Kia Niro turpina attīstīties un šogad testam sniegusi modeli ar hibrīdtehnoloģiju. 1,6 litru benzīna dzinējs kombinācijā ar nelielu 42 kW bateriju dod gana dinamisku braukšanu ar pieņemamu degvielas patēriņu. Konkursa testos auto vidēji patērēja 6,3 l/100km. Vasarā, patestējot vairākas dienas dažādos režīmos, sanāca "iebraukt" mazliet zem 5l/100km. Auto ir ietilpīgs, vadītāja sēdpozīcija labi pielāgojama dažādiem braucējiem. Apdares kvalitāte korejiešu ražotājiem jau sen ir sasniegusi pietiekami augstu līmeni, arī Niro tam ir apliecinājums. Mākslīgās ādas apdare izskatījās ļoti labi un esot dabai pilnībā draudzīga. Nav mazsvarīgi laikā, kad rūpes par dabu kļūst arvien nozīmīgāka. Loti patika priekšējā paneļa dizains, kad veiksmīgi vienā veselumā ir apvienots galvenais instrumentu panelis ar info displeju paneļa vidusdaļā. Visas vadības sviras un pogas izvietotas ēri un ir intuitīvas. Joslā noturēšanas režīms darbojās precīzi, bet, uz mazāka un vairāk līkomota ceļa, pie 90 km/h tomēr padevās, tā sacīt "stūrē pats". Uz lielceļa viss bija labi.

Mani apbēdināja fakts, ka Android Auto darbojās tikai ar USB vadu.

Atļaušos būt ne tik kritisks, man Alfa patika. Piekrītu par to, ka dinamika varētu būt labāka un automātiskā kārba ne tik raustīga. Bet Alfa ir īzskatīga, ar itālim raksturīgo dizainu un uzsvaru uz mazajām dizaina odziņām, kas daudziem citiem sen vairs nav pamanāmas. Ļoti laba apdare, ērti priekšējie sēdekļi. Man gan nepatīk milzīgie ātrumu pārslēgšanas spārni uz stūres kolonnas kas traucē normāli izmantot pagriezienu rādītāju. Adaptīvā Cruise control precīzi nolasa ātrumu ierobežojumus un strauji samazina braukšanas ātrumu. Ne pārāk patika, bet noteikumi jāievēro.

Un nav jau tā, ka Tonale būtu galīgi gurdena, viss ir relatīvs. Itālijā esmu diezgan bieži un esmu novērojis, ka itālis temperamentīgi pamanās braukt gan ar Ferarri, gan ar Fiat Panda un pat ar satiksmes autobusu. Latvijā Tonale būs nišas produkts, bet savu pircēju tā atradīs.

Izskatās, ka Renault Megane E-Tech ir visdetalizētāk aprakstītais auto forumā, bet dažas lietas gribu piebilst. Automašīnai ir laba salona apdare, daudzfunkcionāls interaktīvs info panelis labi saplūst kopā ar Renault raksturīgo lielo info displeju vidusdaļā. Tas viss labi piederās nākotnes elektroauto. Bet četri mehāniskie kloķi uz stūres kolonnas gan vairāk asociējas ar pagātni. Sevišķi audio vadības svira. Papildināšu par Jāņa pieminēto bagāžas nodalījuma vāka atvēršanu. Šo mīklu sanāca minēt kopīgi, kamēr Megane tika barota uzlādes stacijā. Nesasmērējot rokas rudenī bagažnieku atvērt nebūs iespējams, bet runā, ka bagažnieku arī varot atvērt ar elektropiedziņu.

Braukšana ērta, klusa un dinamiska, bet WOW efekta mazliet pietrūka.

Lielisks mazās klases auto, kas ar vienu kāju jau mēģina iekāpt kompaktklasē. Vadītāja sēdeklī ir gana ērti arī gara auguma braucējam, komfortabli sēdekļi. Otrā rindā gan vietas ir ļoti maz, bet ja bērni vēl mazi, būs ok. Savai kalsei pat liels bagāzas nodalījums. Jauda litrīgajam dzinējam kombinācijā ar DSG kārbu pietiekami laba. Arī 5,2 l patēriņš neliek justies apdalītam. Info displejs labi integrēts panelī, visas vadības pogas viegli un intuitīvi sasniedzamas. Arī pie apdares neatradu kur piesieties, salonam laba skaņas izolācija. Cena gan šim kompaktajam auto pie labas komplektācijas ir sasniegusi ļoti augstu līmeni. Bet ar šo nepatīkamo faktu Škoda nav vienīgā, cenu karuselis ir iegriezies visiem auto tirgus dalībniekiem.

Personīgi man šis auto ļoti patika.

Šis auto nav domāts lai dotos uz klimata konferenci, šis auto ir domāts lai izbaudītu patiesu braukšnas prieku. Var jau teikt, ka arī elektroauto ir ļoti dinamiski, un tā ir patiesība, bet šim auto ir pavisam cita "dziesma". un vienalga cik maksā degviela.

Bet, atmetot emocijas, bezkompromisa kvalitāte, lieliska apdare, plaša braukšanas režīmu gamma un šim auto ir pat bagāžas nodalījums.

Un par to suni pilnīgi piekrītu, ass un tramīgs kā dobermanis.

Cupra Born uzrunāja ar savu izskatu, gan interjera, gan eksterjera ziņā ļoti glīts auto. Uzrunāja bronzas krāsas akcenti apdarē. Vadītāja pozīcijā ļoti plašs auto, otrā rindā paknapāk, bet, neskatoties uz panorāmas jumtu, galva grietos neatduras. Vadītāja sēdeklis lielisks, labi piemērots garākiem pārbraucieniem. Veiksmīgi izvietots mobilā telefona lādētājs viduskonsolē, sīkums, bet patīkami. Ļoti laba audio sistēma. Visvairāk patika interaktīvai HeadUp displejs. Sevišķi lietojot iebūvēto navigāciju. Savā klasē lielisks elektroauto.

Galvenā iezīme - milzīgs auto par ļoti pieņemamu cenu. Nekāda glamūra, es pat teiktu askētisks. Testā piedāvātais viena litra dzinējs diezgan ekonomisks, borta dators liecināja par 6,4l uz 100km, bet ar jaudu un dinamiku tā paknapi. Ja sasēdīsies 7 barucēji, pie apdzīšanas manevriem būs jāpiedomā. Bat pats auto arī neprovocē uz varoņdarbiem. Opcija, kad info displeja vietā vari piesēgt savu viedtālruni, ir pat ļoti ok. Mēs taču tā mīlam savus tālruņus, kāpēc lai tas nepapildinātu arī izvēlēto auto. Atsevišķā svira uz stūres kolonnas radio vadībai gan liekas arhaiska un neērta. Bet kopumā - lielisks auto savā cenu kategorijā, es pat teiktu ārpus konkurences. Pie tam nevajag aizmirst ka pie šī auto tapšanas ir izmantotas Renault inženieru zināšanas. Dacia Duster ir sevi pierādījis, domāju, ka arī Jogger ir potenciāls, sevišķi pie augošajām EURIBOR likmēm.

Šis auto ir radīts sekojot tendencei lai mazs auto kļūst lielāks. Un salons ir patiešām plašs - augsti griesti, pietiekami daudz vietas arī aizmugurē sēdošiem. Pats izmēģināju un augums man ir 1,90. Mašīnas augstumam komplektā gan nāk mazliet ''šīpošanās" sajūta, bet nevar teikt, ka tas traucēja. Apdarē klasisks franču šarms. Eleganta pusādas apdare ar vairāku krāsu kombināciju. Aircrosam info displejs ir integrēts panelī un nav izcelts uz augšu kā uz paneļa novietota planšete. Tas man ļoti patika. Viss lakonisks, nekā lieka. Auto aprīkots ar 1,2 l benzīna motoru. Ar dinamiku viss puslīdz labi, bet patēriņš gan 8 l/100km neiepriecina. To gan sekmē automātiskā pārnesumkārba, kas jāatzīmē darbojas ļoti labi. Agrāk ar mazajiem dzinējiem automāti nebija diez ko labi. Kārtējo reizi jāsecina, ka neliels dzinējs nenozīmē mazu degvielas patēriņu.

Kopumā gribētos teikt, ka Citroën C3 Aircross noteikti var pretendēt uz kompaktu nelielas ģimenes auto.

Šodienu un nākotni izdevies apvienot Citroen E-C4 - elktroauto, kuru iedarbina ar aizdedzes atslēgu. Dīzelim testos bija start/stop poga. Kā jau elektroauto, kluss, gaita līgana, ar dinamiku arī viss labi. Solītais nobraukums līdz 350 km ar vienu uzlādi gan liek šaubīties. Ārpilsētas režīmā borta datorā solītais atlikušais nobraukums dila stipri ātrāk nekā pieauga nobraukums. Robusts infodisplejs, kopumā labs, bet elektroauto prasītos atrakstīvāks. Pasažiera pusē ir iPad turētājs - doma laba, bet izpildījums varētu būt kvalitatīvāks. Salona apdare kvalitatīva, sēdekļi gan klasiskie "dīvāniņi". Nelielos pārbraucienos ir ērti, lielām distancēm liekas pārāk mīksti. Labs head up displejs. Šobrīd lielākā problēma ir E-C4 cena 38920 eur, bet tā gan ir problēma lielākajai daļai ar elektrību darbināmajām automašīnām.

Pēc autoklasifikatora Citroen E-Space Tourer ir vidējās daudzfunkciju klases auto, tātad to var uztvert gan kā busiņu, gan kā minivenu. Pateicoties L3 virsbūvei, ļoti plašs salons un bagāžas nodalījums, 7 sēdvietas. Business klase ar LED dienas gaitas lukturiem (bet ksenona gaismām), papildus Webasto apsildi, atpakaļskata kameru un daudz dažādām papildus lietiņām. Šeit gan jāatzīmē, ka labas kvalitātes ādas apdare sēdekļi kontrastē ar diezgan lētu plastmasu apšuvumu paneļos. Gaita līgana, kā jau elektroauto, bet dinamika gan prasās lielāka. Kopumā viss likās labi, bet ir viens BET. Un tas ir enerģijas patēriņš. Testējot auto pēc nobrauktiem 14 km no automašīnas apsolītā nobraukuma tika nomīnusoti veseli 34 km. Patēriņš krietni virs 30 kWh/100 km. Tas gan šosejas režīmā, bet vienalga uzdzen stresu par iespēju nokļūt līdz izvēlētajam galamērķim. 55 490 eur atbilst šī brīža elektroauto cenu tendencēm vidējā klasē. Prasās nopietns atbalsts šāda auto iegādei, jo nezaļais analogs ar dīzeļdzinēju ir par 16 tūkstošiem lētāks.

Laikam populārākais Citroen kompaktklases auto ar visplašāko izvēles iespēju sākot no auto ar benzīna dzinēju ar mehānisko ātrumkārbu un beidzot ar elektroauto. Nav vairs palikuši daudz auto, kuru cena sākas ar 16500 eur. Un gan jau kādu atlaidi arī var sagaidīt. Protams ir arī nu jau bieži peltais dīzeļdzinējs. Tāds bija arī pieejams testos. 1,5 l dīzelis ar automātisko pārnesumkārbu. Šo auto testēju nedaudz garākā pārbraucienā no Rīgas uz Saldu un atpakaļ. Kas patika? Tas ir degvielas patēriņš 4,1 l uz 100 km. Protams var teikt, ka tas ir uz šosejas, bet arī vidējais patēriņš ilgstošā laika periodā ir 5,3 l. Patika arī tas, ka info displejs nav raibs un pārsātināts ar informāciju, kruīza kontroles vadība uz stūres ir ļoti ērta (frančiem dažkārt tā ir problēma). Auto ir pietiekami ietilpīgs un tajā var braukt arī vairāk par diviem cilvēkiem, jo vieta ir arī otrajā sēdekļu rindā. Salona apdare kvalitatīvi nostrādāta. Kas nepatika? Sēdekļi! Jau labu laiku Citroen liek it kā ērtus un diezgan mīkstus sēdekļus. Nu gluži kā atpūtas dīvānus. Īsā pārbraucienā ir ok, bet garākā personīgi man likās par mīkstiem un sāķa sāpēt mugura. Man patīk cietāki un sportiskāki sēdekļi. C4 kādreiz bija populārs auto dienesta auto segmentā. Kāpēc vairs nav? Laikam šajā segmentā ir būtiski augusi konkurence.

Vērtējot KIA Sorento, vispirms gribās to salīdzināt ar paša KIA iepriekšējiem modeļiem. Un šajā sakarā jāatzīmē tieši milzīgais progress gan tehnoloģijās, gan apdarē. Kādam segmentam to pieskaitīt? Gribu mazliet oponēt savam kolēģim Agrim Staņēvičam. Kas Sorento atšķir no Eiropas premium auto? Ražotāja logo uz priekšējās restes un stūres rata. Un vai pie tā aprīkojuma, kāds ir Sorento, Eiropas analogi nemaksās kādas 2 reizes dārgāk? Plus 7 gadu garantija. Manuprāt lielisks auto. Jaudīgs, ar labu caurgājamību un, tajā pat laikā, pietiekami ekonomisks. Īpaši vēlos uzsvērt faktu, ka auto būs labs gan ceļos, gan "bezceļos". Ja auto "pašbraukšanas" spējas šaurā stāvvietā es nosauktu par interesantu, bet ne obligātu papildfunkciju, tad aklo zonu projekciju instrumentu panelī reālā video es uzskatu par kolosālu papildfunkciju. Gan no ērtības, gan drošības viedokļa. Salona apdare ļoti labā līmenī, ierastā, mazliet grabošā paneļa vietā nu ir kluss un kvalitatīvs.

Un ja potenciālais lietotājs ir gatavs atteikties no privātīpašnieciskām tieksmēm un ņems auto operatīvajā līzingā, tad arī nebūs jādomā par vērtības kritumu.

Honda e man viennozīmīgi ir pretendents uz dizaina balvu. Pie tam ar ļoti plašu amplitūdu. No ārpuses man auto nepatīk, vismaz sākumā tā bija. Bet salons tieši otrādi - ļoti iepatikās jau no paša pirmā iepazīšanās brīža. Info panelis tik plašs, ka pietrūkst tikai otra stūre, varētu nodot vadību otrajam pilotam kā lidmašīnā . Digitālā spoguļi ļoti kvalitatīvi un ērti lietošanā, Audi varētu ņemt piemēru no Hondas. Arī durvju atvēršana mazliet futūristiska. Katrā ziņā uzrunā tieši tas, ka auto ir radīts kā inovatīvs, nevis atvasināts no kāda jau esoša modeļa.

Pārējais ir tā kā auto šodien jābūt - daudz palīgsistēmu un asistentu, auto mazs no ārpuses, bet ietilpīgs no iekšpuses, neliks vilties visādu ekrānu un ekrāniņu cienītājiem.

Bet - neskatoties uz Honda 8 gadu garantiju akumulātoram, tā veiktspēja ir diezgan neliela, bet cena 37 K ir diezgan liela.

Un nobeigumā - tā kā Honda kādu brīdi ne ar ko WOW nebija mūs iepriecinājusi, tad par Honda e es tomēr gribu teikt WOW.

Pirmais tīrasiņu VW elektroauto. Jau pgājušajā gadā Frakfurtes autosalonā tas aizņēma lielu daļu VW stenda un bija skaidrs, ka uz to tiek liktas lielas cerības, tam jābūt kaut kam īpašam. Bet vai ir? man tā īsti neliekas. Dinamika ir vērā ņemama, bet tāda ir gandrīz visiem elektroauto. Forši, ka auto ir "dzirdams" gājējiem. Veiktspēja ap 400 km, ok, ir un pat bez "mānīšanās". Bet atkal jautājums? vai tas nenozīmē, ka pat ātrās uzlādes stacijā būs japavada vesela stunda un ziemā lādēšana no "sadzīves rozetes" vispār būs mazefektīva. Pie tam šāda veiktspēja ir arī līdzvainīga jau daudzkārt pieminētajai automašīnas cenai virs 40K.

Ārēji auto izskatās labi. Pat savdabīgā dizaina diski savu artavu izskatā dod. Kādam patiks, kādam nē, bet visi pamanīs. Salons gan man lika vilties. Piedodiet, bet nepavelk uz 52 tūkstošiem eiropas naudiņu. Plašums ir ok, bet izmantotie apdares materiāli nē. Skārienjūtīgās vadības sviras uz stūres nelikās ērtas. Varbūt tomēr nevajag visu pārlieku modernizēt.

Braukt patika, labs un glīts elektroauto, bet, lūdzu, lūdzu, nometiet kādus 20 tūkstošus no cenas. Nu vismaz 15.

Manuprāt BMW 520i MHEV ir auto, kas ir radīts lai sniegtu baudu no braukšanas. Pietiekami jaudīgs un komfortabls ikdienas braukšanai, pietiekami dinamisks, bet neizaicina arī uz nevajadzīgiem varoņdarbiem. Īpaši gribu uzsvērt vienu BMW īpašibu - elegance kā pamatvērtība. Sēdekļi, panelis, displeji, kameras, neatradu kam piesieties. Kas sevišķi patīk iesēžoties BMW? Viss ir intuitīvi uztverams. Lai arī tehnoloģijas visu laiku attīstās, vadības sviras vai funkciju regulēšanas atrodas ierastās vietās. Vismaz tiem, kas ar BMW ir braukuši ne pirmo gadu. Info displeja MENU ērts, piedāvātās iespējas plašas. Testa modelim pat tas, ko varētu nosaukt par aizdedzes atslēgu, atgādināja mazu datoru. Patīkami, ka ir iespēja iedarbināt salona apsildi vēl malkojot rīta kafiju. Un mazā foršā lietiņa - stūres apsildes podziņa atrodas uz stūres, nevis panelī, jos sildīt es taču gribu stūri.

Diskusija par cenu gan man nešķiet vietā. Jaunu BMW salonā pērk cilvēki, kas diez vai domā par to, kā viņš to pēc diviem gadiem tirgos un cik zaudēs. Šis ir auto, ar ko braukt pa pilsētu, doties uz operu vai golfa klubu. Tas ir Premium auto bez liekiem pārspīlējumiem.

Pie tam es šādi raksturoju BMW neskatoties uz to, ka man divas reizes nobruka apsolītie individuālie testi. Auto pie tā nav vainīgs.

Elektriskais Mini Cooper S viennozīmīgi ir tā saucamais nišas produkts. Nav pat svarīgi, vai tas ir ar elektrodzinēju, vai to dzen uz priekšu fosilā degviela. Protams šajā gadījumā elektropiedziņa jau tā mazo auto padara īpaši dinamisku, bet bateriju svars - stabilu un noturīgu. Piekare ir cieta. Bet ar veiktspēju nobraukuma ziņā gan tā ir, kā ir. Brauciens no Mārupes uz Ķekevu, tad pa apvedceļu uz Jūrmalu un atpakaļ praktiski izsmēla visu baterijas resursu. Un tie noteikti nav 200 km. Varbūt tāpēc, ka mēs šo ceļu veicām četru pieugušu cilvēku kompānijā. Aizmugurē sēdošiem noteikti nebija ērti, bet nevar teikt, ka auto ir divvietīgs . Bet, atmetot jokus, iespējamais nobraukums ir neliels un auto praktiski ir izmantojams ne pārāk gariem pārbraucieniem pilsētā. Citādi Mini ir saglabājis savu stilu, pat ja ne visiem tas patīk. Man, piemēram, ne visai patīk instrumentu paneļi, savdabīgās vadības pogas un ražotāja piedāvātā navigācijas sistēma. Bet ja gribi būt pamanāms un "zaļi"domājošs, Mini Cooper ar elektropiedziņu ir OK.

Pirmais iespaids - Jaunais Juke vairs nav tā nobijies, nav tik "'lielas acis". Kopumā dizains ir kļuvis modernāks, bet apaļās formas Juke dizaineriem joprojām ir tuvas, tās ir gan lukturos, gan automašīnas panelī. Bet virsbūves forma mani iepriecināja uz šosejas ar savu noturību uz ceļa, pretī braucošās smagās fūres salīdzinoši mazo auto nemēģina "grūstīt" Litrīgais dzinējs likās pietiekami dinamisks, bet solīto 6,1 l/100km sasniegt gan neizdevās, lai arī testēju auto šosejas režīmā. Praksē būs vien jārēķinās ar 7 litriem uz simtu. Auto testēju nedēļas nogalē, kas deva iespēju pabraukt arī diennakts tumšajā laikā, gaismas bija ļoti ok.

Toties ceļa zīmju lasītājs gan sagādāja nepatīkamu pārsteigumu. Ātruma ierobežojošās zīmes auto nolasa precīzi, tikai nelaime tāda, ka nezina kad tās atsaukt. Tas var būt tāpēc, ka auto nav aprīkots ar navigāciju. Nezinu, bet fakts, ka auto "atgādina" par nepieciešamību braukt ar 50 km/h tur, kur jau sen ir 90 km/h, mazliet kaitina.

Tumšais (melnais) salons izskatās diezgan labi, bet apdares kvalitāte budžeta klasē.

Man gribētos teikt, ka auto ir divvietīgs, jo 10 gadus vecai meitenei nebija diez ko ērti pat aiz blakus sēdētāja, aiz manis ērti sēdēt praktiski nebūtu iespējams. Bet tāpēc industrija ražo dažādas klases automašīnas un to nevar saukt par trūkumu, vajag vairāk vietas, pērc lielāku auto.

Pie plusiem noteikti minams 172 mm augstums no zemes un manis jau minētā auto noturība uz ceļa.

Domāju, ka savu vietu tirgū šis auto atradīs. Testa auto bija kārtīgi aprīkots, ieskaitot Bose audio, bet arī VISIA versijā par nepilniem 17 tūkstošiem tiek solītas LED gaismas, kruīza kontrole un joslu kontrole, un tie paši 117 ZS kas N-Connecta versijā.

No izskata viedokļa auto viennozīmīgi ir izdevies. Gan ārējās līnijas ar "šaurām acīm", lieliem vieglmetāla riteņu diskiem un Citroen raksturīgajiem durvju ārējiem polsterējumiem, gan salons ar modernu instrumentu paneli, manuprāt, ērtu viduskonsoli un kārtīgiem dīvāniem sēdekļu vietā. Tomēr tieši šie sēdekļi man lika aizdomāties. Pirmo reizi automašīnu testēju pilsētas režīmā ne pārāk ilgu laiku. Sēdekļi likās ļoti ērti, noamortizēja tos ceļu nelīdzenumus, kurus amortizācija "izlaida cauri" un viss likās super. Otreiz izbraucu līdz Liepājai un atpakaļ bez garām pauzēm. Pēc šāda testa man tomēr gribās stingrāku vadītāja sēdekli. Man mugura nebija sajūsmā. Citādi auto bija pat ļoti labs. Laba vadamība, ļoti laba amortizācija. Uzrāviens varētu būt labāks. Īpaši gribu uzsvērt degvielas patēriņu. Lai arī brauciens bija šosejas režīmā, taču nebija tīri uz 90km/st, arī apdzīšanas manevri bija diezgan bieži. Un pie tā sanāca mazliet zem 5l uz 100km. Nav peļami tāda izmēra automašīnai. Franču auto var patikt, var nepatikt, bet, nenoliedzami, tie kļūst arvien pamanāmāki.

Šis nu bija Audi gads, trīs modeļi, varēja veidot nomināciju gada Audi. Bet par Q8. Liels kuģis kuram Latvijas ceļi liekas pat mazliet par šauru. Apdare kvalitatīva, multimēdiji pilnīgs kosmoss. Trīs gadus vecs Q7 manu rokrakstu atpazina ar zināmām grūtībām, ar jauno Q8 sapratos lieliski. Viennozīmīgi tas ir ērtāk nekā bakstīt iekšā galamērķi pa burtiem. Tikai rodas jautājums par drošību. Par mobilā telefona lietošanu draud paliels sods, bet šeit jau sanāk divas planšetes. Tās vadīt nenovēršoties nevar, bet atturēties no bakstīšanas grūti. Varbūt jāparedz skārienjūtīgo ekrānu izmantošanas ierobežošana automašīnām atrodoeties kustībā.

LED lukturi darbojas ļoti pārliecinoši, nav jādomā par pārslēgšanos. Bet jauda gan varēja būt lielāka, auto tomēr liels un smags. Bet ko lai dara, zaļā komponente visur tiek celta priekšā.

Personīgi man nelielu vilšanos sagādāja bezceļu tests 333 trasē. Nokļūšana līdz bezceļu uzstādījumiem neērta, bet kad esi tos aktivizējis, auto kļūst ciets un stīvs. Protams Audi inženieri diez vai projektēja šo auto tik sarežģītiem apstākļiem, jo reklāmās filmētie bezceļa braucieni atpaliek no trīniekos pieejamiem.

Mitsubishi L200 savā būtībā ir darba zirgs. Tas nav tikai lieliem noskrējieniem. Manā praksē šiem auto ir daudzi īsi pārbraucieni, līdz ar to daudz darba starterim un slodze akumulātoriem. Tad nu arī divi akumulatori ir labāki par vienu.

Gan Berlingo, gan "dvīnis" Rifter izraisa pārdomas un diskusijas. Pirms gadiem 15 šis auto bija pilnīgi klasisks "bulku vāģis" un to diez vai kāds uzskatīja par piemērotu ģimenei. Tagad veidojas cita problēma, auto ir kļuvis smalkāks, labāk aprīkots, kā viņā sēsties darba kombinzonā un vadāt instrumentus. Tomēr nav tik traki, komplektāciju klāsts ir plašs. Dzinēji no 75 ZS līdz 130 Zs, aprīkojums no askētiska līdz krietni bagātīgam. Laba salona apdare pat bāzes variantam. Un "bulku vāģis" ar head up displeju, LED dienas gaitas lukturiem, labu navigāciju un panorāmas jumtu ar apgaismojumu. Pēdējā lietiņa gan likās pārspīlējums, sevišķi apgaismojums kuru var atslēgt tikai caur setingiem. Attiecīgi arī cenas no 15500 līdz 25250.

Auto salons ir ļoti plašs, sajūtas kā mazā busiņā. Visādi mantu novietošanas varianti, gan plaukts virs priekšējo sēdekļu rindas, gan "bardačoki" virs aizmugurējās sēdekļu rinas, kas parasti ir apdalīta. Tas ir īpaši ērti tad, ja Berlingo izvēlās kā ģimenes auto.

Bija iespēja patestēt krietni vairāk par vērtēšanā garantēto stundu un mani šis auto viennozīmīgi pārliecināja. Testa auto ar 100 ZS dzinēju neprovocēja uz drosmīgiem apdzīšanas manevriem, taču par nīkuli arī to nosaukt nevarēju. Degvielas patēriņš 5,7 l uz 100 km. Mazliet kaitinoša bija 5 pakāpju ātrumkārba.

Atliek tikai katram pašam rast sev atbildi uz jautājumu vai Berlingo ir bulku vāģis darbam, vai minivena atvasinājums ģimenes izbraucieniem.

Kad runa iet par elektroautomašīnām, visiem pirmais arguments ir to augstā cena. Protams, tas tā ir, bet evolūcijai ir vajadzīgs laiks. Pirmie mobilie telefoni bija lieli, maksāja milzīgu maudu un vienas minūtes saruna attiecībā pret "drāts" telefonu vispār maksāja nereālu naudu. Bet visiem gribējās un šodien mobilais ir gandrīz katram sākumskolas audzēknim.

Pirmie elektroauto solīja 120 km ar vienu uzlādi, brauca ap 80 km. Kona sola 300 km un gan jau pāri par 200 ar vienu uzlādi nobrauks arī. Toties sajūtu gamma ir pilnīgi citāda. Uzrāvienā zaudēja tikai Lamborgini. Auto stabili turas uz ceļa, jo, pateicoties baterijām, smaguma centrs ir zemu. Glīts salons, absolūts klusums, tikai riepu švīkstoņa. Otrā rindā sēdošajiem gan vietas pamaz, arī bagāžas nodalījums ar ietilpību nepārsteidz. Ideāls pilsētas auto par "kodīgu" cenu. Gaidām valsts vai pašvaldības atbalstu

Hyundai arvien vairāk piesaka savas pozīcijas Eiropas autotirgū. Ja pirms gadiem 5 gadiem Hyundai automašīnas pavadīja skeptiski "nu es nezinu...", tad tagad pārdoto auto skaits liecina par skeptiķu skaita samazināšanos. Bet konkrēti par Kona. Testā bija piedāvāta pilnpiedziņas versija ar 177ZS. Uz asfalta īpaši nepārsteidza, laba dinamika, bet arī patēriņš kā vidējās klases automašīnām, ap 10l uz 100km. Mani patīkami pārsteidza braukšana uz grantēta ceļa seguma. Ļoti laba vadāmība, saķere ar ceļu, pilnīga drošības sajūta arī pie 90 km/h. Un tas ir samērā neliels auto, kurā nav īpaši daudz vietas. Tas gan attiecas uz otro sēdakļu rindu. Vadītājam vieta ir pilnīgi pietiekama. Domāju, ka šī auto mērķauditorija nav gara auguma mednieki vai makšķernieki. Auto vairāk piestāv sievietēm, kas arī labāk varēs novērtēt automašīnas salona dizainu, piemēram "priecīgās" zaļās krāsas drošības jostas.

Solīto vidējo patēriņu 6,7 gan diez vai izdosies sasniegt, bet šajā rādītājā grēko visi auto ražotāji.

Kopumā glīts un dinamisks auto. Es balsoju par pilnpiedziņas versiju. Tā gan nav pieejama Fresh komplektācijā, līdz ar to arī cena 21K.

Ne vienmēr lielāks ir arī labāks. Salīdzinot ar standarta C3, šis man likās samocīts. Jā, ir iegūts apjoms salonā un arī bagāžas nodalījumā, bet cietusi ir elegance, mazais brālis tomēr glītāks.

Salons gan ir pietiekami plašs un ērts, gaitas īpašības labas.

Laba cena, bet Citroen izplatītājiem būs jāpieliek ne mazums enerģijas lai pārliecinātu potenciālos pircējus. Konkurence segmentā ir pietiekami plaša.

Labā ziņa ir tas, ka jaunais Leaf nav vienkarši mazliet uzlabots vecais. Tas patiešām ir jauns elektroauto, tam ir uzlabots gan ārējais veidols, gan interjers.Salons ērts un plašs, izmantojama ir arī aizmugurējā sēdekļu rinda. Ražotāju solītais nobraukums 370 km ar vienu uzlādi gan māc šaubas, bet garantēti 250 jau būtu ļoti labi. Vēlams nedomājot par to, vai drīkst slēgt kondicionieri vai apkuri.

Pateicoties akumulātoru svaram un izvietojumam grīdā, automašīna ir stabila un labi vadāma.

Interesants elements ir e-pedal, iespēja vadīt automašīnu ar viena pedāļa palīdzību, jo, atlaižot gāzi, automašīna pati bremzē. Sākumā grūti pierast, pēc tam ir ok.

Joslu asistentspirmajā reizē liek satrūkties, no ļoti pārliecinoši brīdina.

Bet paliek vecā problēma - uzlādes infrastruktūra. SM gan sola uzlabojumus.