro vai iekšdedzes auto. Nav sajūtamas atšķirības. Pat stāvot uz vietas nejūtas skaņu atšķirības. Pārstāvētajiem iekšdedzes pretendetiem akustiskais pakojums un dzinēja līdzsvarojums ir tā noslīpēts, ka nav saklausāms. Atšķirības sajūtamas tikai strauji paātrinoties un dzenot auto ar visu spēku uz priekšu.

* Izskatās, ka elektriskais koncepts nav vēl pietiekami nobriedis, lai to vartētu izmantot bez rūpīgas maršruta plānošanas, nepieļaujot spontānas lēmumu maiņas.

Piemēram, ja izvēlētā viesnīca nepatīk, nāksies ar to samierināties, jo tavs elektroauto nebūs vēl uzlādējies un Tava pēkšņā plānu maiņas iegriba būs jāatliek. Praktiski visi testā pārstāvētie elektro auto dienas otrajā pusē izrādīja savu īpašo vajadzību pazīmes, kā rezultātā visai grupai vajadzēja mainīt maršrutu plānus, kaut ko gaidīt un izmisīgi shēmot, vai tiks laikā līdz mājām. Tāpēc dažiem auto pasākums beidzās tumsā. Subjektīvi domāju, ka, kamēr nebūs elektro koncepta tehnoloģijas, kas ļaus noripot no vietas 500-1000km, šie spēkrati būs derīgi kā otrie auto tuvajam piepilsētas iedzīvotājam, kuram ienākumi ir stipri virs vidējā.

* Naivās domas, ka elektriskais koncepts varētu kaut kā ietaupīt uz degvielas izmaksu rēķina, izkliedē patreiz pat kvēlāko fanu prātus. Elektrības birža smalki noliek visu pa vietām. Neglābs pat paliels privātais saules bateriju parks ar rezerves akumulatoriem, jo tā izmaksas ir vēl vesela jauna iekšdedzes auto apmērā.

Lūk, tādas bēdīgas pārdomas. Sajūta, ka negatavais elektriskā auto koncepts tiek uzspiests un tiek lobēts nezināmās interesēs. Varbūt tā ir vienkārši ierēdņu un populāro mārketinga zinātnieku aprēķinu kļūda.

Vienmēr esmu ar cieņu izturējies pret Audi marku. Ar nepacietību un jaunām cerībām sagaidīju A4 un A6, vai Q8 modeļus. Atļāvos nelielu kritiku par šo un to, vispār sīkumiem. Laika gaitā ievēroju, ka neatkarīgi no modeļa, to lietotāja saskarsmes kvalitāte bija augstākajā kategorijā. Salona detaļu detalizācijas izstrādātības augstā pakāpe bija nemainīga.

Attiecīga uzmanība tika vērsta arī uz šo Q3 modeli. Bet, ak vaiii! Šis noteikti nav domāts kā bezceļu auto, kuru jāmazgā ar šļūteni. Salonā ir uzdarbojušies VAG ekonomisti. Trauksme! Pat no durvju apšuvuma pazuduši mīkstie paneļi. Tie nav arī uz paneļa vidējās daļas. Parādījušās šķirbas salaidumos. Spiedzošā turbomotora skaņas lauzās teju netraucēti salonā. Kur palicis skaņas izolācijas biezais pakojums? Skaidri redzams, ka spidometra bloka displejs kopā ar visu stūri ir pārceļois pa tiešo no A1 brālīša. Bet šis taču ir Q3!!! Nepiekrītu, ka tas, kas der mazajam, ir piemērots arī lielākajam brālim.Tas nebija īsts Audi. Kad atguvos no pirmā šoka, bardačokā atradu cenu lapu. Jā, jāraksta ar lielajiem burtiem CENU LAPU, jo par ŠO tika prasīti 70 tūkstoši! Nu esmu mierīgs! Tas tomēr ir īsts Audi!

Tā nu sanāca, ka vienas dienas laikā nācās izbraukt ar 20 pretendentiem pēc kārtas. Tā ir interesanta pieredze! Varēju sajust atšķirības tieši, izcili koncentrētā veidā. Tā nu šis koncentrāts ļoti skaudri izdalīja no pūļa divus auto... Pareizi, uzminētāt! L200 un ASX. Par to 200to vēl varētu teikt, ka tas tak pikaps, darba zirgs un tā tālāk... bla bla. Tad ASX sanāk tāds kā ģimenes auto. Nu tāds, ar ko ikdienā jābrauc.

Manuprāt, jau biju agrāk kaut ko rakstījis par vecā parauga podziņām no 90 tajiem. Tad lūk, TE NEKAS NAV MAINĪJIES. Tā ir 90to gadu automašīna, kas apkarināta moderna paskata plastmasas bruļikiem. Gaita, akustika, salona proporcijas un viss, kam pieskaries, ir ar vecuma piegaršu. Es pat negribu par to varāk neko teikt. Brrr. Domāju, ka to izvēlas cilvēki, kas iepriekš nav braukuši ne ar vienu citu marku (varbūt izņemot žiguli) vai arī cieš no kāda pašmocīšanas sindroma. Iespējams, ja pats būtu auto tirgotājs, un būtu jātirgo Mitsubishi, tad kundēm teiktu, ka tā ir pārbaudīta, robusta tehnika īstiem večiem. Nu, bet dārgie potenciālie Mitsu pircēji! Izbrauciet tak pirms pirkuma izdarīšanas ar kādu citu auto. Nu, piemēram, Mazda CX-30. Ja liekas par sievišķīgu, tad pamēģiniet varbūt Citroen C5. Ja tas Volkswagens nepatīk, nepērciet, bet vismaz izbrauciet arī ar T-Roc. Tad vismaz Jums būs lielāka skaidrība, kas patiesībā ir ASX.

Ilgi domāju, ar ko varētu asociēties jaunā Corolla TS..... Jā, tā ir sintētiskā vate. Nē, ir jau korekti. Nostrādāta uz OK. Bet,viss tāds drusku neērts, varbūt pašaurs, piepūsts? Lūka durās galvā pat uz zemākās sēdekļa pozīcijas. Vai vispār vajag jau tā zili baltās ādas salonu piepildīt ar gasimas šaltēm no debesīm? Gaumes jautājums. Ir jau labi, ka uzsākot braukt tavs hibrīds klusām zogas uz priekšu tā ka neviens i nemana. Tomēr uzbraucot uz trases, pēc pedāļa iemīšanas atskan pretīgs kvieciens. Tas ir kaucošais motors, kas kombinācijā ar variatoru liekas tūlīt izjuks. Nu tad nemin, nespied to tā, kam tas nav domāts. Esi maigs, uzmanīgs un lēnīgs. Izbaudi katru brīdi, kad vari šo nemocīt ar savu smago kāju. Un auto tev atmaksās ar pieklusinātu slīdējumu cauri skarbajai un nervozajai pasaulei. Uz ekonomiju gan neceri. Tādas nebūs, ja mēģināsi ar to braukt tālākus gabalus. Akumulatoram beigsies zafte un deforsētajam benzīniekam nāksies stiept tevi un tavus tukšos akumulatorus līdzi kā tādus cementa maisus. Savukārt īstam pilsētniekam tādas lietas nebūs svarīgas. Galvenais uzticama marka un pārliecība, ka neesi ko izdarījis nepareizi. Ak jā. Rīta klusums....

Peugeot dizaineri mani vienmēr ir spējuši patīkami pāsteigt. Katrā jaunajā modelī viņi ir mācējuši ielikt ko neredzētu. Piemēram, spidometrs virs stūres, vai inerjera salons absolūtajā pogu minimālismā. Šoreiz 208. ir ar WOW! efektu. Šis ir pirmais man zināmais auto, kuram ir pilnvērtīgs 3D spidometrs. Jā un tā nav kaut kāda tur stereo grafika. Tas ir bloks ar diviem ekrāniem, kuri novietoi viens aiz otra, kur pirmais ir caurspīdīgs. Abiem ekrāniem, saskaņoti darbojoties, tiek panākts unikāls 3d telpas efekts ar dziļuma sajūtu. WoW.!

Audi un BMV digitālie grafiķi var iet atpūsties!

Tomēr, pārējās lietas uz šī fona vairs nepārsteidza.

Kāds vieds cilvēks kādreiz man teica: Jāni, Jūs varat ēst visu, ko vēlaties, tikai ar mēru un nepārspīlējot. To šoreiz varu arī piemērot mazajā 208 -tajā. Aizrāvušies ar superīgo spidometru, inženieri ir pārspīlējuši ar pārējo interjeru, kā rezultātā, viss liekas savākts un pārsātināts ar dažādām formām un materiāliem.Nekā no Clio brieduma. Žēl! Arī no tehniskā viedokļa nesajutu ko svaigu.

Tomēr, ja vēlaties izcelties un baudīt tiešām jaunākos dizaina saniegumus, tas tad arī būs īstais verķītis.

Nezinu, ko saka meža veči par šo, bet varu izstāstīt savu pieredzi. Jā, arī es treknajos gados uzķēros uz šāda veida statusa simbola makšķeres. Iedomājos, kā izskatās, kad piebraucu pie savas mājas vai darba ar šāda izmēra vāģi. Visi skatās, apbrīno, varbūt pat apskauž. Eh, bet mani tas neuztrauc! Es dzīvoju savā līgā! Augstajā.....

Vēlāk izrādījās, ka uztrauc gan. Mana navara izrādījās izcili neuzticams auto, kas prasīja augstus remonta servisa ieguldījumus katrus 15 tūkstošus. Jutos kā zilonis trauku veikalā. Lielais apgrieziena rādiuss radīja neērtības katrā manevra reizē. Lielais auto augstums pastāvīgi atgādināja par apgāšanās risku un radīja nepatīkamu šūpošanos ne tikai uz augšu vai priekšu, bet arī uz sāniem, kā metronoms. Braucu un domāju, vai man to vajag? Man vairs nē, bet tiem, kam to vajag, varu ziņot sekojošo:

Raptors uz asfalta uzvedās kā vilciena lokomotīve bez vagoniem. Piekarei nepiemīt tie izteiktie standarta pikapu trūkumi ar lēkāšanu un šūpošanos. Arī testētais dzinējs (laikam 213zs) radīja dīvainas sajūtas paātrinoties. Nelikās, ka baigi spiestu sēdeklī, taču spidometra bultiņa burtiski lēca gaisā. 100 un + ir nieks. Bez kviekšanas un dārdēšanas. Viegli. Arī līkumos nejutos apraudēts. Droši varu apgalvot, ka šis ir labākais pikaps, ar ko esmu braucis. Varētu teikt "PICKUP drivers car''. Protams, augsta cena u.t.t... Kas saka tā, lai vispirms izbrauc ar L200 un tad sapratīs, par ko tiek prasīts katrs cents par Raptoru.

Nu, Mazda, malači! Šajā CX-30 var iemīlēties! Skaists! Skaists! Skaists! Arī brauc maigi, kā maija dienvidu vējš, ne pārāk stiprs, bet patīkams un silts. Klusais bezturbīnas motors atgādina vecos laikus, kad benzīnnieku neintrālajā gaņģī nemaz nevarēja dzirdēt. Jā, ir rūpīgi jāklausās, lai varētu saklausīt šo motoru. Sajust to nevar! Citi tur moka elektromotorus ar smagiem akumulatoriem, un ir aizmirsuši, ka, samaksājot inženieriem, ir iespējams uzbūvēt labu un ekonomisku motoru arī bez turbo šmurbo. Arī dizaina valoda katrā nākamājā modelī kļūst kvalitatīvāka, nezaudējot atpazīstamību. Šis ir vienīgais japāņu auto , kas ne tikai tur vāciešiem līdzi, bet arī rāda savu ceļu, pa kuru braukt ir prieks un bauda.

Jaunais Clio uz izbraucienu bija prezentēts savā glaunākajā S-line tērpā. Lieli riteņi uz zemām riepām, koša krāsa. Efektīgi!!! Salons bez skepses un sarkasma - solīds. Pat vāciski perfekts un pārdomāts. Nevarēju atrast nevienu samudrījumu. Materiālu salikumi patīkami acij. Es teiktu, ka stilistiski un kvalitatīvi šis Clio varētu saukties par passat mazo brālīti. Un tas ir augsts vērtējums. Digitālais instrumentu panelis ar patīkamu grafiku un labu pārskatāmību. Arī multimediju ekrānam ir izdevusies sava līniju valoda, kas nav copy/paste no Hyundai, Kia, Škoda vai Forda. Brauciena laikā vēl lielāks pārsteigums. Tas brauc tāpat kā Škoda Scala, varbūt pat labāk. Nevarēju sajust nekādas piekares kļūdas, vai automātiskās kārbas raustīšanos. Viss kā lielākajos vācu brāļos. Vispār, braucot var pat piemirsties, ka šis ir mazs auto. Uz ceļa tas rāda nobriedušu raksturu un ir par sevi ļoti pārliecināts. Nez vai lētākās komplektācijas uzvestos līdzīgi?

Tikko noskatījos video, kur viena beibe paņirgājās par diviem čaļiem, kuri pirmo reizi bija iekāpuši mersedesā. Bēdīgi. Ļoti bēdīgi, jo šeit labi redzama lielā plaisa, kas palielinās ar katru jauno modeli. Šī plaisa atdala cilvēku parasto ( purčika divistabu dzīvokļa iemītnieku, kas ikdienā varbūt pat pārvietojas ar 2005. gada bembi ) no paša jaunākā, kas sasniegts autobūvē.

Šo sasniegumu koncentrātu droši pārstāv arī jaunais CLA. Testa laikā mēģināju braukt pēc norādītā maršruta, kas veda ar līkumu uz nākamo maiņas punktu. Pārēji testeri aizbrauca pēc wazes īsākā ceļa, līdz ar to man bija jāpasteidzas. Tam nu šis bija īstais spēkrats. Šoreiz nemaz nemēģinu iedziļināties kādās tur AMG paketēs. Mani interesēja, kā ātrāk no punkta a nokļūt uz punktu c. Un tam mērķim šis verķis bija īstais. Sajūta tāda, ka tu pats lido pa ceļu. Auto tev netraucē nevienā momentā. Tas paliek neredzams un nejūtams. Vienkārši izpildīja tavas, varbūt pat neapzinātās, komandas zibenīgi un perfekti. Varbūt to var pat salīdzināt ar lidojumu sapnī, kuru tu vadi tikai ar iedomām un vēlmēm. Lai brauktu veikli un dinamiski uz mūsu šaurajiem ceļiem nebūt nav vajadzīgi arī top jaudas dzinēji. Šim bija kādi 200zs+/-,

un ar to pilnīgi pietika manam drošības rāmim. CLA- viennozīmīgi, šis ir mans driwers car.

Nu ar šī auto salīdzināšanu sāk palikt sarežģīti. Ja esi noskatījis attiecīgā formāta braucamo un vēlies vācieti (VAG), tad nāksies pamocīties ar pribambasu salīdzināšanu, vai vienkārši paņemt to, kam labāks pārdevējs. Runāju par Tiguankodiaktarraco modeli. Labi, Tiguanam bārda garāka, bet pārdevējs spēlējas ar atlaidēm kā īsts mākslinieks.

Brauciens ar Tarrco bija līdzīgi kā ar T-Roc. Nekādu emociju. Kas iespiedās atmiņā? Nekas. precīzi sportiski dimensionētie sēdekļi likās pacieti. Ar digitālo spidometru vairs nevienu nevar pārsteigt. Ari 190zs 7dsg ir iepazīts kā mājas čības. 7 sēdvietas izskatījās riktīgi iemocītas, un saliktā veidā atgādināja lielas pumpas bagāžnieka grīdā. Bet nav jau obligāti jāņem. Milzīgie diski, šķiet, jau arī liekas redzēti un paliek bez wow efekta. Tāda blusu ķeršana vien sanāk. Rudenī paskatīšos tuvāk, varbūt vēl kādas nianses liks par sevi manīt.

Spilgtākais auto- Jimny

Ne dēļ krāsas. Tam labāk piestāvētu pelēkās peles tonis.

Tas gan nav trūkums, bet priekšrocība, uz kuras tik ļoti neizceļas dubļu slānis.

Tā ir šī auto īstā vieta un sūtība.

Uz smalkā asfalta tas jūtas kā nedrošs bērns, kas samulsis no lielajiem ātrumiem.

Savukārt prom no tā viņš atraisās.

Atbīvojies no lielās masas sloga un pārpūstajiem izmēriem, tas droši dodas tur, kur citi šoferi jau sen iet kājām.

Tā ir tehnika ar ļoti precīzi tēmētu bezceļu funkciju, kurai ,kā papildus opcija, ir iespēja braukt pa ceļu.

To darot, transisijas dziesma ir saklausāma niansēs. Kāpēc nav nopakots? Tāpēc, ka smalkais akustiskais pakojums rada lieku masu, un braucot pa ūdeni līdz ūkai, tas piesūktos ar slapjumu tā, ka būtu mēnešiem jāžāvē.

Mans bezceļu karalis.