Vienmēr esmu ar cieņu izturējies pret Audi marku. Ar nepacietību un jaunām cerībām sagaidīju A4 un A6, vai Q8 modeļus. Atļāvos nelielu kritiku par šo un to, vispār sīkumiem. Laika gaitā ievēroju, ka neatkarīgi no modeļa, to lietotāja saskarsmes kvalitāte bija augstākajā kategorijā. Salona detaļu detalizācijas izstrādātības augstā pakāpe bija nemainīga.

Attiecīga uzmanība tika vērsta arī uz šo Q3 modeli. Bet, ak vaiii! Šis noteikti nav domāts kā bezceļu auto, kuru jāmazgā ar šļūteni. Salonā ir uzdarbojušies VAG ekonomisti. Trauksme! Pat no durvju apšuvuma pazuduši mīkstie paneļi. Tie nav arī uz paneļa vidējās daļas. Parādījušās šķirbas salaidumos. Spiedzošā turbomotora skaņas lauzās teju netraucēti salonā. Kur palicis skaņas izolācijas biezais pakojums? Skaidri redzams, ka spidometra bloka displejs kopā ar visu stūri ir pārceļois pa tiešo no A1 brālīša. Bet šis taču ir Q3!!! Nepiekrītu, ka tas, kas der mazajam, ir piemērots arī lielākajam brālim.Tas nebija īsts Audi. Kad atguvos no pirmā šoka, bardačokā atradu cenu lapu. Jā, jāraksta ar lielajiem burtiem CENU LAPU, jo par ŠO tika prasīti 70 tūkstoši! Nu esmu mierīgs! Tas tomēr ir īsts Audi!

Tā nu sanāca, ka vienas dienas laikā nācās izbraukt ar 20 pretendentiem pēc kārtas. Tā ir interesanta pieredze! Varēju sajust atšķirības tieši, izcili koncentrētā veidā. Tā nu šis koncentrāts ļoti skaudri izdalīja no pūļa divus auto... Pareizi, uzminētāt! L200 un ASX. Par to 200to vēl varētu teikt, ka tas tak pikaps, darba zirgs un tā tālāk... bla bla. Tad ASX sanāk tāds kā ģimenes auto. Nu tāds, ar ko ikdienā jābrauc.

Manuprāt, jau biju agrāk kaut ko rakstījis par vecā parauga podziņām no 90 tajiem. Tad lūk, TE NEKAS NAV MAINĪJIES. Tā ir 90to gadu automašīna, kas apkarināta moderna paskata plastmasas bruļikiem. Gaita, akustika, salona proporcijas un viss, kam pieskaries, ir ar vecuma piegaršu. Es pat negribu par to varāk neko teikt. Brrr. Domāju, ka to izvēlas cilvēki, kas iepriekš nav braukuši ne ar vienu citu marku (varbūt izņemot žiguli) vai arī cieš no kāda pašmocīšanas sindroma. Iespējams, ja pats būtu auto tirgotājs, un būtu jātirgo Mitsubishi, tad kundēm teiktu, ka tā ir pārbaudīta, robusta tehnika īstiem večiem. Nu, bet dārgie potenciālie Mitsu pircēji! Izbrauciet tak pirms pirkuma izdarīšanas ar kādu citu auto. Nu, piemēram, Mazda CX-30. Ja liekas par sievišķīgu, tad pamēģiniet varbūt Citroen C5. Ja tas Volkswagens nepatīk, nepērciet, bet vismaz izbrauciet arī ar T-Roc. Tad vismaz Jums būs lielāka skaidrība, kas patiesībā ir ASX.

Ilgi domāju, ar ko varētu asociēties jaunā Corolla TS..... Jā, tā ir sintētiskā vate. Nē, ir jau korekti. Nostrādāta uz OK. Bet,viss tāds drusku neērts, varbūt pašaurs, piepūsts? Lūka durās galvā pat uz zemākās sēdekļa pozīcijas. Vai vispār vajag jau tā zili baltās ādas salonu piepildīt ar gasimas šaltēm no debesīm? Gaumes jautājums. Ir jau labi, ka uzsākot braukt tavs hibrīds klusām zogas uz priekšu tā ka neviens i nemana. Tomēr uzbraucot uz trases, pēc pedāļa iemīšanas atskan pretīgs kvieciens. Tas ir kaucošais motors, kas kombinācijā ar variatoru liekas tūlīt izjuks. Nu tad nemin, nespied to tā, kam tas nav domāts. Esi maigs, uzmanīgs un lēnīgs. Izbaudi katru brīdi, kad vari šo nemocīt ar savu smago kāju. Un auto tev atmaksās ar pieklusinātu slīdējumu cauri skarbajai un nervozajai pasaulei. Uz ekonomiju gan neceri. Tādas nebūs, ja mēģināsi ar to braukt tālākus gabalus. Akumulatoram beigsies zafte un deforsētajam benzīniekam nāksies stiept tevi un tavus tukšos akumulatorus līdzi kā tādus cementa maisus. Savukārt īstam pilsētniekam tādas lietas nebūs svarīgas. Galvenais uzticama marka un pārliecība, ka neesi ko izdarījis nepareizi. Ak jā. Rīta klusums....

Peugeot dizaineri mani vienmēr ir spējuši patīkami pāsteigt. Katrā jaunajā modelī viņi ir mācējuši ielikt ko neredzētu. Piemēram, spidometrs virs stūres, vai inerjera salons absolūtajā pogu minimālismā. Šoreiz 208. ir ar WOW! efektu. Šis ir pirmais man zināmais auto, kuram ir pilnvērtīgs 3D spidometrs. Jā un tā nav kaut kāda tur stereo grafika. Tas ir bloks ar diviem ekrāniem, kuri novietoi viens aiz otra, kur pirmais ir caurspīdīgs. Abiem ekrāniem, saskaņoti darbojoties, tiek panākts unikāls 3d telpas efekts ar dziļuma sajūtu. WoW.!

Audi un BMV digitālie grafiķi var iet atpūsties!

Tomēr, pārējās lietas uz šī fona vairs nepārsteidza.

Kāds vieds cilvēks kādreiz man teica: Jāni, Jūs varat ēst visu, ko vēlaties, tikai ar mēru un nepārspīlējot. To šoreiz varu arī piemērot mazajā 208 -tajā. Aizrāvušies ar superīgo spidometru, inženieri ir pārspīlējuši ar pārējo interjeru, kā rezultātā, viss liekas savākts un pārsātināts ar dažādām formām un materiāliem.Nekā no Clio brieduma. Žēl! Arī no tehniskā viedokļa nesajutu ko svaigu.

Tomēr, ja vēlaties izcelties un baudīt tiešām jaunākos dizaina saniegumus, tas tad arī būs īstais verķītis.

Nezinu, ko saka meža veči par šo, bet varu izstāstīt savu pieredzi. Jā, arī es treknajos gados uzķēros uz šāda veida statusa simbola makšķeres. Iedomājos, kā izskatās, kad piebraucu pie savas mājas vai darba ar šāda izmēra vāģi. Visi skatās, apbrīno, varbūt pat apskauž. Eh, bet mani tas neuztrauc! Es dzīvoju savā līgā! Augstajā.....

Vēlāk izrādījās, ka uztrauc gan. Mana navara izrādījās izcili neuzticams auto, kas prasīja augstus remonta servisa ieguldījumus katrus 15 tūkstošus. Jutos kā zilonis trauku veikalā. Lielais apgrieziena rādiuss radīja neērtības katrā manevra reizē. Lielais auto augstums pastāvīgi atgādināja par apgāšanās risku un radīja nepatīkamu šūpošanos ne tikai uz augšu vai priekšu, bet arī uz sāniem, kā metronoms. Braucu un domāju, vai man to vajag? Man vairs nē, bet tiem, kam to vajag, varu ziņot sekojošo:

Raptors uz asfalta uzvedās kā vilciena lokomotīve bez vagoniem. Piekarei nepiemīt tie izteiktie standarta pikapu trūkumi ar lēkāšanu un šūpošanos. Arī testētais dzinējs (laikam 213zs) radīja dīvainas sajūtas paātrinoties. Nelikās, ka baigi spiestu sēdeklī, taču spidometra bultiņa burtiski lēca gaisā. 100 un + ir nieks. Bez kviekšanas un dārdēšanas. Viegli. Arī līkumos nejutos apraudēts. Droši varu apgalvot, ka šis ir labākais pikaps, ar ko esmu braucis. Varētu teikt "PICKUP drivers car''. Protams, augsta cena u.t.t... Kas saka tā, lai vispirms izbrauc ar L200 un tad sapratīs, par ko tiek prasīts katrs cents par Raptoru.

Nu, Mazda, malači! Šajā CX-30 var iemīlēties! Skaists! Skaists! Skaists! Arī brauc maigi, kā maija dienvidu vējš, ne pārāk stiprs, bet patīkams un silts. Klusais bezturbīnas motors atgādina vecos laikus, kad benzīnnieku neintrālajā gaņģī nemaz nevarēja dzirdēt. Jā, ir rūpīgi jāklausās, lai varētu saklausīt šo motoru. Sajust to nevar! Citi tur moka elektromotorus ar smagiem akumulatoriem, un ir aizmirsuši, ka, samaksājot inženieriem, ir iespējams uzbūvēt labu un ekonomisku motoru arī bez turbo šmurbo. Arī dizaina valoda katrā nākamājā modelī kļūst kvalitatīvāka, nezaudējot atpazīstamību. Šis ir vienīgais japāņu auto , kas ne tikai tur vāciešiem līdzi, bet arī rāda savu ceļu, pa kuru braukt ir prieks un bauda.

Jaunais Clio uz izbraucienu bija prezentēts savā glaunākajā S-line tērpā. Lieli riteņi uz zemām riepām, koša krāsa. Efektīgi!!! Salons bez skepses un sarkasma - solīds. Pat vāciski perfekts un pārdomāts. Nevarēju atrast nevienu samudrījumu. Materiālu salikumi patīkami acij. Es teiktu, ka stilistiski un kvalitatīvi šis Clio varētu saukties par passat mazo brālīti. Un tas ir augsts vērtējums. Digitālais instrumentu panelis ar patīkamu grafiku un labu pārskatāmību. Arī multimediju ekrānam ir izdevusies sava līniju valoda, kas nav copy/paste no Hyundai, Kia, Škoda vai Forda. Brauciena laikā vēl lielāks pārsteigums. Tas brauc tāpat kā Škoda Scala, varbūt pat labāk. Nevarēju sajust nekādas piekares kļūdas, vai automātiskās kārbas raustīšanos. Viss kā lielākajos vācu brāļos. Vispār, braucot var pat piemirsties, ka šis ir mazs auto. Uz ceļa tas rāda nobriedušu raksturu un ir par sevi ļoti pārliecināts. Nez vai lētākās komplektācijas uzvestos līdzīgi?

Tikko noskatījos video, kur viena beibe paņirgājās par diviem čaļiem, kuri pirmo reizi bija iekāpuši mersedesā. Bēdīgi. Ļoti bēdīgi, jo šeit labi redzama lielā plaisa, kas palielinās ar katru jauno modeli. Šī plaisa atdala cilvēku parasto ( purčika divistabu dzīvokļa iemītnieku, kas ikdienā varbūt pat pārvietojas ar 2005. gada bembi ) no paša jaunākā, kas sasniegts autobūvē.

Šo sasniegumu koncentrātu droši pārstāv arī jaunais CLA. Testa laikā mēģināju braukt pēc norādītā maršruta, kas veda ar līkumu uz nākamo maiņas punktu. Pārēji testeri aizbrauca pēc wazes īsākā ceļa, līdz ar to man bija jāpasteidzas. Tam nu šis bija īstais spēkrats. Šoreiz nemaz nemēģinu iedziļināties kādās tur AMG paketēs. Mani interesēja, kā ātrāk no punkta a nokļūt uz punktu c. Un tam mērķim šis verķis bija īstais. Sajūta tāda, ka tu pats lido pa ceļu. Auto tev netraucē nevienā momentā. Tas paliek neredzams un nejūtams. Vienkārši izpildīja tavas, varbūt pat neapzinātās, komandas zibenīgi un perfekti. Varbūt to var pat salīdzināt ar lidojumu sapnī, kuru tu vadi tikai ar iedomām un vēlmēm. Lai brauktu veikli un dinamiski uz mūsu šaurajiem ceļiem nebūt nav vajadzīgi arī top jaudas dzinēji. Šim bija kādi 200zs+/-,

un ar to pilnīgi pietika manam drošības rāmim. CLA- viennozīmīgi, šis ir mans driwers car.

Nu ar šī auto salīdzināšanu sāk palikt sarežģīti. Ja esi noskatījis attiecīgā formāta braucamo un vēlies vācieti (VAG), tad nāksies pamocīties ar pribambasu salīdzināšanu, vai vienkārši paņemt to, kam labāks pārdevējs. Runāju par Tiguankodiaktarraco modeli. Labi, Tiguanam bārda garāka, bet pārdevējs spēlējas ar atlaidēm kā īsts mākslinieks.

Brauciens ar Tarrco bija līdzīgi kā ar T-Roc. Nekādu emociju. Kas iespiedās atmiņā? Nekas. precīzi sportiski dimensionētie sēdekļi likās pacieti. Ar digitālo spidometru vairs nevienu nevar pārsteigt. Ari 190zs 7dsg ir iepazīts kā mājas čības. 7 sēdvietas izskatījās riktīgi iemocītas, un saliktā veidā atgādināja lielas pumpas bagāžnieka grīdā. Bet nav jau obligāti jāņem. Milzīgie diski, šķiet, jau arī liekas redzēti un paliek bez wow efekta. Tāda blusu ķeršana vien sanāk. Rudenī paskatīšos tuvāk, varbūt vēl kādas nianses liks par sevi manīt.

Spilgtākais auto- Jimny

Ne dēļ krāsas. Tam labāk piestāvētu pelēkās peles tonis.

Tas gan nav trūkums, bet priekšrocība, uz kuras tik ļoti neizceļas dubļu slānis.

Tā ir šī auto īstā vieta un sūtība.

Uz smalkā asfalta tas jūtas kā nedrošs bērns, kas samulsis no lielajiem ātrumiem.

Savukārt prom no tā viņš atraisās.

Atbīvojies no lielās masas sloga un pārpūstajiem izmēriem, tas droši dodas tur, kur citi šoferi jau sen iet kājām.

Tā ir tehnika ar ļoti precīzi tēmētu bezceļu funkciju, kurai ,kā papildus opcija, ir iespēja braukt pa ceļu.

To darot, transisijas dziesma ir saklausāma niansēs. Kāpēc nav nopakots? Tāpēc, ka smalkais akustiskais pakojums rada lieku masu, un braucot pa ūdeni līdz ūkai, tas piesūktos ar slapjumu tā, ka būtu mēnešiem jāžāvē.

Mans bezceļu karalis.

Ja esi brīvs no lielās džipu ambīcijas, tavā rīcībā ir peferkti komplektējams, kluss un komfortabls braucamrīks. Arī aci piesies un varēsi droši atskatīties uz to, dodoties savās gaitās pēc noparkošanas. Ar Scala Škoda ļoti labi parāda to, kā var radīt individuālas nišas auto izmantojot pieejamās VAG lego sastāvdaļas. Par individuālu nišu runāju tāpēc, ka Scala ir hečbeka un vagona hibrīds. kaut kas pavidu. Tas tātad uzliek arī pienākumus pret praktiskajiem auto lietotājiem. Kā jau Škoda, tai ir vesela asprātīgu risinājumu palete, kas iepriecina sīkumos. Piemēram lietussargs, vai sniega skrāpis aiz degvielas uzpildes vāciņa, vai arī bagāžnieka mantu pretslīdes bortiņi uz lipekļiem. Vai arī fakts, ka smalkās Car play un android lietotnes vari lietot bez telefona piestriķēšanas. Forši.

Bet tomēr ir dažas lietas kas savelk ģīmi. Tas iekrita pirmajā apskatē. Nolaistu sēdekļu variantā, veidojas pamatīgs plaukts attiecībā pret bagāžnieka grīdu. Jā, papildaprīkojuma sarakstā ir opcija kur var pacelt to grīdu augstāk, taču tas būtiski samazina kopējo kravas telpas ietilpību. Domāju ka tā ir kompaktās ģeometrijas nodeva. Un beigās, kad esi atķeksējis cenu lapā savas sapņu opcijas, izrādās, ka cena kož. Kož pat salīdzinājumā ar golfu. Ja tās pārdevēji spēs sagatavot labus, pievilcīgus komplektus, tad pārdošana nepaliks tikai atsevišķu indivīdu izvēle.

Mārketings ir varena zinātne, kas izveidojusies tāpēc, lai pēc iespējas efektīvāk atvērtu patērētāju maciņus. Kā man paskaidroja, tad Cupra Ateca nav nekāds Seat, bet pavisam blakus stāvoša jauna sportiskā marka. Labi! Bet nevaru likties mierā ar pārdomām par šīs jaunās markas kontekstu mūsu zemē. Kāpēc beidzamajos gados uz ielām redzam aizvien vairāk Seat markas auto? Domāju, ka pircēji izvēlas VAG par zemāko iespējamo cenu. Tomēr mārketinga speci laikam ir saskatījuši arī šajā segmentā kādu nišu. Un, lūdzu, gatavs ir Seat tjūninga auglis Ateca ar 300zs par sviestmaizes cenu - 50tk. Par pašu Ateca nav ko daudz teikt. Korekti būvēts Seat, kas paredzēts gludajiem Vācijas bāņiem. Uz mūsu pampakainā Turaidas ceļa pat comfort režīmā tas drebināja pasažierus kā tāds tievēšanas vibrators. Arī manis jau pieminētie 300 zirgi likās diezgan kautrīgi un nevēlējās atraisīties. Solīto 6.5 sekunžu vietā uzrādīja gandrīz 8 sekundes līdz simtiņam. Nesaprotu! Varbūt mūsu vidū tomēr ir ģimenes galvas, kam lēti ģimenes auto liekas pārāk gausi.

Dienas vilšanās..... VW T-Cross

Pagājušā gada auto testos priecājos par svaigo Seat Arona.

Tā 115zs dinējs bija pietiekami sparīgs pat četriem cilvēkiem un priecēja rūpīgā apdare. Domāju, kā jau VAG grupas bierds. Tas bija pirms gada.

Nu tad šogad pats VW saka savu vārdu un kaujā sūta savu argumentu T-Cross. Tikai ar šo teikumu beidzās manas pozitīvās atsauksmes. Kas tā par lētas un cietas plastmasas pasauli? Kāpēc pelēkajiem grumbuļainajiem paneļiem jāspīd kā svaigi nospeķotiem. Kāpēc centrālā paneļa daļa čirkst un ļurkājas, kad tai piespiež kāju. Kāpēc gaisa ieplūdes restes grab kopā ar visu paneli? Vai tas testa auto ir jau pārskrūvēts? Arī piecērtot durvis atmiņā nāk moskviča laiki. Braucot pie simtiņa ir skaidri jāpaceļ balss tonis, lai blakussēdētājs varētu sadzirdēt teikto. Un, tā viegli sakiedzoties, secināju, ka inženieriem bijis dots skaidrs uzdevums -taupīt, taupīt un vēlreiz taupīt, kur tik tas vien iespējams. Un rezultātā vēl zemene. Ko var iegādāties mūsdienās par 28 tūkstošiem? Vai tam jābūt lētas apdares grabošam mini parketniekam????? Šim papildaprīkojums vien izmaksāja gandrīz 7tk.

Arī Škodas Kamiq bija labāk nostrādāts un detaļas izskatījās ņemtas no augstāka plaukta. Brr. Domāju, ka mūsu dīleriem jāsūta VW marketologiem skaidrs signāls, ka šim modelim vajadzētu pārskatīt vai nu cenas vai arī apdares kvalitāti.

Ar Citroen laikam ir kā ar sievietēm. Tās var iepazīt tuvāk, bet pilnībā izprast nav iespējams nekad. Par C3 aircross un C4 cactus rakstīju jau iepriekš. Tie nebija glaimojoši teksi. Drīzāk pilni slēptas ironijas un atklātas kritikas. Apskatot C5 Aircorss, nevar noliegt diezgan lielo ārējo līdzību ar mazajiem brāļiem. Tāpēc ar lielu kritisku piesardzību uzsāku braucienu. Mmm. Tomēr šajā modelī vairs nevarēju atrast nekādus uzkrītoši vājos punktus. Drīzāk pretēji. Pat bez superdārgās pneimatiskās piekares tas brauc pa granti gluži kā pa sliedēm un slīd pāri mazajai pretīgajai grants trepei. Kā man paskaidroja dīlera pārstāvis no Karlo Motors, Citroen izmanto vienkāršu lodveida moduli iebūvētu amortizatorā, kas pildīts ar eļļu un pilda sava veida papildus bufera lomu. Gluži kā tenisa bumbiņa. Tas brīžiem radīja pat iemidzinošu efektu, kā rezultātā radās vēlme kāpināt ātrumu, kas nekādi nebūtu vēlams uz birstošā ceļa seguma. Uz pampakainā, ielāpiem bagātā asfalta C5 atļāva pievērsties citām lietām. C3 un C4 salona dizaina un ergonomijas kļūdas šeit vairs nav sarunas temats. Pielietotie materiāli saskarsmes vietās ir akceptējami bez lielas mekšķēšanas. Nekas negrabēja un neļurkājās. Mīkstie sēdekļi papildus piešķīra braucienam mierīgāku un pārliecinošāku raksturu. 130 zs nav nekāda sporta granāta, taču neradās sajūta, ka esi kā apdalīts jaudas un dinamikas ziņā. Arī ļoti gaumīgi dizainētais digitālais mērinstrumentu panelis lika rasties pārliecībai, ka auto būvēts ar sirdi.

Palasot komentārus par Mercedes-Benz CLS , vispār, lēnām rodas nojausma, kāpēc to ir tik maz. Tiem, kuriem ir veicies, vismaz iekāpt jaunajā merša konceptā, kritikas un nievājošo piezīmju mutes paliek ciet, vai precīzāk - vaļā. Nav ko teikt.

Tas, ko mersis ir radījis, nav salīdzināms. Uz Mercedes fona šobrīd jaunie audi un bembji izskatās, teiksim, nedaudz novecojuši. Jā, tie nešaubīgi ir moderni auto, tomēr salīdzinājumā, liekas, ka tie nav ieguldījuši liekus pāris attīstības miljardus. Piemērm: ja auto sensori mana, ka sadurme būs neizbēgama, jā, arī no mugurpuses, tad visas auto sistēmas tiek sagatavotas sliktajam notikumam. Tiek aizvērti logi, savilktas jostas un , galvenais, padots skaņas signāls tādā frekvencē, kas sagatavo cilvēka ausis tā, lai nepārplīst bungādiņas, kad notiek avārija.

Un tas ir tikai viens mazs ieraksts garajā inovāciju grāmatā.

Ja Bmw un Audi salonu koncepti ir moderni, tad MB salons ieradies no nākamās paaudzes. Superlielais displejs un viss panelis kopumā ir tādā kvalitatīvā atrāvienā, it kā es ar savu 2012 gada Kia būtu ieradies 80.tajos gados kādā audi prezentācijā.

Vēl sīkums. Salona gaisa ieplūdes atveres ir aprīkotas ar gaismas diodēm, kuras maina krāsu atkarībā no ieplūstošā gaisa temperatūras. Tā lietotājam ir skaidri redzams, cik silts vai auksts gaiss tiek padots. Tā lūk.

Hondai priekšā grūta kauja. jo pozīcijas vecais modelis ir krietni zaudējis. Cerams, ka jaunā konkurence dīleru starpā padarīs šos auto interesantākus pircēju acīs. Lai vai kā, šis ir ļoti rūpīgi izstrādāts modelis. Var redzēt, ka ražotājam ir nopietna attieksme pret detaļām. Patīkami. Tomēr atteikšanās no dīzeļa radījusi situāciju, ka nav ekonomiska dzinēja ar labu griezes momentu. Pat turonizētais 190zs 1,5l benzīnieks nespēj pavilkt pat ne visai smago virsbūvi. Sajūtu līmenī liekas, ka brauc ar daudz vājāku spēkratu. Kia Sportage ir daudz labāk motorizēta ar ne sliktāku vadāmību un montāžas kvalitāti. Šī paniskā pretdīzeļu reakcija, kuras rezultātā daudzi ražotāji atsakās no dīzeļiem, radīs situāciju, ka tie kas paliks pie dīzeļa spēka būs uzvarētāji. Hibrīds nevar uzvarēt dīzeli, jo enerģija neuzrodās ne nokurienes. Ir jānes līdzi lieli daudz samagi, dārgi akumulatori, kuri neuzlabo ne dinamiku, ne ekonomiju ne ekoloģiju. Ar pašreizējo enerģijas uzglabāšanas tehnoloģiju nav vispār iespējams apgādāt katru auto ar milzu akumulatoriem. Tomēr Honda faniem tāpat šī ir laba ziņa. Ir radies vēl viens kārtīgs auto, kuru, ja līdzekļi atļauj, droši var pirkt.

Kad ļipa trīc, tad uz tādām lietām neskatās. bet tā MMI problēma ir arī tur.

Vispār interesanti! Pēc brauciena ar šo, nepalika nekādas emocijas. Pilnīgi nekā! Laikam tāda arī varētu būt recepte absolūti vidusmēra ideālajam automobīlim. Tam nav vispār nekā tāda, kam varētu piesieties, vai, kas speciāli patiktu vai nepatiktu. Viss vienkārši darbojas, ir savās vietās. Utilitāri noslīpēts, pareizi veidots auto. Testmobīlim bija 4x4 piedziņa, smalka apdare, laikam par kādiem 35 tūkstošiem, bet vienkāršāk komplektētu saņemsiet jau nedaudz virs 20tk. Hmm, ko lai saka?! Jāatceras, ka VW ir mainījis arī cenu politiku. Viekāršākajiem modeļiem arī cenas ir ļoti salīdzināmas, un mīts, ka VW maksā tikai par savu vārdu vēl klāt savus 2tkšus, ir vēsture.

Tā kā prognozēju, ka arī šis cīnīsies par titulu.

Laikam PSA koncernā nav tā, ka ir kādi noteikti platfornu standarti, kuros jāieturās. VW gadījumā sanāk, ka, kādreiz zemās kvalitātes, Seat ir izaudzis par saturīgu auto. Frančiem tas nedarbojas, jo Citroen, izskatās, mēgina pats kaut ko ķimerēt. Šoreiz runāju par piekari. Paskatieties, kā tā darbojas Berlingo. Aircross. Augstāks, lielāki riteņi, jābūt būtu stingrākai sajūtai, taču uz nelīdzena ceļa liekas, ka notiks kas ļauns. Liekas, ka buksēm gumijas ir tikai dažus milimetrus biezas. Tūlīt nokritīs, notrūks! Nē! Kāpēc jaunam auto jau ir jāatdalās sēdekļa augstuma regulēšanas kloķim? Kas notiks ar pārējām detaļām? Laikam Kia pārtvēra beidzamo sakarīgo inženieri, kas māk regulēt piekares. Neiesaku!

Katram kārtīgam vīrītim dzīvē ir jāizdara vismaz trīs lietas. Jāiestādā koks, jāizaudzinā dēls un jānosit čūska. Ar tām divām it kā esmu ticis galā, bet trešā nevedās (sirdapziņa neļauj!). Varbūt labāk čūskas sišanu varētu aizstāt ar izbraucienu pie lembja stūres?

Ja tā, tad varu ar šo to padalīties:

Vispirms skaņa: tā nāk no divām pusēm. No priekšas un no aizmugures. Kura varenāka, grūti pateikt. Jebkurā gadījumā, locītavās parādās tā dīvainā sajūta, ka kaut kas nav tā kā parasti. Klausīties ir viena lieta, cita, pašam būt tās balss pavēlniekam kaut vai uz nieka 15 kilometriem (tas bija mums atļautais limits). Auto nav nepieradināts zvērs, kas vēlas trakot un rauties pie jebkura pieskāriena. Mierīgi braucot, tas ir maigs un iejūtīgs, kā pieradināts lauva. Taču, ja tam piespiež attiecīgajās vietās, tas pārvēršas. Pārvēršanās nav tāda, kādu esam pieraduši sagaidīt no Q8 vai Subaru ST. Tā ir mežonīga, tāda, kas ver ciet širmi. Tāda, ka paātrinājuma brīdi asinis tiek izspiestas no acu āboliem un skatiens pārvēršas šaurā tunelī, kuram apkārt ir tikai tumša, neskaidra migla. Bailes. Bailes, kā auto māceklim, kas pirmo reizi sēdies pie stūres un nezina, kas notiks piespiežot gāzes pedāli.

Domāju, ka saprotu tos cilvēkus, kuri jau stāv rindā pēc šiem auto. Tā naudas vara, kas materializējusies šajā auto pilnā mērā atspoguļojas uz ielas.

Malači igauņi, kas nenožmiedzās, saņēma dūšu un pavēra priekšakaru uz šo slēgto pasauli. Pasauli, kas it kā mums ir blakus, bet tomēr ir tāla un neaizsniedzama.

Prezentācijas laikā igaņu pārstāvim tika uzdots jautājums: vai dārdēšana no izpūtēja tiek radīta ar akustiskās sistēmas palīdzību? Uz ko viņš saņēmās un maksimāli korekti atbildēja, ka viņi mīl īstus auto.

Jā, dārdēšana un burbuļošana no izplūdes sistēma ir trešais faktors, kas liek skudrām skriet pa muguru.

Aprakstīt to nevar.

Pašlaik ikdienā pārvietojos ar Ceed 13. gada modeli. Tāpēc varu veikt tiešu paaudžu salīdzināšanu un mēginātu saprast, ko Kia ir darījuši, lai nonāktu pie šīs jaunās paaudzes?

Īsi par iepriekšējo paaudzi varu teikt, ka braukšanas prieku tas nerada. Nav nekāds "driwers car". Jaunā kļuvisi labāka, bet tikai mazliet, gandrīz netverami mazliet.

Vecajam modelim liela problēma ir zemais purngals. Ar to nevar pat tuvoties bortakmeņiem. Ja tomēr tas piemirsies, tad priešpuse darbojas kā harpūna. Tā uzlien uz apmales, bet, kad jābrauc nost, tad plēš nost visu bamperu. Jaunajā modelī mājas darbs nav veikts. Vēl vairāk. Zem lūpas ir izveidota tāda kā atdure, kuru aizķer jau piebraucot pie bortakmeņa, un noteikt nolauzīs nobraucot. Arī degvielas patēriņš nav šī modeļa jājamzirdziņš. Mans iepriekšējās paaudzes 129zs dīzelis ir visai miegains ar vidēko patēriņu 6l pilsētā. Ziemā 7l. Toties tehniskājā apskatē dīzeļu pārbaudi jau piekto gadu iziet tikai ar vienu uzgāzēšanu. Vairāk nav nepieciešams, lai pārliecinātu ierēdni. Domāju, ka tas ir saistīts arī ar kopējo patēriņu, jo, lai tīrītu izplūdes sistēmu un katalizatoru, šim degvielas dedzināšana notiek ļoti regulāri. Vismaz reizi darba stundā. Tas gan palielina patēriņu, tomēr uztur izplūdes sistēmu vienmēr tīru.

Jaunajā testa modelī dīzeļa vietā bija jaudīgākais 140zs turbo benzīnnieks. Tā apetīte pieklājīga - vidēji 10l. Jā, ne maz, bet motros ir dzīvīgs un kombinācijā ar automātu nevar būt ļoti ekonomisks, it sevišķi testēšanas režīmā. Arī šeit brīnumu nebūs. Tomēr.

Kvalitātes iespaids- Audi līmenis ir saglabāts. Nav sačakarēts tas, kas bija labs jau iepriekš. Kā jau teicu, pavisam nedaudz šis tas samaimainīts- uzlabots. Vienīgi bagātīgi lietotā spīdīgā melnā plastmasa rada nepamatotu svētku iespaidu.

Ja dārgā Forda bagāžniekā paklājiņš ir iemests, tad šeit ir rūpīgi izstrādāts pamatīgs stigrs vāks, uz kura droši var likt virsū smagākas lietas. Arī roturi un sēdekļi ne ļurkājas, ne čīkst. Revolūcijas vietā evolūcija, bet vai ar to pietiks gada auto titulam? Nezinu.

Gavenais par šo labi aprīkoto auto dīleris prasa mazāk kā 20 tūkstošus. Mazāk naudas par vairāk auto. Paskataties gada auto pretendentu sarakstā. Vai daudz ir tādu auto, kas piedāvā ko līdzīgu par to pašu naudu? Papētiet.

Tie, kas varbūt lasījuši manus iepriekšējos komentārus Audi virzienā, atcerēsies, ka pret šo marku esmu izturējies vienmēr ar atturīgu cieņu, respektu. Tomēr A7 sakarā īsti nevaru saprat tā konceptu. Sportback. Izklausās sportiski. Tomēr, labi, ka bija iespēja apskatīt A7 kopā ar A6. Motors 1:1, vadītāja vieta, priekšējāis panelis 1:1. Vienīgās izmaiņas, kuras spējām konstatēt, ir tikai aizmugures daļā. Tur gan sēdēt ir stipri neērtāk, taču lielais bagāžnieka vāks paver attiecīga izmēra bagāžas telpu, bet ļoti zemu. Tā kā praktisko vērtību navajadzētu te meklēt. Tomēr, izņemot nolaideno sportisko aimugures līniju, vairāk nav būtisko ieguvumu. Drīzāk es sakatīju trūkumus. Proti, dinamiskā braucienā, atklājās, ka tas ir skaļāks, kā A6. Skaidroju ar to, ka atvērtā bagāžas telpa rada akustiskos efektus, kā arī lielais vāka atvērums, iespējams padara virsbūvi ļodzīgāku. Arī izmaksās faktiski par to pašu A6 Audi prasa 10 tūkstošu vairāk. Skaidrs, ka šajā cenu kategorijā tie ir sīkumi, tomēr mana nesportiskā būtība runā pretī. Bet, ak, ši nolaidenā līnija. Tā mani tā uzrunā, ka....

Un jā, vēl otra lieta kas attiecas uz visiem modernajiem audi.

Kad dīleru pārstāvji prezentēja savus auto, tad kolēģe no Audi stāstīja, ka Audi tagad pieturēsies pie savas jaunās MMI skārienjutīgās koncepcijas. Tas nozīmē, ka salonā praktiski visas funkcijas tiks vadītas ar skārienjutīgo ekrānu palīdzību. Vispār kosmoss! Ekrānu kvalitāte un jutiba uz smalkākā līmeņa, grafika, krāsas - kosmoss. Bet kosmosā ne viss ir ideāli!

Pretīgs skats ir tad, kad iekāp auto un MMI vēl nav aktivizēta. Visas pirkstu kļackas redzamas neapgaismotajās ekrānu plaknēs. Vienkārši nepatīkami! Darvas pile MMI mucā!

"Gada auto" gada vilšanās. Tā varētu nosaukt šo jauno Focusu.

Uz testiem dīleris bija godam izdarījis visu kā nākas. Labāka komplektācija, dārga versija. Tātad, 120zs dīzelītis ar jauno 8 pakāpju automātu. Reklāma sola, ka šajā jaunajā automātā iekšā ir nez kāda labā eļļa, kas samazina degvielas patēriņu, uzlabo veiktspēju... bla bla bla... Labi! Uz ceļa tas ir tā, ka paātrinājums ir kā vilcienam, ekonomija- gandrīz 7 litri. Vai tas ir 21. gadsimta rādītājs par kuru vērts runāt? Skatāmies tālāk, kas vēl varētu te būt tāds, kāpēc maksāt nieka 26 tūkstošus. Laikam īsie sēdekļi ir nō īpaši kvalitatīva materiāla. Bet bagažniekā iemestais tepiķis, kas vienlaicīgi tēlo arī bagažnieka grīdu, rada īpašas kvalitātes auru, tā, ka ieliekot ko smagāku tas ieņems šī priekšmeta formu un neļaus tam patvaļigi kulstīties. Gudri! Nē, es domāju, ka īpašie durvju rokturi, ar dinamisko kustību amplitūtu( lasi- ļurkāšanos) visos virrzienos ir tieši paredzēti ergonomiskai satveršanai. Jā, jā, sīkumi, bet, kāpēc es indīgi piekasos? Tāpēc, ka par šo kompaktklases auto, kuram nav par silto sēdekļu komplektācijā , no manis grib noslaukt 26 gabalus. Dizains. Jā, moderns, bet nekā tāda, kāpēc pārmaksāt. Nenoliedzu, ka mans vērējums ir paviršs un virspusējs! Varbūt auto tiešām projektēts ilgam mūžam ar paaugstinātu uzticības rezervi, kur kvalitāte ir ieguldīta nevis ārišķībā, bet ielikta dziļi materiāla pamatā. Varbūt, varbūt... Laiks rādīs...

Rifter stāsts ir ļoti līdzīgs tam, par ko rakstīju pie Berligo. (sk. Berligo rakstu) Tomēr vienu es nespēju saprast. Kāpēc par to prasa krietnus trīs tūkstošus vairāk nekā par brālīšiem Opel un Citroen? Kāda ir PSA loģika pozicionējot to pašu produktu, ar to pašu kvalitāti augstākā cenu kategorijā? Ja vēl par Opel dizainu varētu strīdēties, tad Berligo eksterjera vaibsti padevušies gana moderni un pievilcīgi. Vai Riftera augšējais spidometrs tiešām makšā 3štukas???????

Domāju, ka Peugeot dīlera skaidrojums, ka šī marka tiek pozicionēta augstākā līmenī, neiztur kritiku. Ar to ir par maz! Par maz, jo gribu par savu naudu saņemt arī ko pretī, ne tikai vārdus. Auto ar savādāk izkārtotiem plastikas elementien nav ne ar ko vērtīgāks par tādu pašu auto, kuram sēdekļī izšūti no cita auduma. Peugeot! Lūdzu skaidrojumu. Vai citādi paliksi jaņos!

Berligo savu konceptu dala ar lielā franču PSA koncerna brālīšiem Peugeot Rifteru un Opel Combo. Vai tie ir jauni modeļi? Domāju, ka nē. Virsbūvi šis koncerns ir atzinis par tik labu esošu, ka tā palikusi no iepriekšējās paaudzes. Izmainīti tikai ārējie plastmasas atribūti, kas pieskaņoti aktuālajām tendencēm. Katrs ieguvis savai markai raksturīgos vaibstus. Tā teikt, lai neizskatās novecojuši un ir pietiekami atšķirīgi, tā, lai nezinātājam liekas, ka tie ir dažādi auto.

Testā bija iespēja izbraukt lielākus apļus ar 100zs dīzeļa manuālo 5pakāju kārbu. Hmm, neradās apdalītības sajūta, tomēr dragreisam būtu jāskatās labāk 130 zs versiju. Pilsētas satiksmē patēriņš tiešam ļoti labs- 4,7l un pēc otrās testa dienas bāka bija gandrīz pilna. Arī piekarei varu teikt tikai labākos vārdus, nejūtīga pret bruģakmeņiem, pārliecinoša uz ceļa pumpakiem. Ne lēkā, ne trokšņo, tas tiešām rada sajūtu, ka mūsu ielas ir daudz labākā stāvoklī.

Saglabājot buku vāģa virsbūvi, saglabājusies arī tā ietilpība. Tiešām, ja ikdienas gaitas ir saistītas ar biežu lielu objektu vazāšanu, tad līdzīgās alternatīvas būs jāmeklē vecajā WV Cadijā vai Renault Kangoo.

Salons gan ir izveidots tā, lai būtu piemērots vairāk cilvēkiem un radītu ikdienas privātā auto sajūtas. Te Peugeog gājis savu ceļu un atstājis spidometra bloku virs stūres, bet Opel un Citroen palikuši pie līdzīgiem risinājumiem. Man šie risinājumi sagādāja tikai problēmas. Pieregulējot stūri un sēdekli teju vai visu brauciena laiku, tāpat nespēju atrast ērtu pozīciju. Labā kāja atduras pret vidējo kulisi un tās nelīdzenumi neglābjami rīvē ceļgalu. Ātrumkloķis pie jebukras pozīcijas liekas par tālu, stūri arī nevar pieregulēt tā, lai tā neaizsegtu kādus no rādītājiem. Vēlāk atklāju, ka labajā sānā spiež vairāk nekā kreisajā. Ieskatoties tuvāk, sapratu, ka stūre ir kā vecajā roverī- nedaudz nobīdīta pa labi. Tas tad arī liek man sēdēt pagrieztā pozīcijā un spiesties virsū vidējai konsolei. Vai es tādu pirktu ikdienas braucieniem?

Protams, var teikt, ka tās ir manas medicīniskās problēmbas, taču citos auto tās bija izdziedētas. Aleluja! Ja tomēr izvēle krīt uz šo projektu, neņemiet to vidējo jumta sili, kas pastāvīgi spīd. Lai to spīdēšanu tumsā apturētu, jums jālien iekšā auto setingos, jāmeklē komforta aprīkojums, un tikai tad manuāli varēsiet ieslēgt vai izslēt tās apgaismojumu. Reāli neērti!